Esam ieraduši ik gadu redzēt un vērtēt labākos arhitektūras darinājumus, kas tiek izvirzīti Latvijas arhitektūras Gada balvai. Savukārt lai arhitektu un sabiedrības starpā rosinātu diskusiju par arhitektūras un pilsētas kvalitātēm, kā arī veicinātu arhitektu un investoru atbildību, A4D rīko aptauju par nesenajām arhitektūras neveiksmēm.
Aptaujai tika iesūtīti vairāki desmiti pieteikumu. Tās ir ēkas, kas to iesūtītājiem sagādājušas nepatīkamu pārsteigumu, sakaitinājušas, likušās nevietā vai raisījušas citas netīkamas izjūtas. A4D vēlas noskaidrot, kāpēc tā vai cita būve raisa negatīvas emocijas, aicinot balsot par 5 jums netīkamākajiem arhitektūras darinājumiem.
Atzīstot, ka ikvienam arhitektam ir tiesības uz personisku subjektīvu gaumi, vēlamies analizēt, kāpēc kādu ēku var uzskatīt par neveiksmi vai nepatīkamu pārsteigumu un to, kāpēc tā radusies. Lai to paveiktu, ir izveidota žūrija, kurā piedalīties piekrituši gan arhitekti, gan «nearhitekti» ― sabiedrības pārstāvji, kuri publiskajā telpā ir pauduši viedokli par dažādiem arhitektūras aspektiem. Žūrijas uzdevums ir, ņemot vērā lasītāju balsojumu, arhitektūras neveiksmes izvērtēt ar iespējami objektīviem kritērijiem.
ŽŪRIJAS SASTĀVS:
Vladimirs Neilands, arhitekts, Arhitektūras veicināšanas fonds
Pēteris Blūms, arhitekts
Jānis Lejnieks, arhitekts, žurnāla Latvijas Architektūra redaktors
Renārs Putniņš, arhitekts, aktīvs A4D atbalstītājs
Solvita Smiļģe, laikaraksta Diena žurnāliste, tematiskās sadaļas Mājoklis redaktore
Pēteris Bankovskis, publicists, kultūras kritiķis
Kristaps Ģelzis, mākslinieks
Mārcis Sakalovskis, Kreisā Krasta kustības aktīvists
No iesūtītajiem objektiem tika atsijāti tie, kas vēl nav pabeigti, tāpēc sarakstā nevar atrast ne RBS Skals ēku, ne Panorama Plaza vai Metropolia kompleksus – iepriekšējos komentāros pieminētos projektus. Balsojumam iesniegto priekšlikumu raksturs noteica pretendentu sadalījumu divās kategorijās («nominācijās») ― individuālajā un kolektīvajā sniegumā.
Tiem objektiem, kas iesūtīti kopā ar pieteicēja subjektīvo komentāru (kurš reizēm nesakrīt ar A4D redakcijas viedokli), tas pievienots sarakstā.
OBJEKTU SARAKSTS
Objekta iekļaušanai individuālajā kategorijā, neapstrīdams nopelns ir tieši projekta autoriem. Viņu profesionālās izpratnes un atbildības produkts kaitina galvenokārt ieinteresētus subjektus un kaitē vairāk autoru un īpašnieku nekā aroda kopējam prestižam. Šai gadījumā runa drīzāk ir par fasādēm, proporcijām, materiālu izvēli un citām subjektīvām lietām.
Jaunā Rīgas rātsnama ansamblis
Vecrīgas telpiskās struktūras mēroga, autentiskuma un gaumes noriets
Centra nams Republikas laukumā 3, Rīgā
cukurtrauks
hipertrofēts apjoms ar rajonam neraksturīgu arhitektūru, nelīdzsvarota kompozīcija, stiklotā, konusveidīgā daļa — pārāk dominējoša, aplikatīvie jumta elementi — pašmērķīgi un nefunkcionāli
Universālveikala rekonstrukcija
Galerija Centrs Audēju ielā 16, Rīgā
publiskas ielas privatizācija
lepnas sabiedriskas ēkas un attīstītas tirdzniecības kultūras pārtapšana vulgārā «molā»
Teātra Arkāde Teātra ielā 2/4, Rīgā
Modus Vivendi Audēju ielā 14, Rīgā
Avalon Residence South 13.janvāra ielā 21 / 23, Rīgā
gaisā parautais stūris ar visu tornīti un stūrainā, diezgan robustā postmoderno rāmju konstrukcija ievērojami sveša Vecpilsētas mērogam un gleznainajam smalkumam
Triangula bastions 11.novembra krastmalā 17, Rīgā
Ēka Vaļņu ielā 6, Rīgā
Hansabankas centrālā ēka Balasta dambī 1a, Rīgā
Universālveikals Stocmannn 13. janvāra ielā 8, Rīgā
Daudzzāļu kinoteātris Forum Cinemas
objekts savā arogancē pret vidi simbolizē saskaņojošo institūciju divkosību. un tad nav svarīgi pat, kas ir autors
Viesnīcas Latvija kvartāla jaunā apbūve Elizabetes ielā 55, Rīgā
vēsturiskā centra nozīmīgas publiskas telpas prasta un lēta iznīcināšana
Ēka Brīvības ielā 51, Rīgā
nekompetences virsotne
Koka ēkas rekonstrukcija Dzirnavu ielā 36, Rīgā
jauno laiku muļķīgākais veidojums
piemineklis korupcijai
Ēka K.Barona ielā 33a, Rīgā
Arēna Rīga
Skanstes ielā 21, Rīgā
Olimpiskais sporta centrs Grostonas ielā 6b, Rīgā
1 | 2
Dzīvojamā māja Duntes Ozoli Duntes ielā 28, Rīgā
milzīga un primitīva
Ziemeļu vārti Brīvības ielā 149 / 151, Rīgā
kārtējais apaļais stūris, dažādu dīvainu formu kaudze
Ēka A.Deglava ielā 7, Rīgā
izskatās, ka būvēta no dažādiem pārpalikumiem;
jauna māja ar fasādi
Viesnīca Europa City Hotel Brīvības ielā 199c, Rīgā
nožēlojami
stūra akcents vietā, kur nav stūra un mīļi aplikatīvi noapaļojumi logos
ELKOR Plaza iepirkšanās centrs Brīvības ielā 201, Rīgā
vienreizējs vidi degradējošs objekts;
šķūnis naudas apritei, bet aizmirsies par arhitektūru
LMT ēka Ropažu ielā 6, Rīgā
Ēka Bulduru prospektā 33, Jūrmalā
interesantas un vēsturiskas kūrorta telpas, vērtīgu būvmateriālu un līdzekļu analfabētiska izlietošana
Restorāna Sēnīte pārbūve Vidzemes šosejas malā, Inčukalnā
neveiksmīgas pārbūves rezultātā restorāns Sēnīte Rīgas ― Pleskavas šosejas malā ― arhitekta L.Skujas un inženiera A.Bites kopdarbs ― pirmā plānsienu dzelzsbetona čaulas konstrukcija Baltijā ir zaudējusi savu pievilcīgo kopformu
Kafejnīcas Klidziņa pārbūve autoceļa A6 Rīga ― Daugavpils 76,6 km, Skrīveros
pēckara modernisma ēka piedzīvojusi «reģionalizāciju»
Jūras spēku krasta apsardzes bataljona ēkas fasādes renovācija Ostas ielā 33, Ventspilī
fasāde — karikatūra. fallu kults arhitektūrā
Privātmāja Robežu ielā, Liepājā
ēka — karikatūra
Viesu nams Bura Jūras ielā 22, Liepājā
viena elementa — fasāde ar metāla restēm — vazāšana no projekta uz projektu, neskatoties uz ēkas tipu — privātmāja, viesnīca, veikals, biroju ēka vai policijas pārvalde
Taču objektiem, kas iekļauti otrajā kategorijā, atbildības godā autoram noteikti jādalās ar projekta attīstītājiem, plānotājiem un uzraudzības iestādēm. Šeit runa ir par iespējamu kaitējumu pilsētas publiskajai telpai, par pilsētvides degradāciju. Snieguma rezultāts laupa labsajūtu ne tikai ieinteresētai un subjektīvai publikai, bet tā vai savādāk kaitē visas sabiedrības interesēm šodien un nākotnē. Tas grauj ne tikai profesijas prestižu, bet nesalīdzināmi plašākas vērtību sistēmas. Šis dalījums neliedz atsevišķiem objektiem atrasties abās kategorijās.
Centra nams Republikas laukumā 3, Rīgā
Universālveikala rekonstrukcija
Galerija Centrs Audēju ielā 16, Rīgā
Hansabankas centrālā ēka Balasta dambī 1a, Rīgā
Universālveikals Stockmann
Daudzzāļu kinoteātris Forum Cinema 13. janvāra ielā 8, Rīgā
Rīgas centrālās stacijas laukuma jaunā apbūve
Iepirkšanās centrs Origo Stacijas laukumā 2, Rīgā
potenciāli augstvērtīgas publiskas telpas degradācija
Viesnīcas Latvija kvartāla jaunā apbūve Elizabetes ielā 55, Rīgā
Ēka Brīvības ielā 51, Rīgā
Jaunā dzīvojamā apbūve Tomsona ielā 30, 39/1, Rīgā
līdzsvarotas un humānas dzīvojamās vides (1914—2000) zudums
Ēka Dzintaru prospektā 13/15, Jūrmalā
izcilas rekreatīvas, kūrorta un kultūrvēsturiskas vides iznīcināšana
A4D lasītāji tiek aicināti balsot par 5 netīkamākajiem arhitektūras darinājumiem. Tāpat lasītāji aicināti paust savas domas komentāros. Aptaujas un žūrijas vērtējuma rezultāti tiks paziņoti 1.aprīlī.
A4D LASĪTĀJU BALSOJUMA REZULTĀTI (publicēti 1.aprīlī)
10.6% Ēka Brīvības un Ģertrūdes ielu stūrī
8.2% Jaunā rātsnama ansamblis
7.3% Centra nams
6.5% Restorāna Sēnīte pārbūve Inčukalnā
5.7% Viesnīcas Latvija kvartāla apbūve
5.3% Stacijas laukuma apbūve / iepirkšanās centrs Origo
4.1% Duntes Ozoli
4.1% ELKOR Plaza iepirkšanās centrs
4.1% Tomsona ielas jaunā dzīvojamā apbūve
3.7% Ēka A. Deglava iela 7
3.7% Koka ēkas rekonstrukcija Dzirnavu ielā 36
3.3% Universālveikala rekonstrukcija / Galerija Centrs
3.3% Universālveikals Stockmannn / daudzzāļu kinoteātris Forum Cinema
3.3% Ziemeļu vārti
2.9% Teātra Arkāde
2.9% Triangula bastions
2.4% Avalon Residence South
2.4% Ēka Dzintaru prospektā 13/15 Jūrmalā
2.0% Ēka K.Barona ielā 33a
2.0% Ēkas Bulduru prospektā 33 Jūrmalā
2.0% Jūras spēku krasta apsardzes bataljona ēkas fasāde Ventspilī
2.0% Kafejnīcas Klidziņa pārbūve Skrīveros
1.6% Viesnīca Europa City Hotel
1.2% Ēka Vaļņu ielā 6
1.2% LMT ēka
1.2% Rīgas Arēna
0.8% Olimpiskais sporta centrs
0.8% Privātmāja Robežu ielā Liepājā
0.4% Hansabankas centrālā ēka
0.4% Modus Vivendi
0.4% Viesu nams Bura Liepājā
beztolka šovs latviešu stilāā!!!!
daudzi jau taa pat saprot un juut, ka daudzas no siim ekam ir beediiigas
finālā>sliktākā projekta apmētāšana ar olām.
ļauns – labs, savs – svešs, augša – apakša. Domājams, ka tādā veidā pasauli redzēja senie cilvēki, un mūsdienās šādi skatīties vēl arvien turpina bērni, urlas un cilšu iedzīvotāji Amazones džungļos.
Dorota Maslovska.
interesanti, pēc kādiem kritērijiem tika atrasta žūrija un kas liecina, ka minētie žūrijas locekļi spēs izvērtēt darbus pēc aptaujas uzstādījumiem?
Pateikt ka jaunais ir sūds var katrs, bet manuprāt daudz svarīgāk būtu paanalizēt kāpēc šāda situācija rodas- kādas ir pasūtītāja, arhitekta un lemjošo institūciju lomas šajos projektos, vai kāpēc visi tikai runā par zemo izglītības līmeni RTU un nepietiekamo arhitektu un tehniķu skaitu, bet nekas no tā nemainās..
forši! īpaši, ja grieķiskajai demokrātijai pieiet tā viegli – bez latviskā talanta apvainoties par jebkuru kritiku.
manuprāt šāds (kā te teica "šovs" nav nekas slikts, tikai tie komentāri pie uzskaitītajiem objektiem brīžiem tādi pārāk sulīgi.
a tā vispār rekur brīvi interpretējama ilustrācija
Jūras spēku krasta apsardzes bataljona ēkas fasādes ir ko vērtas, nāk prātā Jūdas grašu dziesma par māāksllniekiem! 😀
Un ok Viesnīca Latvija, tomēr kaut kāds neizsakāms spēks gājēju velk uz asfaltu pie mašīnām, gribot negribot vari tikt nobraukts. Tāds mums suicīdu % LV paaugsts.
Nu ja – kad jāmeklē sliktākā arhitektūra, re, cik daudz ēku!!!, bet, kad jāuzceļ beidzot kaut kas izcils, tad gan :” …nee, naudiņas nav!!!.. briesmīgi ogļu kluchi!!! – bet miilie cilveeki! Jums tachu ir taada arhitektūra, kaadu juus saprotat un pienemat, un varat atlauties un kaadu, gala beigaas, visas attiecīgās iestādes akceptē!!!
nost ar sokolovski!!!
tikai varbūt par tiem projektiem vajag balsot,pirms tie monstri sabojā ainavu…
labāk vairāk neko necelt, lai nebūtu kauns un jātaisa viss šis trādirīdis?
/pointless
Prieks, ka arhitektu sabiedrība pati savu preci var un grib pakritizēt!
Vienīgi komentāri vai komentētāji tādi neveselīgi…
Man arī nepatīk uz Brīvības ielas izvairīties no atvērtām durvīm, vai paskatoties cik ir pulkstenis pamanīt, ka tam nez kāpēc piekarināta kafejnīca un unīša bēdīgie skatlogi dēļ lētā pārtikas veikala…., beidzot te varētu sulīgi izteikties visi, kurus būvniecība uztrauc ne tikai kā papīra māksla, bet (mate)reāla kā pati dzīve.
Es novēlētu lai šis projekts izskanētu skaļāk.
Jo citādi bieži ir kauns par investoru lielīšanos ….par nezkādiem tur izcilajiem saniegumiem. (piemēram Galerija Centrs)
Varbūt tas kādam no bezkaunīgajiem naudas rijējiem beidzot liks padomāt , ka bez viņa ir arī cits viedoklis.
skumji, bet visdrīzāk neliks vis
pēc tāda konkursiņa utt. var tikai piebilst, ka arhitekti laikam mīl plēsties, tāda daba, ko tur padarīsi…ka tik sadot tam otram pa muti…atklāti vai caur tādām bezjēdzībām kā "arhitektūra, kas sagādājusi nepatīkamas izjūtas" – tās ēkas neviens taču nenojauks, tad kāda jēga runāt par neizdevušos!
Varbūt pēc šīs runāšanas tādiem kā tev ļ.cien "es" piešķilsies, ka kritiska analīze ir viens no nedaudzajiem pasaulē zināmajiem un pierastajiem mācību līdzekļiem. Pie tam gudrākie mācās arī no citu neveiksmēm, savukārt pāķi saskata vien plēšanos un "došanu pa muti". Pie tam – šķiet, ka vairākos objektos "neveiksmes" vaininieki būs investoru apetīte, pilsētplānošanas kļūdas vai saskaņojošo institūciju nekonsekvence – tā teikt arhitekts autors vien cietēja lomā, darījis visu ko varējis lai glābtu situāciju, bet rezultāts izsauc ‘nepatīkamas sajūtas" šākātā.
Nu ja, un slepkavas arī netiesāsim, jo mirušo tāpat neuzcelsi 🙁
Tas, ka te diskusija vienos vārtos un ne jau profesionālajos un loģiskajos, ļauj secināt, ka šādi saraksti nav vajadzīgi. Vismaz dažos tiek iedegta cerība, ka nākotnē kāds "avenes" autors savas kļūdas neatkāqrtos, bet kāds gudrāks mācīsies no citu kļūdām. Taču nominanti nekad neizmirs …
viss ir suuds…..latvieshu maaksla hroniski apvainoties…..man jau arii nepatiik…vai tik zhuurija spees… komentaaros tipiski siikumaina, njemshanaas ap vaardiem, gramatiku, personaam, skeletiem skapii, aarlauliibas beerniem, pumpaam uz dibeena, ko katru riitu kaads cien. arhitekts ruupiigi nosmeeree ar creme savai labsajuutai. Kaa chewing gum, ko lieto vairaaki peec kaartas. Sajuuta taada, ka maza naacija ir nolemta izniikshanai savos suudos, jo aromaatam nav vietas kur izplatiities. Jo visi visu par visiem vienmeer zina taapec ka zina. Liekas, ka meegjinaat atrast kaadu lielumu un nosaukt to vaardaa ir veertiiba. Ja to nedara aiz siikumos pagrimushas skaudiibas vai patalogjiskas didaktikas leekmees. Viena lieta gan mums… Lasīt vairāk »
Laikam portals sekojot publikas izpatikshanai neatrod citus eksistences veidus, kaa negativo emociju kultiveshana un mekleshana.
Vismaz atsauciba nodroshinata. Preteji kaa neertajos jautajumos par godigu radoshu konkurenci un realu skatu uz shodienas apkartnes realitatem- fizisku pilsetas un magistralu netiribu un blefoshanas paisumu arhitekturaa. Nozelojami shie konkursi par "sliktako", ja nav kur atrast labako. Sili- vai tas ir tas ko tu gribeji?
Piekrītu Andreja domai. Tā nav aršana, šādi pseidokonkursi. Labāk būtu runājuši un bez ļurināšanas, par sarunātajiem Valsts konkursiem, čomu būšanām, tagad un jo sevišķi iepriekš. Tur ir tā sakne, kura jāravē, jo, ja normāli strikti LAS uztrauktos par labu arhitektūru, kas iegūstama reāli saprotamos un nopietnos konkursos, tad daudzi projekti būtu citādi… prozit.
>>> «ja nav, kur atrast labāko» ATRADU, piemēram, šādus LABĀKOS: Labākā elitārā māja Labākā rekonstruētā elitārā māja Labākais elitārās mājas projekts Prestižākais projekts ELITĀRI un PRESTIŽI mūsdienīgas būvniecības paraugi, ko izvērtējusi Neatkarīga un profesionāla žūrija/Jaunie Projekti sadarbības partneri: pārstāvji no Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta, Latvijas Būvinženieru savienības, Latvijas Būvnieku asociācijas, Latvijas Nekustamo Īpašumu Attīstītāju asociācijas un Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas Lanīda: http://www.jaunieproj…ja_presei.html Arhitektu vārdi pie mūsdienu būvniecības paraugiem apbalvoto būvju mājas lapās ir retums, nerunājot par viņu iztrūkumu žūrijā vai arhitektūras kvalitāti – vērtēšanas kritērijos. Viens no galvenajiem konkursam pieteikto darbu vērtēšanas kritērijiem ir projekta atbilstība patērētāju vajadzībām.… Lasīt vairāk »
Andrej! Vai Tu lasīt proti? Par kādu "konkursu" Tu fleitē? Vai esi aizmirsis, ka portāla veidošanas pamatdoma bija veicināt dikusijas lv arhitektu starpā. Izlasi uzmanīgi kas rakstīts APTAUJAS teksta pirmajā rindkopā – tā tiek palaista ēterā " lai arhitektu un sabiedrības starpā rosinātu diskusiju par arhitektūras un pilsētas kvalitātēm". Jā es to gribēju. Vai varbūt labāk turpināt uzklausīt tautas, žurnālistu uz kolēģu neartikulēto spriedelēšanu labs/slikts kategorijās? Turpināt korporatīvi divkosīgi izlikties par beigtām govīm un mēģināt radīt ilūziju, ka viss ir baigi forši? Vai esī kādreiz lasījis piem "Arhitectural Review" OTRAGE robriku? Tur reizēm iekļūst arī pasaulē zināmi autori. "negativo emociju… Lasīt vairāk »
Demokratijai jauku nedelas nogali!
arhitektam jābūt atbildīgam, par to, ko viņš rada, pat ja klients prasa sūdu.
un tad vēl, protams, ir arī arhitekta paša sapratne, par to, kas ir arhitektūra. mani vienmēr nodarbinājis jautājums, vai andrejs ģelzis nelasa arhitektūras daidžestus, vai tad tiešām nav skaidrs, kas notiek pasaulē, kas vispār ir moderni utt.
vaincenzūra?
Interesanti ir tas, ka viena un tā pati ēka ir iekļuvusi 2 sarakstos. Vaļņu ielā 4 / 6. Tā ir LAS labāko projektu skatē un arī neveiksmju sarakstā.
?
Manprāt ēka ir ļoti jauka. Tā ir Vecrīgā, liek domāt, ka pilsētas ierēdņi droši vien arhitektu mezglā sēja. Rezultats nebūt nav slikts.
Aptauja par neglītāko ēku nebūt nav slikta doma. Rodas dialogs. Izskatās, ka arī profesionāļu domas dalās, kas ir slikts un kas ir labs. Varbūt būtu bijis labāk atlasīt mazāk objektu un tādus izteikti neglītus. Kaut ko jau vajag atstāt arī nākamajiem gadiem.
pilnīgi piekrītu andrejam ģelzim par portāla nesakarīgo uzmanības noturēšanas veidu. taču rādās, ka andi tas ir tik tālu aizķēris, ka pats brīžam aizmirst , kas ir labais tonis un, ko nozīmē audzināt publiku. kritika , par kuru tu , andi, te tik traki kladzinā, no tavas puses nav izskanējusi ne vienā raksta zīmē. ja tev nav saprašanas, kas ir kritika, tad nevajag to argumentēt – ir citi varianti?
un demokrātijai, iesniedz arī kādu no savām neveiksmēm, padalies ar tām , lai rosinās diskusija.
neesi latvietis 🙂
izanalizējot projektu piedavājuma klāstu, secināju: ir bērnišķīgi diskutēt par fasādes kvalitātēm (ja ja, arī brīvības-ģertrūdes stūra mājas gadijumā). ir svarīgi apzināties lietas, kas varētu kaitēt SABIEDRISKAI TELPAI, nevis tracināt jūsu professionālo gaumi un uzskatus.
Kritika teorētiski nav slikta lieta, taču ir dzīves pieredzē balstītas bažas, ka kritika ķer to, kas nav vainīgs vai pat ir izmisīgi centies situāciju vērst uz labo pusi. Tur jau ir kritiķa grūtā misija – darīt savu darbu tā, lai tas nestu labumu nevis neproduktīvi sarīdītu cilvēkus. Kurš katrs to nevar izdarīt. Es laikam arī nē…
"lasītāji tiek aicināti balsot par 5 netīkamākajiem arhitektūras darinājumiem" Nebalsošu. "lasītāji aicināti paust savas domas komentāros" Nerunājot nemaz par negatīvisma kultivēšanu – ja jau a4d grib, lai kultivē, no sava likteņa neizvairīsies – kāpēc lasītāju iesūtītie izstrādājumi jau sagrupēti un anotēti – "Snieguma rezultāts laupa labsajūtu ne tikai ieinteresētai un subjektīvai publikai, bet tā vai savādāk kaitē visas sabiedrības interesēm šodien un nākotnē. Tas grauj ne tikai profesijas prestižu, bet nesalīdzināmi plašākas vērtību sistēmas"? Es, piemēram, nepiekrītu. Man būtu kauns rakstīt, ka "grauj nesalīdzināmi plašākas vērtību sistēmas" – ne tikai tāpēc, ka tā rakstīt varētu kāds Gimalaju lācis. Sakiet lūdzu,… Lasīt vairāk »
aptauja ar žūriju nozīmē "paspēlēsimies demokrātijā"!
Kāpēc gribi izjaukt jauku rotaļu?
a tapec ka ta rotala tada mulkiga palikusi, tada divkosiba niezosajos pirkstu galinos, apzinoties kas un kapec. piekritu VS "saja gadijuma merkis neattaisno lidzeklus". Nu un ko tagadinjas A$D sacels vetru "pilu diki", kas iebilst nosauksim par latviesiem, noteiksim viszalako no zalakajam vardem, brunas nenemsim vera. un tad, nu un tad ieradisies visskaistakais pilu tevins un sanems "gada balvu". bsurds
KRĪZE, KRĪZE, KRĪZE! a4d jātiek ārā no krīzes – kašķis, nesaprašanas, pozitīvisma trūkums, personīgi pārmetumi – apvainošanās. Pārpratumi, pārprašana. demokrātijas trūkums, divkosība, … No viena raksta uz otru, lasot komentārus, viens un tas pats – kādam atkal "spiež kāju". Bet nevar saprast, vai paša kurpe, vai kāds cits uzbridis… Es nebrīnītos, ja a4d rīkotājiem samestos "slikta dūša", un viņi paņemtu pavasara pārdomu brīvdienas, sakot: [da] nu, to publiku, jupis viņu rāvis, profesionāļi sanākuši – pārmetumi birst pāri galvām. Ja dari – slikti… , ja nedari – arī slikti… . Un no malas tik regulē. No malas viss ir labāk redzams.… Lasīt vairāk »
Vispār jau ir diezgan uzjautrinoši, ka aptaujas kritizētāji visi kā viens piesaucot valstī aktuālo „pozitīvismu” paši iestājas PRET aptaujas rīkošanu nevis PAR. Ņemot vērā šo skeptiķu nevirtuālo raksturu, jāatmet doma, ka tas notiek piedodamās neizpratnes vai prāta mazspēju dēļ. Drīzāk tā ir visai izplatīta mūsdienu „gudrāko un talantīgāko” pašu iedomātā spēja izveicīgi manipulēt ar sabiedrisko domu (klientiem, amatpersonām, kolēģiem u.t.t.) nolūkā nevis noskaidrot patiesību, bet piesegt savu liekulīgo nostāju un merkantilās intereses. Kas var būt pozitīvāk orientēts, kā vēlme noskaidrot sabiedrības viedokli, centieni izprast savas kļūdas un izanalizēt neveiksmīga rezultāta cēloņus, vai arī argumentēti noraidīt sabiedrībā valdošus stereotipus par „labu”… Lasīt vairāk »
lasīju, lasīju… dalasījos i nenocietos… ar sākšu komentēt. pirmkārt jau par A4D aptauju. manuprāt tā ir tik korekta un diplomātiski pielaizīta līdz pat riebumam 🙂 tik saldi – arhitektūra, kas sagādājusi nepatīkamas izjūtas. mammīt mīļā – kā šinī kategorijā var ietilpināt restorāna ‘sēnīte’ pārbūvi, kas ir klaja pornogrāfija!!! pārbūves autors ir izvarojis vienu no spilgtākajiem sava laika arhitektūras pieminekļiem. par to licenci un vēl ko tur nafig vajadzētu. lai dies dod, ka plaukstošās (inflācijas neapkarotās) izaugsmes laikā, tas restūzis nonāk kāda uzņēmīga cilvēka rokās, kas prastu ēku atjaunot līdz sākotnējam spožumam. cita lieta, ka daudzus objektus arhitektiem tīk vērtēt ne… Lasīt vairāk »
Drīzāk jau šaubīties vajadzēja par anonīmo aptauju , kas paralēli notiek, nevis par žūriju, jo te var salikt punktus kombinācijā kā vēlies. Vai kādam ir viedoklis, ka žūrijas dalībnieki, ņems un nekonstruktīvi degradēs kādu no iesūtītajiem darbiem? Man pašam tā neliekas, vismaz es neredzu personālijas, kas bezatbildīgi kādu darbu nomelnos, bez iedziļināšanās tajā, tikai novērtējot "vīru pēc cepures" Droši vien es nedotu iespēju foruma dalībniekiem anonīmi vērtēt. Tikai atklāti ,kurš , par ko un kāpēc ir balsojis(parādās pie katra darba, balsis, to autori un īsas anotācijas, kāpēc). Savādāk ir iespēja izpausties bezatbildīgumam, cik saprotu tieši par to arī bažījas pasākuma… Lasīt vairāk »
Atkal tiek "vērsti" savstarpējie mākslinieku apvainojumi, ķipa: Ti menja nje uvazhajesh, ilji kak?
Par reāli merkantīlajām interesēm un no tā izrietošajām haltūrām netiek runāts, jo tad būtu jāsāk runāt par "sistēmas" sakārtošanas principu piedāvājumiem un reālu domāšanu konstruktīvi.
Bet a4d piedāvā parunāt (pavaimanāt) par māksliņu un mākslinieku sūro "maz apmaksāto":) dzīvīti, tā radot kārtējo mākslīgi mānīgo sarunu objektu… prozit
nav labi jau no rīta lietot.
Sliktie "jāizšauj"! Var ar aptauju palīdzību, var ar komisiju vai arhitektūras kvalitātes likuma palīdzību. Šamējiem taču rokas aug no nepareizās vietas, jā tā – tad pa nagiem. Vai mums Latvijā ir izglītoti un profesionāli arhitektūras kritiķi? Palasiet pilsētas galvenā arhitekta kolēģijas sēdes protokolus – asinis šķīst ne pa jokam. Kas spriež? M.Gailis. A.Kreislers – visi arhitekti. Varbūt vadzēja atvilkt uz šejieni kādu no dīķa otras puses, lai nav tā ka savējie griež savējiem galvas nost?
Kā nez tiem tur Eiropā – arī tāda ņemšanās un dalīšana "labajos" un sliktajos?
Ar centra nama būvniecības pabeigšanu tika sasniegta debilitātes apogeja pilsētas apbūvē. Tam kroplim līdzi nekas nestāv.
smaidu izraisa cien.V.Sarmas pukošanās.
ORIGO IR potenciāli augstvērtīgas pilsētvides degradācija. nepatīkamas sajūtas pārņem katreiz , kad no merķeļa ielas paverās stacijas virzienā- redzams neskaidrs klucis kā vienas no rīgas galveno ielu ‘ainavisks’ nobeigums!
uz tās pašas ielas ir arī "vernisāža", vienvārdsakot, darbiņš labs, kas padarīts!
un tad ar steigu var doties atbalstīt dažādu interesantu rakstu tapšanu ‘rīgas laikā’.
Nav runa tikai par ‘punktu piešķiršanu’! Kā redzams, nominācijās arhitektu vārdi netiek minēti. Iespējams, ka nebūs arī aptaujas "uzvarētāja". Svarīgākais šoreiz bija – izraisīt diskusiju, likt padomāt, sākt analizēt un pamatot savas sajūtas. Piekrītu, ka vispārējam skatītājam atsevišķi aspekti varētu palikt neizprasti, bet tieši tāpēc ši aptauja/diskusija ir profesionālajā mēdijā. Un kritika, arī analītiska kritika nevar būt tikai pozitīva. Bet tā ir jāmācās. Man, piemēram, likās interesanti un pamācošs jau pats process – domāt par to, mēģināt noformulēties, izvērtēt argumentus, uzzināt cilvēku viedokļus un reakcijas. Un nav jau tā, ka komentāri būtu tikai histēriski. Par žūriju. Pašiem arhitektiem būt ‘profesijas… Lasīt vairāk »
Man prieks, ka varu izteikt savu viedokli!
Jo ēka uz brīvības un ģertrūdes ielas stūra, man patiešām izraisa nepārāk labas pārdomas.
kas tas par konkursu vai aptauju? Vienā čupā sabāzts gan tas kas projektēts un celts šogad, gan vecie projekti.
a kapēc NŪĢIS komisijā!
a ko tik zama ētikas izjūta.
Visu mūžu mamma teica ka esmu talantīgs, tagad saprotu ka nav lemts kļūt par atzītu un apbrīnojamu Arhitektu. Mainīšu profesiju. Spēšu atļauties būt viduvējs jebkurā citā jomā. Bet ja būšu viduvējs arhitektūrā, tas mani nogalinās. Jo tikai Anarhitekts ir Arhiteks.
forši! īpaši, ja grieķiskajai demokrātijai pieiet tā viegli – bez latviskā talanta apvainoties par jebkuru kritiku.
manuprāt šāds (kā te teica "šovs" nav nekas slikts, tikai tie komentāri pie uzskaitītajiem objektiem brīžiem tādi pārāk sulīgi.
a tā vispār rekur brīvi interpretējama ilustrācija
vaincenzūra?
Vai cenzūra?
Cenzūra ir iespējama saskaņojošajās instancēs projekta stadijā. Šeit vajadzētu izveidoties seku analīzei – tāpat kā autoriem/radītājiem ir tiesības uz savu subjektīvo viedokli arī publiskās telpas lietotājiem ir tādas pašas tiesības uz pozitīvām vai negatīvām sajūtām aplūkojot realizētos radošos eksperimentus. Žūrijas uzdevums ir saprast KĀPĒC vismaz daļai sabiedrības ir negatīva vai neizpratnes pilna reakcija.
Publiskotais žūrijas viedoklis teorētiski varētu investoram nākošreiz likt padomāt par savas alkatības sekām, skaņotājiem par kritērijiem, arhitektam autoram par savas rīcības sekām. Kur šeit saskati cenzūru?
Interesanti būtu redzēt skaņošanai piedāvātos apjomu vai fasāžu variantus. Īpaši tiem objektiem, kas Rīgas centrā, Vecrīgā.
Interesanti no tā viedokļa, redzēt cik cenzūra skaņojošās iestādēs varbūt nograuzusi labas idejas. Un varbūt arī otrādi.
Kaut kad dikti sen atpakaļ sanāca redzēt Vaļņu ielas 4/6 fasādes un apjomu variantus. Izskatījās stipri labāk un interesantāk kā ir uzbūvēts. Domājams, ka ierēdņi pieprasīja plakanu ar logu ailām rotātu fasādi.
Interesanti ir tas, ka viena un tā pati ēka ir iekļuvusi 2 sarakstos. Vaļņu ielā 4 / 6. Tā ir LAS labāko projektu skatē un arī neveiksmju sarakstā.
?
Manprāt ēka ir ļoti jauka. Tā ir Vecrīgā, liek domāt, ka pilsētas ierēdņi droši vien arhitektu mezglā sēja. Rezultats nebūt nav slikts.
Aptauja par neglītāko ēku nebūt nav slikta doma. Rodas dialogs. Izskatās, ka arī profesionāļu domas dalās, kas ir slikts un kas ir labs. Varbūt būtu bijis labāk atlasīt mazāk objektu un tādus izteikti neglītus. Kaut ko jau vajag atstāt arī nākamajiem gadiem.
lasīju, lasīju… dalasījos i nenocietos… ar sākšu komentēt. pirmkārt jau par A4D aptauju. manuprāt tā ir tik korekta un diplomātiski pielaizīta līdz pat riebumam 🙂 tik saldi – arhitektūra, kas sagādājusi nepatīkamas izjūtas. mammīt mīļā – kā šinī kategorijā var ietilpināt restorāna ‘sēnīte’ pārbūvi, kas ir klaja pornogrāfija!!! pārbūves autors ir izvarojis vienu no spilgtākajiem sava laika arhitektūras pieminekļiem. par to licenci un vēl ko tur nafig vajadzētu. lai dies dod, ka plaukstošās (inflācijas neapkarotās) izaugsmes laikā, tas restūzis nonāk kāda uzņēmīga cilvēka rokās, kas prastu ēku atjaunot līdz sākotnējam spožumam. cita lieta, ka daudzus objektus arhitektiem tīk vērtēt ne… Lasīt vairāk »
Drīzāk jau šaubīties vajadzēja par anonīmo aptauju , kas paralēli notiek, nevis par žūriju, jo te var salikt punktus kombinācijā kā vēlies. Vai kādam ir viedoklis, ka žūrijas dalībnieki, ņems un nekonstruktīvi degradēs kādu no iesūtītajiem darbiem? Man pašam tā neliekas, vismaz es neredzu personālijas, kas bezatbildīgi kādu darbu nomelnos, bez iedziļināšanās tajā, tikai novērtējot "vīru pēc cepures" Droši vien es nedotu iespēju foruma dalībniekiem anonīmi vērtēt. Tikai atklāti ,kurš , par ko un kāpēc ir balsojis(parādās pie katra darba, balsis, to autori un īsas anotācijas, kāpēc). Savādāk ir iespēja izpausties bezatbildīgumam, cik saprotu tieši par to arī bažījas pasākuma… Lasīt vairāk »
Atkal tiek "vērsti" savstarpējie mākslinieku apvainojumi, ķipa: Ti menja nje uvazhajesh, ilji kak?
Par reāli merkantīlajām interesēm un no tā izrietošajām haltūrām netiek runāts, jo tad būtu jāsāk runāt par "sistēmas" sakārtošanas principu piedāvājumiem un reālu domāšanu konstruktīvi.
Bet a4d piedāvā parunāt (pavaimanāt) par māksliņu un mākslinieku sūro "maz apmaksāto":) dzīvīti, tā radot kārtējo mākslīgi mānīgo sarunu objektu… prozit
nav labi jau no rīta lietot.
Sliktie "jāizšauj"! Var ar aptauju palīdzību, var ar komisiju vai arhitektūras kvalitātes likuma palīdzību. Šamējiem taču rokas aug no nepareizās vietas, jā tā – tad pa nagiem. Vai mums Latvijā ir izglītoti un profesionāli arhitektūras kritiķi? Palasiet pilsētas galvenā arhitekta kolēģijas sēdes protokolus – asinis šķīst ne pa jokam. Kas spriež? M.Gailis. A.Kreislers – visi arhitekti. Varbūt vadzēja atvilkt uz šejieni kādu no dīķa otras puses, lai nav tā ka savējie griež savējiem galvas nost?
Kā nez tiem tur Eiropā – arī tāda ņemšanās un dalīšana "labajos" un sliktajos?
Ar centra nama būvniecības pabeigšanu tika sasniegta debilitātes apogeja pilsētas apbūvē. Tam kroplim līdzi nekas nestāv.
smaidu izraisa cien.V.Sarmas pukošanās.
ORIGO IR potenciāli augstvērtīgas pilsētvides degradācija. nepatīkamas sajūtas pārņem katreiz , kad no merķeļa ielas paverās stacijas virzienā- redzams neskaidrs klucis kā vienas no rīgas galveno ielu ‘ainavisks’ nobeigums!
uz tās pašas ielas ir arī "vernisāža", vienvārdsakot, darbiņš labs, kas padarīts!
un tad ar steigu var doties atbalstīt dažādu interesantu rakstu tapšanu ‘rīgas laikā’.
Nav runa tikai par ‘punktu piešķiršanu’! Kā redzams, nominācijās arhitektu vārdi netiek minēti. Iespējams, ka nebūs arī aptaujas "uzvarētāja". Svarīgākais šoreiz bija – izraisīt diskusiju, likt padomāt, sākt analizēt un pamatot savas sajūtas. Piekrītu, ka vispārējam skatītājam atsevišķi aspekti varētu palikt neizprasti, bet tieši tāpēc ši aptauja/diskusija ir profesionālajā mēdijā. Un kritika, arī analītiska kritika nevar būt tikai pozitīva. Bet tā ir jāmācās. Man, piemēram, likās interesanti un pamācošs jau pats process – domāt par to, mēģināt noformulēties, izvērtēt argumentus, uzzināt cilvēku viedokļus un reakcijas. Un nav jau tā, ka komentāri būtu tikai histēriski. Par žūriju. Pašiem arhitektiem būt ‘profesijas… Lasīt vairāk »
‘redakcijas’ komentāri pie nominācijām gan tādi excentriski..:/ pat, ja tie būtu citāti no iesūtītājiem.
domāju, ka tas nav veids, kā vajadzētu runāt par arhitektūru
bez tam – šādā veidā šie daži objekti tiek it kā ‘izcelti’ negatīvā nozīmē
Man prieks, ka varu izteikt savu viedokli!
Jo ēka uz brīvības un ģertrūdes ielas stūra, man patiešām izraisa nepārāk labas pārdomas.
kas tas par konkursu vai aptauju? Vienā čupā sabāzts gan tas kas projektēts un celts šogad, gan vecie projekti.