Vai Liepāja pelnījusi žēlu lidostu?

Atklātā metu konkursa Gaisa satiksmes vadības ēkas jaunbūve lidostā Liepāja darbu — projekta skiču — arhitektonisko un konstruktīvo risinājumu kvalitātes vērtējuši 6 nearhitekti no 9 dalībniekiem žūrijas komisijā, turklāt — vien 5 ballu sistēmā. Konkursa rezultāts neveiksmīgs — neviens no 3 metiem nav atzīts par īstenojamu. Visi 3 uz lidostas jumta piedāvā audzēt zāli. Augstāko — 2.vietu ieguvuši Modus—R arhitekti.

Pagājušā gada augustā VAS Latvijas gaisa satiksme izsludināja atklātu metu konkursu Gaisa satiksmes vadības ēkas jaunbūve lidostā Liepāja, faktiski — uzsāka iepirkuma procedūru. Metu konkursa organizēšana vienā kārtā un tā nolikuma izstrāde notikusi saskaņoti ar Latvijas Arhitektu savienību [Vai kontakpersona Velta Holcmane aizvieto neesošo LAS arhitektūras konkursu komisiju?], kura konkursa darbu vērtēšanas gaitu bija apņēmusies nodrošināt arīdzan ar ekspertiem. Kā informēja VAS Latvijas gaisa satiksme Administratīvā departamenta vadītāja vietniece iepirkuma jautājumos Anda Sīviņa, kas pildīja metu konkursa žūrijas komisijas atbildīgās sekretāres pienākumus, diemžēl daži aicinātie arhitekti atteikuši palīdzību, jo iepirkuma procedūrai saistošas ir tikai Valsts amatpersonas.

Tāpēc metu konkursam, kurā jau iekodēto neveiksmi ar «saspiestajiem» kā izpildes termiņu, tā balvu budžetu atzina A4D komentētāji tūlīt pēc sludinājuma, tomēr iesniegtie 3 meti tika izvērtēti pasūtītāja sastādītās žūrijas komisijas sastāvā, kurš kārtējo konkursa rīkošanas reizi rāda neproporcionālu subjektivitāti darbu arhitektūras izvērtēšanā, — 6 pasūtītāja pārstāvji / nearhitekti un 3 arhitekti / amatpersonas. Arhitekta Andreja Ģelža norādītais ievērtējamās loģikas piemērs komentāros pie Ūdenslīdēju mācību centra sporta kompleksa konkursa darbu Karostā publikācijām A4D, kādi arhitektūras konkursu vērtēšanas noteikumi darbojas Islandē, kur žūrijā arhitekti strādā skaitliskā pārsvarā: «Ja 5, tad 3 ir arhitekti, ja 7 — tad arhitekti ir 4, ja pasūtītajam ir 2 pārstāvji, tad vismaz viens no tiem ir arhitekts…» arī šim gadījumam nav pat līdzvērtīgs.

Saskaņā ar nolikumu metu konkursa rezultātā vajadzēja iegūt iespējami labāko arhitektonisko risinājumu — projekta skici — jaunās Gaisa satiksmes vadības ēkas lidostā Liepāja, Grobiņas pagastā. Konkursa mērķis bija izvēlēties iecerētās jaunbūves galveno projektētāju. Konkurss starp 3 pretendentiem noslēdzās [paziņojums IUB mājas lapā — 2007.gada 26.novembrī] ar piešķirtu 2.vietu Modus—R komandas priekšlikumam un diviem 3.vietas ieguvējiem — arhitektu birojiem Sestais stils un GMARP. Tā kā paredzētais prēmiju fonds bija 10 000 latu [1.vietai — 5 000, 2. — 3 000, 3. — 2 000],  VAS Latvijas gaisa satiksme ietaupījusi 3 000 latu, jo balvās izmaksājusi tikai 7 000 latu [3 000 + 2 x 2 000], un palikusi bez rezultāta, jo nolikuma punkts 10.5 saka: «Ja žūrijas komisija nevienu metu neatzīst par īstenojamu, tā pirmo vietu nepiešķir.» Vai atrasts jaunbūves galvenais projektētājs? Atbildi, pēc Andas Sīviņas sacītā, acīmredzot, noteiks gaidāmais politiskais lēmums. 

Dīvaina bijusi konkursa vērtēšanas sistēma — žūrijas dalībnieki individuāli aizpildījuši tabulu, bez analītiska pamatojuma nosakot vērtējumu ar maksimāli 5 ballēm sekojošo kritēriju virknē:

• projekta skices arhitektoniskā kvalitāte
• projekta skices konstruktīvā risinājuma kvalitāte
• atbilstība gaisa satiksmes vadības tehnoloģiskajām prasībām
• projekta tehniskie rādītāji
• projektēšanas izmaksas un termiņi

Šāds žūrijas vērtējums [ziņojums] pārsteidz pat nosacītos konkursa uzvarētājus un formulējas īsi: «Tikai punkti.»

1.vieta nav piešķirta.
2.vietas ieguvējs

• mets ar devīzi RA 579 — Modus—R — 132 punkti

3.vietas ieguvēji:

• mets ar devīzi BO 737 — Sestais stils — 111 punkti
• mets ar devīzi Hz 129 — GMARP — 99 punkti

Klaji matemātiskā metode, neatklājot izvēļu prioritātes, saprotams, raisījusi tikpat subjektīvu neizpratni radošā konkursa dalībniekos, jo žūrijas saskatītās salīdzinošās vērtības konkurentu darbos palikušas neskaidras: «Nebija pat cīņas sajūtas, tā palika tāda nesaprotama — mēs te par telpiskajām koncepcijām un visu lidostas nākotni, kamēr pārējie par šķūnīšiem. Tādejādi nejutām ne sarūgtinājumu, ne apmierinājumu, it kā nekas nebūtu noticis.»

Liepājas galvenās arhitektes Ivetas Ansones komentārs neilgi pēc darba žūrijā arī bija īss: «Nebija nekas spožs, varētu pat teikt — žēli.» Viņai joprojām žēl, ka saņemti tik vāji darbi, taču tāpēc, ka lidostai Liepāja jauna gaisa satiksmes vadības ēka funkcionāli nepieciešama tā, ka degtin deg, no neapmierinošā klāsta izvēlēts mazākais ļaunums. Rezerves ritenis arhitektūras profesionāļu mazākumam žūrijā bijis nolikuma punkts 10.2, kurš nepieciešamajos jautājumos paredzēja neatkarīgu ekspertu  pieaicināšanu. Izrādījies, ka pieņemamākais starp 3 iesniegumiem no tehniskā un funkcionālā viedokļa pēc pasūtītāja domām sakritis ar arhitektu trijotnes samiernieciskumu vizuālajai kvalitātei. Strīdu šķiršana izpalikusi, un, paldies saprātam, mazāko ļaunumu nenogodāja par labāko konkursa kārtībā notverto domas lidojumu. Tas ir tikai konkrētajai organizatoriskajai piezemētībai pieejamais.

Metu konkursa žūrijas komisijas sastāvs:

Žūrijas komisijas priekšsēdētāja
Zinta Zālīte—Rukmane, VAS Latvijas gaisa satiksme [LGS] valdes priekšsēdētāja
Ilmārs Punka, VAS LGS valdes loceklis
Uldis Lakševics, VAS LGS valdes loceklis
Alfrēds Miķelsons, VAS LGS Gaisa satiksmes vadības departamenta vadītājs
Imants Viškers, VAS LGS Tehniskā nodrošinājuma departamenta vadītājs
Andris Laizāns, VAS LGS Celtniecības un transporta nodaļas vadītājs
Jānis Grundbergs, Liepājas rajona apvienotās būvvaldes arhitekts
Iveta Ansone, Liepājas pilsētas galvenā arhitekte
Edgars Zalāns, Kuldīgas pilsētas arhitekts
Žūrijas komisijas atbildīgā sekretāre
Anda Sīviņa, VAS LGS Administratīvā departamenta vadītāja vietniece iepirkuma jautājumos