Lai gan ar lielu kavējumu, beidzot saņēmos šeit kaut ko regulāri rakstīt. Iemesls kavēšanai un lēnai reakcijai uz aicinājumu blogot bija maģistratūra un šādi tādi darbi, kuri «aprija» visu laiku.
Maģistratūra iekš RTU APF, tājā stājoties, nelikās kāds apgrūtinošs pasākums, bet, atnākot sesijai, priekšstats mainījies. Ieskaites saņemšanai priekšmetā «arhitektūras un pilsētbūvniecības projektēšana» bija nepieciešams veikt noteiktās aktivitātes visa semestra garumā, par ko ir jāsaņem punkti.
Kā viena no iespējamām darbībam bija analītisko eseju rakstīšana. Manā gadījumā, lai saņemtu ieskaiti, esmu uzrakstījis divas, ar kurām arī gribu padalīties ar a4d lasītājiem.
Blogsfēra man bija svarīgs informācijas iegūšanas avots. Protams, šeit nav jāmeklē nopietni zinātniski darbi; drīzāk, ja paveicas, var atrast noderīgo ievirzi un viedokli par tuvam tēmām. Tā ir sanācis, kā blogi par urbānismu (tā tēma, kura mani interesē kādu laiku visvairāk) nāk no ASV. Neņemos spriest, kāpēc, bet manā Google Reader sarakstā ir gan nozimīgo mūsdienu akadēmiķu, gan studentu blogi, pārsvarā no Amerikas. Viens no lielākajiem šī mēdija plusi ir tā tīklveida struktūra: piemēram, parādoties kādai jaunai grāmatai, blogsfērā ātri parādas viedokļi ar atsucēm uz līdzīgam lapām. Otrs pozitīvs aspekts ir komentāru kultūra, gadās, kad komentārs ir vērtīgāks par pašu rakstu. Ja minēt šī mēdija nepilnības, tad tas ir nepieciešamība regulāri to visu lasīt un sekot līdzi, kas ne vienmēr izdodas.
Ja blogs un blogsfēra ir efektīva vide, kā uzzināt jaunākas akadēmiskās tendences, tad diemžēl Eiropā un Latvijā tā ir vāji attīstīta. Arī nezinu, kādi tam iemesli, bet ceru, kā situācija mainīsies. Kaut gan, tvīteris efektīvi iznīcina «pilnasinīgu» blogsfēru, un tautieši pievērsušies tam daudz ātrāk, nekā nedaudz neveiklai blogsfērai.
Nākamās nedēļas laikā domāju publicēt šeit divas esejas, kuras rakstīju maģistratūrā. Pirma — «Radošā ekoloģija» ir par to teorētisko bāzi, kas slēpjas aiz vārda «ilgtspejība» un« ekoloģija» attiecība pret projektēšanu. Otra — «Rīgas infrastruktūras utopija» par utopisko pieeju aktuālajā pilsētas attīstības redzējumā.
