Pilsētas arhitekta kolēģijā vērtētie projekti — Akropole

Biroja Nams priekšlikumus tirdzniecības un izklaides centram Akropole, kas iecerēts Maskavas ielā 257, kādreizējās Kuzņecova porcelāna un fajansa rūpnīcas vietā, pilsētas arhitekta kolēģija skatīja trīs reizes. Pēdējā ― 4.septembra sēdē projekts tika akceptēts.

Pirmais Akropoles priekšlikums tika vērtēts kolēģijas 35.sēdē 8.maijā. Toreiz kolēģija lēma, ka attīstītājiem jāveic rūpīgs izvērtējums un kompleksa analīze par cilvēku un transporta plūsmām un integrāciju satiksmes mezglā, nopietni jāizvērtē kultūras mantojums, jāpievērš pastiprināta uzmanība jumta ainavām un fasādēm pret dzelzceļu, kā arī saudzīgi jāizturas pret teritorijai blakus esošo skolu.

Uz otro reizi (38.kolēģijas sēdē 24.jūlijā) Akropole bija ieguvusi jaunus paaugstinātus apjomus, kas izlien virs milzu angāra. Kolēģija atzīmēja, ka ir veikta iepriekš prasītā sabiedriskā transporta analīze un ka šajā reizē izskatāmā būvniecības iecere telpiski būtiski atšķiras no iepriekšējā sēdē izskatītās.

Projekta autors, Nama vadītājs un LAS priekšsēdis Sergejs Ņikoforovs ar retoriku un stāstiem par vietas vēsturiskās identitātes saglabāšanu un atjaunošanu (angāra iekšpusē zem jumta ar visiem to nosaukumiem «atjaunotas» «vēsturiskās ielas», kas reiz šajā rajonā bijušas ― Igauņu, Lietuviešu un Latviešu iela, paredzēts pat jauns Kuzņecova laukums) tiecās aizēnot faktu, ka no esošā kvartāla dažādo laikmetu ēkām gandrīz nekas pāri nepaliks.

Iespējams, šādu pieeju var saukt par Nama rokrakstu. Būtībā līdzīga ir arī Elizabetes ielai svešās, disharmonējošās un bezpersoniskās ēkas — Reval Hotel Elizabete ― iecerētā «piejaucēšana», aplipinot lauzītā stikla fasādi ar latvju dainu tekstiem, tādejādi it kā formāli ēku personalizējot un latviskojot, ar aplikatīviem «mākslinieciskiem» līdzekļiem cenšoties notušēt arhitektūras un pilsētbūvnieciskos trūkumus.

No kaut cik vērtīgām kvartāla 9 ēkām saglabātas tiek vien 2, kas paliek zem lielā apjoma jumta. Kā atzīmēja profesors Jānis Krastiņš, šāda vieta, kur atrodams tik daudz 20.gs. sākuma industriālās apbūves, tai skaitā pieci skursteņi, pasaulē tiktu uzskatīta par vērtību un saglabāta, izmantojot vides dotumus un tos apspēlējot, iegūstot interesantu telpiski vērtīgu pilsētvidi. Arī citi kolēģijas dalībnieki projektam pārmeta to pašu — ka divi jaunie angāri ir nehumāni, bezpersoniski un utilitāri. Tāpat neskaidrības ir ar transporta un gājēju kustības plūsmu organizēšanu. Pilsētplānotājs Edgars Bērziņš šo projektu salīdzināja ar Stokmani — kvartāls atrodas blakus Ķengaragam un Maskavas priekšpilsētai, taču ar piekļuvi visai sarežģīti.

Papildinot kolēģijas pausto, gribas apgalvot, ka šādam, savā raksturā suburbānam iepirkšanās centram atbilstošāka vieta varētu būt ārpus pilsētas — tukšākā un automašīnām ērtāk pieejamā vietā. Kuzņecova fabrikas kvartālu šobrīd nevar uzskatīt gluži par pilsētas nomali — tā atrodas pilsētas vidū, lai arī blakus topošam pilsētas lielceļam un transporta mezglam. Kompleksam šajā vietā nāktos daudz organiskāk iekļauties apkārtējā apbūves audumā, kvartāla struktūrai un mērogam vajadzētu būt humānākam.

Priekšlikums Akropolei atkārtoti, nu jau trešo reizi Pilsētas arhitekta kolēģijā tika skatīts 4.septembrī. Liekas, šoreiz projekts bija noteikti «jādabū cauri», jo iecerēts, ka kompleksa būvniecībai jāsākas jau šā gada beigās, lai pabeigt varētu līdz 2010.gada beigām. Acīmredzot tāpēc projektam piesaistīta internacionāla arhitektu brigāde ― kādi lietuviešu un igauņu arhitekti, kas arī piedalījās sēdē.

Kā pēc sēdes atzina pilsētas arhitekta kolēģis Andis Sīlis, projekts ir «diezgan uzlabojies». Pēc viņa sacītā, apjomu struktūra ir veiksmīgāka, ēkas priekšpuse saskaldīta, bez tam saglabāti vairāki vēsturiskie apjomi. Tomēr galvenā ideja, ka visu pārsedz viens jumts, palikusi tā pati. Ņemot vērā iepriekšējā arhitekta kolēģijas sanāksmē pausto, projektā mainīts arī galvenā korpusa izvietojums, pagriežot to pret dzīvojamo kvartālu paralēli dzelzceļam.

Akropoles kopējā platība paredzēta 200 tūkst. m². Kompleksā būs modes, skaistumkopšanas un aksesuāru veikali, lielveikals Maxima (platība ― vairāk nekā 10 tūkst. m² ), restorāni un kafejnīcas, atpūtas un relaksācijas centri gan bērniem, gan pieaugušiem, ledus halle, fitnesa klubs, kinoteātri un boulinga klubs.

Akropoles pamatapjoms būs trīs stāvus augsts. Papildu tirdzniecības un izklaides pakalpojumu telpām projektā iecerēti arī biroji ar kopējo platību līdz 15 tūkst. m², kas projektā parādās kā atsevišķi paaugstināti apjomi. Nams iesniedza divus variantus ― tādu, kur šie apjomi ir 13 stāvus augsti, gan tādu, kur augstākā daļa paceļās līdz 20 stāviem. Kolēģija apstiprināja pirmo ― 13 stāvus augsto, kas atbilst pilsētas attīstības plānā šai vietā atļautajam.

Kompānija Akropolis LV sākusi sarunas arī par dzelzceļa pieturvietas ierīkošanu Akropoles teritorijas tuvumā, un pašvaldība šādai iespējai devusi pozitīvu vērtējumu.

1.variants – 1 | 2 | 3
2.variants – 1 | 2

 

Dalīties ar ierakstu:

22
Pievienot komentāru

avatar
10000
14 Komentāru pavedieni
8 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
0 Komentāru autori
ZossattālinātsMiks KarklinsGatisUrzula Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Gatis
Guest
Gatis

Varēja jau vēl drusku VP marketu paspaidīt, varbūt ij atmestu ar roku projektam un vēsturiskās mājas laimīgi tiktu atstātas tālākai vēsturiski pareizai sapūšanai.

Miks Kārkliņš
Guest
Miks Kārkliņš

Bet kāda vaina? Izspieda takš samērā sakarīgu rezultātu, ne? Lai arī tikai Tschumi, bet tomēr…manā uztverē, minimums, bet, ļoti pieņemama vēsturiskās situācijas interpretācija šīsdienas kontekstā. Kas man liekas mazliet neproduktīvi, ir fakts, ka, liekas, šis ilgais klienta dancināšanas process nav bijis tik ļoti atkarīgs no tendenciozi piešūtās klientu "mantrausības", vai projektu arhitekta "truluma", bet gan iztrūkstošās profesionālās nostājas pret novietni un konkrēto vēsturisko mantojumu kā tādu. Var sagabāt, vajag saglabāt, var pielietot un pat nopelnīt, bet nepieciešms skaidri zināt, ko kur kad un kapēc. Citādāk iznāk tā, ka…skursteņi skursteņos…bet, neskaitot to ka tie ir skursteņi un dikti vērtīgi, vai tiem… Lasīt vairāk »

attālināts
Guest
attālināts

lai strādātu Arhitekta Kolēģijā, investora vēlmes ir jāāāizprot dziļi

attieksmei jābūt iiizprotošai

laimdota
Guest
laimdota

Elizabetes ielas viesnīcas autors nav NAMS, bet gan Arhitrāvs. Un manprāt pavisam normāli iesēžas vidē. es pat teiktu – atsvaidzinoši.

Ēvalds
Guest
Ēvalds

Vai tur orderi un kareatīdas arī būs?

gārnis
Guest
gārnis

tas gan ir jocīgi, ka kolēģija pukst, ka, piedodiet, māja ir mēsls, bet tai paša laikā atbalsta. pff!

Zoss
Guest
Zoss

pats neesi mēsls?

Visi te runā it kā tur bijuši iekšā. Ir VKPAI lēmums, ka nekā vēsturiiska tur nav.

Gatis
Guest
Gatis

Varēja jau vēl drusku VP marketu paspaidīt, varbūt ij atmestu ar roku projektam un vēsturiskās mājas laimīgi tiktu atstātas tālākai vēsturiski pareizai sapūšanai.

Miks Kārkliņš
Guest
Miks Kārkliņš

Bet kāda vaina? Izspieda takš samērā sakarīgu rezultātu, ne? Lai arī tikai Tschumi, bet tomēr…manā uztverē, minimums, bet, ļoti pieņemama vēsturiskās situācijas interpretācija šīsdienas kontekstā. Kas man liekas mazliet neproduktīvi, ir fakts, ka, liekas, šis ilgais klienta dancināšanas process nav bijis tik ļoti atkarīgs no tendenciozi piešūtās klientu "mantrausības", vai projektu arhitekta "truluma", bet gan iztrūkstošās profesionālās nostājas pret novietni un konkrēto vēsturisko mantojumu kā tādu. Var sagabāt, vajag saglabāt, var pielietot un pat nopelnīt, bet nepieciešms skaidri zināt, ko kur kad un kapēc. Citādāk iznāk tā, ka…skursteņi skursteņos…bet, neskaitot to ka tie ir skursteņi un dikti vērtīgi, vai tiem… Lasīt vairāk »

Gatis
Guest
Gatis

Āķis jau tāds, ka es Jums piekrītu. Vienkārši situācija sasaucas ar vienu līdzīgu man zināmu situāciju – viens pazīstams nolaistas pils jaunīpašnieks, lai pasargātu valsts nozīmes mākslas pieminekli – zāles interjeru ar skaistu griestu apdari, caurumu jumtā aiztaisīja ar skārdu, drusku arī sijas nostiprināja. Pirms tam zvanīja klt inspektoram – šamējais neļāva bez saskaņota projekta ij pirkstu pielikt – īpašnieks nospļāvās un rudens lietavu laikā nolēma ignorēt. Dabūja maksāt sodu par nesaskaņotu rīcību – ja pirms tam pilij inspektori ij sapņos nerādījās, tagad brauc bariem pirkstus dusmīgi kratīt. Morāle – vajadzēja ļaut vien grūt tālāk, viss būtu perfectly OK. Te… Lasīt vairāk »

Miks Karklins
Guest
Miks Karklins

Nu ja…tatad, var jau ari uz "tu".

Diez, kaads ir process, lai pieteiktos darbaa tajaa Pilseetas Arhitekta Kolegija? Tavs viedoklis tur, laikam, diezgan labi iedereetos. Bet nu, tas, protams, tik tads mans "attaalinaatais" viedoklis.

attālināts
Guest
attālināts

lai strādātu Arhitekta Kolēģijā, investora vēlmes ir jāāāizprot dziļi

attieksmei jābūt iiizprotošai

laimdota
Guest
laimdota

Elizabetes ielas viesnīcas autors nav NAMS, bet gan Arhitrāvs. Un manprāt pavisam normāli iesēžas vidē. es pat teiktu – atsvaidzinoši.

Ēvalds
Guest
Ēvalds

Vai tur orderi un kareatīdas arī būs?

gārnis
Guest
gārnis

tas gan ir jocīgi, ka kolēģija pukst, ka, piedodiet, māja ir mēsls, bet tai paša laikā atbalsta. pff!

Zoss
Guest
Zoss

pats neesi mēsls?

Visi te runā it kā tur bijuši iekšā. Ir VKPAI lēmums, ka nekā vēsturiiska tur nav.

Urzula
Guest
Urzula

Jā tāds tirdzniecības centrs būtu lielisks. Mēs Latvijas iedzīvotāji tādu vēlētos.

Urzula
Guest
Urzula

Jā tāds tirdzniecības centrs būtu lielisks. Mēs Latvijas iedzīvotāji tādu vēlētos.

sukas bļa
Guest
sukas bļa

Nu protams jums jau tikai kautkādus sūdus uzcelt, b;utu lab;ak atjaunojuši fabriku.

tāpat
Guest
tāpat

Nu protams ir labs tc, bet nu vai nav par daudz to veikalu.

sukas bļa
Guest
sukas bļa

Nu protams jums jau tikai kautkādus sūdus uzcelt, b;utu lab;ak atjaunojuši fabriku.

tāpat
Guest
tāpat

Nu protams ir labs tc, bet nu vai nav par daudz to veikalu.