Tieši pirms divām nedēļām arhitektūras muzeja nelielajā priekšlaukumā uzradās mīklains konteiners, trīs brāļu fasādes iekrāsoja krāsainas projekcijas un telpas piebira pilnas kartona kastēm un ziņkārīgiem skatītājiem. Eksports atgriezies mājās!
Ārvalstu augstskolās pabijušie latviešu studenti vienojušies kopīgā projektā eksports@home — organizēta ne tikai izstāde, bet arī vairākas vieslekcijas, radot vērā ņemamu notikumu vietējā arhitektūras scēnā.
Kamēr
Rīgas arhitektūras skolā vēl trūkst visu to lietu, par ko mēs katrs
savulaik esam cits citam sūdzējušies, tā tomēr dod iespēju vismaz
īslaicīgi izmēģināt mācības citur. Izstādes ģeogrāfiju veido
galvenokārt Erasmus apmaiņas programmas piedāvājums, ko ilustrē
ekspozīcijas centrā novietotā Eiropas karte un plāksnītes ar datiem par
mūsējo testētajām skolām. Lietišķo informāciju par studējošo skaitu,
skolas izvietojumu pilsētā un statusu valsts mērogā atšķaida ne mazāk
svarīgās ziņas par dzērienu cenām tuvējā bārā un studentu atklāsmes par
ārzemēs gūto pieredzi.
Ekspozīcijas noformējumā izmantotais
gofrētais kartons jau kļuvis par pārbaudītu un viegli piemērojamu
pagaidu risinājumu vietējos kultūras un izklaides pasākumos. Arī šoreiz
brūnās kastītes ir krietni viendabīgāks fons par muzeja senajiem mūriem.
Apskatāmās
planšetes, savukārt, padevušās varen raibas. Izmēros lielākās veltītas
ārvalstu skolās izstrādātajiem projektiem, taču tām vairāk izdodas
apliecināt faktu, ka mācības vispār ir notikušas, nekā vēstīt par katra
darba ideju, problemātiku un risinājumu. Iespējams, ja stāsti būtu
sakārtoti pēc vienotas formulas, piemēram, uzdevums — ideja — darba
metode — rezultāts, tie būtu vieglāk uztverami. Tāpat nav jācenšas
parādīt itin visu, kas semestra vai gada laikā paveikts. Atsevišķos
darbos tumšais fons un sīkie apraksta burtiņi pat it kā apzināti slēpj
projekta būtību.
Apkārtējā raibumā uzvarētāji ir vizuāli
atturīgākie darbi — kā Elīnas Jakoveles un Niklāva Paegles sniegums.
Piesaista arī Dagnijas Smilgas un Santas Matules grafiski bagātīgākais
stāsts par Vīnes Tehnisko universitāti. Interesanti, ka mājās pārvestā
pieredze apstiprina izplatītos priekšstatus par dažādu valstu
arhitektūras skolu īpatnībām — shēmas un simboli no Spānijas,
kokmateriālu iespēju izpēte no Norvēģijas, ideju daudzslāņaina
attēlošana no Nīderlandes. Izstādē gribētos redzēt arī maketus, bet
saprotams, ka to nogādāšana Rīgā bijusi sarežģīta. To trūkumu atsver
apskatāmie video darbi. Pārņemšanas vērta ir atsevišķu skolu prasība
paveiktos darbus regulāri apkopot bukletos, ko vairāki studenti
pievienojuši savam izstādes stendam.
Projektu planšetes papildina
fotogrāfijas un kolāžas — iespaidi par pilsētām, iepazītajām kultūrām,
sastaptajiem cilvēkiem. Tieši šī ir sirsnīgākā un nozīmīgākā
ekspozīcijas daļa, jo eksports@home nav formāla atskaite par
padarīto. Tas vispirms ir personisks vēstījums par studenta dzīvi tālu
no mājām, mācību procesu un atmosfēru svešā skolā. Tos, kas vēl tikai
domā par aizbraukšanu, sadzīviskie sīkumi uztrauc tikpat daudz kā
studiju nopietnā puse. Ja viņi to spēja, kāpēc gan lai to nevarētu
paveikt arī tu?
jaiemācās tikt galā ar informāciju, ja pat tā ir paša saražota. nodrāztā frāze – mazāk ir vairāk – laikam reizē.
jaiemācās tikt galā ar informāciju, ja pat tā ir paša saražota. nodrāztā frāze – mazāk ir vairāk – laikam reizē.