Igaunijas dienas 2015

Igaunijas Neatkarības dienā, 24. februārī A4D pievēršas
ziemeļu kaimiņu arhitektūrai: nozīmīgāko arhitektūras godalgu pasniegšana un svaigākie laureāti — vecmeistars Pēps Jēness un KOKO,  Igaunijas Repulikas simtgades arhitektūras programma, kā arī — Rail Baltica Pērnavas stacijas projekts. Papildināts

Kultūrkapitāla prēmija.
Peep Jänes

Atšķirībā no Latvijas un Lietuvas, Igaunijā galvenās
arhitektūras godalgas pasniedz nevis Arhitektu savienība, bet valsts — Kultūrkapitāla
fonda personā. Kopš 1996. gada tradicionāli februāra sākumā notiek Kultūrkapitāla
gada balvas pasākums, kurā tiek godināti sasniegumi astoņās dažādās kultūras nozarēs,
tādejādi izrādot arī valsts ieinteresētību un atbalstu kultūrai.

Katrā nozarē tiek pasniegta viena «lielā» jeb Valsts Kultūras
prēmija (EUR 7000) un piecas-desmit «mazās» Kultūrkapitāla prēmijas
(lielākoties — EUR 3500). Šogad balvas formāts piedzīvojis izmaiņas – 5. februārī
 svinīgā ceremonijā tika izdalītas «lielās»
balvas, taču «mazo» prēmiju pasniegšanu vairākas nozarēs, to vidū arī arhitektūrā
(vēl arī literatūra, teātris, mūzika) izlemts rīkot atsevišķos pasākumos citā
laikā. Līdz ar to arhitektūras balvas Igaunijā tiks pasniegtas Pasaules
arhitektūras dienā, oktobra sākumā.

Valsts Kultūras prēmija arhitektūrā parasti tiek dota par
kādu atsevišķu celtni vienam vai vairākiem arhitektiem, dažreiz — par divām
trim nozīmīgām iepriekšējā gada būvēm, citkārt — par mūža ieguldījumu, bet
piemēram 2002. gadā to saņēma apmēram desmit Igaunijas Arhitektu savienības
biedri — grupa par Igaunijas arhitektūras politikas izstrādes darba grupa.
Savukārt 2001. gadā balvas saņēmējs bija arhitektūras vēsturnieks Marts Kalms,
par monogrāfiju Igaunijas 20. gadsimta arhitektūra.
 

Šoreiz Lielo prēmiju saņēma Pēps
Jēness (Peep Jänes, dz. 1936) par nozīmīgo
radošo devumu Igaunijas arhitektūrā.  Arhitektu,
kura aktīvākā darbība pagāja 20. gadsimta 70.-80. Gados, var pieskaitīt ievērojamāko
Igaunijas modernistu pulkam. Noteikti vispazīstamākā būve, kuras viens no
autoriem ir Jēness, ir Olimpiskais burāšanas centrs Piritā, kas tapa uz 1980. gada
Olimpiskajām spēlēm. Citi pazīstami Jēnessa darbi Tallinas centrā ir
tipoloģiskā ziņā oriģinālais Projektētāju nams (1965-1981) — divi bloķēti, 10
un 11 stāvus augsti, biroju korpusi, kas iezīmēja Rēveles ielas līkumu; kādreizējais
valūtas veikals Turist (1982) – tumši
brūno ķieģeļu «zikurāts» ar apaļu stūri; kā arī jau neatkarības laikos celtā kafejnīca
Viru ielā (1992–1995) — tāds kā izstiepts stiklots paviljons vecpilsētas malā
un Stockmann universālveikals
(1993-200), kas nosacīti marķēja 90. gadu Tallinas jaunā komerciālā centra robežu.
Citi ievērojami arhitekta projekti ir kultūras centrs Tamsalu, sporta centrs
Tehvandi, slimnīca Kuresārē. Starp nozīmīgākajiem darbiem tiek minēts arī
neīstenotais projekts jaunajam Tallinas operas un baleta teātrim, —
priekšlikums, kas tika atzīts par labāko konkursā 1984. gadā. Pēdējais Jēnesa
projekts ir skolas sporta zāle un pagasta bibliotēka Heimtali, Vilandes apriņķī
(2005–2008) — ķieģeļu ēka, kas iecelta kādreizējā muižas staļļa mūros.

Jaunā arhitekta
prēmija. KOKO

Piecus gadus Igaunijas Arhitektu savienība sadarbībā ar uzņēmēju
Helduru Mēritsu un komplāniju Go Travel  pasniedza Jaunā arhitekta prēmiju, kuras
apjoms 5000 eiro,  paredzot to iztērēt
ceļošanai. Balvas nolūks ir godināt novatoriskus arhitektus, kas vēl nav
sasnieguši 40 gadu vecumu, darbojas Igaunijā, bet kuru darbs igauņu arhitektūru
ir darījis pazīstamu pasaulē. Pagājušajā gadā gan godalga netika pasniegta, šķiet
bija beidzies piecu gadu līgums ar sponsoriem, taču šogad tradīcija ir
atjaunota.

12. februārī par šī gada laureātiem kļuva biroja KOKO
īpašnieki un vadītāji Raivo Kotovs (Raivo
Kotov
, 1976) un Andruss Koresārs (Andrus
Kõresaar
, 1975). Šis lēmums šķiet likumsakarīgs, zinot, ka abiem arhitektiem,
kuri jau vairakkārt bijuši kandidātu sarakstā, tuvojas godalgas vecuma robeža,
un patiesībā arī savas — «talantīgo un veiksmīgo» — paaudzes vidū, kas
Igaunijas arhitektūrā ar vērienu ienāca būvniecības buma laikā  21. gadsimta pirmajā desmitgadē (Boom Room), KOKO izceļas tieši ar
ievērojamo skaitu ēku, kuras nepārspīlējot var dēvēt par inovatīvām un ikoniskām.

Daudzas no tām ir mūsdienu Tallinas vietzīmes, — kā
pārbūvētā Fahle rūpnīcas ēka,
atjaunotā hidroplānu osta — tagad Jūras muzejs, Tallinas TV tornis, Angļu
koledžas piebūve, Tallinas sinagoga, kādreizējā Galdnieku darbnīca Rotermani
kvartālā, Metro Plaza biroju ēka. Vairāki no minētajiem ir sarežģīti renovāciju
un pārbūvju projekti, tādiem var pieskaitīt arī intriģējošus interjera
projektus — izstāžu arhitektūru, — Tallinas Medicīnas muzeju, Tallinas leļļu
muzejs un Lielās ģildes vēstures ekspozīciju. Cits pamanāms virziens viņu darbībā
ir viesnīcas un SPA. Ārpus Tallinas lielāka KOKO projektu koncentrācijas vieta
ir Kuresāre, kur pēc viņu projektiem būvētas gan villas, gan divas SPA
viesnīcas. Pēc KOKO projekta tapusi arī atjaunotā Hotel Jūrmala SPA Majoros, kā arī viesnīca Bruņinieks Rīgas centrā.

Daudzi KOKO darbi novērtēti ar balvām un atzinībām gan
Igaunijā, gan ārpus. Londonas Dizaina muzejs savā 2008. gada labāko projektu sarakstā
iekļāva Fahle ēku, bet Rotermana
kvartāla galdniekdarbnīcas ēka iekļuva 2009. gada Eiropas Savienības Mīsa van der Roes prēmijas pusfinālistu sarakstā. Par hidroplānu ostas angāru
atjaunošanu — Jūras muzeja projektu  KOKO
saņēma arī Europa Nostra kultūras
mantojuma balvu 2013. gadā.

 

Zīmīgi, ka Igaunijas Arhitektu savienība savā pasākumā, pat
vēl vairāk nekā Kultūrkapitāla balvas gadu garumā, pievēršu uzmanību ne vien
tikai īstenotiem arhitektūras projektiem, bet arī sfērai, ko varētu dēvēt par
arhitektūras kultūras attīstību. Bez Jaunā arhitekta balvas, 12. februāra
ceremonijas ietvaros Igaunijas Arhitektu savienības padome pasniedza īpašo
godalgu Tomasam Pāveram (Toomas Paaver,
1976), — par viņa ieguldījumu publiskās telpas kultūrā. Būdams, kā viņš pats
sevi dēvē, «arhitektūras moderators», Tomass rīkojis konkursus, plenērus,
darbnīcas, diskusijas, iesaistot ne vien arhitektus, bet arī vietējos
iedzīvotājus. Kā atzina savienība, ar savu darbību viņš spējis ietekmēt
telpisko attīstību vairāk, nekā to panāk atsevišķi projekti. Tāpat Arhitektu
savienība, atzīmējot nozīmīgu ieguldījumu arhitektu kopienas un arhitektūras
kultūras labā, godināja vairākus «nearhitektus» — labāko pasūtītāju; kādu
Vilandes skolotāju, kurš skolēnos radījis dziļāku interesi par arhitektūru un
mākslu; kā arī zvērinātu advokāti, kas palīdzējusi savienībai aizstāvēt arhitektu
intereses Igaunijā. 

Laba publiskā telpa. Igaunijas
simtgades arhitektūras programma  

Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā
gatavojas valsts simtgades (EV100) svinībām 2018. gadā. Igaunijas Arhitektu savienība
šajā gatavošanās kampaņā iesaistījusies ar vērienīgu un ambiciozu projektu,
kura nosaukums Laba publiskā telpa (Hea avalika ruum) apzīmē konkursu sēriju,
lai trīs gadu laikā līdz valsts apaļajai jubilejai īstenotu nozīmīgus publiskās
ārtelpas projektus 15 Igaunijas pilsētās — visos apriņķu centros.

Konkursus Arhitektu savienība
rīko sadarbībā ar vietējām pašvaldībām. Projektu programmu ticamu padara tā
atbilstība reģionālās attīstības mērķiem, ko finansē ES struktūrfondi, kas pieejami
no 2015. gada, ļaujot pašvaldībām īstenot projektus līdz iecerētajam laikam.

Projekta ietvaros paredzēt pievērsties
pilsētu galvenajiem laukumiem un pieguļošajām ielām, — vietām, kas piemērotas
ikdienas kājāmgājēju kustībai, nelieliem kultūras pasākumiem, festivāliem un
citiem notikumiem, arī oficiālai reprezentācijai un ceremonijām. Pašvaldības pilsētvides
atjaunošanā redz tiešu saistību ar uzņēmējdarbības attīstību, daudzviet vietējie
uzņēmēji pilsētu vadībai sola pēc centrālo laukumu un ielu reģenerācijas
ieguldīt apkārtējās ēkās,  ienesot tur
uzņēmējdarbību. Pilsētu centru atjaunošanas un reģenerācija sarūkošajās mazpilsētās
tiek uztverta arī kā iespēja, palēnināt to eroziju (biznesi un pakalpojumi pārceļas
prom) kā iespēja pilsētām atgūt to cieņu un identitāti.

Konkursu programma tika uzsākta
2014. gada vasarā, šobrīd noslēdzas pirmais posms — konkursi trim pilsētām (Pelva,
Terva, Veru), sācies jau otrais — izsludināti konkursi trim nākamajām (Rapla,
Kerdla, Valga), un tālākie posmi paredzēti rudenī. Var pieņemt, ka arī
gadījumā, ja visi konkursi nebūs vienlīdz sekmīgi, tad tomēr šāda arhitektu organizācijas
iniciatīva ir ļoti nozīmīgs pienesums publiskās telpas kultūras attīstībai un
mazpilsētu atjaunošanai.

Rail Baltica stacija
Pērnavā

Šobrīd nu jau arī Latvijā sākusies plašāka Rail Baltica
projekta apspriešana, raisot arvien vairāk iebildumu par projektētā dzelzceļa līnijas
novietojumu. Savukārt Igaunijā, kā jau iepriekš vēstīja A4D, aizvadītā gada
nogalē veiksmīgi notika arhitektūras konkursi abām plānotajām stacijām —
Ilemistes (Ülemiste) stacijai Tallinā un otrai — Pērnavā. Tallinas
konkursā tika saņemti 16 priekšlikumi, savukārt Pērnavas —, kas tika reklamēts
plašāk, starptautiskā mērogā, — 33 darbi.

Tallinas konkursā uzvarēja biroja 3+1 arhitektu darbs.
Viņu piedāvājums, ar virs sliedēm pacelto apjomu tika atzīts gan par izteiksmīgu
vietzīmi, gan reizē arī — par tehniski vienkāršāko un ekonomiskāko risinājumu. Konkursā
terminālim Pērnavā uzvarēja biroja PLUSS priekšlikums, kura tēlā un
konceptuālajā risinājumā var ieraudzīt zināmas līdzības — terminālis arī veidots
kā pacelts apjoms, iemiesojot projekta tēlaino nosaukumu Water Strider (Ūdensmērītājs — kukainis, kas sastopams uz ūdeņiem,  pārvietojoties un balstoties ar garajām,
izlocītajām kājām pa ūdens virsmu).

Skaidrojumu šai līdzībai un sava projekta tēlam pamato biroja
PLUSS līderis Indreks Allmans (Indrek Allmann), — šāds, virs zemes
paceltu apjoms izmaksā lētāk,  kā arī — cilvēkiem
tādā atrasties ir interesantāk un patīkamāk, piedāvājot citus skatupunktus uz
upi, parku, pilsētu. Šāda struktūra dominē pilsētvidē kā vietzīme un simboliski
iemieso Pērnavas vārtu motīvu. Bez tam — pacelti apjomi ir visai iemīļota tēma
Indreka arhitektūras darbos. Un, — viens no skaidrojumiem, kāpēc 3+1 priekšlikums ar līdzīgu ideju
uzvarēja Tallinas konkursā, — Indreks Allmans, būdams Igaunijas Arhitektu savienības
priekšsēdētājs, bija Tallinas stacijas konkursa žūrijā.

Ievērojamajā konkurencē iegūstot 3. vietu, atzīstamus
panākumus Pērnavas konkursā guva Rīgas birojs SAALS ar priekšlikumu Hirv (Briedis).

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
0 Komentāri
Inline Feedbacks
View all comments
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x