Arhitektūras veicināšanas fonda atbalstītā iespēja Leonardo da Vinci programmas ietvaros stažēties Berlīnē nāca tieši laikā, jo sakrita ar maniem plāniem beidzot pārcelties uz dzīvi šeit. Ievadā savai 3 mēnešu ilgās prakses pieredzei gribu ieskicēt vispārējo darba situāciju Vācijā uz Berlīnes piemēra fona.
Lai arī doma dzīvot un strādāt Berlīnē man bija aktuāla jau vairākus gadus, uz darba iespējām tur līdz šim skatījos visai pesimistiski: katrs, kas mazliet interesējies par darba tirgu, zinās, ka iespējai radošajās profesijās (dizaineri, mākslinieki, arhitekti utt.) Berlīnē paveras bēdīga ainava.
Minēšu dažas raksturīgākās iezīmes:
- Vispārēji augsts bezdarba līmenis, jo īpaši starp radošajām profesijām. Iemesls — viņu vienkārši ir pārāk daudz.
- Arhitekta specialitāti apguvušo skaits Vācijā ir viens no lielākajiem Eiropā, tāpēc izredzes strādāt profesijā kopumā ir vājas.
- Lai nezaudētu kvalifikāciju, liela daļa pēdējo kursu arhitektūras studentu un arhitektu ir gatavi praktizēties vai strādāt arhitektu birojos par niecīgu samaksu vai vispār bez tās, par to būdami laimīgi. Ja pāris mēnešu ilgajā praksē izdevies sevi pierādīt, ir izredzes tikt pieņemtam pastāvīgā darbā, slēdzot darba līgumu.
- Vācijā ir ļoti maz iespēju strādāt pa melno, saņemot naudu, piemēram, aploksnēs. Jebkuram darbiniekam, arī praktikantam, papīriem jābūt kārtībā. Ar darba / prakses devēju tiek slēgts līgums jebkurā gadījumā.
- Izejot no plānoto projektu apjoma, darba devējs trīs reizes apdomās, pirms pieņems cilvēku darbā, jo: 1) tas viņam dārgi izmaksā nodokļu u.c. papildizmaksu ziņā (~45% no algas); 2) pastāv risks, ka pietrūks darba apjoma; 3) bieži vien izdevīgāk pieņemt cilvēkus uz gabaldarbiem vai kā bezmaksas praktikantus…
Tā diemžēl izskatās objektīvā situācija Berlīnē un vispār daudzviet Vācijā. Darba trūkst, bet joprojām pastāv arhitektu pārprodukcija. Situācijas ironiskums, faktiski, ir tajā, ka jāsāk «no otra gala» — vispirms mēģini sameklēt biroju, kurš uz kādas vienošanās pamata ir gatavs tevi pieņemt, un tikai tad sāc skatīties, kas tas ir par biroju… Tie, kurus šī situācija neapmierina vai ir nogurdinājusi, pārkvalificējas uz citām darbības sfērām vai meklē darbu ārzemēs. Pēdējā gada laikā situācija gan pamazām sāk uzlaboties — tas saistāms ar vispārēju ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Tomēr, ja nākotnes plāni saistīti ar Vāciju vai vienkārši ir interese darboties šeit kā arhitektam, manuprāt, ļoti svarīgi izmantot jebkuru iespēju sevi profesionāli parādīt.
Viena ļoti laba iespēja, protams, ir prakse ar kādas Eiropas programmas finansiālu atbalstu. Ļoti svarīgi arī kontakti — mana pieredze rāda, ka prakses vietas iegūšana kādā arhitektu birojā ļoti atkarīga no esošajiem vietējiem kontaktiem vai laimīgas sagadīšanās. Manā gadījumā laimīgas sagadīšanās rezultātā pirms 2,5 gadiem ieguvu prakses vietu un pastāvīgus labus kontaktus pilsētplānošanas un arhitektūras birojā Planugsgruppe 4 Berlin, ar kuru palīdzību un rekomendācijām šoreiz nokļuvu viņu sadarbības partneru — Zeidler Partnership Architekten — arhitektu birojā necerēti ātri, vienkārši un bez problēmām.
Kā izrādījās, laime man uzsmaidījusi dubultīgi — nokļuvu nevis «kaut kur», bet birojā ar vārdu un starptautisku atpazīstamību: nelielais, šobrīd 3 cilvēku birojs ir Zeidler Partnership meitas uzņēmums Berlīnē, kura galvenais birojs atrodas Toronto. Zeidler biroja filiāles ir arī Kalgari, Vankūverā, Viktorijā, Floridā (West Palm Beach), Londonā un Pekinā.
Pēc studiju pabeigšanas Vācijā (Weimar, Karlsruhe) profesors E.H.Zeidler 1952.gadā emigrēja uz Kanādu un sāka darbu birojā Blackwell & Craig. Vēlāk Zeidler ietekmē attīstoties, birojs ieguva pašreizējo vārdu Zeidler Partnership Architects. Birojā šobrīd nodarbināti 168 arhitekti u.c. personāls, to vada 3 seniorpartneri, 4 direktori un 22 partneri un asociatīvie partneri, no kuriem lielākā daļa strādā kopā jau 20 gadus. Birojs izstrādājis un vadījis neskaitāmus projektus ne tikai Kanādā un ASV, bet arī Vācijā, Anglijā, Spānijā, Krievijā, Ķīnā, Hongkongā, Singapūrā, Taizemē, Taivānā, Malaizijā, Indonēzijā, Japānā, Karību salās un Ēģiptē.
Pēc uzvaras konkursā Media Park Ķelnē 1987.gadā darbību Vācijā sāka birojs Zeidler Partnership Architekten. Kopš 1992.gada vācu birojs atrodas Berlīnē.
Darbs birojā ir izteikts komandas darbs, ko nepārtraukti vada un koordinē enerģiskais un mazliet haotiskais biroja vadītājs Thomas Hübener. Atšķirībā no pieredzes Rīgā mani pārsteidza un reizē priecēja fakts, ka darba procesā ļoti daudz tiek diskutēts par un ap tēmu — visas lietas un nianses tiek izrunātas: ko darīsim, kā darīsim, kā prezentēsim savu ideju. Vadītājs labprāt uzklausa un ņem vērā pārējo viedokļus un uzreiz atzinīgi novērtē labas idejas, uzmundrina. Rezultātā ir sajūta, ka projektu vēlamā rezultāta virzienā virzām kopīgi. Tas palīdz un vieš skaidrību arī sava darba procesā. Attiecības starp kolēģiem un vadītāju ir lietišķas un reizē arī sirsnīgas, cilvēcīgas.
Uzreiz ievēroju vāciešiem raksturīgo — ļoti jūtīgi un uzmanīgi tiek uztvertas visas lietas, kas saistītas ar formalitātēm un biznesa etiķeti: dokumentiem, lietišķo saraksti, telefona zvaniem utt. Ja kaut kas nav kārtībā, rodas satraukumi, no kuriem labāk jau iepriekš izvairīties.
Šobrīd birojā pozitīvu pārmaiņu laiks: pēc gandrīz divu gadu grūtību perioda, kad projektu trūkuma dēļ tika atlaisti vairāki darbinieki, 2006.gada beigās birojs noslēdzis līgumus un strādā pie vairākiem nozīmīgiem objektiem. Lielākais un svarīgākais no tiem ir darbs pie pilsētplānošanas projekta Airport City BBI (Flughafen Berlin Brandenburg International — Schönefeld) — viesnīcu, biroju un autostāvvietu teritorijas kompleksa plānošana un attīstības scenāriju izstrāde jaunās Berlīnes lidostas termināļa tiešā tuvumā. Man bija tā izdevība pie šī projekta būt klāt jau no paša sākuma — līdz ar manu ierašanos birojā pagājušā gada decembrī.
Prakse noslēgusies, bet darbs pie projekta turpinās un šobrīd no oficiālajām institūcijām gaidu darba atļauju, lai varētu turpināt strādāt kopā ar Zeidler Partnership Arechitekten un dzīvot Berlīnē.
