Tiešām 21. gadsimta Rīga? Noslēdzies Krasta City konkurss

“Trekno gadu atgriešanās?”, — tādas domas varētu ienākt prātā ne vienam vien, kas redzējis konkursa darbus aptuveni piecu hektāru lielajam apbūves gabalam Krasta ielā — Daugavas malā tūlīt aiz Salu tilta. Krasta City metu konkurss ir  laikam šī gada lielākā arhitektūras sacensība Latvijā un otrdien tika paziņoti konkursa rezultāti. Par labāko trīspadsmit darbu konkurencē tika atzīts dāņu biroja Arrow Architects priekšlikums.

Krasta City ir iecerēts kā vērienīgs biroju kvartāls, — attīstītāju — nekustamā īpašuma kompānijas Hepsor  ambīcijas ir desmit gados izbūvēt vairāk kā 155 000 kvadrātmetru izmantojamās platības, plānojot investēt projektā 150 miljonus eiro. Atbilstoši plāniem, pirmās kārtas darbus ir domāts uzsākt jau nākamā gada nogalē.

Konkursa darbos zibošās žilbinošās vīzijas ar augstceltņu puduriem un krastmalas promenādēm, — tajā patiešām manāms kaut kas no tā kaismes, ko varēja jaust no dažādiem Rīgas lielmēroga projektiem pirms gadiem 10-15. Vai šis aizvadītais laika posms ir kaut ko mainījis, vai arhitekti ir kaut ko mācījušies? Skatoties suģestējošajās bildēs ar lepnajam augstceltnēm, šķiet, tās pauž apmēram to pašu ētosu, ko trekno gadu vīzijas. Un tomēr ir arī atšķirības, ko nevar nenovērtēt. Šķiet, ka šodienas latviešu arhitektu darbos, vismaz aplūkojot godalgotos, vairs nav tāds uzsvars uz augtceltņu formām, fasādēm un siluetiem, bet daudz lielāka nozīmē ir piešķirta ārtelpai un  pilsētvidei.

Tomēr ir jau skaidrs, ka arhitekti nav gluži tie, kas izvēlas projekta mērogu un lielumu, jo to taču nosaka pasūtītājs. Kas no daudzajām pilsētbūvnieciskā mēroga vīzijām, kas bija aktuālas divtūkstošo gadu otrajā pusē, ir palicis pāri, cik īstenots? — Nu skaidrs taču, ka pavisam niecīga daļiņa, un lielākoties ne tuvu tik spoži, kā ticis iztēlots. Vai šī reize būs savādāka?

Nav jau šaubu, ka naudas pasaulē ir daudz un, iespējams, tā tikai meklē, kur piezemēties, un var ļauties sapņiem par to, ka šoreiz patiešām kāds lielāks daudzums finanšu nolaidīsies tieši Rīgā, lai materializētos valdzinoša pilsētas kvartāla izskatā. Tomēr zinot pēdējo divdesmit gadu Rīgas attīstību, daudz ticamāks scenārijs varētu būt tas, ka uzbūvējot pirmo kārtu, attīstība varētu arī apstāties uz stipri ilgāku laiku. Vai arī — nākamājās kārtās arhitektūras un telpas risinājumi kļūtu stipri vienkāršotāki un lētāki, jo ekonomiskā atdeve no tik vērienīga ieguldījuma varētu arī nebūt tik strauja. Vēl svaigā pandēmijas pieredze rāda arī tendenci, ka vajadzība pēc birojiem vispār pasaulē varētu samazināties.

Krasta City attīstītāji pauž apņēmību un cenšas pārliecināt, ka šis projekts būs citāds, ka tas ir reāls un, ka ir vērts tam noticēt, un Arhitektu savienība, piedaloties šāda konkursa rīkošanā rāda, ka arī tam tic.  Žēl vienīgi, ka profesionālā organizācija nav aizstāvējusi arhitektu intereses arī  attiecībā uz tajā ieguldāmā darba apjomu. Ja konkurss tiecas apvienot pilsētbūvnieciska mēroga teritorijas apbūves ieceri ar divsimtā mēroga līmeņa detalizācijas pakāpi, tad šāda sacensība neizbēgami ir milzīgas darba un resursu izniekošana, ļoti nežēlīga pret arhitektiem.

Atriežoties pie konkursa darbos iztēlotās pilsētvides un ārtelpas, — uzvarētāju darbs tai ziņā bija pārliecinošākais un pievilcīgākais. Tiesa, tas reizē ir arī tik vispārīgs un universāls piedāvājums, ka tik pat labi iederētos arī Kopenhāgenā, Londonā vai Maiami, nu, — varbūt ne Ķīnas lielpilsētās, kur ēkas noteikti prasītos būt augstākas. Arī rādītā ēku arhitektūra ar noapaļotajiem apjomiem un neitrālajām fasādēm, — tas noteikti neizskatītos slikti arī, ja tiktu uzbūvēts pēc desmit vai divdesmit gadiem. Ja projekts tiešām tiktu īstenots, tad tēla ziņā tas būtu tāds nepārprotams 21. gadsimta kvartāls, lai gan — tikai ar birojiem, iepirkšanos un izklaidi, bet bez mājokļiem, — diezin vai mēs vēlētos to saukt par vēlamo pilsētu.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
14 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Miķelis

Man personīgi simpātiski liekas 3.vietas ieguvēju darbi – gan Outofbox, gan APART & Ozola un Bula. Šķiet vairāk atbilst vietējai mentalitātei, nevis vizualizācijas ar bonsai kociņiem un supervienmuļām fasādēm. Tur katrā mājā būtu vajadzīgi vismaz divi psihologu kabineti un tas mazliet atgādina filmas “Par bezgalīgo” atmosfēru, kuru iespējams šobrīd redzēt Splendid Palace. Šajā kontekstā izstāde MAD par neizmantotajām platībām Rīgā ( superdarbs, paldies Pēterim!!! ) liekas ka tai vajadzētu likt domāt, aizdomāties, lai rīdziniekiem nerastos Roņu salas komplekss ( bija mūsējā, bet tad atdevām igauņiem nezin kāpēc, kuriem salu ka vai biezs ) – bija mūsējā Rīga, bet tad visu… Lasīt vairāk »

Last edited 1 mēnesis pirms by Miķelis
Miks Kārkliņš

Interesanti bus redzet Zunda parka priekslikumus. Tad vares salidzinat pedejas tendences pilsetbuvnieciba Riga.

Kaspars

Piekrītu pēdējam teikumam. Biroju kvartāli ir stīvi un nedzīvi, turklāt kvalitatīvu dzīvokļu izvēle Rīgā ir gaužām zema. Šis man atgādina Londonu, kur biroju cilvēki dzīvo savā burbulī, asi nošķelti no citām pilsētas daļām. Te atrašanās vieta to manuprāt akcentē. Par pieejamību, ceru ka centrā dzīvojošie spēs tur nokļūt arī bez auto.

SNEG

Em atvainojos, bet par Londonu nepiekritisu. Aizbrauciet uz Canary Wharf / Liverpool st. nedelas nogale, bank holiday redzesiet pavisam citu ainu ka darba dienas vakara. Ja salidzina metropoles Londona atskiriba no citam pilsetam, Council Estate ir gandriz katra rajona, kas veicina nabadzigu cilveku ieklausanos sabiedriba un neveido kriminalus rajonus kur pat policija neveletos kaju spert. Par darbiem runajot, no Latviesiem Outofbox, likas vislabakais, vienigi nepamet sajuta visos darbos ir viskas kopa sagrabstits itka meginot paradit vairakus iespejamos variantus. Dani diemzel vineja konkursu bez variantiem. Viegli lasama kopeja vizija, bez nekadiem jocigiem izlecieniem. Kapec LV biroju darbi izskatas ka iesedinati nekuriene?… Lasīt vairāk »

name

pirmajai vietai ir kaut kāda savākta kompene vismaz. pārējiem kaut kāds bardaks ar kaut kur aizgūtiem veidojumiem.

Miks Kārkliņš

Pirms rodas iespēja salīdzināt Zunda kanālu ar Krasta City, gribēju teikt, ka Arta sašutums attiecībā uz attīstītāju uzburto utopiju, ir lielā mērā nevietā. Sagaidīt, ka privātais sektors ieguldīs laiku un resursus, lai attīstiītu sabiedriskās vērtības, kuras nevens nav pacenties definēt, ir pat vairāk kā naivi. Sašutums šeit būtu attiecināms uz sabiedrisko sektoru un, lai cit tas nebūtu ironiski, uz pašu sabiedrību. Tikmēr kamēr situācijas toni sabiedriskajā sektorā noteikts glancēti konsultanti ar izcilām spējām definēt bezjēdzību kā jēgu, mūsu pilsētvide eksistēs kā nožēlojams pārpalikums, kas iespiests attīstītāju būtības kanjonos. Arī arhitektus šeit kritizēt būtu bezjēdzīgi. Vai tas būtu Dāņu bezgalīgi nomācoši izstieptais veloceliņš un trepjpromenāde,… Lasīt vairāk »

Miķelis

Tā arī ir – mutes nav atvērušās – pat šeit a4d.lv, kur neviens taču rokas nešņorē, visi izvēlas klusēt. Dzīve Jaunajā Rīgā jau nav brīnišķa un globāli notiekošā kontekstā, tā diez vai tāda kļūs bez arhitektu intensīvas domāšanas un iesaistes procesos. Jautājums – ko mēs varam darīt beznaudas apstākļos, atmetot visas naudīgāks park&ride uc. idejas?

Miks Kārkliņš

Īsumā, divi varianti – vai nu poieprasīt spēcīgāku pilsētvides plānošanu un dizainu no sabiedriskā sekotrā, vai arī pašorganizēšanās. Piemēri jau netrūkst. Ik pa brīdim uzpeld pa kādam spejīgākam indivīdam sabiedriskajā sektorā, kā teiksim Gunnars Ruskulis. Tajā pašā laikā, kļūst skaidrs, ka šiem ierēdņiem uzdevums ir uzturēt pēc iespējas lielāku nekonkrētību, baidoties no tā ka pārāk konkrētas definīcijas varētu pašiem vēlāk radīt neērtības. Ja pilsētas galva, vai ari pati sabiedrība pieprasītu skaidrāk definētu plānošanu un dizainu, mēs vairs nebūtu pakļauti attīstītāju žēlastībai. Kas attiecas uz pašorganizēšanos, tad šeit ir redzams, ka arī tas nav neiespējami. Galu galā, Neils Balgalis, Oto Ozols, Renāte Prancāne ir reāli… Lasīt vairāk »

Miķelis

Piekrītu par pašorganizēšanos, bet par centrālo varu nē – ir konkrēti gadījumi kur politisko partiju izdzimteņi norāda arhitektiem Būvvaldē kādai jābūt attieksmei pret šo vai citu projektu un arhitekti to paklausīgi pilda cerot uz paaugstinājumu. Neaizmirsti, ka esam korupcijas lielvalsts. Man tikai svarīgi liekas – kāda ir Rīgas izķepurošanās stratēģija? Šveice neesam, tranzīta galvespilsēta neesam, tūrisma Meka arī neesam. Kas esam vai būsim, lai nesaruktu un nesabruktu?

Miks Kārkliņš

Es nerunāju par valsts varu, bet gan par spēcīgu, teiksim RDPAD. Un šeit es nedomāju spēku kā varu pār kādu, bet spēku kā resursu apjomu. Tas viss, protams, ar priekšnoteikumu, ka saikne ar un atbildība sabiedrības priekšā ir pašsaprotama. Īsumā, radīt institūciju, kas spēj rīkoties kā spēcīgs iedzīvotāju sabiedrotais, kas pārstāv viņu intereses sarunās ar attīstītājiem, ar skaidri definētām prasībām.

Miķelis

RDPAD pēdējos gados bijis Burova un Saskaņas paspārnē – tur ir milzu politiskā ietekme, kur neviens iedzīvotāju interesēs nestrādā – Tu domā šo var mainīt? Paskaties uz spēļu zāļu daudzumu Rīgas centrā un mikrorajonos. Neviena tā arī nav aizslēgta. Rail Baltic? Tur vispār ar nevienu nerēķinās – būs un viss. Torņkalnā dārziņu vietā jau izveidojies superbiotops – tur tūlīt krokodīli un begemoti dzīvos. RDPAD ir politizēta struktūra, kas kalpo un tūlīt kalpos jaunajiem politiķiem.

Miķelis

….jo bezgalīgi jau saldas sejas taisīt nevar, jābūt attīstībai kādam taustāmam pamatam, uz kā bāzes dzīvokļi pildītos ar maksātspējīgiem cilvēkiem. Kādēļ dzīvot Rīgā? Pagaidām man personīgi ir tikai daži punkti – laba, piesātināta kultūras dzīve, salīdzinoši droša vide. Viss pārējais pieklibo. Bet kā ir ārzemniekam, – kas šeit ir pievilcīgs kā dēļ noenkuroties? Tas man šķiet svarīgākais jautājums…

Miks Kārkliņš

Nu ja, ka jau Tu sac laist vel pesimistikak par mani, tad ko nu tur vairs. Skiet gan ka esi apradis ar bezjedzibu pilsetas vadiba. Man gan jasaka, ka tas viss, par ko tu satraucies – investoru trukums, vizijas trukums, pilsetas izmirsana ir risinams TIKAI UN VIENIGI sakartotu un proaktivu pilsetas instituciju ietvara. Ar pasorganizesanos vien tur nepietiek. Tu man prasi vai “so var mainit”. Mana atbilde – ne tikai var, bet VAJG mainit. Nilu un Mister %20 atstadinat ari likas neiespejami. Es esmu piesardzigs, bet tomer cerigs, saja jautajuma un domaju ka jauna saimnieciba varetu but daudz savadaka ka lidzsineja.

Miķelis

Nav tik traki,- pēc Nila atstādināšanas gāju balsot un kurbulēju visus radiniekus. Vienīgo, ko neizdevās aizvilkt uz iecirkni – dēlu, viņš saskāries ar dažādiem darboņiem IT laukā un aptuveni zin kas kurai sistēmai apakšā – un cik ( un tas ir miljonos ) nosperts Rīgas Satiksmē, e-veselībā utt. Te nu nelīdzēja pat tēva autorititāte – netic un viss. Manī vēl kāda ticība ka kādu dienu domāsim racionāli ir saglabājusies, tāpēc jau kaut ko iekomentēju ik pa brīžām. Jā, pilnīgi piekrītu, viss atkarīgs no mums, tomēr reizē arī zinu visu politisko konstruktu, kas stāv zem dažiem pilsētapkaimju aktīvistiem, – bail ka… Lasīt vairāk »

14
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x