Projekts, kas turpina 20.gadsimta sākuma skandināvu kultūras celtnēs izkoptā neoklasicisma tradīcijas. Iekšējais dārzs kā bibliotēkas telpiskās uzbūves centrālais elements. Iekštelpu vieno ar virsgaismu akcentēti soli. 3.vieta. Arhitekti: Vl.Neilands arhitekts, Vladimirs Neilands, Dženeta Katlapa, Inese Vabole, 2007
Pārventas bibliotēkas ēka konkursam piedāvātajā metā iecerēta kā šīs Ventspils pilsētas daļas centrālā sabiedriskā un kultūras celtne. Piedāvātās novietnes telpiskais potenciāls sniedz tādu iespēju.
Ēkas arhitektoniski telpiskais risinājums un formālā uzbūve izvēlēti atbilstoši izvirzītajam mērķim. Monumentāli lakonisks, centrisks ēkas pamatapjoms novietots nospraustajās apbūves līnijās šķērsām atvēlētajam zemes gabalam atbilstoši jau esošās daudzstāvu apbūves struktūrai, stingri nosakot jau esošā laukuma robežas un kopā ar tajā jau nolikto atraktīvo strūklaku nospraužot laukuma centrālo asi. Ar 2,5 stāvus augsto pamatapjomu saslēdzas otra 1,5 stāvu augstā ēkas daļa, kas nolikta tieši uz Tārgales ielas apbūves līnijas. Kopā tie veido slēgtu stūra apbūves risinājumu pret galveno ielu telpu, kas visā zemes gabala garumā tiek turpināts pergolas veidolā. Atvirzīta no apbūves līnijas, ēka dod vietu sabiedriskai autostāvvietai (15 auto). Izkārtojot būvapjomus, iegūta no ziemeļrietumiem norobežota zemes gabala daļa, kas paredzēta liela dārza ierīkošanai. Gar tā dienvidu robežu (Ozolu ielu) paredzēts metāla iežogojums. Dārza dziļumā paredzēta vieta sezonas rakstura koka paviljonam — verandai. Aiz tās — vieta saimniecības pagalmam ar dārzkopības inventāra telpu paviljona cokolstāvā. Gar pašu zemes gabala austrumu robežu atstāta vieta gājēju celiņam, kas savieno Tārgales un Ozolu ielas.
Tieši iekšējais, no pilsētas norobežotais «klostera» dārzs iecerēts kā bibliotēkas telpiskās uzbūves centrālais un lielākais elements — gan simboliski kā ilgstoši un rūpīgi kopjamas gara dzīves metafora, gan funkcionāli — dažādās ēkas funkcionālo telpu grupas strikti sadalītas pa stāviem un līmeņiem, tās vieno telpiskā un vizuālā saistība, kā arī orientācija uz dārzu. Līmeņi nodrošina ērtu dažādu zonu dalītu izmantošanu un vajadzīgo klusumu. Iecerēti kā atraktīvi vienojošie elementi iekštelpas dažādajām zonām, stāvu hallēs novietoti apaļi, masīva koka soli ar konusveidīgo virsgaismu virs tiem. Kā spirāle, bāka — minarets tie uzsver gara dzīves mūžīgo tieksmi tiekties augšup.
Projektā lietotā arhitektūras valoda turpina 20.gadsimta sākuma skandināvu kultūras celtnēs izkoptās atturīga ziemeļu neoklasicisma tradīcijas. Arī apdares materiālu izvēle un iekārtas dizains sekos šīm tradīcijām. Pilsētas puses fasāžu apdarē izmantoti dedzināta okera klinkera ķieģeļu sienu apmūrējums, cokola daļai un ailu apdarei — kaļķakmens. Dārza fasādēm paredzēts apmetums un krāsots koks, dažādi klinkera un granīta segumi.
Ēkas kopējā platība — 996.7 m2
Cik zinu, skandināvi savās pagājušo gadsimtu kultūras būvēs izkopuši ne tikai klasicismu. Kāpēc Ventspilī un šajā gadsimtā kopjam daļu no citu koptā? It kā jau atbildi zinu, bet varbūt gribi paskaidrot, Vl. Neiland arhitekt?;)
Lai arī nav saprotama tāda veida monumentālas fasādes nepieciešamība šai laukumā, esošās apbūves situācijā, tomēr jāsaka, ka pilsētbūvnieciskais un labiekārtojuma risinājums šai projektā ir lielisks.Dārzs ar terasēm pret dienvidiem, nost no krustojuma. Roka pati pēc grāmatas sniedzas.
Pēc šī būtiskā parametra projekts ir grūti salīdzināms ar pārējiem, jo publiski izmantojamas ārtelpas parējos faktiski nav . ir tikai apjomi ar ieejām un autostāvvietām.
Un kāds būtu šī gadsimta pilsētbūvnieciskās ārtelpas pienesums latvju būvmākslā, varbūt vari apgaismot ar konkrētiem piemēriem, varbūt pat no savas daiļrades?
ilgstoši un rūpīgi kopjama gara dzīve te nevienam nav vajadzīga. Klusums nevienam nav vajadzīgs. Nu kam gan vajadzīga tāda stabila telpa, cik garlaicīgi – vajag transformējamas! Kādi vēl tur iekšējie dārzi… atvērtību vajag, pieejamību, caurspīdību, caurskrienamību! Interaktīvai komunikācijai tak jābūt. Ir pierādīts, ka cilvēka garīgai attīstībai ir nepieciešami pēc iespējas vairāk virpuļi, spirāles, skrituļslidas, multimediji, un psihoterapija.
No otras puses, saki, ak jel, kādēļ tik daudz mūsu tautiešu līdz šim nikni pretojušies LNB ēkas būvēšanai – un ne jau formveides, ekonomisku apsvērumu vai pilsēttelpas veidošanas principu pēc (par tiem viņiem bieži vien pat nav nekādas daļas). Gluži vienkārši – savas bažas asociējot ar iesīkstējušo stereotipu par bibliotēkas funkciju pēc būtības – kam un kādā veidā tā kalpo. Ir tikai saprātīgi attīstīt šo sistēmu. Protams, var diskutēt, vai labākus rezultātus var iegūt, meditējot dārzā vai joņojot ar skrituļslidām… tomēr ticu, ka Tev noteikti piezīmju blociņu jau ir aizstājis vai tuvākājā laikā aizstās kāda multimediju ierīce, kas būs ērti… Lasīt vairāk »
izklausās pēc atrakciju parka, 🙂
Gribētu atzīmēt darba izcili slikto grafisko kvalitāti. Nevar īsti saprast, vai tie ir kāda pirmkursnieka soļi acadā, vai arī tā ir kāda aizgājušā gadsimta izpratne par datorgrafiku.
es savukārt gribētu atzīmēt brīvrokas perspektīvo skatu augsto kvalitāti – no iepriekš redzētajiem projektiem man kā ne-ventspilniekam bija radies priekšstats, ka bibliotēka paredzēta mežā nekurienē, kas tā kā negāja kopā ar novietnes plāniem.
Kāpēc atkal sliki? vai visiem jāzīmē vienādi? vieniem patiks datorgrafikas kiborgcilvēku mūļi priekšplānā, citiem zaļas pļavas imitācija nošņurkuša smilšu laukuma vietā, citam brīvrokas skices- tas taču nemaina ēkas un vides veidolu-cerams , ka nikis spēj saprast kas uzzīmets.
Projekts tiešām labs. Un šodien retais arhitekts uzdrošinās kautko uzbūvēt bez, šodien tik ierastās stikla un metāla apdares!!!
Tā būtu kā renesanse Ventspilī, kas sakristu ar latvisku arhitektūru, jo latviskajam ir jābūt jebkurā bibliotēkā. Ne jau tas skandināvu at’turīgums, bet drīzāk latiešu varenums un senlatviešu pils efekts mani piesaistīja.
Patiesi izbrīna potāla sabiedrisko aktīvistu ievirze literārā, verbāli aprakstāmā un brīžam arhaiskā arhitektūrā un amata priekšmeta izpratnē!
Paldies draugi un pilsoņi par skopām kritikas un uzslavas rindām. Nekāds spraigais disputs neizraisījās, laikam priekšmetam nedaudz pietrūkst krimināli-politiskas piegaršas, arī publikācijas grafiskā kvalitāte, piekrītu bija atbaidoša, atvainojos, bet neko labāku filigrānu līniju cienītājiem internets nepiedāvā. Dalību sacensībā nolēmām ņemt tikai ieraugot aizkustinošo provinciālo novietni ar mēroga un stila ziņā gandrīz nevainīgu apbūvi. Tādas vietas, mūsu laikos, uztveramas gandrīz kā dabīgas, un mūsu piedāvājums uzdevuma izpildei centās atrast pēc iespējas dabiskākus risinājumus. Tāds risinājums „kultūras” celtnei, vietā, kur tādas mēdz celt tikai vienu vienīgu reizi (kādreiz, labākajā gadījumā, saņemoties ko pārbūvēt vai piebūvēt klāt), bez šaubām, ir tradicionāls pēc būtības… Lasīt vairāk »
Cik esmu vērojusi, šodienas arhitekti zaudē sacensībā ar laiku –
šķietamais avangards aizvien attālinās kaut kur priekšā.
Tomēr ir cits daudz cerīgāks virziens – vispirms palūkoties, kas bijis apakšā, un tad iekustināt jaunrades impulsus.
Vl. Neilands maldās, ka "laikam priekšmetam nedaudz pietrūkst krimināli-politiskas piegaršas" un arī par "aizkustinošo provinciālo novietni ar mēroga un stila ziņā gandrīz nevainīgu apbūvi" – saistībā ar bleķa strūklaku caur gadu desmitiem vijas leģenda ar krimināliem sižeta pavērsieniem un pravietojumiem. Tā nav "nevainīga"apbūve, tāpat kā
neviena no bezpersoniskajām daudzstāvenēm, kas iezīmēs bilbliotēkas
fonu un perspektīvi, pieņemot ka vecie koki tiks novākti tāpat kā vietējās arhitektūras vēsture.
ilgstoši un rūpīgi kopjama gara dzīve te nevienam nav vajadzīga. Klusums nevienam nav vajadzīgs. Nu kam gan vajadzīga tāda stabila telpa, cik garlaicīgi – vajag transformējamas! Kādi vēl tur iekšējie dārzi… atvērtību vajag, pieejamību, caurspīdību, caurskrienamību! Interaktīvai komunikācijai tak jābūt. Ir pierādīts, ka cilvēka garīgai attīstībai ir nepieciešami pēc iespējas vairāk virpuļi, spirāles, skrituļslidas, multimediji, un psihoterapija.
No otras puses, saki, ak jel, kādēļ tik daudz mūsu tautiešu līdz šim nikni pretojušies LNB ēkas būvēšanai – un ne jau formveides, ekonomisku apsvērumu vai pilsēttelpas veidošanas principu pēc (par tiem viņiem bieži vien pat nav nekādas daļas). Gluži vienkārši – savas bažas asociējot ar iesīkstējušo stereotipu par bibliotēkas funkciju pēc būtības – kam un kādā veidā tā kalpo. Ir tikai saprātīgi attīstīt šo sistēmu. Protams, var diskutēt, vai labākus rezultātus var iegūt, meditējot dārzā vai joņojot ar skrituļslidām… tomēr ticu, ka Tev noteikti piezīmju blociņu jau ir aizstājis vai tuvākājā laikā aizstās kāda multimediju ierīce, kas būs ērti… Lasīt vairāk »
Mans piezīmju blociņa ideāls ir Ausmas Skujiņas piezīmju blociņš, iesaku pievērst tam uzmanību, ja gadās tāda iespēja 🙂
Ausmas Skujiņas blociņš patiešām ir slavens! :)) Bet kādai citai Ausmai Skujiņai tas ir/būs pavisam citādāks, taču saturā tik pat vērtīgs…redzi, arī Tu taču šeit nerunā par formu, bet saturu. To arī gribu uzsvērt!
izklausās pēc atrakciju parka, 🙂
Gribētu atzīmēt darba izcili slikto grafisko kvalitāti. Nevar īsti saprast, vai tie ir kāda pirmkursnieka soļi acadā, vai arī tā ir kāda aizgājušā gadsimta izpratne par datorgrafiku.
es savukārt gribētu atzīmēt brīvrokas perspektīvo skatu augsto kvalitāti – no iepriekš redzētajiem projektiem man kā ne-ventspilniekam bija radies priekšstats, ka bibliotēka paredzēta mežā nekurienē, kas tā kā negāja kopā ar novietnes plāniem.
khm, 🙂
Kāpēc atkal sliki? vai visiem jāzīmē vienādi? vieniem patiks datorgrafikas kiborgcilvēku mūļi priekšplānā, citiem zaļas pļavas imitācija nošņurkuša smilšu laukuma vietā, citam brīvrokas skices- tas taču nemaina ēkas un vides veidolu-cerams , ka nikis spēj saprast kas uzzīmets.
Jautājums nav par attēlošanas tehniku (brīvrokas skices vai dators), tā tik tiešām ir gaumes lieta, taču par kvalitāti. Paskaties, tu "?" ,vēlreiz tās pirmās divas bildes, kas nav ielas perspektīves. Ja to var saukt par arhitekta prezentācijas materiālu, tad rādā, ka dažiem tiešām dator tehnika ir ienesusi tikai lieku svaru uz galda.
nu tas varbūt arī tā ir, bet netīk, ka visiem jādomā vienādi par ēkas tēlu. man Neilanda darbs nepatīk, bet man nepatik ari GMARP darbs un varbūt tas ir vēl tizlāks, bet tā kā iebāzts stikla kastite, portālā skaitās ok.
Paldies draugi un pilsoņi par skopām kritikas un uzslavas rindām. Nekāds spraigais disputs neizraisījās, laikam priekšmetam nedaudz pietrūkst krimināli-politiskas piegaršas, arī publikācijas grafiskā kvalitāte, piekrītu bija atbaidoša, atvainojos, bet neko labāku filigrānu līniju cienītājiem internets nepiedāvā. Dalību sacensībā nolēmām ņemt tikai ieraugot aizkustinošo provinciālo novietni ar mēroga un stila ziņā gandrīz nevainīgu apbūvi. Tādas vietas, mūsu laikos, uztveramas gandrīz kā dabīgas, un mūsu piedāvājums uzdevuma izpildei centās atrast pēc iespējas dabiskākus risinājumus. Tāds risinājums „kultūras” celtnei, vietā, kur tādas mēdz celt tikai vienu vienīgu reizi (kādreiz, labākajā gadījumā, saņemoties ko pārbūvēt vai piebūvēt klāt), bez šaubām, ir tradicionāls pēc būtības… Lasīt vairāk »
Tak būsi dzirdējis, ka piem. Alto šo to sastrādājis laikmetīgā manierē? Tai skaitā kādas 3 biblenes
Šo to dzirdēju. Īpaši man tīk viņa uzvarētā konkursa projekts bibliotēkai Viipuri (Viborgā) 1927 gadā (skat. ilustrāciju). Nelielajā provinciālajā pilsētiņā pie jūras ar visai identisku Pārventas bibliotēkas programmai. Tā hrestomātiskā būve, kas figurē visās grāmatās par Aalto radusies izvēloties jaunu novietni – ja pirmā atradās aktīvā urbānā telpā tad otra – parkā. Tiesa vēlāk gan šo pilsētiņu, gan modernisma pieminekli, gan tās cienijamo autoru piemeklēja visiem zināms pagrimums, bet jau ir cits stāsts… vai tomēr tas pats.
Projekts tiešām labs. Un šodien retais arhitekts uzdrošinās kautko uzbūvēt bez, šodien tik ierastās stikla un metāla apdares!!!
Tā būtu kā renesanse Ventspilī, kas sakristu ar latvisku arhitektūru, jo latviskajam ir jābūt jebkurā bibliotēkā. Ne jau tas skandināvu at’turīgums, bet drīzāk latiešu varenums un senlatviešu pils efekts mani piesaistīja.
Patiesi izbrīna potāla sabiedrisko aktīvistu ievirze literārā, verbāli aprakstāmā un brīžam arhaiskā arhitektūrā un amata priekšmeta izpratnē!
Cik esmu vērojusi, šodienas arhitekti zaudē sacensībā ar laiku –
šķietamais avangards aizvien attālinās kaut kur priekšā.
Tomēr ir cits daudz cerīgāks virziens – vispirms palūkoties, kas bijis apakšā, un tad iekustināt jaunrades impulsus.
Vl. Neilands maldās, ka "laikam priekšmetam nedaudz pietrūkst krimināli-politiskas piegaršas" un arī par "aizkustinošo provinciālo novietni ar mēroga un stila ziņā gandrīz nevainīgu apbūvi" – saistībā ar bleķa strūklaku caur gadu desmitiem vijas leģenda ar krimināliem sižeta pavērsieniem un pravietojumiem. Tā nav "nevainīga"apbūve, tāpat kā
neviena no bezpersoniskajām daudzstāvenēm, kas iezīmēs bilbliotēkas
fonu un perspektīvi, pieņemot ka vecie koki tiks novākti tāpat kā vietējās arhitektūras vēsture.
Cik zinu, skandināvi savās pagājušo gadsimtu kultūras būvēs izkopuši ne tikai klasicismu. Kāpēc Ventspilī un šajā gadsimtā kopjam daļu no citu koptā? It kā jau atbildi zinu, bet varbūt gribi paskaidrot, Vl. Neiland arhitekt?;)
Lai arī nav saprotama tāda veida monumentālas fasādes nepieciešamība šai laukumā, esošās apbūves situācijā, tomēr jāsaka, ka pilsētbūvnieciskais un labiekārtojuma risinājums šai projektā ir lielisks.Dārzs ar terasēm pret dienvidiem, nost no krustojuma. Roka pati pēc grāmatas sniedzas.
Pēc šī būtiskā parametra projekts ir grūti salīdzināms ar pārējiem, jo publiski izmantojamas ārtelpas parējos faktiski nav . ir tikai apjomi ar ieejām un autostāvvietām.
Un kāds būtu šī gadsimta pilsētbūvnieciskās ārtelpas pienesums latvju būvmākslā, varbūt vari apgaismot ar konkrētiem piemēriem, varbūt pat no savas daiļrades?
Nu kurš tad varētu būt pret zaļumiem? Piekrītu, ka citos projektos nebija gana piestrādāts šajā virzienā. Bet jautājums jau labdabīgs – par "skandināvu" neoklasicismu Ventspilī
iespējams, ka ar prāmja līniju "Ventspils – Nīneshamna" atbraucis "skandināvu neoklasicisms"