Tuvojoties gada nogalei A4D izsūtīja ierasto aicinājumu atbildēt uz
jautājumiem par svarīgākajām norisēm un nozīmīgākajiem notikumiem arhitektūrā
— pasaulē, Latvijā un katra personiskajā dzīvē. Uz aptaujas jautājumiem atbild
Kristīne Budže, Uģis Kaugurs, Agrita Lūse, Līva Nordmane, Dina Suhanova un Jānis Šaltāns.
A4D jautājumi
1. Jūsuprāt,
ievērojamākie notikumi arhitektūrā vai pilsētu attīstībā pasaulē
2. Jūsuprāt,
ievērojamākie notikumi arhitektūrā vai pilsētu attīstībā Latvijā
3. Nozīmīgākais,
interesantākais Jūsu profesionālajā dzīvē / Jūsu spilgtākā ar arhitektūru un
pilsētu saistītā pieredze šajā gadā (notikums, ēka, pilsēta, projekts, ceļojums
utt.)
Papildjautājums.
Ja lasāt A4D, — Jums interesantākais raksts vai tēma, kas publicēta vai
apspriesta A4D 2016. gadā.
Paldies visiem, kas atsaucās un dalījās!
Kristīne Budže
1.
Pasaulē
- Zahas Hadidas nāve, kas lika pārvērtēt
arhitektes talantu pat tiem, kas ikdienā par Zahas projektiem smīkņāja. - Venēcijas biennāle — lai gan ir arvien vairāk
dažādu biennāļu un festivālu, bet Venēcija joprojām ir gada lielākais notikums. - Patrika Šūmahera izrunāšanās Berlīnē Pasaules
Arhitektūras festivālā — tā izraisīja sašutuma vētru, taču diemžēl jāatzīst, ka
lielākā daļa pasaules metropoļu attīstās tieši Šūmahera iezīmētajā virzienā,
piemēram, arvien lielākas tirgus ekonomikas ietekmes un publiskās telpas
privatizācijas virzienā.
2.
Latvijā
- Pārbūvētā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atklāšana
— jaunas kvalitātes un veida arhitektūra Rīgā. - Baltijas paviljons Venēcijas biennālē — pašmāju
kontekstā līdz šim nepiedzīvota kvalitāte, vēriens un izpildījums. - Divi konkursi:
- Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja konkurss.
Atzīmēšanas vērta ir tā organizācija ar priekšlikumu publisku prezentāciju, - Rail
Baltica Rīgas stacijas konkurss.
- Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja konkurss.
A4D.
Interesantākais raksts šķita Arta Zvirgzdiņā recenzija par LNMM ēku,
analizējot to kā experience architecture
piemēru
Matīss
Groskaufmanis
MVRDV, Roterdama
1.
Šis gads ir bijis atgādinājums, ka aizvien dzīvojam 2008. gada vispasaules
finanšu krīzes ēnā. Politiskā un ekonomiskā kārtība, kas raksturoja Rietumu
politisko sfēru pēdējos gadu desmitus, ir manāmi saļodzījusies, un šī
transformācija agrāk vai vēlāk atspoguļosies arī arhitektūras politikā. Kamēr
vairākās Rietumeiropas valstīs vērojams etniskā nacionālisma uzplaiksnījums un
pretestība globalizācijai, to sastāvā esošās lielpilsētas turpina sevi
prezentēt kā daudzkulturālu, stabilu un globālajam kapitālam pievilcīgu vidi,
kas spējīga daudzkāršot tajā ieguldītās investīcijas. Arī šī gada Venēcijas
Biennāles uzstādījumā salasāms centiens skatīt arhitektūru kā sociāli atbildīgu
praksi, kas piedāvā šķietamu kompromisu starp tiem, kuri visvairāk ieguvuši, un
tiem, kuri visvairāk zaudējuši no globalizācijas.
2.
Viens no centrālajiem notikumiem Latvijas arhitektūras sfērā 2016. gadā ir
vienotais Baltijas valstu pieteikums Venēcijas arhitektūras biennālei. Kaut arī
no projekta neizriet konkrēti secinājumi vai perspektīvas, tas noteikti ir
impulss nomest klišejisko retoriku par «pēc-padomju» teritoriju un apskatīt
Baltijas reģionu kā kopīgu telpu ārpus nacionālām kategorijām.
Jāatzīmē arī Laikmetīgā mākslas muzeja
konkurss kā klimakss daudzgadu afērai. Lai arī publiskā un privātā partnerība
ir kompromisa variants stratēģiskas nozīmes valsts kultūras infrastruktūrai,
iespējams, šāds organizācijas modelis piedāvā muzejam lielāku autonomiju un
manevru iespējas.
Visbeidzot jāpiemin Latvijas Arhitektūras
gada balva, kas šogad pirmo reizi pasniegta diviem ārvalstu arhitektiem.
Cerams, tas ir apliecinājums ideju un darbu apmaiņai ārpus ierastajām robežām,
personālijām un domāšanas virzieniem.
3.
Sekmīga maģistra darba aizstāvēšana Delftas Tehniskajā Universitātē un
atgriešanās profesionālajā vidē pēc divu gadu izglītības atvaļinājuma. Šobrīd—
gan holandiešu arhitektūras biroja MVRDV
sastāvā, gan neatkarīgi strādājot pie izpētes un publikāciju projektiem.
Uģis
Kaugurs
arhitekts
1.
Šī gada Venēcijas Biennāle beidzot iezīmēja reālu pagriezienu prom no
arhitektūras sasniegumu izstādes. Tā vietā pievēršoties jautājumam — kā savas
profesionālās iemaņas varam izmantot to
reālās pasaules problēmu ja ne risināšanai, tad vismaz — ieraudzīšanai, kuras
liekulīgi izlikties neredzam tūlīt vairs nebūs nekādu iespēju. No 3D modelēšanas — nevis virtuālās
realitātes fotošopingošanai, bet skarbu pierādījumu vākšanai- kurš, kur un kad
patiesībā meta bumbas uz pilsētu, līdz vides dizainam ne dizaina pēc, bet, lai
palīdzētu pilsētvidē neapmaldīties
vecākiem cilvēkiem ar demences simptomiem.
Kurators Alehandro Aravena iemanījies
diezgan skarbi ieskicēt ceļu prom no tādas arhitektūras, kas, kaut un lai
interesanta un advancēta, tomēr pašmērķīgi apkalpo tikai un vienīgi niecīgu,
elitāru sabiedrības daļu, faktiski, vairāk problēmu radot, nekā tās risinot.
Ja mēs esam (un — esam!) daļa no problēmas,
mums jāmācās būt arī daļai no risinājuma.
2.
Ar Rail Baltica projektu saistītais
Rīgas Centrālstacijas, Autoostas un apkārtējās pilsētvides pārbūves projektu
konkurss.
Kaut šo tēmu futūristisku risinājumu publikācijās
atceros kopš laikiem, kad vēl pat nojausmas nebija par profesijas izvēli,
diemžēl, nekur tā arī neesam tikuši un
nekā daudz neesam mācījušies ne no Origo/ Stockmann, ne autoostas epopejām.
Mājasdarbs nav izpildīts, uzdevumi izplūduši un pilsētbūvnieciskā mērķa
uzstādījums pārlieku neskaidrs, lai vienas kārtas metu konkursā sagaidītu
jēdzīgu atbildi uz visiem jautājumiem. Starp kuriem pazudis viens no
galvenajiem — kas vispār ir Centrālstacija un tās laukums pilsētas struktūrā?
3.
Nozīmīgākais, interesantākais profesionālajā dzīvē — tādi šogad iegadījās pat
divi.
Viens — darbs augšminētā Centrālstacijas
konkursa tehniskajā komisijā — analizējot iesniegtos piedāvājumus un gatavojot
kopsavilkumu žūrijai.
Otrs — LAS Gada balvas arhitektūrā
nacionālajā žūrijā. Tas atkal deva ne vien unikālu iespēju ieskatīties
labākajos sasniegumos profesijā, bet, kopā ar kolēģiem, lika atgriezties pie
mūžsenā jautājuma saknes — kas ir (laba) arhitektūra, kā, vai un kāpēc tā
vērtējama un kam tas vispār ir izdevīgi?
A4D. Domāju — tā pati Stacijas tēma, jau
iepriekš minēto iemeslu dēļ.
Bet kopumā uz A4D attiecas tās pašas
riskantās problēmas, kas lika apšaubīt sabiedrisko mediju jēdzīgumu šī gada
pasaules politisko pārsteigumu kontekstā. Profesionālā diskursa platforma ir
ārkārtīgi nepieciešama, tomēr sabiedriskā kārtā vien nevar aizvietot zinošas
arhitektūras kritikas iztrūkumu. Toties grafomānu narcisisms brīžam atbaida,
nevis ceļ profesijas prestižu. Un — nē, man nav receptes, ko darīt.
Agrita
Lūse
žurnāla Latvijas
Būvniecība galvenā redaktore
2.
Divi spilgti notikumi Latvijas arhitektūras dzīvē.
Viena no tām ēka, kura varbūt ir pārāk laba
saviem iemītniekiem – Saeimas deputātiem. Ar ēku domāju lielisko bijušās LNB
ēkas rekonstrukciju Jēkaba ielā 6/8. Filigrāni izstrādātais ARHIS ARHITEKTI projekts sākotnējās
bankas (ēka būvēta 1907. g.), pēc tam bibliotēkas telpas ir transformējis un
piemērojis augsta līmeņa konferencēm un sapulcēm, kopējo apjomu paplašinot ar
pavisam nelielu, bet ietilpīgu piebūvi, kura veiksmīgi ierakstās Vecrīgas
audumā. Arhitektu vīzija paredzējusi tautas kalpiem domāt gaišas domas, tāpēc
interjerā dominē baltie toņi. Lai nu tā būtu, ceram, ka gaišās un ērtās telpas
nebūs tikai fons traģikomiskiem izgājieniem. Nelielā piebūve ļauj izmantot ēkas
visus stāvus, kas iepriekš nebija savienoti ar vienu kāpņu telpu, parādījušās
palīgfunkcijas – lifts, kāpnes, vides pieejamība. Piebūve visādā ziņā ir labs
un asprātīgs risinājums. Ēka ir tā vērta, lai to apmeklētu, iepazītos klātienē
ar tās vēsturi un projekta niansēm, žēl tikai, ka tas vienlaikus ir ierobežotas
pieejamības objekts.
Otrs ievērības cienīgs notikums ar
ieprogrammētām pamatīgām izmaiņām Latvijas galvaspilsētas vaibstos ir
arhitektūras metu konkurss par Rail
Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un stacijas apbūvi, kas noslēdzies bez
uzvarētāja, bet ar cerībām, ka tomēr pie projekta izstrādes kontroles tiks
vietējie arhitekti. Vai spēs pavilkt tādas jaudas projektu? Atbildes nav. Taču
pilnīgi noteikti zināms, ka mūsu pašu speciālisti vietējās īpatnības un
vajadzības spēs saredzēt precīzāk kā ārzemnieki. Tā arī ir interesantākā tēma,
kas apspriesta vortālā A4D.
Līva
Nordmane
1. Alehandro
Aravena sociālās darbības un loma sabiedrībā. Kopīga Baltijas paviljona starts
Venēcijas biennālē. Igaunijas Nacionālais muzejs tepat līdzās. Koka augstceltņu
arhitektūra, kas iespējams iekustinās Latvijas likumdošanu koka konstrukciju
izmantošanai būvniecībā. Lēna pāreja no stārhitektūras uz atvērtāku plānošanas
procesu.
2.
Publiskajā un kultūras sektorā šis ir bijis ļoti aktīvs gads. Prieks, ka Rīgā
ir norisinājušies daudzi interesanti konkursi un pasākumi, kas skar plašāku
teritoriju attīstību un publisko telpu pie neizmantotajām ūdensmalām. Rail Baltica ir viens no
ievērojamākajiem projektiem Rīgas attīstībā šajā gadā. Tam potenciāli ir
iespēja risināt telpiski un funkcionāli sarežģītu Rīgas robežzonu.
3.
Tieši 2016. gads ir bijis pilns ar Rīgas mērogam ļoti apjomīgiem publiskiem
konkursiem. RUUME arhitekti ir
veiksmīgi startējuši gan Zaķusalas attīstības projektā un turpina tā izstrādi,
gan Rail Baltica multimodālā
transporta mezgla konkursā.
A4D.
Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja konkurss un tā apspriešana
Dina
Suhanova
arhitekte, RISEBA FAD
1. Pasaulē
- Gada griezumā dažādās amplitūdās uzplaiksnīja un
joprojām satraucoša šķiet iespējamā vardarbības un terorisma klātbūtne reālā
laikā Eiropas metropoļu pilsētas telpā. - Kontekstā ar iepriekšminēto — arhitektu,
dizaineru un urbānistu vingrinājumi un meklējumi bēgļu krīzes dažādajiem
aspektiem Eiropā un pasaulē. Pagaidu risinājumi, nometnes un pilsētu
pielāgošanās. - Venēcijas arhitektūras biennāle čīliešu
arhitekta Alehandro Aravenas vadībā. Venēcijā arī pēkšņi aizgājušās Zahas
Hadidas retrospekcija. - Globāli utopiski projekti, idejas un prototipi
transporta un pārvietošanās risinājumiem hiperātrumā.
2.
Latvijā.
- Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas
atklāšana. - Vienotais Baltijas paviljons kā precedents un
notikums Venēcijas arhitektūras biennālē. - Jaunas pilsēttelpas un ielas lietošanas pieredze
iegūta pēc Barona ielas pārbūves Rīgā – process un rezultāts, kas daudz
aprunāts, nosodīts, bet kolektīvi pārciests. - Metu konkursi: starptautiskais Laikmetīgās
mākslas muzeja ēkas konkurss ar Deivida Adžeja uzvaru, Rail Baltica Rīgas stacijas konkurss intriģē ar tā turpinājumu. - Latvijas arhitektūra japāņu žurnāla a+u decembra speciālizlaidumā.
3.
Profesionālajā jomā personiski — arvien
jauni praktiski un intelektuāli izaicinājumi piedaloties arhitektūras
izglītības procesā.
Spilgtākā ar arhitektūru un pilsētu
saistītā pieredze:
- Ņujorka — blīva arhitektūras un urbānās
publiskās telpas pieredze kā viesošanās pirmo reizi jau šķietami labi
pazīstamajā. - Pirmais Valmieras vasaras teātra festivāls, kas
pāris dienās augustā pilsētā atklāja vairākas līdz šim neapjaustas
pilsēttelpas, ēkas un novietnes ne tikai kā skatuves teātra spēlei pilsētvidē,
bet arī jaunus punktus pilsētas iedzīvotāju un tās viesu mentālajā kartē. - Venēcijas Arhitektūras biennāles apmeklējums.
- Deivida Čiperfīlda Berlīne.
- Rīgā paliek aizvien interesantāk, gada griezumā
atklājās vairāki jauni kvartāli un vietas pilsētā, sakopti iekšpagalmi,
fasādes, pabeigti vai atsākti krīzes laikā apstādinātie projekti; centrs kļūst
blīvāks – iedzīvoti pirmie stāvi centra ēkās; reģionos (Talsi, Saldus, Liepāja,
Aizpute, Cēsis, Valmiera u.c.) ārpus Rīgas — tikpat jaudīgi un interesanti.
Jānis Šaltāns
AIA;
SALTANS ARCHITECTS
1.
Pasaulē
- Negaidītā Zahas Hadidas nāve. Vienreizējas,
izcilas arhitektūras personības zaudējums. - Pēc vairāk nekā desmit gadu grūtā būvniecības
procesa pabeigt Hamburgas Elbphilharmonie ēka. Herzog & de Meuron turpina
pārsteigt ar skaistiem un liriskiem darbiem. - Ar Ņujorkas 432 Park Avenue augstceltni
(arhitekts — Rafael Viñoly) pasaule sasniegusi «superaugsto» (Supertall,
— ēkas kas pārsniedz 1000 pēdu (jeb 300 metru (noapaļojot) augstumu) ēku
simtnieku. Pirmo 50 superaugsto ēku radīšanai pagāja 80 gadu (1930-2010), bet
pēdējo piecu gadu laikā (no 2010. gada līdz 2016. gada janvārim) šis skaits ir
dubultojies.
2.
Latvijā
- Starptautiskais metu konkurss un priekšlikumi Rīgas
Centrālas stacijas pārveidei. - Latvijas Laikmetigās mākslas muzeja arhitektūras
konkurss, Adjaye Associates uzvara - Liepājas Lielais dzintars
3.
Biroja Saltans Architects septiņi gadi
