Visriskantākais jaunajā projektā ir Riga Port City sasaistes trūkums ar pārējo pilsētu — tā ir galvenā atziņa pēc ceturtdienas vakarā notikušās LAS diskusijas, kur plašāk tika spriests par Andrejsalas un tai pieguļošo teritoriju attīstību.
Ar Riga Port City arhitektu auditoriju projektu iepazīstināja Jaunrīgas attīstības uzņēmuma (JAU) valdes priekšsēdētājs Valters Māziņš, piepalīdzot uzņēmuma teritoriālplānošanas speciālistam Aigaram Kušķim. Par pamatotiem jāatzīst no klausītāju puses izskanējušie pārmetumi par prezentācijas garumu. Programmā atvēlēto 25 minūšu vietā tā izstiepās gandrīz divu stundu garumā. Taču var izprast arī V.Māziņa aizrautību, kuram acīmredzami šis projekts ir ne tikai peļņas, bet arī sirds lieta.
Ir pazīstami gadījumi, kad arhitekti vairās sabiedrībā izplatīt līdz galam neizdomātas ieceres vizualizācijas, baidoties, ka pasūtītājs vai sabiedrība atspoguļoto ideju izpratīs pārāk burtiski, ne tajā abstrakcijas pakāpē, ko domā autors. Līdzīgi arī šajā gadījumā JAU baidās izplatīt publiskajā telpā OMA radītos projekta materiālus, baidoties, ka tie tiks uztverti pārāk burtiski.
To, ka šis bažas ir pamatotas, atklāja arī diskusija — vecākās paaudzes arhitektiem ir visai grūti uztvert projekta konceptualizācijas pakāpi. Redzot attēlos caurspīdīgos apjomus, viņi tos uztver kā monolītas ēkas. Taisnības labad jāsaka, ka arī JAU izklāstījums nav bijis visai veiksmīgs, pārceļot projekta ideju no angļu valodas uz latviešu, tulkojumā pazudis skaidrais formulējums. Neskaidrības centās novērst OMA arhitekte Beth Hughes, bet jāatzīst, ka arī viņas sacītā tulkojums brīžiem bija visai aptuvens, zaudējot galveno domu.
Iespējams, atlika pateikt, ka šis priekšlikums nav gatavs projekts, kurā iezīmētie kluči nozīmē ēku apjomus, bet drīzāk telpiska matrica, kura tikai definē katra kvartāla / apjoma robežas. Savukārt OMAs lietotā envelope tulkojums latviski varētu būt ietvars, tātad konceptuāls telpisks ietvars, norādot apjoma robežas. Savukārt katram rajonam, kvartālam vai ietvaram atsevišķi definētas proporcijas (ratio matrix), cik daudz tajā drīkst aizbūvēt. Tālāk šādu konceptuālu matricu iespējams izmantot ļoti elastīgi, konkrētās ēkas var izskatīties visai dažādas, taču ievērojot iepriekš dotos nosacījumus.
Visvērtīgākie un interesantākie komentāri diskusijā skanēja no Edgara Treimaņa, Edgara Bērziņa, kā arī LAS priekšsēdētāja Sergeja Ņikiforova puses. Viņi visi kā vājāko koncepcijas punktu minēja jaunās plānotās teritorijas saistību ar pārējo Rīgu. E.Treimenis runāja par lineāras pilsētas attīstības modeli, skaidrojot, ka Riga Port City gadījumā tas diez vai varētu būt veiksmīgs, jo šis virziens ne uz kurieni neved, atšķirībā no citiem, darbojošamies piemēriem (Ķengarags, Krasta iela, Brīvības iela).
Līdzīgu pozīciju uzsvēra arī E.Bērziņš, minot teritorijas nepietiekamo integrāciju ar citām Rīgas daļām, kā pilsētas labajā, tā kreisajā krastā. Viņš uzsvēra, ka šādas attīstības gadījumā būtu nepieciešams vēl viens tilts vai tunelis pāri Daugavai, bez jau plānotajiem Ziemeļu un Hanzas šķērsojumiem. Taču viņš pauda domu, ka tās ir lietas, par ko vispirms pašai pilsētai jātiek skaidrībā, nevar prasīt, lai tās risinātu tikai attīstītāji un viņu nolīgts projektētājs. S.Ņikiforovs Rīgu salīdzināja ar vāji saistītu rajonu puduri, vairākkārt atsaucoties uz vārdu «geto». Savā ziņā gan E.Bērziņš, gan S.Ņikiforovs aicināja OMA speciālistus paraudzīties vēl plašākā pilsētas kontekstā un izdarīt «spiedienu» uz pilsētu, rosinot to risināt būtiskus transporta un plānošanas jautājumus.
Taču visvairāk gribās uzslavēt JAU iniciatīvu — pirmajiem aicināt uz diskusiju. Jāatzīst, ka tā ir jauna prakse Latvija attīstītāju biznesa vēsturē, kur lielākoties ieceres tiek slēptas līdz pēdējam brīdim, bet diskusijas aizvietotas ar muļķīgām PR kampaņām sava «produkta» reklamēšanai. To, ka JAU pieeja ir pilnīgi savādāka apliecināja gan pagājušās vasaras aktivitātes Andrejsalā, gan attīstības koncepcijas izstrāde piesaistot OMA/AMO, gan paralēli noritošie sociālie pētījumi.
Nobeigumā jāuzteic arī LAS atsaucība diskusijai un apņēmība šo tradīciju attīstīt un turpināt. Tāpat arī paldies jāsaka Jānim Alksnim, kurš uzņēmies diskusiju vadītāja pienākumus, domājams, nākotnē viņa loma kļūs nozīmīgāka.
skumji, patiesi skumji pēc šitā pasākuma. qou vadis .lv arhitektura? – 90% nemaz nebija nojausma kas tas par projektu un uz kurieni viņi ir atnākuši; – 50% nebija cieņas pret runātāju, telefona zvani, iešana iekšā / ārā, privātā biznesa bīdīšana; – pusē gadījumu runātājs tika pārtraukts pusvārdā, neļaujot izstāstīt tās koncepcijas lietas, par kurām 5 minūtes vēlāk tie paši pārtraucētāji uzdeva jautājumus un pieprasīja paskaidrojumus; – visskaļāk kliedzošie tā arī nespēja iedziļināties jēdziena ‘envelope’ būtībā, ko tas nozīmē un kā tas izpaužas; – JAU pārstāvji kliedzošajiem tā arī tolkam nespēja izskaidrot ‘envelope’ jēdzienu; – prezentācijas slaidi boooooooring un neatspoguļoja to,… Lasīt vairāk »
Ar tiem vecajiem negribas nemaz runāt, tā kā tādi cūkas viņi tur ņēmās. Fui pendžām. Bet par JAU prezentāciju gan neko negribas sliktu teikt. Man šķiet, ka visu sapratu, neskatoties uz mēreno liekvārdību. Arī par envelopem skaidrs un par to, ka projekts ir tikai koncepcijas stādijā. JAU ir viens no retajiem attīstītājiem, kuri nodarbojas ar pirmsprojekta izpēti, kas varētu pavilkt uz jēdzīgu galaproduktu, tādu, kurš labi strādā, karoč, dizainu. Atklātība no viņu puses arī ir diezgan liela un viņi grib iesaistīt projektā vairāk cilvēku, tā ka katrs var pielikt roku (vai kādu domu), lai projekts kļūtu vēl labāks. Tas, ka… Lasīt vairāk »
Man projekts patīk kā tāds interesants priekšlikums, bet es neredzu saistību ar konkrēto vietu un Rīgu. Tas atgādina ar labu saturu pildītu desu, kurai ārpusē uzlīmēta labas firmas reklāma. Arī tai ir zināma vērtība. Tie, kas jūsmo un aizstāv šo projektu varbūt nav līdz galam izzinājuši to, cik piesārņots ir gaiss Rīgā un kādi ir iespējamie pasākumi tā uzlabošanai. Krasta apbūves struktūrai uz to būtu jāreaģē. Tāpat varbūt nav pamanīts arī tas, ka, atbilstoši projekta priekšlikumam, Daugavas krasts nebūs piejams visiem Rīgas iedzīvotājiem un tā apbūve risināta līdzīgi kā Roterdamā, kur tādu krastmalu ir bez gala. Mums tas tā nav.… Lasīt vairāk »
Cik pieejams (piebrienams) Daugavas krasts ir tagat. Ja ari lidz tam tiekam ko tur darit?
Bond. James Bond.
skumji, patiesi skumji pēc šitā pasākuma. qou vadis .lv arhitektura? – 90% nemaz nebija nojausma kas tas par projektu un uz kurieni viņi ir atnākuši; – 50% nebija cieņas pret runātāju, telefona zvani, iešana iekšā / ārā, privātā biznesa bīdīšana; – pusē gadījumu runātājs tika pārtraukts pusvārdā, neļaujot izstāstīt tās koncepcijas lietas, par kurām 5 minūtes vēlāk tie paši pārtraucētāji uzdeva jautājumus un pieprasīja paskaidrojumus; – visskaļāk kliedzošie tā arī nespēja iedziļināties jēdziena ‘envelope’ būtībā, ko tas nozīmē un kā tas izpaužas; – JAU pārstāvji kliedzošajiem tā arī tolkam nespēja izskaidrot ‘envelope’ jēdzienu; – prezentācijas slaidi boooooooring un neatspoguļoja to,… Lasīt vairāk »
Ar tiem vecajiem negribas nemaz runāt, tā kā tādi cūkas viņi tur ņēmās. Fui pendžām. Bet par JAU prezentāciju gan neko negribas sliktu teikt. Man šķiet, ka visu sapratu, neskatoties uz mēreno liekvārdību. Arī par envelopem skaidrs un par to, ka projekts ir tikai koncepcijas stādijā. JAU ir viens no retajiem attīstītājiem, kuri nodarbojas ar pirmsprojekta izpēti, kas varētu pavilkt uz jēdzīgu galaproduktu, tādu, kurš labi strādā, karoč, dizainu. Atklātība no viņu puses arī ir diezgan liela un viņi grib iesaistīt projektā vairāk cilvēku, tā ka katrs var pielikt roku (vai kādu domu), lai projekts kļūtu vēl labāks. Tas, ka… Lasīt vairāk »
Man projekts patīk kā tāds interesants priekšlikums, bet es neredzu saistību ar konkrēto vietu un Rīgu. Tas atgādina ar labu saturu pildītu desu, kurai ārpusē uzlīmēta labas firmas reklāma. Arī tai ir zināma vērtība. Tie, kas jūsmo un aizstāv šo projektu varbūt nav līdz galam izzinājuši to, cik piesārņots ir gaiss Rīgā un kādi ir iespējamie pasākumi tā uzlabošanai. Krasta apbūves struktūrai uz to būtu jāreaģē. Tāpat varbūt nav pamanīts arī tas, ka, atbilstoši projekta priekšlikumam, Daugavas krasts nebūs piejams visiem Rīgas iedzīvotājiem un tā apbūve risināta līdzīgi kā Roterdamā, kur tādu krastmalu ir bez gala. Mums tas tā nav.… Lasīt vairāk »
l.cien. a (pieņemu, ka tomēr ausma)! skaidri zinu, ka arī jūsu rīcībā ir abas OMA’s grāmatiņas RIGA PORT CITY. ta nu atveram 77. lappusi – open space – un meklējam to vietu, kur rakstīts, ka krastmala nebūs pieejama visiem rīgas iedzīvotājiem. kurš pirmais atrod tam balva! arī gaisa plūsmas un piesārņojuma materiāli ir pieejami (93. lappaspuse). nevarētu teikt, ka šī lieta ir ignorēta. par dziesmu svētku parka / viesturdārza saikni ar daugavu. te manuprāt ar nevajadzētu būt tik kategoriskiem. ir protams patīkamas zaļās joslas (a la kanālmalas apstādījumi, kas stiepjas cauri visai pilsētai), bet ne mazāk jauki ir mazie skvēriņi… Lasīt vairāk »
Gribētos zināt ar ko diskutēju!
bajārs, pēteris bajārs
Ļoti patīkami. Pa šo laiku paskatījos "vējošanu". Nu nav tā, kā Jūs apgalvojat. Tur ir izanalizēta tikai projektējamā teritorija, bet ne pieguļošā pilsētas daļa. Vai atceraties – vienā Ķīpsalas konkursa projektā, tas bija ļoti uzskatāmi parādīts? Zahai Hadidai arī kaut kur bija caurvējojama apbūve…Palieku pie apgalvojuma, ka šis projekts nerisina pilsētai svarīgas lietas, bet drīzāk kaitē tai.
Cik pieejams (piebrienams) Daugavas krasts ir tagat. Ja ari lidz tam tiekam ko tur darit?
Bond. James Bond.
Man liekas, ka daudzi rīdzenieki ir izauguši bez sapratnes par to, ka Rīga ir pilsēta pie Daugavas un viņiem šī upe neko nenozīmē un tiešs kontakts it kā nav nepieciešams. Bet tā ir tikai šķietamība. Patiesībā visas lielās lietas notiek tieši pie šīs upes. Pietuvināt daudzstāvu apbūvi Daugavai tā, ka krastmalā nepaliek vairs vietas sabiedriskām norisēm, ir kļūda.
kļūda būtu, ja tajās krastmalās nekas nenotiktu. skat. pievienoto bildi – reāla vieta, kur krastmalā viss notiek un tauta atpūšās. un kāpēc? tāpēc, ka tā zaļā strēmele ir gara un ŠAURA. tieši tāpat kā kādreiz daugavas straume tika uz pusi sašaurināta, lai nodrošinātu straujāku tās tecējumu, tāpat arī ZAĻĀS krastmalas ir jāsašaurina līdz cilvēcīgam mērogam, lai tur plūstu cilvēku straume. un jo ilgāk es par to domāju, jo tuvāka man škiet meinharda fon gerkāna skice, kur viņš bija atļāvies vecrīgai priekšā uz daugavas pusis uzskicēt vēl veselu apbūves rindu.
Nu tas Londonas krastmalas ŠAURUMS tāds relatīvs jēdziens. Pie tā paša London eye vai ilustrācijā redzamās zaļās zonas publiski pieejamā krastmalas zona ir vismaz kādus 50m-100m plata. Tā nekur nav norobežota no pilsētas ar intensīvi izmantotu brauktuvi kā tas ir Rīgā. Tā daudzviet ir zaļa. Tur ir kafejnīcas, veikaliņi utml. Loģiski, ka gan vietējie, gan tūristi šo krastmalu intensīvi izmanto.
pie london eye ir jubilee gardens. nākamais reālais zaļās zonas paplašinājums ir battersea park. kādi 3 km, ja ne vairāk… par brauktuvi – temzai ir 2 krasti, otrs ir aktīva brauktuve.
lai uzreiz ieviestu skaidrību un neizraisītu nevajadzīgus pārpratumus – es neesmu par brauktuvēm un publikai slēgtām teritorijām.. vispār tā saruna aizsākās par andrejsalu. un tur neviens brauktuves neparedz. un ausmas skujiņas reklamētās daudzstāvenes ar ir krietni atbīdītas no krasta, radot second waterfront. neesmu pret zaļo. tik tas zaļais, ja nav aizpildīts ar dažnedažādām funkcionējošām lietām un sabīdīts pareizā mērogā, ta nu nav viņš cilvēkam draudzīgs.
i nevarēju atturēties, neieliekot šo sen taisīto kolāžu 🙂
Mani iepriecina Jūsu atziņa, ka sabiedrībai piejama, labiekārtota josla gar Daugavas krastu ir nepieciešama, bet nepārliecina apgalvojums – jo šaurāka šī josla, jo labāk. Noteikt saprātīgus joslas gabarītus ir projekta uzdevums, bet ieskatam piedāvātajā materiālā es to neatradu. Varbūt kaut ko nepamaniju?
es ne mirkli neesmu teicis, jo šaurāk, jo labāk. es runāju, ka katrai aktivitātei vajadzīgs attiecīgs mērogs. teixim mežaparks – mega mērogs, bet dzīvo. jo ir tieši tai vietai atbilstošas funkcijas – zoo, karuseļi, aktīvās atpūtas centrs, galu galā – leģendārā mangaļu ‘šašličnaja’. uzvaras parks – mazāks par mežaparku, bet… mirusi zona. man pat liekas, ka vienīgā tās vietas atrakcija – minigolfs – ar sen jau kā pedāļus atmetusi. daugavas krastmala (vecrīgas fragments) – nu pat, ja aizvāc visu transportu un sastāda zālīti…. nu bez apbūves tā būs tik vien kā milzu pļava, kur vasarā meibī kāds vēl gulšņās, bet… Lasīt vairāk »
Nezinu pareizo risinājumu, bet raugoties te CPH visur esošajos zaļajos zonējumos, mans vērojums ir, ka lielākā vērtība ir pašu lietotāju superīgā brīvības izjūta. Tiek sildītas zupas, ēsti ķīniešu ēdieni ar irbuļiem, darīts viss, kas nav aizliegts un visi jūtas ērti. Bet ap kanāliem zaļumi toč nedominē. Tie tāpat papilnam visur.