Ēku enerģijas pase — norma Igaunijā

Ja Vācijā vai Dānijā ēku enerģijas taupīšanas normas nosaka valsts likumdošana, tad Latvijā ekoloģiski risinājumi — tā ir tikai pasūtītāja un arhitekta izvēle. Savukārt Igaunijā no šī gada sākuma visām ēkām, kas tiek pārdotas vai kuru projektēšana tikusi sākta pēc 2009.gada 1.janvāra, jābūt enerģijas pasei.

Enerģijas pase ir jānoformē arī vecākiem dzīvokļu namiem, ja šādu vēlmi izteicis kaut viens dzīvokļa īpašnieks. Kā skaidro Ekonomikas un komunikāciju ministrijas pārstāve Merike Kompusa, enerģijas pase rāda to, cik daudz enerģijas tiek patērēts ēkas apkurei, atdzesēšanai, ūdens apsildei, ventilācijai un apgaismojumam. «Enerģijas pases mērķis ir mudināt cilvēkus iegādāties nekustamo īpašumu ar zemu enerģijas patēriņu,» norādīja Kompusa.

Tomēr jaunie likuma grozījumi nenozīmē, ka pēc šī gada 1.janvāra nav iespējams pārdot nevienu nekustamo īpašumu, kuram nav enerģijas pases. Noslēdzot nekustamā īpašuma pirkšanas — pārdošanas līgumu, notāram jāvērš uzmanība uz enerģijas pases trūkuma faktu, ja pircējs pret to neiebilst, tad līgums tiek noslēgts tāpat. Šajā gadījumā pienākums pieprasīt enerģijas pasi nekustamā īpašuma tālākas pārdošanas gadījumā pāriet jaunajam īpašniekam.

Pagaidām spēkā esošā likumdošana sankcijas par enerģijas pases trūkumu jaunceltnēm neparedz. Tās tiks ieviestas līdz ar Būvniecības likuma grozījumiem, kas stāsies spēkā šāgada 1.maijā.