Uz Venēcijas biennāles Latvijas ekspozīcijas statusu pretendēja arī darbs Robežlīnijas, ko LAS žūrija novērtēja kā otro labāko. Priekšlikums tiecas aplūkot dažādas intriģējošas būves un veidojumus robežjoslā starp arhitektūru, skulptūru un naivo mākslu, tomēr, salīdzinot ar Dustroom skaidro konceptu, darbs ir plašāks un vairāk izplūdis. Autori: Viktorija Barinova, Māris Grosbahs, Gints Malderis, Ivo Šteimanis, 2008.
Savā projektā mēs meklējam, aplūkojam tādus objektus Latvijā, kuri
atrodas pelēkajā zonā starp arhitektūru, skulptūru, naivo mākslu. Kuru
ieraugot rodas jautājums: «Kas tas tāds?» Mūs interesējošo objektu
pielietojamība bieži varētu būt neskaidra, nezināma.
Objekti
Kā uz pirmajiem mēs piedāvājam palūkoties uz to īpatņu darbiem
Latvijā, kas bērnības spēju sapņot nes sev līdz, neraugoties uz
apkārtējo nievām. Tie ne vienmēr ir profesionāļi, viņu būves netiek
ievērotas. Tie var būt nelieli tiltiņi, dārza mājiņas, nojumes, žogi,
bērnu mājiņas kokos un uz zemes, skulpturāli veidojumi un galu galā
nenosakāmas pielietojamības objekti. Viņu būves mēdz būt neveiklas tā
brīža un apstākļu sakritību kopums, taču tām piemīt fascinējoša
burvība. Kā viens no iemesliem, mūsu patikai pret tām bieži vien ir to
ciešā saistība ar vidi, kurai tiek radītas būves.
Bērnībā
cilvēks spēj izplānot, uzbūvēt visfantastiskākās būves, veikt
apbrīnojami sarežģītas pārbūves, izplānot šķietami neiespējamas
rekonstrukcijas. Bērnu nepastarpinātā pasaules uztvere, nepieblīvēta ar
«pareizas» uzvedības kodeksiem, sapņus ierobežojošiem likumiem un
liegumiem, būvnormatīviem un būvatļaujām uzbur visbrīvākās vīzijas, arī
visgaisīgākās utopijas. Vēlāk skolojoties, uzsūcot sevī informāciju par
to ko drīkst un ko ne, kas ir piedienīgi un kas ne, ko apkārtējā
sabiedrība uzskata par skaistu un ko ne, cilvēks bieži vien rada
aukstas, nemājīgas celtnes.
Kā otros mēs piedāvājam aplūkot tādus profesionāļu darbus kā
autobusu pieturas, stacijas, industriāli komunikāciju mezgli, tilti un
citas tā saucamās «mazās» arhitektūras formas. Tās var būt būves, kuru
funkcija ir nesaprotama, laika gaitā zudusi. Tās bieži vien netiek
pamanīti un zūd aizmirstībā, ka tie lieliski iekļaujas esošajā
situācijā un kontekstā un ir laika patinas pārklāti. Mēs iespējami maz
pieskaramies padomju armijas un industriālajam mantojumam, tās brutālās
dabas, grandiozo apjomu dēļ.
Kā trešo mēs aplūkojam vizuālās kvalitātes entropijā. Vecām
drupām, pamestiem pussajukušiem šķūņiem, torņiem, nenosakāmas funkcijas
būvēm bieži vien piemīt asociatīva, emocionāla, estētiska,
mākslinieciska vērtība. Dažādie līniju ritmi, apjomu daudzveidība,
individualitāte, reģionālā identitāte un laika patina atver tās dažādām
interpretācijām, domu kūleņiem par iespējamām pārvērtībām jaunā veidolā.
Ikviens, kas projektē un būvē, sāk ar labiem nodomiem un iecerēm, tā
diletants, kura darbību vada praktiskas vajadzības vai specifiska
skaistuma izpratne, tā arī profesionālis, kura zināšanas, pieredze un
talants rada jaunus projektus. Vienā gadījumā būve, pie labu apstākļu
sakritības, var kļūt par šedevru, bet citā var palikt kā kuriozs.
Reizēm uzbūvētais var grimt aizmirstībā un tad atdzimt no jauna ar citu
funkciju, kļūt par aizmetni citu kvalitāšu radīšanai.
Mūsu projekta mērķis ir analizēt no sabiedrības redzesloka
«pazudušas» būves, to dažādās izpausmes, tās rašanās metodes, tos
apstākļus un kontekstus, kurus tas ietekmē. Tas aicina pievērst lielāku
uzmanību videi, kurā dzīvojam un nemeklēt problēmu risinājumus tālu
prom, jo iespējams atbildes ir tepat un tas vairāk ir vērsts uz telpas
un elementu veidošanās procesu analīzi. Mēs pētām robežlīnijas mūsu
apziņā. Tās tiek novilktas, lai pēc laika mēs tās šķērsotu. Bērnībā
līnijas padevās vieglāk. Mēs tās vilkām un spēlējām spēles. Mēs bijām
mājās.
Ekspozīcija
Līdzīgi kā apsekotie objekti, kuri nereti tiek veidoti jau no gatavām, jau reiz izmantotām lietām, arī mūsu
trešais ekspozīcijas variants piedāvā izmantot struktūru, kura arī ir
veidota no tiem, no jau reiz lietotām durvīm. Dažādas durvis, kā ieejas
uz dažādām telpām, idejām, novirzieniem… Aiz katrām no tām slēpjas
intriga, kāds pārsteigums, kāds neredzēts objekts vai eksperiments.
Dažāda izmēra ar laika patinu klāto durvju struktūra iekļaujas esošajā
interjerā ar veco flīžu grīdu un koka siju griestiem.
