2010. gada notikumi. Lasītāju viedokļi

Atkal gads ir galā un A4D, mēģinot atgriezties pie
tradīcijas, aptaujāja lasītājus par ievērojamākajiem notikumiem tajā.  Uz portāla jautājumiem atbild: Kristīne
Budže, Laura Cimža, Līva Dudareva, Zaiga Gaile, Andrejs Ģelzis, Ināra Kārkliņa, Krists Kārkliņš, Zane Karpova, Arnis Kleinbergs, Jānis Lejnieks, Austris Mailītis, Ilze Martinsone, Pēteris Ratas,
Andris Rubenis, Ausma Skujiņa, Jānis Šaltāns.

A4D jautājumi

1. Jūsuprāt, ievērojamākie notikumi arhitektūrā vai pilsētu attīstībā
pasaulē.
2. Jūsuprāt, ievērojamākie notikumi arhitektūrā vai pilsētu attīstībā Latvijā.
3. Nozīmīgākais, interesantākais Jūsu profesionālajā dzīvē / Jūsu spilgtākā ar arhitektūru un pilsētu saistītā pieredze šajā gadā
(notikums, ēka, pilsēta, projekts utt.)

Papildjautājums. Ja lasāt A4D, — Jums interesantākais raksts
vai tēma, kas publicēta vai apspriesta portālā 2010. gadā.

Kristine Budže

Pastaiga

1. Lielā mediju uzmanība, kas tika pievērsta venecuēliešu Urban Think Tank
realizētajam projektam — gaisa trošu vagoniņam, kas savieno Karakasas graustu
rajonu ar pārējo pilsētu, beidzot izlikties, ka šādi rajoni pilsētās
nepastāv, un mēģinot tos iekļaut pilsētas kopējā infrastruktūrā.

Citādi šo gadu arhitektūrā kopumā varētu raksturot līdzīgi kā Rovans Mūrs (Rowan Moore) The Guardian rakstīja par Normena Fostera iecerēto Masdaras pilsētu
Abu Dabi: «Foster, now aged 75, has many millions in the bank, many hundreds
on his staff, piles of honours and seems to want to do good in the world.»

2. Jura Mitenberga un Co iniciatīva reprezentēt Latvijas arhitektūru
pasaulē.

3. Darbs pie grāmatas 5×10. Latvijas
arhitektūra kopš 1991. gada, kas ir piecu pēc iespējas dažādu pašmāju
arhitektūras kritiķu skatījums uz pēdējo 20 gadu arhitektūru Latvijā. Bija
interesanti saprast, vai vispār ir iespējama dažādu paaudžu, uzskatu un
vērtējuma manieru iespēja pastāvēt līdzās vienā grāmatā uz vienlīdzīgiem noteikumiem,
cik patiesībā dažādi ir pastāvošie viedokļi, ko ierasts dalīt paaudzēs, uzskatu
skolās utml. un kā šo piecu vērtētāju skatījumā izkristalizējas par 20 gados
būtiskāko uzskatītais

Laura Cimža

filosofe

3. Spilgtākais arhitektūras piedzīvojums aizvadītajā gadā  bija Selexyz
Dominicanen grāmatu nams Māstrihtā. Tas ir 2007.gada projekts, kura autori nīderlandiešu birojs Merkx+Girod architects, pakārtojuši
13.gs. celtās dominikāņu baznīcas sakrālo telpu visbrīnišķīgākajai sekulārās
sabiedrības vēlmei — lasīt grāmatas. Drukāta teksta lasīšana pamazām kļūst par
sava veida ticību un pārliecību, tāpēc, liekas, baznīca, tajā ienākot
tirdzniecības atribūtikai (kase, kafejnīca), nav zaudējusi ne kripatu no tās
kādreizējās svētuma auras. Turklāt uzzinot, ka pirms rekonstrukcijas šo
baznīcas ēku māstrihtieši izmantojuši kā gigantisku, velvju segtu velonovietni,
jebkādai diskusijai par telpas simboliskās nozīmes zaimošanu vai necieņu
vajadzētu vienkārši izčākstēt. Paši nīderlandieši vēsturisko ēku formu un
lietojuma metamorfozes uztver kā normālu procesu — uzturēt tās tukšas un neaizskaramas
ir vienkārši ļoti dārgi.    

Respektējot
celtnes predestinēto raksturu, eksterjerā ar skulpturālu dzelzs portjeru
akcentēta tikai centrālā ieeja. Savukārt interjerā kā galvenais telpas
transformācijas elements kalpo tumša metāla, trīslīmeņu plauktu konstrukcijas,
kas iekštelpas oriģinālos 750 m²  izvērsušas
1200 m² platībā.  Plauktu
perimetrālos balkonus savstarpēji savieno gan trepes, gan lifts. Apmeklētājiem,
nokļūstot augstākajā plauktu sistēmas līmenī, ir iespēja ne tikai tuvplānā
aplūkot 14. gs. griestu gleznojumus, bet arī burtiskā nozīmē pietuvoties
debesīm. Centrālajā altāra vietā atrodas kafejnīca, un kafijas baudīšana pie
krusta formas galda ir tikpat priecīgs pasākums kā svaidīta vīna malka un
oblātas saņemšana no mācītāja rokas. Dieva goda vārds.

Kā
interesantāko pamanīto publikāciju A4D
vērtēju Jāņa Ruciņa projektu JUMTS IR JUMTS IR JUMTS. Forša idejas piespēle
refleksijai par imanentajām formām pilsētas attīstībā. Bet vispār,
ceru, ka A4D atkal reiz izdosies izkāpt no distancēta arhitektūras projektu un konkursu
rezultātu apskatnieka lomas. Un saaicinātie blogotāji patiesi blogos.

Līva Dudareva

Ainavu arhitekte, GROSS. MAX.,
Edinburga

1. Kā viens no spilgtākajiem notikumiem prātā palicis ugunsgrēks Rema
Koolhāsa projektētajā  augstceltnē CCTV kompleksā
Pekinā. Manuprāt, tas simbolizē «starhitektūras» burbuļa plīšanu, kā ari «super-celtņu»
biežo neatbilstību funkcionālajai pasaulei, jo īpaši Ķīnā un Tuvo Austrumu
valstīs. Jācer, ka tas ir licis arhitektiem šo to pārdomat.

2. Par Latvijas notikumiem — visspilgtākais, kas palicis atminja, un kam ar
interesi sekoju līdzi A4D diskusijā, bija Mākslas muzeja piebūves konkurss. Man
tiešām patika pirmās godalgas ieguvēju ideja un problēmas risinajums.

3. Manā profesionālajā dzivē visinteresantākais bija iespēja strādāt pie
Tempelhofas lidostas (Berlīnē) priekšlikuma izstrādes 2. kārtā kopā ar Gross.Max komandu. Šis ir viens no lielākajiem
pilsētas ainavas atjaunošanas projektiem Eiropā, un bija jarisina vairāki jautājumi,
kas varetu būt aktuāli ainavu arhitektūrai tuvā nakotnē: ekosistēmu menedžments,
uz procesu orientēti, elastīgi attīstības scenāriji, un kā izmantot nelielus
finansiālus līdzekļus efektīvi.

Zaiga Gaile

Zaigas Gailes birojs

1. Centīgi sekoju procesiem arhitektūrā un dizainā
pasaulē, apmeklējot Milānas dizaina mesi un Venēcijas arhitektūras biennāli,
Madrides arhitektūras skati, kur mūsu birojs par Kaltenes māju saņēma Chicago Athenaeum Museum of Architecture and
Design starptautisko arhitektūras balvu, piedaloties WAN Arhitektūras
skatē, kur ar to pašu objektu tikām līdz 25 projektu atlases kārtai, ceļojot uz
Venēciju, Romu, Berlīni.

No Milānas meses spilgtākais iespaids ir mākonis,
kas negaidīti izmainīja visu pasauli. Citādi, nekas tāds būtiski jauns nav
aizķēries atmiņā. Joprojām tieksme pārsteigt, manipulējot ar jau atrastām
vērtībām, kā nesaderīgu formu, materiālu un krāsu salikumiem. Mīļs un lācīgs
latviešu šķūnītis Milānas centra arkā. Jauniešu iniciatīva kā pārsteigums.
Venēcijas biennāle saņēma atsvešināti un vēsi. Desmito reizi pārlasu Sedzimas
tekstu par cilvēku satikšanos arhitektūrā un es nejūtu šo satikšanos un
pozitīvu enerģiju, kas plūstu man pretī no Arsenāla zālēm. Grandiozas un
vērienīgas instalācijas, daudz lasāma un klausāma teksta, kas rosina domāt
drīzāk filozofiskās kategorijās. Varbūt ir pienācis tāds laiks, kad pasaules
lielākā arhitektūras skate nedižojas ar tehniskās varēšanas brīnumu
demonstrāciju, bet aicina uz apceri.

Visilgāk uzkavējos Rema Kolhasa OMA divās
istabās, kas bija veltītas tēmai Preservation,
latviski tas būtu aizsardzība. Kopš 80. gadiem Venēcijā neviens nav runājis par
šo tēmu, un likās ka tieši šeit es beidzot esmu atradusi vietu, kur jūtos kā
mājās. Secīgi iznāca nokļūt Punta Dela
Dogana — Tadao Ando atjaunotajās Venēcijas noliktavās, kas pārbūvētas par
muzeju. Tik izsmalcināti un jūtīgi strādāt ar mantojumu, kas pilnīgi dod
šodienas sajūtu. Līdzīgas sajūtas pārņēma arī Deivida Čiperfīlda atjaunotajā
Berlīnes Neues Museum. Abos šajos
projektos saredzu talantīgu arhitektu jaunu pieeju darbam ar mantojumu un
fantastisku rezultātu.

Toties Zahas Hadidas modernās mākslas muzejs
Romā, kas arī skaitas rekonstrukcija, jo arhitektes dinamiskās virāžas ir
piekabinātas pie statiskas vecas noliktavas ielas fasādē, radīja nospiedošu
sajūtu un demonstrēja ambiciozu egoismu. Fantazēju, kāpēc mūžīgajai pilsētai
Romai bija vajadzīga šāda futūrisma demonstrācija, droši vien jau arī vēlēšanās
sakot laika garam un būt modernai. Nešaubīgi, šis projekts tiks neskaitāmas
reizes godalgots un ieies visās pasaules arhitektūras vēstures annālēs, jo
austrumu kultūras nesēja ir neapšaubāms talants un ekstrēmāla parādība. Madridē
uzrunāja Bjarkes Ingelsa uzstāšanās, dāņu arhitekts saņēma Eiropas arhitekta
balvu. Saredzu viņa darbības veidā un virzienā svaigu pieeju, kas var
attīstīties nākotnē kā jauns arhitektūras domāšanas veids.           

2. Gada arhitektūras skate, Mākslas muzeja
konkurss un Martas Staņas izstāžu kampaņa.           

Skates sakarā gribas pieminēt tās lielisko
organizāciju un veidu, kā Mārtiņš Pīlēns to ļoti atbildīgi un mērķtiecīgi
novadīja, sasniedzot rezultātu, kas mums visiem liekas loģisks un saprotams.
Atziņa, ka Latvijā ir laba arhitektūra, ja to prot atrast, pasniegt un
izskaidrot, un tas ir arī starptautiskās žūrijas novērtējums, iepriecina un
beidzot ļauj lepoties.

Muzeja konkursa sakarā man ir gluži pretējas
sajūtas un milzīga vilšanās. Ne no viena 
cilvēka neesmu dzirdējusi, pat ne no žūrijas locekļiem, ka sasniegtais
rezultāts apmierinātu, iepriecinātu, saviļņotu, un mēs neesam lielā notikuma
gaidās. Bet mēs taču cerējām, ka atjaunotais muzejs uzmirdzēs kā pērle Rīgas
21. gadsimta arhitektūrā, kur vecā ēka iegūs jaunus vaibstus un piebūve būs kā
pieteikums mūsu varēšanai integrēties Esplanādes laukā un dos iespēju sakārtot
kādu svarīgu Rīgas centra telpu. Mums kārtējo reizi nav sanācis, kā reiz kāda
kafejnīcā man žēlojās Pilsētas arhitekts.

Nav sanācis ar Rīgas Krievu teātra
rekonstrukciju, nav sanācis arī ar pompozi pieteikto Rīgas galeriju, man ir arī
bažas, vai sanāks ar Rīgas pili un pils laukumu, pilnīgi vēl neskaidra
situācija ar Rīgas lielo koncertzāli, vai tiešām tikai Kongresu nama
piefrizēšana. Atgriežoties pie Muzeja konkursa, es saskatu, ka daudzos
projektos kopumā bija labas idejas un potences tās attīstīt. Ja es būtu žūrijas
priekšsēdētājs, es neatlaistos un rīkotu nākošās kārtas atlasītiem
pretendentiem, dotu iespēju priekšlikumus izdiskutēt procesā, dotu iespēju
autoriem projektus prezentēt atklātai auditorijai. Mērķis taču ir dabūt labu
projektu, nevis, ievērojot procedūru, paļauties uz nejaušību.

Mani nepārliecina
argumenti, ka ārzemju eksperti vienprātībā izvēlējās to vai citu projektu, tas
nedarbojas, lai cik pieredzējuši un rafinēti būtu šie speciālisti. Gala vārds
ir jāsaka mums pašiem, un tām ir jābūt spēcīgām personībām ar stingru stāju un
personisku viedokli ar mērķa vīziju. To nevar sasniegt ar aritmētiskā vidējā
balsojuma pieeju. Es ticu, ka procesus var ietekmēt spēcīga arhitekta
personība. Pēc jaunā gada tiks izsludināts Rīgas Pils interjeru grupu konkurss,
un te nu vajadzētu mācīties no Muzeja rūgtās pieredzes, kā mērķtiecīgi virzīt
procesu, lai tiešām sasniegtu rezultātu. Ja man būtu teikšana, es to rīkotu
atklātu ar uzaicinātām grupām, žūrijā iesaistītu ne tikai nomenklatūras dūžus
un mantojuma un restaurācijas speciālistus, bet cita veida vērtētājus, arī ne
no arhitektu aprindām.

Gada nogalē kā lieli svētki arhitektiem izvērtās
Martas Staņas izstāde un ar to saistīto pasākumu sērija. Ievas Zībartes talants
savākt lielisku komandu un izveidod saturiski un dizainā neparastu un augstvērtīgu
izstādi tiek apliecināts jau vairākkārt. Izskatās, ka arī veidojas jauna Lukabuka grupa, ap kuru pulcējas
interesanti dažādu profesiju cilvēki ar mirdzumu acīs.     

Andrejs Ģelzis

Brīnišķīgo projektu birojs

2. Valsts mākslas muzeja piebūves konkurss.

3. Foster +
partners Sperone Westwater Ņujorkā — vienkārši
iekrita acīs ar ieeju caur lifta šahtu un pašu liftu kā izstāžu zāli.

Ināra Kārkliņa

Forma

 Gada laikā dažādu notikumu ir bijis daudz , bet manuprāt,  šajā ekonomiski sarežģītajā laikā pasaules
arhitektūrā ir mainījies vērtību novērtēšanas fokuss. Šobrīd tas arhitektūrā
mēģina saskatīt cilvēcisko faktoru, efektivitāti ēkas funkcionalitātē,
enerģijas taupīšanu, videi draudzīgo tehnoloģiju izmantošanu,

Ar Ventspils slimnīcas rekonstrukcijas projektu piedalījos 2010. gada WAN (World
Architecture News) balvas konkursā medicīnas ēku kategorijā. Starp iesniegtajiem
57 darbiem, iekļuvu iekļuvu pirmajā atlasē Long
list, kur tika nominēti 30 darbi.Nākošajā Short list atlasē tika nominēti seši darbi.Visi seši Short list atlasītie projekti bija
salīdzinoši neliela apjoma kompleksi, kuros bija meklēts tieši cilvēciskais
faktors, kas veicina pacienta labsajūtu un noved pie tāda ēkas risinājuma, kas
vairāk līdzinās luksusa hotelim nekā tradicionālai slimnīcai. Tāpat noteikti
tiek ievērtēta cieša saistība ar apkārtējo dabu. Lielos medicīnas kompleksos to
ir grūtāk sasniegt, tādēļ uzmanību piesaistīja tieši nelielie apjomi. Starp
šiem sešiem darbiem bija arī Foster+Partners
darbs, kas ir pirmā viņu veidotā slimnīca.  Gada nogalē man bija iespēja apskatīt dabā
vienu no Short list 6 darbiem — Norra
Vram veco ļaužu pansionātu Zviedrijā. Bija patīkami redzēt, ka nelielais
komplekss nebija nekas pārdabīgs. Ļoti pārdomāts, neliels apjoms vēsturiskās
ēkas paplašināšanai un progresīva uz pacienta labsajūtu vērsta filozofija
funkcionālajā risinājumā.

Nozīmīgākie notikumi birojam Forma 2010.gadā bija veiksmīgas
vairāku projektu realizācijas. Vasaras beigās pabeidzām Mežaskolas kompleksa
rekonstrukcijas projekta autoruzraudzību. Ir liels gandarījums, ka 2002.gadā
iesāktais darbs ir piedzīvojis realizāciju. Skolā ir atgriezušies bērni, kuri
tur mācījās arī agrāk. Šī skola ir paredzēta hiperaktīviem bērniem. Ceru, ka
jaunie mācību un dzīvošanas apstākļi palīdzēs bērniem pārvarēt viņu veselības
problēmas. Pabeidzām Tūrisma informācijas centru Saulkrastos, Kultūrvēstures
tūrisma takas Līgatnē. Savukārt nākošajā gadā tiks pabeigta biroju ēka
Ventspilī, kurā šogad ieguldīts liels darbs, lai projekta risinājumi būt
realizēti tā, kā bijām iecerējuši.

Ļoti neapmierina pēdējo gadu «zemo cenu» konkursu prakse. Šāda pieeja ir
deformējusi arī sabiedrības domāšanu.

Krists Kārkliņš

Arhitektu Biroja Forma (Rīga) un Krists Karklins Design (Bostona)
dibinātājs un līdzīpašnieks

Gada sākumā notika spēcīgas zemestrīces Haiti un Čīlē. Kaut arī Čīles
zemestrīce no fizikālo mervienību viedokļa bija specīgāka par Haiti zemestrīci,
katastrofālo notikumu radītās sekas daudzkārt iznīcinošākas bija Karību jūras
reğiona nabadzīgākajā valstī. Lai arī šādu iznākumu noteicošie faktori ir daudz
un dažādi, speciālisti galvenokārt norāda uz atšķirībām šo divu valstu starpā
celtniecības kvalitātes, būvnotiekumu atbilstības seismiskas aktivitātes zonas
prasībām un ierēdņu korumpētības ziņā. Arhitektūra, pilsētplānošana un dizains
atrodas nemitīgā mijiedarbībā ar katrai konkrētajai vietai piemītošo
politekonomisko kontekstu. Ar šo ietekmi mums, lietišķo mākslu profesionāļiem,
savā darbā neapšaubāmi ir jārēķinās. Atskatoties uz 2010. gadā paveikto ir
grūti nepieminēt tos ideoloğiskos, ekonomiskos un juridiskos faktorus, kas mana
darba rezultātu ietekmēja vairāk vai mazāk uzskatāmā veidā.

Kad 2009. gada nogalē radās iespēja Chan Krieger Sieniewicz radošās komandas
sastāvā piedalīties Šanhajas (Ķīna) Bund krastmalas parka atjaunošanā un
labiekārtošanā, kā lielu pārsteigumu uzzinājām, ka, paralēli mūsu darbam,
līdzīgus projektus šajā pat novietnē (pēc pilsētas pārvaldes pasūtījuma)
izstrādā vēl divi arhitektu biroji. Pēc pabeigto projektu iesniegšanas, pasūtītājs
no katra risinājuma izvēlējās sev tīkamākos elementus, ko patstāvīgi apvienoja
projekta galīgajā variantā. Kaut arī realizētā versija ir pietiekoši atškirīga,
lai neviens no dizaina arhitektiem nevarētu to saukt par savu, ir patīkami
apzināties, ka 2010. gada martā atklātās krastmalas bruğējums, margas un ieejas
pazemes vilciena stacijās ir īstenotas tieši pēc manās skicēs zimētājām formām.

Kairā (Ēğipte)
no «pasaules finansu un ekonomiskās krīzes» nav ne miņas. Vietējie šo apstākli
skaidro ar Islama likumu ieteikmi uz banku sistēmas darba praksi. Musulmaņiem
ir aizliegts nodarboties ar augļošanu — procentu likmju iekasēšanu no parādniekiem.
Banku aizdevumi nekustamo īpašumu iegādei šajā valstī vienkārši nav pieejami un
par pirkumu jāmaksā skaidrā naudā. Šādas darījumu apmaksas rezultātā nav
iespējama Eiropā un Ziemeļamerikā nesen novērotā iedzīvotāju pirktspējas
inflācija, kam sekoja vispārēja ekonomiskā stagnācija vairākos kontinentos. Lielāko
daļu pagājušā gada pavadīju strādājot Machado
and Silvetti radošās komandas sastāvā projektējot divu pilsētas kvartālu
lielu dzīvojamo un darījumu ēku kompleksu Sahāras tuksneša smilšu laukos. Šeit,
apmēram 40 km. uz rietumiem no Kairas, šobrīd top vairākas jaunas
satelītpilsētas.

Ventspilī šajās dienās tiek pabeigta
Samrode biroju ēka. Objekta novietnei atrodoties pilsētas vēsturiskā
centra robežās, projekts bija jāveido ievērojot stingrus vēsturiskās apbūves un
kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus. Tādejādi projekts «iemantoja» savu
kopējā apjoma formu, materiālus, pieļaujamo stikoloto virsmu platību, kā arī
jumta izbūves. Vēlos pateikties Samrodes vadībai par nepiekāpīgo apņemšanos,
neskatoties uz jaunās ekonomiskās realitātes apstākļiem, īstenot pirmskrīzes
laikā iecerēto projekta versiju tajā neko nesamazinot un nevienkāršojot.

Zane Karpova

FBRK

1. Uzkrītoši liels pieprasījums pēc stārhitektiem un stārhitektūras,
vismaz Ķīnā. More is more! Stevens Holls ir lielā cieņā, kā arī jaunu milzīga
apjoma pilsētas kvartālu veidošana.

Burj Khalifa pabeigšana.

NATO Headquarters ēkas būvniecības uzsākšana.

Realizētas dažādas interesantas ēkas: MAXXI, Vodaphone Headquarters ēka, Kanagawa Institute of
Technology’s stikla piebūve, Urban Think Tank San Agustin trošu metro,  BIG projekti Astotnieka māja un Dānijas paviljons, un Seed
Cathedral EXPO.

Žurnāls Vanity Fair
veicis World
Architecture Survey, lai noteiktu svarīgākos
mūsdienu arhitektūras
darbus.
Viedokli tika lūgti izteikt 52
pasaules vadošajie arhitekti,
pasniedzēji, un
kritiķi, to skaitā vairāki
Prickera balvas laureāti un galveno
arhitektūras skolu
dekāni. Trīs pirmās vietas ieguva: Gugenheima
muzejs Bilbao (Frank Gehry, 1997, 28 balsis); Menil Collection Hjūstonā, Teksasā (Renzo Piano, 1987, 10
balsis); Valsas pirtis Šveicē (Peter Zumthor, 1996, 9
balsis)

2. Latvijas arhitektu profesionālās
vides un dzīves telpas kvalitātes uzlabošanai svarīgi notikumi — pabiegts LAS konkursu
labas prakses nolikums un  1. decembrī uzsākts LAS kapacitātes stiprināšanas projekts, kas paredz arhitekta
prakses administrēšanas pieredzes izpēti ES dalībvalstīs un vairāku dokumentu
izstrādi: LAS Statūti un Ētikas kodekss, nolikums arhitekta pēcdiploma
profesionālai tālākizglītībai, LAS pakalpojumu cenrādis un noteikumi profesijas
apdrošināšanai, projektēšanas standartlīgumi u.c., progress Būvniecības likuma
un Vispārejo būvnoteikumu izstrādē, kā arī sadarbībā ar IUB par labākas iepirkumu prakses organizēšanu.

Latvijas arhitektūras  2009 labāko darbu skate ar daudziem labiem
projektiem. Īpaši priecē jaunās paaudzes arhitektu projektu īpatsvars un
kvalitāte.

JAA organizētās izstādes ar Latvijas jauno arhitektu līdzdalību
London
Festival of Architecture 2010 ar izstādi Riga. Welcome to Dare un  Latvijas mūsdienu arhitektūra 2010 Ukrainā.
(darba grupa: Juris
Mitenbergs, Pēteris Spuriņš, Guntis Grabovskis, Vents Vīnbergs).

Izstāde Aiz priekškara.
Arhitekte Marta Staņa.

SKOLNIEKS PĒTNIEKS PILSĒTNIEKS
www.skolniekspetniekspilsetnieks.lv aktivitātes – 7 darbnīcas un
izstāde, bet galvenais saņemts nopietns finansējums projektam Radošs bērns ilgspējīgā vidē, kas
uzsāksts decembrī, tostarp arī mācību metodikas izstrāde, sadarbība ar valsts
un pašvaldību izglītības iestādēm un institūcijām.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja  konkurss.

3. Rosīšanās, kaut arī neliela, LAS un JAA.

Mazākais un vienīgais realizētais FBRK projekts
desa&co Latvijas
arhitektūras  2009 labāko darbu skatē.

Sadarbība ar ķīniešu arhitektu birojiem
un pasūtītājiem, kā rezultātā lielākā daļa laika  pašlaik tiek pavadīts Ķīnā. Projektu mēroga
maiņa, no vidēji 1000 m² Latvijā, uz 500 000 m², kas patīkami atsvaidzina
iepriekšējo gadu profesionālo rutīnu. Jauna dzīves un profesionālā pieredze
iepazīstot un izbaudot pilnīgi savādāku domāšanas veidu, savādāku arhitektūras
un tās veidošanas uztveri un principus. Sadarbība ar MVRDV, FA.

FBRK projekts ThickSpace Ķīnas TR ekspozīcijā Venēcijas bianālē.

A4D — Daudz interesantu rakstu
un diskusiju, bet atzīmēt vajadzētu latviešu lasītājam patīkami teorētiski
atsvaidzonošo Jāņa Ruciņa konceptuālo projektu Jumtu pilsēta.

Arnis Kleinbergs

Arhis

2. Par īpaši atzīmējamu šī gada notikumu latvju
arhitektūrā, viennozīmīgi, uzskatu mūsu Nacionālās bibliotēkas apjoma
parādīšanos pie Likteņupes kreisā sāna. Pēc neizskaidrojami ilgas minstināšanās
beidzot TAS notiek, un mums visiem ir radīta reāla cerība pārredzamā nākotnē
saņemt TO, kas attīstītajā pasaulē sen jau ir pašsaprotama ikdiena. Divdesmit
Latvijas neatkarības gados mūsu provinciālajai sabiedrībai, iespējams, būs
izdevies no jauna radīt veselu vienu saredzamu publisku celtni, kuras funkcija
ir  gaismas nešana tautai. Lai arī visu
šo laiku esmu turējies PAR pozīcijās, atbalstot gan ieceres ideoloģiju, gan
arhitektūru, tomēr tikai tagad tā pa īstam ir iespēja sajust jaunpienācēja
dialogu ar pilsētu. Celtnes novietojums, mērogs un aktīvais siluets, manuprāt,
skaidri parāda kreisā krasta mūsdienīgi intensīvas apbūves idejas pamatotību.
Bibliotēkas apjoms Pārdaugavā jau tagad ir radījis jaunu Rīgas centra telpisko
kvalitāti, palīdzot mazināt abu pilsētas daļu izteikto nošķirtību.

Amoka skrējiens mūsu puses arhitektūras celiņā ir
nopietni sabremzējies, dodot iespēju padzesēt pārkarsušos prātus arī ar pasaules
vēsmu palīdzību, kuras jau kādu laiku iezīmē jaunu aizraušanos —
ILGTSPĒJĪBA.  Atjaunojamie resursi, to
taupīšana, energoefektivitāte, eko pēda, pasīvā māja, alternatīvie enerģijas
avoti, zaļā domāšana ir tikai daži no vārdu savirknējumiem, kas liecina par
mūsdienīga arhitekta leksiku. Pārliecinošs arguments profesionalitātes un
jaunrades potenciālam ir māka ar mākslinieciski vijīgu sarkani-zilu bultu
palīdzību attēlot iedomāto gaisa kustību mājas griezumā, īsts lietpratējs
zīmējumu vēl papildinās ar nelielu saulītes attēlu. Vispār, bultām, shēmām,
simboliem, lielformāta vārdiem un skaitļiem ir neatsverama nozīme moderna
projekta noformējumā. Progresīvākie aroda brāļi un māsas jau atzīstami apguvuši
šīs fineses, citiem vēl jāmācās. Ja pēkšņi neapsīks krāšņi uzplaukušais
semināru un kursu bizness, 11. mēs ne to vien iemācīsimies, ticiet man!

3. Personīgi, iepriecina birojs — darbošanās saturs
un mērogs pamainījies laikam līdzi, bet ARHIS joprojām ir ierindā un gatavs arī
turpmāk, savas pastāvēšanas trešajā gadu desmitā, darīt to, kas mums sagādā
profesionālu prieku un gandarījumu.

Par A4D — esmu regulārs
lasītājs, man patīk projektu publikācijas un reizēm aizrauj komentāru kaujas,
ja tās ieiet kaut cik profesionālā gultnē, arī informācija par aktuālajiem
notikumiem ir noderīga, blogu sadaļa laikam neaizgāja. Prieks, ka portāls
kvalitatīvi mainās un attīstās saglabājot tā sākotnējo ideju. Paldies!

Jānis Lejnieks

Latvijas
Architektūras redaktors

1. Notikumu nozīmīgumu varēs vērtēt lielākā laika distancē. Šodien šķiet, ka
turpinās situācijas novērtējums un no tā izrietošais taupīgums. Pieaug ēku
tehniskā nodrošinājuma īpatsvars, kas tuvojas pusei no tās vērtības. Arhitektūrai
skaitliskā izteiksmē paliek mazāka daļa, bet varbūt mainās pati arhitektūra,
atgriežoties pie dogmas par funkcijas
prioritāti.

2. Latvijā šogad, atšķirībā no 2009.gada Ventspils
bibliotēkas,
tāda mēroga ēkas nav. Ir notikumi — kā Dailes teātra jubilejas festivāls caur arhitektes Martas Staņas
personību.

3. Šogad pabeidzu grāmatu Krampis. Arhitekts Andris Kronbergs. Vai būs nozīmīga, par to lai spriež
lasītāji. Nav viegli portretēt dzīvi kanonizētu klasiķi.

Mana spilgtākā pieredze šogad —
iepazinu Liepājas fortus pilnībā. Tā ir unikāla Eiropas mēroga militāra būve,
kas betona būvju un kanālu lokā ieslēdza visu pilsētu. Žēl, ka liepājnieki ar
to nelepojas. Lai gan viņus var saprast — kam gan gribas stāstīt par svešu
militāristu būvēm savā pilsētā.

Lasu A4D, kad tiek
apspriestas aktualitātes, un par šo iespēju paldies «platformistiem»!

Austris Mailītis

Mailītis A.I.I.M.

1. Manuprāt, ievērojamākie 2010. gada arhitektūras notikumi pasaulē ir
grandiozais World Expo 2010 Šanhajā
un Venēcijas Arhitektūras Biennāle. Iedvesmo jaunās ikonas — Soumaya muzeja celtniecība Mehiko
pilsētā un urbānās attīstības vēriens Austrumos.

2. Iepriecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas silueta parādīšanās Daugavas
krastā, India projektētās Ventspils
Pārventas bibliotēkas veiksme. Pārdomas par Valsts Mākslas Muzeja piebūves
priekšlikumiem. Pārkārtošanās, jaunu piegājienu un lietu sākšanās.

3. Latvijas paviljona Expo 2010 Šanhajā projektēšana un būvniecība, Ķīnas
pieredze. Jaunu projektu un sadarbību uzsākšana pasaules elpā un telpā.

Ilze Martinsone

Latvijas Arhitektūras muzejs

Notikumi, kuri tā vai citādi uzrunājuši vai skāruši
personiski.

2. «N gadus atpakaļ» caur Valsts mākslas muzeja
grāmatvedības durvīs izgrieztu lodziņu saņēmu sīku, tak regulāru mēnešalgu.
Skaidrs, ka mani kā muzeja cilvēku aizķēra Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
piebūves konkurss. Un diemžēl. Gaidījām «uuuh», dabūjām «pļuk». Bet varbūt,
Lāčplēsi, cīņa nav galā?

Veloceliņi Rīgā. Lai gan šur tur pietrūkst
funkcionālas loģikas, piem., nevajadzīgi (un neiezīmēti — nav skaidrs, kuram
priekšroka) krustojumi ar gājēju pārejām, tomēr tagad no dzīvesvietas Nītaures
ielā līdz darbam Vecrīgā pilnībā varu pārvietoties, neapdraudot sevi un citus.

3. Profesionālajā dzīvē — krievu arhitekta Fjodora
Šehteļa piemiņas izstāde Arhitektūras muzejā. Katram pētniekam, tostarp Imantam
Lancmanim, kurš mēginājis piekļūt krievu arhīviem, būs zināms, ka šādi
mēģinājumi reti vainagojas pat ar niecīgiem panākumiem. Sadarbības rezultātā
Šehteļa izstādi Maskavas Galvenā arhīvu pārvalde sagatavoja īpaši Latvijas
Arhitektūras muzejam, un tas ļauj cerēt, ka iedibinātie kontakti ļaus izvilināt
no ierēdņu noslepenotajiem arhīviem vēl kaut ko dvēseli sildošu.

Par A4D —
neatceros tieši, kura publikācija parāva maisam galu, bet visspilgtāk atmiņā
iespiedusies konceptuālajai arhitektūrai veltītā diskusija. Brīžam naiva un ar
apšaubāmiem runātāju argumentiem, taču kaislīga un no sirds. Tātad
līdzpilsoņiem nav vienalga, un viss (arī arhitektūras teorija) vēl nav galīgi
beigts!

Pēteris Ratas

Šanhaja

1.
Domaju būtiskākais pasaulē ir globālās izmaiņas nozarē, ir pieaudzis uzsvars uz
ilgstspējīgu un videi draudzīgu attistību. Gada sākumā tika atvērts Burj Khalifa, šobrīd augstākā celtne
pasaulē — pārmērības simbols. Idejiski interesantākais bija Venēcijas bienāle.

2. Latvijā bija virkne nozimīgu
konkursu. Starp tiem ir airBaltic
terminālis un Latvijas Mākslas muzeja piebūve. Vismaz simboliski tie dod
cerības un uztur arhitektu radošo aktivitāti.

3. Šajā gadā bija virkne mazu
notikumu, kuri izdaiļoja manu profesionālo dzīvi un darbu Callison Šanghajas birojā. Šobrīd aktuālākais ir darbs pie
daudzfunkcionala projekta Qingdao
pilsetā. Tas būs lielākais komerciālais projekts tajā pilsēta. Tā apjoms
 ir ~ 700 tūkst. m², kurā ir tirdziniecibas centrs, daudzstāvu biroji,
viesnica, un dzīvokļu ēkas. Ja viss ies labi tad celtnieciba varētu sākties
nakamā gada beigās. Šogad tika atvērta Peninsula
viesnīca Šanghajā. Pie tās projekta strādaju pirms četriem gadiem. Bija jauks
pārsteigums redzēt to pabeigtu. Bija interesanti novērojumi ceļojumos uz Ķīnas
dienvidrietumiem, redzot vietējo tautu etnografisko arhitektūru un apdzīvotās
vietas, kurās vēl joprojām dzīvo senas tradīcijas, formas, un kolorīts.
Etnogrāfiskajā celtnicībā ir kautkas organisks, interesants un iedvesmojošs arī
mūsdienu pasaulei.

Andris Rubenis

Rīga  / Roterdama

1. Vasaras sākumā Maskavā tika pieteikts jauns izpētes institūts — Strelka.
Institūta mācību programmu izstrādāja un studijas vada nīderlandes
arhitektu meteori OMA/AMO. Solot vēl nebijušu mācīšanās un starpdisciplināru
(arhitektūras, dizaina, mēdiju) sadarbības procesu un aktīvu publiskās telpas
uzmanību, Strelka pirmajam mācību gadam saņēma 400 mācīties gribētāju pieteikumus no visas pasaules. Strelkas institūta
mācību metodika, tika izklāstīta arī šī gada
Venēcijas bienālē.

 2. Latvijas arhitektūras dzīve šogad ir bijusi bagāta
ar arhitektūras idejas konkursiem — dažāda lieluma un sarežģītības pakāpes.
Starptautiskā konference — pēckara arhitektūras
saglabāšana un rekonstrukcija.

Ausma Skujiņa

1. Man liekas, ka ļoti nopietnas izmaiņas notiek
arhitektūras teorijā. Vispirms parādījās 
kritiskais reģionalisms (critical
regionalism, Kenneth Frampton, 1985), tam seko non – modern regionalism (Steven
Moore, 2001). Un tad — refleksīvais reģionalisms (reflexive regeonalism,  Canizaro,
2007.) Mani šī informācija  uzgāzās
pēdējā gada laikā un ne jau visu esmu apguvusi. Tomēr, esmu sapratusi, ka tā
iezīmē varbūt pat vienīgo iespēju globalizācijas novēršanai un identitātes
saglabāšanai gan ekonomikā, gan arhitektūrā. Būtiskais visās šajās teorijās ir jauns
skatījums uz vietu. Daļēji tas sasaucas ar Tadao Ando genius loci.

2. Par notikumu uzskatu Nacionālās bibliotekas celtniecību
Daugavas kreisajā krastā. Ļoti ceru, ka tā izdosies.

3. Man pavisam negaidīti lielu gandarījumu sagādāja
zīmējums, kurā, sekojot pilsētbūvnieku norādījumiem, sakrustoju divas Rīgas
galvenās asis – Brīvības ielas asi un Daugavas asi un tā atradu Rīgas centru.
Izrādās — tas ir Daugavas vidū un ap to atrodas Rīgas lielākā sabiedriskā
telpa, kurai horizontālo virsmu veido ūdens, bet pārsegumu — debesu jums. Ļoti
svarīgi ir tas, ka šī TELPA pieder mums visiem kopā!

Janis Šaltāns

saltans
architects_international ltd, Čikāga

1. Venēcijas biennāle — mērķtiecīgi tēma Kadzujo Sedzimas vadībā
Prickera Balva — SANAA birojam — atzinība Sedzima sun Ņisidzavas kopējajai
daiļradei.
SOM projektētā Burj Khalifa atklāšana — pārsteidzošs
sasniegums,  iespējams — ari pasaules
trekno laiku simbols?

2. Nacionālā Mākslas muzeja konkurss un rezultāts — kautrīga
arhitektūra
Martas Staņas arhitekturas izstāde – bravo!

3. Nozimigakais notikums —1. vieta starptautiskā konkursā Ķīnā, Šeņdžeņas
pilsetā — NanFang University and New
Shenzhen University Advanced Technology Campus
628 tūkst. m² platībā.  Pirmajai fāzei jau iesākta pamatu būvniecība.

Interesentākais notikums — piedalīšanās vieskritiķa statusā Ķīnas
Universitātes Hokongā Arhitektūras fakultātes maģistru diplomdarbu
aizstāvēšanā. Augstas kvalitātes projekti un diskusija.

4. Mākslas muzeja konkurss