24.februārī ir Igaunija Neatkarības diena. Līdzīgi, kā iepriekšējā nedēļā veltot materiālu sēriju Lietuvai, šonedēļ A4D iecerējis pievērsties Igaunijas arhitektūrai.
Neiedziļinoties sīkāk vēsturiskajos apstākļos, tomēr var saskatīt zināmu simbolismu tajā, ka abas kaimiņu tautas savas valstis pasludināja deviņus mēnešus ātrāk par latviešiem. Jāatzīst, ka arī šodien ir jomas, kurās daudz ko var mācīties no pozitīviem abu kaimiņvalstu piemēriem. Arī arhitektūras sfērā, kaut, protams, ne jau viss tajā ir atkarīgs no arhitektiem vien. Pat neiedziļinoties subjektīvākos kvalitātes kritērijos, paši par sevi runā kvantitatīvie rādītāji. Ja Lietuvas pārsvars jūtams tieši pilsētbūvnieciskajā jomā, tad Igaunijai tā noteikti būtu publiskā arhitektūra, ko apliecina ievērojamais skaits koncertzāļu, bibliotēku un muzeju, kas tapuši pēdējo 10—15 gadu laikā.
Baltijas valstu pēdējo 15 gadu attīstībā ir daudz vairāk kopīgā kā atšķirīgā. Kaimiņu pieredze, procesu un notikumu skaidra formulējums ļauj tos labāk apzināties arī mums.
Tallina. Nosacīta pilsēta: četri ievadi. S.Vallner, I.Peil 20.02.2005
Igauņu arhitekti par Igaunijas arhitektūru 21.02.2005
Arhiblogs 047 — Igaunija 22.02.2005
Tallinas pilsētbūvnieciskie procesi. A.Kurg 23.02.2005
Igaunijas jaunākā publiskā arhitektūra 24.02.2005
Tartu universitātes koledža Narvā, projekts. S.Vallner, I.Peil, K.Koov 22.02.2005
Igaunijas Nacionālais muzejs Tartu, projekts. D.Dorell, T.Tane, L.Ghotmeh 23.02.2005
