Trešdienas vakarā Arhitektu namā notika franču pilsētplānošanas speciālista Žana Pjēra Šarbono lekcija, veltīta publiskajai telpai. Iespējams, augstāk par urbānista publiskajām lekcijām jāvērtē viņa tikšanās ar Rīgas domes pārstāvjiem.
Šarbono (Jean-Pierre Charbonneau) lekcija bija pārskats par viņa darbiem — pilsētplānošanas un publiskā telpas projektiem Lionā, Senetjēnā, Parīzes ziemeļu priekšpilsēta Sendenī, Kopenhāgenā, kā arī bildes no vairākām Latīņamerikas pilsētām, ko viņš apmeklējis, būdams augsta līmeņa labi apmaksāts pilsētplānošanas speciālists un padomdevējs. Pa vidu piemēriem urbānists atgādināja gan vispārzināmas un triviālas pilsētu veidošanas patiesības (ka pilsētplānošana ir ļoti kompleksa disciplīna, par to, cik svarīgs ir ielas līmenis, ka tramvajs ir labāks nekā mašīnas), gan oriģinālākas sentences. Piemēram: «Mēs nevaram akceptēt viedokli, ka pilsētas ir domātas tikai strādāšanai, jo mēs esam pilsētās, lai dzīvotu. Pilsētām jābūt dzīvošanai piemērotām, lai mēs tajās justos labi.»
Šarbono rādītie piemēri no paša prakses bija tiešām jauki un iedvesmojoši. Augsteceltņu rajons, ko, mēģinot revitalizēt, nonāk pie secinājuma, ka izlabot nav iespējams un lielākā daļa ēku jājauc nost, aizstājot ar blīvu mazstāvu apbūvi. Līdzīgs piemērs par iepirkšanās centru (nu tādu, tik lielu kā Rīgas Plaza), ko arī nojauc, vietā veidojot daudzfunkcionālu kvartālu. Krastmalas atbrīvotas no automašīnām, vietā izveidojot parkus un pakāpienus. Vairāki piemēri, kuros automaģistrāles pilsētas centrā pārsegtas vai iedziļinātas tunelī, virsū izveidojot parkus un laukumus. Vai vienkārši — ielas brauktuve tiek sašaurināta, atstājot vairāk vietas cilvēkiem un kokiem. Arī tas, kā ar pilsētas publiskās ārtelpas apzinātu veidošanu iespējams risināt sabiedrības integrācijas problēmas.
Domājams, studentiem, kas veidoja auditorojas ievērojamāko daļu, lekcija bija visnotaļ nozīmīga. Citiem tie diezin vai bija milzīgi atklājumi, taču katrā ziņā visi rādītie piemēri vēlreiz atklāja, cik daudz var izdarīt, ja sabiedrība un pilsēta to vēlas. Reizē lekcija atgādināja, ka publiskā telpa — tā nav Rīgas problēma, jo šeit sabiedrība un politiķi par to nerunā vispār. Kā rāda Rīgas likteņa stūrētāju raisītās debates, šeit aktuālas ir pavisam citas problēmas, piemēram, sēdēšana zālienā vai pilsētas karoga izkāršana svētku dienās. Tādejādi apliecinot to, ka ar dažādiem muļķīgiem sīkumiem iespējams aizstāt pilsētai patiešām nozīmīgu jautājumu risināšanu.
Iespējams, Helēna Gūtmane, būdama ainavu arhitekte ar interesi par publisko telpu un arī pilsētplānošanas sociālajiem un administartīvajiem aspektiem, organizējot Šarbono vizīti Rīgā, izvēlējusies gudru, vērā ņemamu un atbalstāmu stratēģiju. Bez šīm pāris publiskajām lekcijām auditorijai (arhitektiem, plānotājiem, ainavu arhitektiem), kam taču šīs lietas šķiet skaidras un pašsaprotamas, franču urbānistam bija paredzētas arī trīs tikšanās ar Rīgas domes vadības, kā arī Attīstības un Satiksmes departamenta pārstāvjiem. Tā noteikti varētu kļūt par labo praksi — ikreiz aicinot šeit kādu vērā ņemamu pilsētu attīstības speciālistu, organizēt ne tikai lekcijas profesionāļiem un studentiem, bet rīkot tikšanās ar domes izpildvaras un vēl jo vairāk — ar lēmējvaras pārstāvjiem, kuru rokās tieši atrodas Rīgas attīstības sviras.
Ja Rīga ko mācītos no šādiem labajiem piemēriem un Dienvidu tilta būvei līdzvērtīgu naudu ieguldītu publiskajā transportā, veloceliņos un kājāmgājējiem domātā publiskajā ārtelpā, tad, iespējams, bez tāda tilta un milzīgām satiksmes maģistrālēm pilsētas centra tuvumā varētu arī iztikt.
Helēna Gūtmane godīgi meģināja nereaģēt uz Arta komentāru – taču raksts ir tik simptomatisks, ka izturēt izradījās grūti.:) Pirmkārt gribu apliecināt dziļu simpātīju Artim kā profesionālim un redaktoram. Šī cieņa attur veikt “darbu pie kļūdām” publiski, taču Jūsu rakstā, Arti, katrs teikums man – vienas iespējamās publiskās lekcijas tēma, kuru būtu gatava nolasīt arhitektu auditorijai. Tomēr saudzējot nedaudzus manas atbildes lasītājus – tikai dāžas piezīmes. 1. Par Šarbono Vispirms gribas vēl reiz atzīmēt, ka Ž.P.Š. nav dizainers (arh., ain. arh. etc) , t.i. viņa projektu mērķis NAV rast jaunus vēl nebījušos formālus izteiksmes līdzekļus sava radošā EGO izpausmei vai pisētas… Lasīt vairāk »
BEIDZOT! Paldies par skarbajiem vārdiem! Lai Jums (arī mums un viņiem – visiem kopā )veicas un izdodas!
Paldies, protams, par laba vēlējumiem, tik nesapratu kāpēc beidzot un kāpēc esat dunduks ( sorry). Un ko darīt ar to nelaimīgo tuneli pie Stockmann ( vēl reiz pārlasīju Lejnieka rakstu LA-ā), piketu što-li sarīkot ( kā man tie piketi riebjas). Ka’das idejas….?
varbūt pilsētas arhitekta krēslā iecelt cilvēku, kas ir spējīgs pieņemt lēmumus un paust viedokli, nevis tikai diplomātiski smaidīt?
Vai Jūs gadījumā neesat Šļesers?:) Vai kāda cita tik pat ietekmīgs personaž? Tas ir – vai varat ietekmēt ka’du amatpersonu atlaišanu? Es – ne… Mans jautājums – ko ES vai MĒS varam darīt…. Ziniet, kas attiecās uz manīm – es tomēr gribu darboties manas kompetences robežās. Politika nav mans laukums. Par pilsētas arh. – man nav pretenziju pret smaidiem. Starp citu – tieši Jānis Dripe atbalstīja visos veidos mūsu trako ideju ar Šarbono un lielā mērā organizēja šo pasakumu. Bez viņa mēs nevarētu neko izdarīt… RPAB publiskais paldies par to! Es domāju arī amatpersonam vajadzīgs mūsu atbalsts darbā ar politiķiem…… Lasīt vairāk »
smaidi, tolerance, inteliģence, diplomātijas iemaņas – pašas par sevi ir lieliskas īpašibas. lekciju un diskusiju veicināšana un organizēšana arī ir apsveicama lieta. Bet kāds tieši ir sausais atlikums pēc šīm diskusijām vai ,piemēram, pēc Būvniecības padomes sēdēm? Parunājām, un ar to arī pasākums beidzas (vai arī apmēram: tām idejām ir jārodas, tās kaut kad atnāks) 🙁 relatīvi bieži piedāvātā ideja nesaskan ar teritorijas plānojumu, nu un. bet kur ir analīze un varbūt ieteikumi plāna grozījumiem, bet varbūt plāns ir pamatos un iecere ne? Kad ir bijis dzirdēts stingrs viedoklis par kādu ieceri? S.Grava šo projektu (stāvvieta pie stokkman) jau sen… Lasīt vairāk »
Vide ir tāda, kādu to apzināti vai ar zemapziņu (es to suktu par toālu bezapziņu) veido Visi vidē agrāk, tagad un nākotnē dzīvojošie cilvēki. —————— Es esmu pamanījis, ka augsti izglītoti cilvēķi jauc cēloņūs ar sekām – viņi domā tā – kā es varu radīt vidi, kura atļaus man, piemēram, dzīvot radoši un dabīgi. ——- Viss ir otrādi. ————— Vide ir sekas tavai, manai un mūsu visu mentālajai pasaulei – ja mēs esam radoši, tad mēs radam radošu vidi, ja alsktam būt pakļauti, tad radam sev ierobežojošu vidi, ja vēlamies būt dabīgi, tad arī vide kļūst dabīga. ===================== Vai es… Lasīt vairāk »
Mainīt vecos – resursietilpīgs process – jo pieredzējušāks cilvēks, jo ietiepīgāks, tamdēļ, ka mainot savu viedokli un ieklausoties citos, negrib izskatīties muļķis un nekompetents. ============ Es ieteiktu samierināties Helēnai Gūtmanei ar status quo uz daiem gadiem, lai koncentrētos uz jauniem stādiem, nevis pārpotēt vecos stumbrus (tai skaitā mani) – raudzīties uz jauno paaudzi – viņi ilgojas uzzināt, kā pasuale darobjas, kā rīkoties. 1. Cilvēkiem ir jāatgādina vispārzināmas lietas – kā jau teicu – rezultāts ir vide – cēlonis ir sirdsapziņa, apziņa vai bezapziņa. 2. Varbūt vajag uzaicināt kādu pasaulē apzīštamu lektoru, kas var paskaidrot, to ko es teicu pirmajā punktā… Lasīt vairāk »
Liels paldies par publisko vēstuli. Patiesībā jau mūsu nostājas ir visai tuvas, ka pat nav vērts pieskarties visiem minētajiem punktiem. Iespējams, atškiras tikai izteiksmes veids un daži uzsvari. Protams, ka pilsētu veidošana nav viena cilvēka projekts, protams, ka lekcija bija ļoti vērtīga un ne tikai studentiem un arī Jūsu darbu un pieeju, ja vēlaties, var nesaukt par stratēģju. Galvenais pārmetums, ko uztvēru, ir par tādu kā augstprātību, vērtējot pasākumu un it kā dalot cilvēkus arhitektos, politiķos un sabiedrībā. Un vēl studentos. Protams, ka arhitekti, tāpat kā studenti un politiķi ir sabiedrības daļa. Šāds dalījums ir tik tāda kā formālās loģikas… Lasīt vairāk »
Runāšu par sajūtām nevis faktiem, kā jau emocionāla būtne… Paldies, Helēnai un Markam, Dripem, DĪvānam, Princim un arī LAAB par patiesu notikumu 3 dienu garumā, paldies visiem studentiem,kas bija tik kuplā pulkā sapulcējušies un padarīja paākumu vēl dzīvāku un aktīvāku, un paldies politiķiem, kas sadzirdēja, jo tieši tā kā Helēna raksta – arī es vēroju no malas un bija fantastiski redzēt kā CILVĒKU sejas izmainās – no hmurije ļica, kas varbūt pat negrib sadzirdēt un vārdu pa vārdam tomēr sadzirdzirdeja, ieklausijās, atvērās – atvērās emocionāli un racionāli un nobeidzās ar vēlmi turpināt. Tātad, tas bija tikai sākums… jaunam procesam vai… Lasīt vairāk »
Žēl, ka par publisko ārtelpu un ar šo saistītām tēmām diskusija jāinicē, bet par NAUDU tā tāpat ir dzīva 🙁 – man gan arī šķiet absudri šie iepirkumi nereti…
saturamies…
Jo tālāk mežā, jo savs krēkls miesai tuvāk. Bet vispār jāaizvet acis un jādiskutē par ārtelpu. Nekas cits neatliek.
Paldies, protams, par laba vēlējumiem, tik nesapratu kāpēc beidzot un kāpēc esat dunduks ( sorry). Un ko darīt ar to nelaimīgo tuneli pie Stockmann ( vēl reiz pārlasīju Lejnieka rakstu LA-ā), piketu što-li sarīkot ( kā man tie piketi riebjas). Ka’das idejas….?
Helēna Gūtmane godīgi meģināja nereaģēt uz Arta komentāru – taču raksts ir tik simptomatisks, ka izturēt izradījās grūti.:) Pirmkārt gribu apliecināt dziļu simpātīju Artim kā profesionālim un redaktoram. Šī cieņa attur veikt “darbu pie kļūdām” publiski, taču Jūsu rakstā, Arti, katrs teikums man – vienas iespējamās publiskās lekcijas tēma, kuru būtu gatava nolasīt arhitektu auditorijai. Tomēr saudzējot nedaudzus manas atbildes lasītājus – tikai dāžas piezīmes. 1. Par Šarbono Vispirms gribas vēl reiz atzīmēt, ka Ž.P.Š. nav dizainers (arh., ain. arh. etc) , t.i. viņa projektu mērķis NAV rast jaunus vēl nebījušos formālus izteiksmes līdzekļus sava radošā EGO izpausmei vai pisētas… Lasīt vairāk »
BEIDZOT! Paldies par skarbajiem vārdiem! Lai Jums (arī mums un viņiem – visiem kopā )veicas un izdodas!
Paldies, protams, par laba vēlējumiem, tik nesapratu kāpēc beidzot un kāpēc esat dunduks ( sorry). Un ko darīt ar to nelaimīgo tuneli pie Stockmann ( vēl reiz pārlasīju Lejnieka rakstu LA-ā), piketu što-li sarīkot ( kā man tie piketi riebjas). Ka’das idejas….?
varbūt pilsētas arhitekta krēslā iecelt cilvēku, kas ir spējīgs pieņemt lēmumus un paust viedokli, nevis tikai diplomātiski smaidīt?
Vai Jūs gadījumā neesat Šļesers?:) Vai kāda cita tik pat ietekmīgs personaž? Tas ir – vai varat ietekmēt ka’du amatpersonu atlaišanu? Es – ne… Mans jautājums – ko ES vai MĒS varam darīt…. Ziniet, kas attiecās uz manīm – es tomēr gribu darboties manas kompetences robežās. Politika nav mans laukums. Par pilsētas arh. – man nav pretenziju pret smaidiem. Starp citu – tieši Jānis Dripe atbalstīja visos veidos mūsu trako ideju ar Šarbono un lielā mērā organizēja šo pasakumu. Bez viņa mēs nevarētu neko izdarīt… RPAB publiskais paldies par to! Es domāju arī amatpersonam vajadzīgs mūsu atbalsts darbā ar politiķiem…… Lasīt vairāk »
smaidi, tolerance, inteliģence, diplomātijas iemaņas – pašas par sevi ir lieliskas īpašibas. lekciju un diskusiju veicināšana un organizēšana arī ir apsveicama lieta. Bet kāds tieši ir sausais atlikums pēc šīm diskusijām vai ,piemēram, pēc Būvniecības padomes sēdēm? Parunājām, un ar to arī pasākums beidzas (vai arī apmēram: tām idejām ir jārodas, tās kaut kad atnāks) 🙁 relatīvi bieži piedāvātā ideja nesaskan ar teritorijas plānojumu, nu un. bet kur ir analīze un varbūt ieteikumi plāna grozījumiem, bet varbūt plāns ir pamatos un iecere ne? Kad ir bijis dzirdēts stingrs viedoklis par kādu ieceri? S.Grava šo projektu (stāvvieta pie stokkman) jau sen… Lasīt vairāk »
Vide ir tāda, kādu to apzināti vai ar zemapziņu (es to suktu par toālu bezapziņu) veido Visi vidē agrāk, tagad un nākotnē dzīvojošie cilvēki. —————— Es esmu pamanījis, ka augsti izglītoti cilvēķi jauc cēloņūs ar sekām – viņi domā tā – kā es varu radīt vidi, kura atļaus man, piemēram, dzīvot radoši un dabīgi. ——- Viss ir otrādi. ————— Vide ir sekas tavai, manai un mūsu visu mentālajai pasaulei – ja mēs esam radoši, tad mēs radam radošu vidi, ja alsktam būt pakļauti, tad radam sev ierobežojošu vidi, ja vēlamies būt dabīgi, tad arī vide kļūst dabīga. ===================== Vai es… Lasīt vairāk »
Mainīt vecos – resursietilpīgs process – jo pieredzējušāks cilvēks, jo ietiepīgāks, tamdēļ, ka mainot savu viedokli un ieklausoties citos, negrib izskatīties muļķis un nekompetents. ============ Es ieteiktu samierināties Helēnai Gūtmanei ar status quo uz daiem gadiem, lai koncentrētos uz jauniem stādiem, nevis pārpotēt vecos stumbrus (tai skaitā mani) – raudzīties uz jauno paaudzi – viņi ilgojas uzzināt, kā pasuale darobjas, kā rīkoties. 1. Cilvēkiem ir jāatgādina vispārzināmas lietas – kā jau teicu – rezultāts ir vide – cēlonis ir sirdsapziņa, apziņa vai bezapziņa. 2. Varbūt vajag uzaicināt kādu pasaulē apzīštamu lektoru, kas var paskaidrot, to ko es teicu pirmajā punktā… Lasīt vairāk »
Liels paldies par publisko vēstuli. Patiesībā jau mūsu nostājas ir visai tuvas, ka pat nav vērts pieskarties visiem minētajiem punktiem. Iespējams, atškiras tikai izteiksmes veids un daži uzsvari. Protams, ka pilsētu veidošana nav viena cilvēka projekts, protams, ka lekcija bija ļoti vērtīga un ne tikai studentiem un arī Jūsu darbu un pieeju, ja vēlaties, var nesaukt par stratēģju. Galvenais pārmetums, ko uztvēru, ir par tādu kā augstprātību, vērtējot pasākumu un it kā dalot cilvēkus arhitektos, politiķos un sabiedrībā. Un vēl studentos. Protams, ka arhitekti, tāpat kā studenti un politiķi ir sabiedrības daļa. Šāds dalījums ir tik tāda kā formālās loģikas… Lasīt vairāk »
Runāšu par sajūtām nevis faktiem, kā jau emocionāla būtne… Paldies, Helēnai un Markam, Dripem, DĪvānam, Princim un arī LAAB par patiesu notikumu 3 dienu garumā, paldies visiem studentiem,kas bija tik kuplā pulkā sapulcējušies un padarīja paākumu vēl dzīvāku un aktīvāku, un paldies politiķiem, kas sadzirdēja, jo tieši tā kā Helēna raksta – arī es vēroju no malas un bija fantastiski redzēt kā CILVĒKU sejas izmainās – no hmurije ļica, kas varbūt pat negrib sadzirdēt un vārdu pa vārdam tomēr sadzirdzirdeja, ieklausijās, atvērās – atvērās emocionāli un racionāli un nobeidzās ar vēlmi turpināt. Tātad, tas bija tikai sākums… jaunam procesam vai… Lasīt vairāk »
Žēl, ka par publisko ārtelpu un ar šo saistītām tēmām diskusija jāinicē, bet par NAUDU tā tāpat ir dzīva 🙁 – man gan arī šķiet absudri šie iepirkumi nereti…
saturamies…
Jo tālāk mežā, jo savs krēkls miesai tuvāk. Bet vispār jāaizvet acis un jādiskutē par ārtelpu. Nekas cits neatliek.