Projektā ar devīzi AA111 jūrniecības muzejs ir dematerializēts, mainīgs un, līdzīgi citiem priekšlikumiem, rada asociācijas ar jūras vēju, viļņiem, tīkliem, burām, kuģiem. Rekonstruēts brīvstāvošs vēsturiskais ostmalas spīķeris saglabā un noslēdz kanālmalas vēsturiskās apbūves fronti.
Pilsētbūvniecība
Tiek saglabāta un turpināta kanālmalas vēsturiskā pilsētbūvnieciskā ideja — brīvstāvošu apjomu rinda.
Kanālmalas promenāde noslēdzas ar divu mērogam atbilstošu sabiedrisku ēku — jaunās un vēsturiskās — ansambli.
Tuvojoties muzeja publiskajai ārtelpai, par tā klātbūtni liecina navigācijas bojas — atpazīstami vides labiekārtojuma elementi — gaismas soliņi, velosipēdu novietnes.
Arhitektūra
Spīķera tēls saglabāts un rekonstruēts iespējami tuvu oriģinālam. Skulpturālais muzejs ir puscaurspīdīgs un viļņojas, ejot vai braucot gar to – optisks muāra efekts. Ieeja paredzēta pa vidu starp muzeju un spīķeri. Pazemes līmenī tie ir savienoti.
Interjers
Spīķerī saglabāta tā senatnīgā noskaņa un plānojuma pamatstruktūra. Oriģinālajā trīsdalījumā izvietota kafejnīca — veikals, amatnieku un mākslinieku saloni, muzeja birojs un restaurators. Pagrabā glabājas muzeja krājumi.
Puscaurspīdīgā un optiski viļņojošā muzeja virsma ļauj cilvēkam nojaust tā saturu. Muzeja iekštelpā viļņojas un virmo vienmērīgi izkliedēta gaisma. Šeit rodas sajūtas par saules pielijušiem jūras ūdeņiem. Lieltelpā peldošie klāji organizē un iezīmē nepārtrauktās un brīvi izvietotās muzeja ekspozīcijas.
Konstrukcijas
Spīķerī saglabāta esošā nesošā konstrukcija — ķieģeļu sienas, koka pārsegumi. Ja vajadzīgs — veikt siltināšanu no iekšpuses. Interjerā un fasādē sarkans ķieģelis. Jumts — skārda segums. Lai iegūtu telpas augstumu, mainīts pagraba pārsegums pret betona plāksni. Jaunveidota pagraba grīda.
Muzeja ēkas nesošais karkass veidots no monolīta dzelzsbetona sienām un bezsiju pārseguma plātnēm. Kāpņu telpu un lifta šahtu norobežojošas dzelzsbetona sienas nodrošina ēkas stingumu. Ēkas pamati — monolīta dzelzbetona plātne. Ēkas fasāde — telpiska, režgota tērauda struktūra no cauruļveida elementiem. Režģa uzbūve ļauj veidot fasādei plastisku izliekumu. Struktūra ir pašnesoša, atrauta no pārseguma, piesaistīta pie jumta plaknes. Režģis eksponēts ārtelpā, bet stiklotā plakne — interjera pusē.
Apbūves bilance
Būves kopējā platība 2976,0 m²
Apbūves kubatūra 15 646,0 m³
Apbūves laukums 1575,0 m²
Apbūves blīvums 89,0 %
Apbūves intensitāte 157,3 %
Balto parametrisko tīkliņu sērga pārcēlusies no Londonas uz Liepāju!
diez vai autori paši apzinās, cik redzei būs grūti interjerā dienas laikā skatīt eksponātus.
Moiré efekta piemērs ir redzams ari Stokmana fasādē. Neliepājniecisks darbs.
Ak, bet cik skaista būtu muāra viļņošanās Liepājas vējos! Šī konkursa projektu biruma starpā ēkas tēls noteikti visveiksmīgāk iemieso jūras asociāciju, iztiekot bez burtiskām atsaucēm.
Cits pamatots jautājums par ekspozīcijas apskati un fasādes realizāciju un uzturēšanu.
ļoti skaists darbs, apsveicu autorus!
nedomāju, ka "ekspoziciju speciālistiem" ir taisnība.
Neesmu ekspozīciju speciālists, bet zinu, ka šīs ir subjektīvas uztveres problēmas. Lai noskaidrotu ticamāko viedokli, psihofizikas eksperti lieto sliekšņu noteikšanas metodiku, veicot testus ar mērķauditorijas grupām. skat http://en.wiki…ics#Thresholds
Iespējams, ka pie šāda fasādes risinājuma paralēli optiskajiem efektiem rodas arī dažādi skaņu efekti – t.s. vēja stabules. Prognozēt to ir grūti, taču strukturāla regularitāte gaisa plūsmā radīs turbulenci un, atkarībā no vēja ārtuma, mainīsies frekvence, kas atkal ir subjektīvi vērtējama lieta.
Psihofizikas ābece saka, ka nav VIENA taisnība, bet ir atrodama SLIEKŠŅA vērtība, aiz kuras Ieguvums pārvēršas par Traucējumu.
-teicams komentārs, atbilstīgs visam, kas notiek ap mums šobrīd. Arvien vairāk instrukciju, arvien sarežģītāks process, arvien dziļāki "objektīvās patiesības" meklējumi. Piemērs- šodien, lai saņemtu būvatļauju jagaida trīs mēneši, jo taču viss objektīvi japārbauda un tās izsniedz jaunie, atbilsošie speciālisti jurista uzraudzībā, pieredzējušie nolikti malā. Es ieteiktu jauniem arhitektiem apmeklēt modernās arhitektūras objektus kopā ar inteliģentiem, bet mūsu profesiju nesaistītiem cilvēkiem, neko nejautāt, nestāstīt- tik klusi novērot. Protams, ja izdodas viņus pierunāt šādiem apmeklējumiem. Komentāri a4d, tas, protams, ir cits intelektuālais lauks, savi lauvas un patroni, bet dod labu kopainu.
Man arī šis darbs bija starp favorītiem, bet pArt zināma taisnība ir – pats esmu uzkāpis uz raibo ēnu grābekļa – mersedesa centrā ziemas saule ir tik zemā leņķī, ka izrēķinātās [finansiālu iemeslu dēļ stacionārās] žalūzijas met strīpas uz eksponētajiem vāģiem un neļauj nolasīt formu..
– cik mums saulainu dienu, cik noēno pārsegumi, cik vēl siets un tikai saules pusē. Un stikli ari mēdz būt visādi. Ekspozīcija- apmeklētāji kas baigi pētīs- 5%, 10%. Pārējie izies ēkai cauri, gūs kopiespaidu , emocijas. Galvenais dabūt tos iekšā. Īstenie muzeja spaciālisti un zinātniskais darbs atsevišķa tēma un pat nemēģinu iedziļināties. Komentars- lai sveicinātu autorus publiskā telpā un teiktu- patīk.
Vai tad vērts būvēt muzeju tiem 90%, kas izies cauri ?
Varbūt domāt tomēr par tiem 10 vai 5%, kas gribot kaut ko apskatīt ?
Man arī patīk šī ideja! …bet ne muzejam. Varbūt atrakciju parks? Bet varbūt baznīca !
atbilde īsa- ja šeit runa par tiem 10%, no kuriem daži noteikti izliekas gudrāki esam- labāk būvniecības naudu ziedot citiem, demokrātiski kulturālākiem kaut vai laikmetīgas mākslas mērķiem
diezgan pērkonisks komentārs 🙂
man negribās būt skarbam, bet tieši Jūsu atbilde raksturo šodienas valsts situāciju – un atslēgas vārds ir BEZATBILDĪBA.
Profesionāļi, t.sk. arhitekti ir pilnā mērā atbildīgi, lai sabiedriskie līdzekļi tiktu izlietoti maksimāli efektīgi, nevis tikai spodrinātu atsevišķas pāva spalvas.
Toties ļoti patika ieteikums jaunajiem censoņiem apmeklēt modernās arhitektūras objektus un vērot. No savas puses vēl ierosinu atvērt ausis un klausīties, vai ir risināta skaņu ainava (soundscape). Nez kāpēc skaņu pasaulei tiek piedēvēta mazāk nozīmīga loma kā acīm redzamajai, lai gan tieši vispatīkamākais mūsu galvās nonāk pa ausīm :))
kas ar fontiem noticis?
Daudzinātais PAU no tiesas būs bijis žēlīgs. Izstādēm muzejos ir kas kopīgs ar teātra skatuvi, 50-70% no ekspozīcijas veiksmes nosaka organizēts apgaismojums. Kvalitatīvu ekspozīciju pie dabīgās vai jauktas dabīgās/mākslīgās gaismas praktiski nevar izveidot, un vēsturiskās ēkās iekārtotie muzeji dabū cīnīties ar problēmu kā māk. Skaidrs, ka muzejs var darboties tikai caur arhitektūras radītām sajūtām (Lībeskinda Ebreju muzeja Berlīnē 1. st. un dārzs), tikai tad nevajag tur vēl stūķēt iekšā ekspozīciju. Ja viens no redzamiem Latvijas arhitektiem var publiski paziņot “Ekspozīcija – apmeklētāji kas baigi pētīs – 5%, 10%. Pārējie izies ēkai cauri, gūs kopiespaidu , emocijas”, tad pievienojos komentāram par… Lasīt vairāk »
Par gaismu. Konkursā tika piedāvāts koncepts. Mērķis – dematerializēt muzeju, un tuvināt to dabiskajai sajūtai par jūru – daļēja caurspīdība, gaismas viļņošanās, plašums, īpaša atmosfēra. Muzeja virsma darbojas līdzīgi žalūzijai. Jautājums, cik daudz un kādu dabīgo gaismu laist iekštelpā, ir tehniski risināms, projektējot virsmu. Muzeja iekšējā struktūra palīdz veidot dažādas gaismas zonas – sākot ar virmojošu gaismu muzeja kāpņu telpā Dienvidu pusē, līdz tumsai. Līdzīgi kā jūrā – jo dziļāk, jo tumšāks. Par skaņu. Tālākā projekta attīstības gadījumā, strādājot pie muzeja virsmas uzbūves, būtu iespējams izveidot šalcošu jūrniecības muzeju. Kas ir liepājnieciskums? Rekonstruējot ostmalas spīķeri iespējami autentisku, tiktu realizēts liepājnieciskums… Lasīt vairāk »
Šaubu nav, ka gaismas jautājums ir risināms, un ekspozīciju platības pilda tikai daļu no muzeja. Tikai šī diskusija liecina, ka arhitektiem – visdrīzāk arī konkursa dalībniekiem – nav priekšstata par prasībām muzeju ekspozīcijām. Muzeja krājuma priekšmetiem pieļaujamos luksus, starp citu, nosaka valsts likumdošana.
kas ar fontiem noticis?
Balto parametrisko tīkliņu sērga pārcēlusies no Londonas uz Liepāju!
diez vai autori paši apzinās, cik redzei būs grūti interjerā dienas laikā skatīt eksponātus.
Moiré efekta piemērs ir redzams ari Stokmana fasādē. Neliepājniecisks darbs.
Ak, bet cik skaista būtu muāra viļņošanās Liepājas vējos! Šī konkursa projektu biruma starpā ēkas tēls noteikti visveiksmīgāk iemieso jūras asociāciju, iztiekot bez burtiskām atsaucēm.
Cits pamatots jautājums par ekspozīcijas apskati un fasādes realizāciju un uzturēšanu.
ļoti skaists darbs, apsveicu autorus!
nedomāju, ka "ekspoziciju speciālistiem" ir taisnība.
Neesmu ekspozīciju speciālists, bet zinu, ka šīs ir subjektīvas uztveres problēmas. Lai noskaidrotu ticamāko viedokli, psihofizikas eksperti lieto sliekšņu noteikšanas metodiku, veicot testus ar mērķauditorijas grupām. skat http://en.wiki…ics#Thresholds
Iespējams, ka pie šāda fasādes risinājuma paralēli optiskajiem efektiem rodas arī dažādi skaņu efekti – t.s. vēja stabules. Prognozēt to ir grūti, taču strukturāla regularitāte gaisa plūsmā radīs turbulenci un, atkarībā no vēja ārtuma, mainīsies frekvence, kas atkal ir subjektīvi vērtējama lieta.
Psihofizikas ābece saka, ka nav VIENA taisnība, bet ir atrodama SLIEKŠŅA vērtība, aiz kuras Ieguvums pārvēršas par Traucējumu.
-teicams komentārs, atbilstīgs visam, kas notiek ap mums šobrīd. Arvien vairāk instrukciju, arvien sarežģītāks process, arvien dziļāki "objektīvās patiesības" meklējumi. Piemērs- šodien, lai saņemtu būvatļauju jagaida trīs mēneši, jo taču viss objektīvi japārbauda un tās izsniedz jaunie, atbilsošie speciālisti jurista uzraudzībā, pieredzējušie nolikti malā. Es ieteiktu jauniem arhitektiem apmeklēt modernās arhitektūras objektus kopā ar inteliģentiem, bet mūsu profesiju nesaistītiem cilvēkiem, neko nejautāt, nestāstīt- tik klusi novērot. Protams, ja izdodas viņus pierunāt šādiem apmeklējumiem. Komentāri a4d, tas, protams, ir cits intelektuālais lauks, savi lauvas un patroni, bet dod labu kopainu.
Man arī šis darbs bija starp favorītiem, bet pArt zināma taisnība ir – pats esmu uzkāpis uz raibo ēnu grābekļa – mersedesa centrā ziemas saule ir tik zemā leņķī, ka izrēķinātās [finansiālu iemeslu dēļ stacionārās] žalūzijas met strīpas uz eksponētajiem vāģiem un neļauj nolasīt formu..
– cik mums saulainu dienu, cik noēno pārsegumi, cik vēl siets un tikai saules pusē. Un stikli ari mēdz būt visādi. Ekspozīcija- apmeklētāji kas baigi pētīs- 5%, 10%. Pārējie izies ēkai cauri, gūs kopiespaidu , emocijas. Galvenais dabūt tos iekšā. Īstenie muzeja spaciālisti un zinātniskais darbs atsevišķa tēma un pat nemēģinu iedziļināties. Komentars- lai sveicinātu autorus publiskā telpā un teiktu- patīk.
Vai tad vērts būvēt muzeju tiem 90%, kas izies cauri ?
Varbūt domāt tomēr par tiem 10 vai 5%, kas gribot kaut ko apskatīt ?
atbilde īsa- ja šeit runa par tiem 10%, no kuriem daži noteikti izliekas gudrāki esam- labāk būvniecības naudu ziedot citiem, demokrātiski kulturālākiem kaut vai laikmetīgas mākslas mērķiem
Man arī patīk šī ideja! …bet ne muzejam. Varbūt atrakciju parks? Bet varbūt baznīca !
man negribās būt skarbam, bet tieši Jūsu atbilde raksturo šodienas valsts situāciju – un atslēgas vārds ir BEZATBILDĪBA.
Profesionāļi, t.sk. arhitekti ir pilnā mērā atbildīgi, lai sabiedriskie līdzekļi tiktu izlietoti maksimāli efektīgi, nevis tikai spodrinātu atsevišķas pāva spalvas.
Toties ļoti patika ieteikums jaunajiem censoņiem apmeklēt modernās arhitektūras objektus un vērot. No savas puses vēl ierosinu atvērt ausis un klausīties, vai ir risināta skaņu ainava (soundscape). Nez kāpēc skaņu pasaulei tiek piedēvēta mazāk nozīmīga loma kā acīm redzamajai, lai gan tieši vispatīkamākais mūsu galvās nonāk pa ausīm :))
diezgan pērkonisks komentārs 🙂
kas ar fontiem noticis?
Daudzinātais PAU no tiesas būs bijis žēlīgs. Izstādēm muzejos ir kas kopīgs ar teātra skatuvi, 50-70% no ekspozīcijas veiksmes nosaka organizēts apgaismojums. Kvalitatīvu ekspozīciju pie dabīgās vai jauktas dabīgās/mākslīgās gaismas praktiski nevar izveidot, un vēsturiskās ēkās iekārtotie muzeji dabū cīnīties ar problēmu kā māk. Skaidrs, ka muzejs var darboties tikai caur arhitektūras radītām sajūtām (Lībeskinda Ebreju muzeja Berlīnē 1. st. un dārzs), tikai tad nevajag tur vēl stūķēt iekšā ekspozīciju. Ja viens no redzamiem Latvijas arhitektiem var publiski paziņot “Ekspozīcija – apmeklētāji kas baigi pētīs – 5%, 10%. Pārējie izies ēkai cauri, gūs kopiespaidu , emocijas”, tad pievienojos komentāram par… Lasīt vairāk »
Par gaismu. Konkursā tika piedāvāts koncepts. Mērķis – dematerializēt muzeju, un tuvināt to dabiskajai sajūtai par jūru – daļēja caurspīdība, gaismas viļņošanās, plašums, īpaša atmosfēra. Muzeja virsma darbojas līdzīgi žalūzijai. Jautājums, cik daudz un kādu dabīgo gaismu laist iekštelpā, ir tehniski risināms, projektējot virsmu. Muzeja iekšējā struktūra palīdz veidot dažādas gaismas zonas – sākot ar virmojošu gaismu muzeja kāpņu telpā Dienvidu pusē, līdz tumsai. Līdzīgi kā jūrā – jo dziļāk, jo tumšāks. Par skaņu. Tālākā projekta attīstības gadījumā, strādājot pie muzeja virsmas uzbūves, būtu iespējams izveidot šalcošu jūrniecības muzeju. Kas ir liepājnieciskums? Rekonstruējot ostmalas spīķeri iespējami autentisku, tiktu realizēts liepājnieciskums… Lasīt vairāk »
Šaubu nav, ka gaismas jautājums ir risināms, un ekspozīciju platības pilda tikai daļu no muzeja. Tikai šī diskusija liecina, ka arhitektiem – visdrīzāk arī konkursa dalībniekiem – nav priekšstata par prasībām muzeju ekspozīcijām. Muzeja krājuma priekšmetiem pieļaujamos luksus, starp citu, nosaka valsts likumdošana.