Citāda Rīgas ģeogrāfija

Another Travel Guide Rīga
Koncepcijas autori: Una Meistere, Daiga Rudzāte, Kirils Kirasirovs
Izdevēji: anothertravelguide.com, kultūras projektu aģentūra Indie, 2009

Viesojoties Lukabukas grāmatnīcas atklāšanā, man pašam lielākais atklājums bija jaunais Rīgas ceļvedis, ko izdevuši anothertravelguide.com. Kā zināms, tā ir apvienība — interneta žurnāls, kas savā tīmekļa lapā, kā arī vienā drukātā izdevumā kultivēja tādu īpašu un snobisku ceļošanas gaumi, — tādu kā alternatīvu komerciālo tūrisma kompāniju piedāvājumam. Jaunais ceļvedis šķiet it kā manāmi atšķirīgs no viņu iepriekšējās ievirzes. Taču iedziļinoties tomēr var saprast, ka arī šis, no grāmatas lapām it kā starojošais demokrātisms ir drīzāk tāda jauna modes lieta, kas Rīgā aizsākās pirms dažiem gadiem — ar Andrejsalu,  ar pavāru Mārtiņu Sirmo, ar Balto nakti un citām līdzīgas ievirzes parādībām. Protams, pēdējā gada — ekonomiskās krīzes laika tendence — mazās galerijas, veikali un dažādu citu radošu aktivitāšu piestrāvotas vietas — tās ļāvušas ceļvedim iegūt interesantāku saturu un noteikti rosinājušas arī pašas grāmatiņas tapšanu.

Īsti skaidri nezinu, no kurienes noskatīts grāmatas koncepts, taču tas, kā ceļvedis aplūko Rīgu ir kopumā visnotaļ nebijis un svaigs redzējums. Tas patiešām «rosina paskatīties uz Latvijas galvaspilsētu no pavisam cita skatu punkta nekā ierasts un ieraudzīt pilsētu visā tās daudzveidībā — no simboliskām pilsētas zīmēm līdz nomaļu pērlēm un tikai insaideriem zināmām un mīļām vietām», — kā sacīts oficiālajā informācijā par izdevumu.

Pievilcīga ir ceļveža iekārtojuma koncepcija — tajā ir kaut kas no interneta demokrātiskuma — hierarhijas trūkums, jo visi atvērumi ir vienlīdz nozīmīgi, neizceļot un neatdalot kaut ko īpaši būtiskāku vai mazāk svarīgu. Vienīgais vietu / šķirkļu — sakārtojuma princips ir ģeogrāfisks. Taču simpātiski un reizē bagātinoši ir tas, ka ceļvedis neietver tikai vietas vien, bet tiecas pieskarties dažādām, materiālām un  nemateriālām lietām, kas arī raksturo Rīgu. Pa vidu kodolīgajai informācijai par dažādām vietām — kafejnīcām, veikaliem, restorāniem, muzejiem utt., grāmata tikpat lakoniski un asprātīgi apraksta gan daudzveidīgas vietējās kultūras zīmes un parādības, tēlus, gan popularizē vietējā dizaina zīmolus, gan arī vēsta par atsevišķām latviešu tautas un rīdzinieku tradīcijām. Izdevumā iekļauti, piemēram: zemledus makšķernieki, Lāčplēsis, melnais balzāms, dūraiņi, Rainis, Aspazija, Purvītis, Smiļģis un divi Eizenšteini, kinoforums Arsenāls, Jāņu siers, Lielā talka, Baltā nakts, nēģi, zuši un šprotes, latviešu rupjmaize, latviešu kapu tradīcijas. Tādejādi grāmata dod iespēju iepazīties un apjaust plašāku vietējo kontekstu, tiecoties īsi, bet vienlaikus tēlaini reprezentēt pilsētnieku un pašas pilsētas identitāti, reizē cenšoties varbūt apgāzt izplatītu viedokli, ka Rīga ir pilsēta bez identitātes.

Saprotams, ka savā ģeogrāfijā ceļvedis neapstājas pie Vecrīgas un vēsturiskā centra, bet aplūko arī Maskavas priekšpilsētu, Pārdaugavu, Ķīpsalu, Bolderāju, Kundziņsalu un citas pilsētas nomales. Atsevišķas lappuses veltītas vairāk vai mazāk virtuālajām Rīgas ēkām — lielprojektiem: laikmetīgās mākslas muzejam, koncertzālei un Nacionālajai bibliotēkai. Pieļauju, ja ceļvedis būtu izdots kādu gadu ātrāk, tajā līdzīgi varbūt tiktu rādīts arī Ķīpsalas virtuālo augstceltņu puduris.

Grāmatu tīkamu dara arī tas, ka tā nevairās no zināma subjektīvisma vietu izvēlē un aprakstos, kas šo izdevumu atšķir no vairuma tradicionālo un bezpersonisko ceļvežu. Teksti, kā jau minēts, ir īsi, bet reizē šķiet asprātīgi, trāpīgi un tēlaini. Protams, jāpiemin grāmatas dizains, kam ir tikpat nozīmīga loma kā tekstiem. Patiesībā — abi nav atdalāmi. Fotogrāfijām grāmatā ir ne tik daudz informatīva, cik drīzāk noskaņu raisoša nozīme. Tādejādi ceļvedis patiešām rāda un vienlaikus arī rada īpašu un daudzslāņainu Rīgas tēlu, kurā organiski iekļaujas gan metropoles sajūtas, gan vientulīgi un gluži poētiski nostūri. Viens no grāmatas koncepcijas līdzautoriem un dizaina autors ir Kirils Kirasirovs, kurš ir arī A4D grafiskā dizaina radītājs. Kā teikts, «autoru komanda ir īsteni Rīgas insaideri — mākslinieki, arhitekti, uzņēmēji, žurnālisti un fotogrāfi, kuri mīl savu pilsētu un ir gatavi dalīties tās noslēpumos». Starp tekstu autoriem ir arī Ieva Zībārte.

Ceļveža veidotāji minējuši, ka tā mērķis ir mudināt atbraukt uz Rīgu cilvēkus, kuri iepriekš pat nav apsvēruši šādu domu. Iepazīstoties ar rosinošo izdevumu, arī man tas šobrīd šķiet tāds, kuru ar entuziasmu varētu ieteikt ārzemniekam, kas vēlētos gūt vispārīgu pārskatu par Rīgu kā mūsdienu pilsētu.

Mazliet negodīgi no veidotāju puses gan ir grāmatas mākslinieciskajā saturā iepīt acīmredzami apmaksātu reklāmu, neatdalot to no pārējā satura, bet pasniedzot kā līdzvērtīgu lasāmvielu. Ja Live Rīga vai Jūras medicīnas centra reklāma arī izskatās pēc reklāmas, tad, piemēram, Brīvostai un Nordea bankai veltītie atvērumi tomēr šķiet visai muļķīgi — bildes ieturētas izdevuma kopējā stilistikā, bet iedziļinoties tekstā, atrodamas bezpersoniskās PR blēņas. Bet nu — saprotams arī, ka grāmatas izdošana Latvijā nav lēts prieks un kaut kā tā ir jāfinansē.

Esmu pārliecināts, ka ceļvedis ir notikums ne tikai Latvijas grāmatu dizaina vai tūrisma industrijas sfērā, bet arī Rīgas kultūras dzīvē plašākā nozīmē. Domāju, ka tam nāktos saņemt ne tikai dizaina, bet noteikti arī kādu Rīgas balvu. Izdevums būtiski un ievērojami bagātina to, kā esam raduši attēlot un aplūkot savu pilsētu, kas taču ir kas vairāk, nekā tikai Vecrīga un jūgendstila vai koka māju apbūve. Galu galā — tā ir kas vairāk nekā tikai ēkas. Un rādot un tēlojot Rīgu daudzveidīgāku, skaistāku, interesantāku un stilīgāku, nekā tā varbūt ir, reizē noteikti tiek dots zināms ieguldījums, lai tā patiešām tāda kļūtu.