Vakar,
17. martā tika sumināti skates Gada
labākā būve Latvijā 2015 balvu ieguvēji, bet nedēļu pirms tam 10. martā
svinīgā ceremonijā sumināti tika žurnālu Latvijas
Būvniecība un Latvijas Arhitektūra rīkotā konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2015 laureāti. Abi konkursi kopā
pievērš uzmanību nozīmīgākajām aizvadītā gada Latvijas būvēm.
Gada labākā
būve Latvijā
Gada labākā būve Latvijā ir tradicionāls vietējās būvindustrijas pasākums, kas
tiecas popularizēt sasniegumus nozarē, un šogad notika jau astoņpadsmito reizi.
To Latvijas Būvnieku asociācija, Latvijas Būvinženieru savienība un Latvijas
Būvuzņēmēju partnerība sadarbībā ar 13 lielajām nozares profesionālajām
organizācijām (to skaitā ir arī Latvijas Arhitektu savienība).
Skates
mērķis ir «noteikt un popularizēt labi projektētās un uzbūvētās būves Latvijā
2015. gadā, veicināt profesionālo izaugsmi un darba kvalitāti nozarē, izteikt
atzinību un motivēt nozares pārstāvjus profesionāliem izaicinājumiem.[…] Skate
tiek balstīta uz skaidri definētiem kvalitātes kritērijiem, objektu novērtēšanā
piedalās 39 labākie profesionāļi un eksperti, kurus ir deleģējušas nozares
sabiedriskās organizācijas. Skate ir pieejama visiem būvniecības dalībniekiem.
Skate notiek trīs kārtās.»
Latvijas
Būvniecības Gada balva
Savukārt
konkursam, ko rīko žurnāli Latvijas
Būvniecība un Latvijas Architektūra,
šis ir tikai otrais gads. Abu konkursu jomas pārklājas, taču pateicoties
Agritas Lūses mērķtiecībai un enerģijai, šī gada balva jau ir ieguvusi vērā
ņemamu statusu, to stiprina arī sadarbība ar virkni valsts un Rīgas pašvaldību
institūciju, kā arī vairākām nozares nevaldības organizācijām. Var vērot, ka
žurnālu rīkotā gada balva, būdams dinamiskāks un enerģiskāks pasākums, radot
konkurenci būvindustrijas balvai, ir spējusi izkustināt to no zināmas
stagnācijas, kas kopumā nozarei noteikti nāk par labu.
Latvijas Būvniecības Gada balva 2015 lepojas ar to, ka ir vērienīgākais ēku konkurss Latvijā no
pieteikumu aspekta (konkursam pieteiktas 95 būves) un vienīgais — ar precīziem
vērtēšanas kritērijiem. Vērtēšanas kritēriji tiek attiecināti uz ēku
būvkonstruktīvo drošību, arhitektonisko izteiksmību, materiālu un darbu
izpildes kvalitāti, mikroklimatu, sociāli ekonomiskajiem ieguvumiem un
pielietotajiem inovatīvajiem risinājumiem.
Katru
no kritērijiem padziļināti vērtēja žūrijā esošs jomas speciālists, kura
viedoklis bija saistošs arī pārējiem žūrijas dalībniekiem. Būvkonstrukciju
risinājumu pārbaudei tika pieprasīta aprēķinu sadaļa, kas šogad raisīja zināmas
diskusijas. Ne visi pieteicēji šo sadaļu ņēma vērā, žūrijai bija jāpieprasa
papildu informācija, un arī tā ne vienmēr ienāca pietiekama. Viens no objektiem
— LU Dabaszinātņu akadēmiskais centrs – izraisīja pat karstas diskusijas.
Vērtējot
objektu arhitektonisko izteiksmību, tika ņemts vērā ēkas tēls, tā iekļaušanās
vidē, izmantotie materiāli, akustiskais komforts, ēkas plānojuma ērtība vai
neērtība. Pielietotie materiāli objektos tikuši vētīti no lietderības, pielietojamības,
ilgtspējības, ekoloģiskuma un kvalitātes aspekta, vienlaicīgi vērtējot arī to
iebūves kvalitāti. Uzmanība, vērtējot objektus, tiek pievērsta mikroklimata
risinājumiem, siltuma ekonomijas risinājumiem un enerģijas patēriņam telpu
dzesēšanai.
Labākie
Ar
apbalvoto ēku sarakstiem var iepazīties attiecīgajās lapās (skat. saites raksta
apakšā), bet šim rakstam pievienotajā
attēlu galerijā atlasītas fotogrāfijas no arhitektūras ziņā nozīmīgākajām un
interesantākajām būvēm, kas tika cildinātas abu žurnālu rīkotajā konkursā.
Dažas no tām ieguva balvas arī otrajā — būvniecības industrijas organizētajā
konkursā. Ir saprotams, ka daļa no šīm ēkām vēl piesaistīs uzmanību un tiks
daudzināta Arhitektūras gada balvā.
