Modrim Ģelzim veltīta izstāde

Šodien, plkst. 18.00 Rīgas
mākslas telpā tiek atklāta izstāde Modris
Ģelzis. Latvijas arhitekts. 20. gadsimts, kas sniedz ieskatu ievērojamā
latviešu arhitekta radošajā mantojumā, rādot ne tikai labi zināmos, bet arī zudušos
un nerealizētos darbus. Izstāde apskatāma līdz 27.
martam.

2009. gada janvārī Modris Ģelzis novēlēja visu savu radošo
darbu arhīvu Latvijas Arhitektūras muzejam — skices, fotogrāfijas, piezīmes,
maketus u.c. Dzīves laikā arhitekts savu arhīvu bija rūpīgi sakārtojis, un pats
pret to izturējās ar lielu pietāti, tas pilnībā nebija pieejams ne arhitekta
tuviniekiem, ne kolēģiem — viņa mantojums satur unikālas un ne tikai
sabiedrībai, bet arī speciālistiem nezināmas vērtības.

Izstādē būs redzamas nozīmīgākās Modra Ģelža projektētās
ēkas, kas daudziem labi pazīstamas — Dzintaru koncertzāle (1959), Valmieras
teātris (1961-2004), Filharmonijas koncertzāle (1964), Aeroflot centrālā aģentūra (1984-1991).

Ekspozīcija centrēsies ap meistara projektēto un būvēto
ģimenes vasarnīcu Pabažos (1959). Ar to arhitekts reabilitēja moderno mājokli
pēckara Latvijas sabiedrībā. Tikpat smalka ir arī viņa projektēto savrupmāju
arhitektūra septiņdesmitajos un villas mūža pēdējā desmitgadē Rīgā, Baltezerā,
Jūrmalā un Ventspilī.

Šī būs iespēja redzēt arī zudušos darbus — piemēram, veikala
Mākslas grāmata interjeru (1958).
Savukārt no radītajiem, bet nerealizētajiem projektiem izstāde analizēs
Mākslinieku namu Rīgā (1971-1976), baznīcu un kultūras centru Gaujienā
(1989-1992, 2006), Latvijas kristīgo akadēmiju Jūrmalā (2000) un Lielās ģildes
rekonstrukciju (2003).