Latvijas ekspozīcija Dust Room šīgada Venēcijas biennāles arhitektūras izstādē būs eksperiments ar telpu ārpus tās redzamajām robežām. Autori: Reinis Liepiņš un Ēriks Božis, 2008.
Lietu vērtības mērs un veiksmes atslēga bieži vien ir to mērogs.
Pasaules lielākā pilsēta, augstākā ēka, garākais tilts — tie ir
interesanti fakti, kas piesaista uzmanību un kurus zina visi. Mērogs ir
instruments, kas darbojas nevainojami. Tomēr šķiet, ka šajā «sasniegumu
segmentā» Latvijai grūti iekļūt līderu grupā.
Šogad, kad Venēcijas biennāles arhitektūras izstādes kurators Ārons Betskis ir izteicis aicinājumu
meklēt arhitektūru viņpus ēkām, Latvija sevi veiksmīgāk varētu parādīt
«domāšanas segmentā», atjautīgā veidā parādot, kā vismazākais var tikt
pamanīts un novērtēts.
Uztveres masāža
Ekspozīcijas
autoru Reiņa Liepiņa un Ērika Boža mērķis ir «izmasēt» skatītāja
uztveri, rosināt padomāt par redzamo/neredzamo, objektu/telpu — līdzīgi
kā labas filmas vai izrādes liek uz ierastām lietām skatīties citām
acīm. Dust Room atklāj, ka tajā, ko pieņemts uzskatīt par objektu,
patiesībā slēpjas telpa. Griesti, grīda un sienas nav telpas robežas,
bet gan tās turpinājums.
Šīgada biennāles vadmotīvs — «Beyond
architecture» — Dust Room autoru interpretācijā izmet loku pa paralēlām
mikrotelpām un atgriežas pie arhitektūras ar neparastu vizuālo bagāžu
un jaunu skatījumu uz apkārtesošo. Uztvere sniedzas tālāk par
acīmredzamo.
Viss ir telpa
Izejas punkts Latvijas
ekspozīcijai ir pati izstādes telpa, kurā praktiski nekas netiek
ienests no ārpuses. Par pētījuma objektiem kļuvuši tajā atrastie
putekļi, skaidas un apmetuma gabaliņi. Aplūkojot tos elektronu
mikroskopā, atklājas, ka tajos ir telpa. Ekspozīcija konfrontē šos
atradumus ar reālo telpu, no kuras tie nāk, pierādot, ka viss ir telpa.
Izstādes telpa var šķist maza, bet reizē tā ir bezgalīga.
Venēcijā
iegūtie telpas paraugi ir atvesti uz Rīgu, kur tos fotografēs elektronu
mikroskopā. Pirms fotografēšanas tos bombardē ar zelta atomiem, kas
pārklāj daļiņu virsmu un piešķir tām spēju vadīt elektrību. Uz matricas
veidojas melnbalts attēls, elektronu plūsmai atsitoties pret apskatāmo
objektu.
Anti—raibums
Venēcijai raksturīgais
košums un greznība notrulina uztveri — kā piesaistīt skatītāja uzmanību
tik daudzkrāsainā vietā? Ekspozīcijas autori uzskata, ka ierasto
spilgto kodu vietā jālieto kas «anti—raibs»: melns, dziļš un pamatīgs.
Izstādes telpu paredzēts ietērpt tumšā čaulā, atsegtus atstājot vien
tos sienu, grīdas un griestu fragmentus, no kuriem ņemti fotografējamie
objekti, radot vēsu, pētniecisku atmosfēru un dodot apmeklētājiem
iespēju salīdzināt acīmredzamo ar mikropasaules tuvplāniem lielizmēra
izdrukās uz sienām.
Ekspozīcijas informatīvi organizējošais
elements būs monitors ar videomateriālu, kurā attēlots ekspozīcijas
veidošanas process — tukša izstādes telpa, kurā tiek savākti putekļi,
tad — šo putekļu apstrāde Rīgā un fotografēšana elektronu mikroskopā.
Procesa dokumentācija viegli ironiskā veidā akcentē arī mūsdienu
globalizētās telpas paplašināšanos — mikrotelpas elementu pārvietošanās
pāris tūkstošu kilometru attālumā pa «reālo» telpu un atgriešanās
ekspozīcijas telpā. Telpā, kas ir visapkārt.
Bērnībā mikroskops bija viena no manām iemīļotākajam rotaļlietām. Tajā varēja redzēt, ka žiletes asmens ir robains kā klinšaina kalnu grēda, ka mats ir zvīņaina trubiņa, utt. 🙂
Vai tas bija mājiens, ka vēlies (un Tev pat ir pieredze) pievienoties radošajai komandai? 😀
pa lielam tas jau laikam arī ir šīgada biennāles uzstādījums: savākt komandu no dažādām sfērām, tas ir, paskatīties pāri arhitektūras dobītei (skat. Betska eseju), tagad jau modē, piemēram, arhitektūrai un mākslai draudzēties, Betskis vēl arī kino grib klāt piedabūt
pievienojos apsveikumiem
ha nu tagad pilnīgi skaidrs, ka NASA falsificē Marsa atēlus!!! gribetos lai tie atteli ir megalieli, ta ka sajuta ka var pastaigāties pa to virsmu!
Betskis būs starā!
bet kur šadā ekspozīcijā parādās Latvijas tēls?
jo biennāle tomēr ir lielākā starptautiskā izstāde un savu identitāti būtu labi izgaismot.
STAR DUST
Latvijas teels? – muusu praati – Latvijas arhitekti – Latvijas mūsdienu intelektuālais kapitāls.
Malači! super!
Man gan liekas, ka šādu mikro pasaules vizuālo tēlu prezentēšana prasa pētījumus, tehniskas zināšanas un izvirzītas hipotēzes. Ja tā visa nav, tad tā ir spēļu turpināšana bērnudārzā, tikai ar zinātnieku ierīcēm rotaļļietu vietā.
Tā ambiciozi ļauži parasti kompensē nespēju apgūt eksaktos priekšmetus.
nozīmīgs viedoklis… ,
bet ka tik atkal nesanāk kā pagājšreiz ar Venēciju, LAS un Sergeju, t.i. viss ir ok, līdz brīdim kad iepatikušās lietas ir jāapmaksā… 🙁
Ir ziņas, ka vēl šogad nav apmaksāti rēķini par LAS ielūgumu izgatavošanu un ekspozīcijas transportēšanu uz skaisto ūdeņu pilsētu Venēciju… ?!
"Tā ambiciozi ļauži parasti kompensē nespēju apgūt eksaktos priekšmetus."
Reinis ar lieliskām sekmēm savā laikā absolvēja vidusskolu ar fizmatu novirzienu.
izcils darbs
izcils darbs
Bērnībā mikroskops bija viena no manām iemīļotākajam rotaļlietām. Tajā varēja redzēt, ka žiletes asmens ir robains kā klinšaina kalnu grēda, ka mats ir zvīņaina trubiņa, utt. 🙂
Vai tas bija mājiens, ka vēlies (un Tev pat ir pieredze) pievienoties radošajai komandai? 😀
Šoreiz laikam tomēr tikai atzinība un veiksmes vēlējums. 🙂
pa lielam tas jau laikam arī ir šīgada biennāles uzstādījums: savākt komandu no dažādām sfērām, tas ir, paskatīties pāri arhitektūras dobītei (skat. Betska eseju), tagad jau modē, piemēram, arhitektūrai un mākslai draudzēties, Betskis vēl arī kino grib klāt piedabūt
pievienojos apsveikumiem
ha nu tagad pilnīgi skaidrs, ka NASA falsificē Marsa atēlus!!! gribetos lai tie atteli ir megalieli, ta ka sajuta ka var pastaigāties pa to virsmu!
Betskis būs starā!
bet kur šadā ekspozīcijā parādās Latvijas tēls?
jo biennāle tomēr ir lielākā starptautiskā izstāde un savu identitāti būtu labi izgaismot.
STAR DUST
Latvijas teels? – muusu praati – Latvijas arhitekti – Latvijas mūsdienu intelektuālais kapitāls.
Malači! super!
Man gan liekas, ka šādu mikro pasaules vizuālo tēlu prezentēšana prasa pētījumus, tehniskas zināšanas un izvirzītas hipotēzes. Ja tā visa nav, tad tā ir spēļu turpināšana bērnudārzā, tikai ar zinātnieku ierīcēm rotaļļietu vietā.
Tā ambiciozi ļauži parasti kompensē nespēju apgūt eksaktos priekšmetus.
Kāpēc? Pat, ja tā visa nav, tas rosina iztēli, un ir iedvesmojoši. Radošam cilvēkam bieži vien ar to arī pietiek, lai gūtu panākumus savā jomā. Tā taču nav fiziķu konference, vai ne?
Tur jau tā lieta, ka fiziķu konferencē tādas bildes iederētos, jo viņiem noteikt būtu interesanti kā ikdienas darbs izskatās izstādē.
Manuprāt, šo konceptu varēja izstrādāt gana gudrāk – izpētot pašmāju būvtradīciju mikropasauli un atrodot tajā vizuālas līdzības ar kulta arhitektūru. Tā būtu gan saikne ar Latviju, gan doma dziļāka.
Putekļu, kas paņemti no izstāžu zāles, izcelsme ir pārāk aptuvena, tie var būt gan kāda ārzemju tūrista iesnu sekas, gan vēja iepūsts vietējā suņa vecais ziemas kažoks.
nozīmīgs viedoklis… ,
bet ka tik atkal nesanāk kā pagājšreiz ar Venēciju, LAS un Sergeju, t.i. viss ir ok, līdz brīdim kad iepatikušās lietas ir jāapmaksā… 🙁
Ir ziņas, ka vēl šogad nav apmaksāti rēķini par LAS ielūgumu izgatavošanu un ekspozīcijas transportēšanu uz skaisto ūdeņu pilsētu Venēciju… ?!
"Tā ambiciozi ļauži parasti kompensē nespēju apgūt eksaktos priekšmetus."
Reinis ar lieliskām sekmēm savā laikā absolvēja vidusskolu ar fizmatu novirzienu.
atvainojos Reinim, un uzskatu, ka viņš ir labs arhitekts, taču fotogrāfiskā puse tak laikam no Ērika, kas jau sen aizrāvies ar mērogiem…