Ko mācīties no Mākslas muzeja konkursa?

Mākslas
muzeja konkurss ir noslēdzies un uzvarējis labākais projekts. Kādu mācību konkurss
devis, kādus secinājumus rosina izdarīt nākotnei, ko nākošreiz vajadzētu darīt
savādāk — dažādi viedokļi par šiem jautājumiem izskanēja otrdienas vakarā notikušajā
Arhitektu savienības diskusijā. Viedokļus konspektīvi apkopojis Edgars
Treimanis.

Reģistrējušies
46 diskusijas dalībnieki.

Diskusiju
vada Jānis Alksnis

LAS
deleģēto konkursa tehnisko ekspertu vārdā ar informāciju par konkursa
priekšlikumu ekspertēšanas procesu uzstājas Uldis Balodis:
«Eksperti
vērtēja vienlaicīgi ar žūriju tāpēc procesā apmainījās viedokļiem. Vērtēja pēc
daudziem faktoriem un ļoti rūpīgi.»

LAS
deleģēto konkursa žūrijas locekļu vārdā ar informāciju par konkursa
priekšlikumu vērtēšanas procesu uzstājas Juris Lasis:
«Vērtēšana
notika ilgi un rūpīgi, ļoti sīki apspriežot risinājumus. Nebija dominējošo
spēku. Nebija spiediena no pasūtītāja vai institūcijām.  Ārzemju speciālisti sīki motivēja savus
viedokļus. Viedokļi lielā mērā bija vienoti.»

Diskusijas
vadītājs  aicina izteikties klātesošo
LNMM direktori Māru Lāci par savu skatījumu uz konkursa gaitu un rezultātiem:
«Neviens
projekts nebija īsti labs. Vājākais pārsvarā bija funkcionālais risinājums.
Uzvarētāja izvēlei piekrīt, tomēr pašai bija cits projekts favorīts (tomēr arī
ne latviešu). Process bija ļoti demokrātisks un caurspīdīgs. Būtu paticis tālāk
strādāt ar latviešiem, bet, kā ir, tā ir.»

Klātesošo izteiktie viedokļi par apspriežamo tēmu
(konspektīvā veidā):

Par konkursa organizāciju

• Tik sarežģītu konkursu jāorganizē divās
  kārtās;
• otro konkursa kārtu nevar atļauties
  laika limitu dēļ, jo jāpabeidz būvniecība līdz 2014.g.;
• sagatavošanas process bija ļoti secīgs
  un pārdomāts — tika veiktas vairākas izpētes, noteikumi tapa ilgākā laika
  posmā un tika pamatīgi diskutēti, sākotnēji tie bija stingrāki, tad tika
  atviegloti, lai veicinātu inovatīvus priekšlikumus;
• projekta veiksmi nodrošina: 1) labi
  kontakti ar politiķiem, 2) pareizais moments, 3) profesionāļu līdzdalība.
  Tas viss šoreiz ir, tādēļ jāizmanto iespēja;
•  bija ļoti labs un caurspīdīgs konkursa
  process;
• konkursiam jābūt vairāk «skicveida»;
• vajag «torpedēt» iepirkumu likumu, jo
  tas neļauj rīkot vairākas skicveida konkursu kārtas;
• ar otro kārtu projektu kvalitāte
  uzlabotos.

Par konkursa noteikumiem

•  noteikumi ir nepietiekoši skaidri
  formulēti;
•  noteikumi
  saistībā ar piegulošo parka teritoriju ir ļoti neizstrādāti;
• ievērojot objekta sarežģītību, vajadzēja
  iepriekš izstrādāt optimālo «blokshēmu»;

Par žūrijas vērtējumu
un  konkursa rezultātu

• pie konkrētā uzdevuma uzstādījuma izvēlēts
  optimālais uzvarētājs;
• uzvarējušais projekts nevarēs tikt
  realizēts, jo tas satur nerealizējamus (nesaskaņojamus) risinājumus;
• uzvarējušā projekta risinājumi
  salīdzinoši vislielākajā mērā nodrošina naudas ieguldīšanu esošās ēkas
  uzlabojumos, nevis dekoratīvos ēkas papildinājumos;
• uzvarētājs bija diemžēl ar trūkumiem,
  tomēr labāks par citiem;
• Žūrijas locekļu viedokļi, t.sk. arī
  ārzemnieku,  par labākajiem
  projektiem bija vienoti;
• darbs pie projekta sākas tikai pēc
  konkursa noslēguma;
• nav jaunā pienesuma. Žēl;
• kā parasti ir vēlēšanās «lai viss būtu,
  bet par to nekas nebūtu»;
•  ja ir iespēja iztikt bez piebūves, tad
  labāk nebūvēt neko klāt;
• uzvarētāja darbā bija vairāk
  funkcionalitātes;
• slikti, ka tiecās apbūvēt parku.
  Būvēšana pazemē nav laba ideja;
• jūtams vispārējs žēlums, tas nav labi;
• ir niknums, jo nauda tiks izšķērdēta;
• jaut.: vai politiķi ir laimīgi — atb.:
  politiķi grib labu rezonansi, uzticējās profesionāļiem;
• Jautāsim paši sev: kādēļ nesanāca?;
• rezultāts nevar būt labāks par to kādi
  esam mēs paši;
• koku aleja tiks zaudēta, jo pārāk tuvu
  kokiem pieprojektēts;
• nav muzeja turpinājuma ārtelpā, kā,
  piemēram, Luiziānā;

Par uzvarējušajā
piedāvājumā paredzēto jumta pārbūvi

• nepieņemams priekšlikums (grēks). Var
  nākties vēlāk būvēt atpakaļ oriģinālo variantu;
• Jumta formas maiņa pati par sevi ir
  nepieņemams risinājums, arī bez virsgaismas faktora;
• uzvarētāju paredzētā jumta konstrukcija
  ļoti neracionāla, dārga;
• Pamatots risinājums. Esošā konstrukcija
  ar virsgaismu ļoti slikti strādā, gan apgaismojuma, gan temperatūras
  režīma dēļ;
• bēniņu pārbūve bija vienīgais veids kā
  panākt vēlamo projekta risinājumu;
• Jumta formas pārveidojuma atbalstīšana
  ir kompromisa lēmums no VKPAI puses;
• trūkumi saistībā ar jumta formas
  izmaiņām attaisnojas ar ieguvumiem citos risinājumos.

 Secinājumus
lūdzu izdarīt individuāli!