Viens no pandēmijas laika ieguvumiem ir daudzās tiešsaistē pieejamās konferences, semināri un lekcijas, — gan tādas, kam nepieciešams sekot tiešajā laikā, gan vēl labāk, — ja pieejamas arī vēlāk — ierakstā. Pēdējās nedēļas laikā, līdz ar Kultūras akadēmijas ikgadējās akadēmiskās konferences sekcijām un otro BALTEHUMS konferenci, bija iespējams sekot līdzi arī biedrības ICOMOS Latvija rīkotajai tiešsaistes konferencei “Apdraudētais kultūras mantojums: kultūrvēsturisko vietu pārvaldības mūsdienu problēmas un izaicinājumi Baltijas valstīs”, kurā apmēram puse no satura bija veltīta arheoloģijai, bet otra puse — arhitektūras (galvenokārt — modernisma) mantojumam. Konferences ieraksti pieejami jūtubes arhīvā.
Biedrība ICOMOS Latvija ir Starptautiskās ievērojamu vietu un pieminekļu padomes (International Council on Monuments and Sites / ICOMOS) Latvijas nacionālā nodaļa, – viena no 107 nacionālajām komitejām, kas darbojas visā pasaulē. Tās mērķis ir veicināt kultūras mantojuma saglabāšanu — apzināšanu, izpēti, aizsardzību, restaurāciju, atjaunošanu, popularizēšanu, izmantošanu. Turpinot ikgadējo konferenču tradīciju, ICOMOS Latvija 29. un 30. oktobrī rīkoja uz starptautisku zinātnisku konferenci, kas bija aktuāliem jautājumiem materiālā kultūras mantojuma apdraudējumu novēršanai.
«Neskatoties uz kultūras mantojuma sociālo nozīmīgumu un tā būtisko vietu identitātes veidošanā, mantojums atrodas nepārtrauktu draudu ēnā. Pēdējo gadu ugunsgrēku postījumi Parīzē un Riodežaneiro un būvniecības darbi un tūrisma uzplaukums Eiropas un Āzijas vecpilsētās ir tikai nedaudzi piemēri mantojuma trauslajai dabai, kuras aizsardzībai starptautiskās institūcijas īsteno virkni iniciatīvu (lai minam kaut vai tikai ICOMOS regulāros ziņojumus “Heritage@Risk”, trauksmes ziņojumus par draudošiem postījumiem (heritage alerts), apdraudēto Pasaules mantojuma vietu saraksta uzturēšanu). Tādējādi mūsdienu pasaule uzskatāmi parāda, ka kultūras mantojuma vietas, saskaroties gan ar dabas un klimata pārmaiņu radītajiem postījumiem, gan laikabiedru nevīžības vai ļaunprātības rezultātā nodarītiem zaudējumiem, prasa arvien jaunas pieejas un metodes to kultūrvēsturisko vērtību analīzē un saglabāšanā, vienlaikus padarot tās pieejamas pēc iespējas plašākai sabiedrībai. Tāpēc konferencē, pulcējot dažādu kultūras mantojuma jomu speciālistus no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, tiks aplūkoti arhitektūras, vēsturiskā un arheoloģijas mantojuma pārvaldības mūsdienu izaicinājumi Baltijas valstīs, uzmanību pievēršot daudzveidīgajiem draudiem kultūras mantojumam.»
Pirmā konferences diena skāra arheoloģiskā un arhitektūras mantojuma saglabāšanu Baltijas valstīs un norisinājās angļu valodā. Arhitektūrai veltītajā sekcijā Igaunijas un Lietuvas pētnieces runāja katra par savas valsts modernisma arhitektūras un pilsētbūvniecības mantojumu un ar to saistītajām problēmām, savukārt vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs iepazīstināja ar arhitektūras mantojuma aizsardzības peripētijām padomju Latvijā, 60.-80. gados.
https://www.youtube.com/watch?v=zXmQ9t8AEjY
- 35:20 — Riin Alatalu. Challenges in Preserving Soviet Modernist and Post-Modernist Architecture in Estonia
- 1:16:40 — Vilte Janušauskaitė. Story of the Lithuanian Soviet Modernist Architecture
- 1:44:45 — Mārtiņš Mintaurs. Architectural Heritage and the Soviet Ideology in Latvia (1967-1987)
Otrā konferences diena bija veltīta procesiem Latvijā un notika latviski. Arhitektūras sadaļā ar ziņojumu par viduslaiku pilsdrupu saglabāšanas un arī attīstības aspektiem uzstājās Artūrs Lapiņš, skarot arī aktuālo Dobeles pilsdrupu piemēru. Savukārt abi arhitektūras doktori — Jānis Lejnieks un Jānis Krastiņš runāja par modernisma mantojumu, fokusējoties galvenokārt uz pilsētvides mērogu un paužot arī pietiekami interesantus vērtējumus un spriedumus.
https://www.youtube.com/watch?v=muGMU-6INl4&t=5945s
- 16:25 — Artūrs Lapiņš. Viduslaiku pilsdrupas Latvijā: saglabāšana un attīstība
- 52:50 — Jānis Lejnieks. Latvijas padomju modernisma patiesās vērtības un to apdraudējums
- 1:25:20 — Jānis Krastiņš. Pilsētvide un pēckara arhitektūras mantojums mūsdienu Latvijā
