Igaunijas nedēļa — 2007

Turpinot Baltijas nedēļu tradīciju, A4D ietvaros šī ir veltīta Igaunijai, jo 24.februāris ir Igaunijas Republikas neatkarības diena.

Kaimiņu pieredze nereti ļauj labāk apzināties mums pašiem sevi. Šobrīd Igaunijas mēdijos un publiskajā telpā būtiska ir diskusija par Sakala centra, kādreizējās Komunistiskās partijas ēkas likteni — nojaukt vai saglabāt to. Nevar nepamanīt līdzību ar to diskusiju, kas Rīgā vērpjas ap Zemkopības ministrijas augstceltni.

Arī Igaunijā, līdzīgi kā Latvijā, nav dziļas pilsētbūvniecības tradīcijas. Daudz izteiktāka ir cita ievirze — arhitekts kā mākslinieks. Par zināmu lūzumu šai attīstībā var uzskatīt t.s. Tallinas desmitnieka un Kāsika skolas izveidošanos, kas 90.gados būtiski mainīja izglītības pieeju nozīmīgākajā Igaunijas arhitektūras skolā. Par to vairāk rakstā Arhitekts un sociālā pilsētvide, kura autore ir mākslas zinātniece Krista Kodres.

«Nav viegli atrast kompromisu starp tā dēvētajām sabiedrības vēlmēm, pasūtītāja prasībām, lietotāju interesēm un arhitekta radošajām idejām, un ka šī problēma sniedzas tālu pāri Igaunijas robežām un pat tālāk par tās vēsturi. Radošais potenciāls un tātad arī mākslinieka ambīcijas ir un visdrīzāk arī turpmāk būs nepieciešams priekšnoteikums arhitekta profesijā, tāpat kā būs nenovēršama zināma pretestība vai pat bailes no sabiedrības puses saskarties ar «radošo nezināmo». Vecajās civilizētajās valstīs ar spēcīgu identitāti, kur starp sabiedrību un arhitektiem pastāv abpusēja cieņa, pretrunas nav ļoti lielas, jo kulturālā paškontrole darbojas abās pusēs. Šāda veida «kontrole» ir devusi labumu arhitektūras kultūrai kopumā: rezultātā ir radusies vide, kas varbūt nav īpaši «interesanta un aizraujoša» mākslinieciski, tomēr tā ir piemērota vairākumam — ir sociāli pieņemama.»

Tallina tāpat kā Rīga ir ostas pilsēta. Un kaut arī viena atrodas pie Daugavas, otra — pie Baltijas jūras, abu vēsturiskajā attīstībā ir arī daudz kopīgā. Tomēr Tallinā pēdējās desmitgades laikā ir noticis ievērojami vairāk diskusiju un konkursu par krastmalu nākotni, pasažieru osta kopš padomju laikiem ir kļuvusi daudzkārt lielāka un nozīmīgāka. Pilsēta un ostas tuvināšanos iezīmē arī Rotermana kvartāla attīstīšana un Admiralitātes baseina apkārtnes apbūvēšana.

Tomēr kā rakstā par Tallinas ceļš uz jūru saka žurnāla Maja galvenā redaktore Triin Ojari: «dialogā ar privāto sektoru sabiedrības vēlmes (arhitektu retorikas arsenāls, ja jums labpatīk) bija pārāk vājš arguments ― nekas nevar atturēt Tallinas piekrasti no pārvēršanās par priekšpilsētas izklaides scēnu ― pilsētvidi, kas paredzēta tūristu auditorijai.»

Tallina reabilitē Karpa arhitektūru, Joel Alas 
Arhitekts un sociālā pilsētvideI, Krista Kodres
Arhitekts un sociālā pilsētvide II, Krista Kodres, raksta nobeigums,
Tallinas ceļš uz jūru, Triin Ojari
Igauņu arhitekti par Igaunijas arhitektūru II

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
0 Komentāri
Inline Feedbacks
View all comments
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x