Uz A4D jautājumiem par 2005. gada ievērojamākajiem notikumiem arhitektūrā un pilsētbūvniecībā atbild Anda Kursiša, Ilze Liepiņa, Santa Meikulāne, Jānis Prusaks un Uldis Pīlēns.
A4D jautājumi:
- Jūsuprāt, ievērojamākās ēkas vai notikumi arhitektūrā / pilsētplānošanā pasaulē. Kāpēc?
- Jūsuprāt, ievērojamākās ēkas vai notikumi arhitektūrā / pilsētplānošanā Latvijā. Kāpēc?
- Nozīmīgākais, interesantākais projekts, objekts vai ar arhitektūru un pilsētbūvniecību saistīts notikums un pieredze Jūsu profesionālajā dzīvē. Kāpēc?
Anda Kursiša
Arhitektu birojs virtu,
1. Katrai pilsētai savu gurķīti: Kualalumpurai, Londonai, Barselonai!
2. Gada nenotikums Latvijā — gan arhitektūrā, gan pilsētplānošanā, — ir arhitektūras konkursa par Rīgas jauno koncertzāli (konkurss par novietni? ha…) idejas devalvācija, kā arī par daudzām citām vietām, piemēram, Klīversalu. Radošas arhitektu sacensības vietā notiek atšūšanās ar pēdējā brīdī tapušiem klišejiskiem risinājumiem. Tā vietā, lai taisītu reti un labi, tiek ražots daudz, slikti un bez jēgas. Mēs pagaidām nepiedalāmies nekādos konkursos, jo dodam priekšroku labākā risinājuma meklējumiem reālam objektam (neatkarīgi no valstiskās nozīmības). Nevis «izgāzt iekšas» tam, kas nevienam pēc būtības nav vajadzīgs. Nav runa par apmaksu, bet par šo konkursu bezjēdzību.
3. Mūsu jaunais birojs.
Ilze Liepiņa
Sudraba arhitektūra
1. Gribētos teikt: debesskrāpji nāk. Tie, šķiet, nāk pāri visai pasaulei, arī Rīgai, arvien dažādākos un ekstravagantākos vizuālos izpildījumos. Dažbrīd, šķiet, notiek sacensība, kuram izdosies it kā neiespējamo padarīt par debesskrāpi.
Vēl tomēr arvien arī Ķīna — ar olimpiskajiem kompleksiem u.c.
2. Vajadzētu būt Rīgas koncertzāles un Modernās mākslas muzeja konkursiem, bet diemžēl, organizācijas dēļ šie projekti virzās lēni. Cerams, tie būs nākošā gada lielie notikumi. Šogad — varbūt Klīversalas konkurss? Lai gan tikpat labi tā varētu būt perfekti, ar ēkas dvēseles izjūtu, labu gaumi un augsti profesionāli restaurēta/ rekonstruēta neliela koka ēka vai neliela jaunbūve, kurā cilvēkam dzīvot garīgi un fiziski pilnvērtīgu, sakārtotu dzīvi. Varbūt koka ēku komplekss Ķīpsalā (Z.Gailes birojs). Dvēseles ēkas — tāpēc.
Jāpiemin arī projekts Pārsteidzošā Latvija.
3. Mans šī gada nozīmīgākais notikums būs nākamgad, kad kā Leonardo da Vinci fonda stipendiāte (stipendiju ieguvu šogad) došos stažēties uz arhitektu biroju Eiropā. Iespējamais pārbaudījums un pieredzes apmaiņa.
Santa Meikulāne
Interjera dizainere, Dolce Vita
1. Mani fascinē Herzog & de Meuron mākslas muzeja ēka Sanfrancisko. Ne formas, bet materiālu un faktūru dēļ — kapara tonalitāte, dabīgi rūsējis metāls, varš tīrās plaknēs. Tas, ka arhitektūrā un interjerā maksimāli tiek izmantoti dabiskas izcelsmes materiāli, izceļot to materialitāti un katra individuālo tonalitāti. Par ēkas apjomu kopumā objektīvi laikam var spriest, tikai atrodoties pie tās konkrētajā pilsētvidē.
Otrs notikums, kuru izpētīju «dzīvajā», bija projektu konkurss Luvras muzeja austrumu mākslas ekspozīcijai. Lidojošais paklājs (arhitekti Belīni & Rikioti) atšķīrās ar to, ka akcents tika likts tieši uz ekspozīciju. Nosacīti — uz dabiskumu. Nevis uz efektīgu arhitektūru kā pašmērķi, piemēram, kā Zahas Hadidas projektā, kur mākslas darbi palika sekundārā plānā. Reizēm arhitektūra tomēr ir kvalitatīvs fons kam vēl būtiskākam.
2. Man ļoti patīk biroju un noliktavu ēku komplekss Baltais vējš (Kubs, arhitektes Daces Brezinskas komanda) K.Ulmaņa gatvē. Perfekta formas, materiāla un gaismas spēle.
3. Mūsu šā gada interesantākais projekts ir māja mājā — PROFS.Mēs izvēlējāmies veidot vienu veselu apjomu — divstāvu objektu kā māju mājā jeb eksterjeru interjerā, izceltu vienotā korporatīvajā — oranžajā krāsā. Ieejas daļu objektā veido stilizēti reāla kokmateriāla fasāde, kuras izgaismojums uzsvērs kompānijas pamatfunkciju — darbu ar apgaismes tehniku un gaismas projektu izstrādi. Tēmu — eksterjers interjerā — turpinājām arī ar kafejnīcu parkā — telpā.
Jānis Prusaks
Arhitektu birojs U
1. Pasaulē — PLOT VM māja
2. Latvijā — caur konkursiem un plenēriem aizvien vairāk pasaule ienāk Latvijā.
Uldis Pīlēns
Arhitekts, Liepājas domes deputāts un UPB prezidents
1. Šobrīd sabiedriskos procesus nevirza arhitektūra. Arhitektūra atrodas arjergardā nevis avangardā. Laiks ir tāds, ka mēs visi taustāmies — putra vārās. Arvien dominē tehnoloģiskais eklektisms. Lai to padarītu pragmātiskāku, notiek jaunu tehnoloģiju meklēšana. Valstīs ar augstāku labklājības standartu nupat ir sākusies pretvirzība šim tehnoloģiskajam eklektismam — piemēram, Šveicē. Scenogrāfisms, ikonogrāfija aizies otrajā plānā.
2. Latvijā mēs neesam šo tehnoloģisko vadlīniju avangardā, mēs pārņemam adaptēto. LAS kongresu rezultāti arī liecina par šo laiku. Laiks neprasa reformatorus. Visi turpina taustīties. Kad tumsa kritīs vai no tumsas zonas izies ārā, sāksies procesi. No Liepājas arhitektūras nekas laiku raksturojošs nav iekritis prātā. Žēl, ka Liepājai joprojām nav galvenā arhitekta, ka šo jautājumu negrib uzņemties. Jā — tā ir liela atbildība tādai pilsētai kā Liepāja. Tā ir arī liela iespēja personīgai izaugsmei uz Liepājas industriālā, kultūras, vēsturiskās telpas savietojamības ar jaunajām aktivitātēm potenciālu fona. Vai ir pilsēta ārpus Rīgas, kurp dodas jaunie arhitekti? Tas nav pilsētu vājums, tas ir jauno arhitektu vājums.
3. Pašam gribas tikt pie filozofiskas skaidrības, kas pietrūkst, otrs — mēģināt ieviest tehnoloģiskās novitātes, lai paplašinātu instrumentālo pieeju. Šis bija vairāk pusmirušu (uzzīmēti, bet netiks būvēti) nopietnu projektu gads — noģība biroju ēka Ventspilī, Eiropas naudas gaidās atlikās Užavas alus jaunās darītavas būvniecība. Tāpēc mēs vairāk nodarbojāmies ar savu ražošanas objektu projektēšanu, taču visas nozares ir konkurētspējīgas, kurās nevar pārāk lielu naudu integrēt. Mēs nevaram atļauties turēt konkurenci firmām ar simtgadīgu kapitāla uzkrājumu, lai caur ražošanas uzņēmumiem radītu jaunas vadlīnijas arhitektūrā.
