Igaunijas pilsētu jaunie laukumi

2014. gadā, sākot gatavoties valsts simtgadei, Igaunijas arhitektu savienība nāca klajā ar iniciatīvu — arhitektūras programmu “Laba publiskā telpa” (Hea avalik ruum), kas paredzēja līdz simtgades svinībām 15 Igaunijas pilsētās izveidot mūsdienīgu publisko ārtelpu, iezīmējot šo pilsētu centrus ar jaunu vai atjaunotu laukumus, galveno ielu vai to apkārtni, padarot pilsētu labāku un patīkamāku dzīvošanai. Turpmākajos pāris gados notika arhitektūras konkursu sērijas, — trijām pilsētām katrā reizē. Un lai gan 2018. gadā, Igaunijas simtgadē tika atklāti tikai četri no plānotajiem jaunajiem laukumiem (Raplā, Tervā, Pelva un Valgā), nākamajos gados tiem pievienojušies vēl daži, bet galvenais — šī kustība aug plašumā, programmai pievienojas vēl jaunas pilsētas, kuras arī vēlas atjaunotus centrus.

Atsaucoties interesei par igauņu arhitektu iniciēto un īstenoto “Labas publiskās telpas” programmu, lēmu pastāstīt vairāk.

Igaunijas Arhitektu savienības un Igaunijas Republikas simtgades organizatoriskās komitejas kopīgi uzsāktais projekts, pievēršoties pilsētu centru sakārtošanai, lielā mērā sekmē arī valsts reģionālās politikas mērķu sasniegšanu. Projekta iniciatori pilsētu centru reorganizāciju uzskatīja par labu iespēju satuvināt cilvēkus, vairot vietējās sabiedrības vienotības izjūtu un padarīt pievilcīgu mazo pilsētu dzīves vidi. Tika iecerēts, ka jaunajiem centriem jākļūst par vietu kultūras pasākumu organizēšanai un brīvā laika pavadīšanai, un priekšroka tajos atvēlēta gājēju kustībai. Padarot pilsētu kodolus par humānāku un patīkamāku dzīves vidi, ir iespējams veicināt uzņēmējdarbību un novērst pilsētu izplešanos, kā arī bremzēt to sarukšanu.

Jāatzīmē, ka Igaunijas arhitektu savienībā iniciatīva sākotnēji nāca no viena cilvēku — šo ideju pacēla arhitekts Kalle Vellevogs. Gadskārtējā arhitektūras balvu ceremonijā 2015. gada beigās šo iniciatīvu atzīmēja Igaunijas Kultūrkapitāla fonds, godalgojot projekta komandu (Kalle Vellevoog, Ingrid-Mald Villand, Ylle Rajasaar). Kad pēc 2015. gada kļuva pieejami Eiropas Savienības fondu jaunā plānošanas perioda līdzekļi, projektam mērķtiecīgi tika atvēlēts finansējums. Īstenojot šo programmu, sadarbībā ar vietējām pašvaldībām pēdējos divos gados Igaunijas pilsētās ir atklāti vairāki jauni laukumi, vēl citi šobrīd ir tapšanas procesā, bet konkursi pēc tam ir notikuši vēl arī citām mazpilsētām, kas vēlas izmantot šādu instrumentu.

Pagājušajā vasarā iznāca trīs reizes būt Igaunijā, galvenokārt tā sauktajā Lielvidzemē jeb kādreizējās Vidzemes guberņas igauņu daļā — Dienvidigaunijas mazajās pilsētās un laukos. Cita starpā arī pievēršot uzmanību un skatot vairāku mazpilsētu galvenos laukumus, kas radīti minētās simtgades programmas ietvaros.

Latvijas pilsētu centri bieži reprezentē  “zemākās cenas pilsētas” identitāti, ko trāpīgi konceptualizējis Matīss Groskaufmanis savā spožajā esejā izstādei, kuru vasarā varēja skatīt MAD arhitektūras telpā ,  — ar betona bruģiem, cinkotā metāla barjerām un no katalogiem ņemtiem standartizētiem “labiekārtojuma” elementiem un citiem viegli replicējamiem risinājumiem. Atšķirībā no Latvijas jaunie Igaunijas mazpilsētu laukumi ir katrs ar savu raksturu un identitāti. Vairums no šīm jaunajām ārtelpām ir ļoti atraktīvas, lai gan daudzos gadījumos šīs apdzīvotās vietas ir tik mazas, ka reizēm apkārtni grūti uztvert kā pilsētvidi. Tomēr šie jauneklīgie, nereti arī rotaļīgie projekti pilsētiņās ienes nebijušu urbanitāti un arī optimismu, piešķir jaunu identitāti un enerģiju,  atdzīvinot un aktivizējot šīs vietas.

Terva / Tõrva

Arhitekt Must — Mari Rass, Ott Alver, Alvin Järving, Kaidi Põder / 2018

Terva ir pavisam maza pilsētiņa (~ 2,8 tūkst. iedzīvotāju) apmēram 25 km no Valkas, braucot Vilandes virzienā. “Tõrva” latviski nozīmē darvu, pilsētas ģērbonī ir darvas ceplis un arī laukuma dizainā jaušamas atsauces uz to. Nozīmīga projekta daļa ir autoosta ar asprātīgu nojumi, kas reizē arī veido pašu laukumu, un arī sadala to atšķirīgās zonās.

Vairāk: ARHITEKT MUST /  Visit Estonia

Elva

AT HOME, NU, ubin pluss, TEMPT — Ülle Maiste,  Diana Taalfeld, Anne Saarniit, Taavi Kuningas, Roomet Helbre / 2019

Elva ir neliela, zaļa kūrortpilsētiņa (~5,7 tūkst. iedzīvotāju) Tartu apriņķī, kas izaugusi 20. gadsimtā pie Tartu-Valgas dzelzceļa līnijas stacijas. Jaunradīto publisko ārtelpu veido garens laukums — promenāde, kas savieno pilsētiņas galveno ielu un ezera krastu, iekļaujoties apkārtējā pilsētvides kontekstā, respektējot ainavu un cilvēka mērogu.

Projekta sastāvdaļa ir arī galvenā ielā, kas savieno centru ar staciju. Ar mazpilsētas videi atbilstošiem nelieliem, bet precīziem risinājumiem pilsētas telpa ir kļuvusi skaidrāka, funkcionālāka, saprotamāka un arī dzīvīgāka. Īstenotais projekts centrs ieguva gan Igaunijas Ainavu arhitektu savienības, gan Igaunijas Kultūrkapitāla fonda godalgas Igaunijas Arhitektūras balvas 2020 sarīkojumā.

Vairāk: Estonian Architecture Awards  / Visit Estonia

Pelva / Põlva

NÜÜD arhitektid, Metusala Arhitektid — Kaie Kuldkepp, Helen Rebane, Egon Metusala / 2018

Pelva vēsturiski piederējusi Veru apriņķim, bet kopš 1950. gadu padomju laika administratīvajām reformām kļuva par rajona centru un līdz ar to arī tagad ir Pelvas apriņķa centrs, lai gan pilsētiņā ir vien ~5,5 tūkstoši iedzīvotāju. Jaunais laukums, kas šķiet kā tāds piknikparka un bērnu rotaļlaukuma apvienojums, ir izveidots vietā, kas galīgi neizskatās pēc pilsētas centra, bet noteikti jau ir kļuvis par atpūtas un tikšanās vieta vismaz kādai pilsētnieku daļai. Manuprāt, mājīgākais, mīlīgākais no jaunajiem Igaunijas pilsētu laukumiem.

Vairāk: Estonian Architecture Awards  / Visit Estonia

Veru / Võru

Stuudio Tallinn  — VillemTomiste / 2019

Veru vēsturiski, jau 19. gadsimtā bijis apriņķa centrs Vidzemes guberņā un šobrīd starp tām Igaunijas pilsētām, kurās jau īstenots Labas publiskās telpas projekts, ir viena no lielākajām. Pilsētas centrālo daļu veido kvartāli, kuros dominē labi saglabāta koka arhitektūra.

Stuudio Tallinn izstrādātais projekts ar nosaukumu “Urban Gadget” apspēlē pilsētas mēbeļu tēmu. Jēdziens “mēbele” kā latviešu, tā igauņu valodā (mööbel) ir nācis no latīņu vārda mobilis — kustīgs. Jaunie elementi, veidoti ar apļiem, arkām un riteņiem, tādā kā stīmpanka estētikā, arī ir mobilas mēbeles, kas laukuma iekārtojumam ļauj mainīties reaģējot uz dažādiem pilsētas notikumiem, vai tie būtu gadatirgi, koncerti vai ziemassvētku laiks. Un lai arī novietojuma ziņā šis laukums ir viscentrālākais, vispilsētnieciskākais un cienīgākais no visiem EV100 arhitektūras programmas piemēriem, reizē arī sajūta, ka pašmērķīgais dizains  lietotāju ērtības un labsajūtu atstājis otrajā vietā.

Vairāk: EU Mies Award / Stuudio Tallinn / Visit Estonia

Foto: Tõnu Tunnel

Valga

FRANCHI+ASSOCIATI — Gianfranco Franchi, Chiara Tesi, Rea Sepping / 2018

No visiem Labas publiskas telpas projektiem, šis ir Latvijai vistuvākais — tikai 100 metrus no robežas. Laukuma projektu konkursā 2016. gadā uzvarēja itāļu ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas birojs FRANCHI+ASSOCIATI (jāatgādina, ka trešo vietu toreiz ieguva MADE arhitekti).

Jaunais laukums ir izveidots esošā kvartāla vidū, nojaucot dažas mazvērtīgākas ēkas, tieši tāpēc tam nav skaidra forma un robežas, bet atšķirīgie stūri ir piemēroti dažādām funkcijām un vajadzībām — bērnu rotaļlaukuma, skeitbordam, kā arī mierīgākām zonām, bet centrālā daļa ir reprezentablāka, tādejādi tiecoties apvienot ikdienas vajadzības un mājīgumu ar pilsētas galvenā laukuma funkciju. Jaunā ārtelpa paver iepriekš nebijušu ceļu un arī skatu no Raiņa ielas Valkā uz ievērojamākā Rīgas klasicisma perioda arhitekta Kristofa Hāberlanda projektēto Jāņa baznīcu (uzcelta 1787-1816) Valgā. Vēl svaigāks Valgas-Valkas projekts abu pilsētu kopīgais centrs — jauna publiskā ārtelpa, kas ir tieši uz valstu robežas.

Vairāk: Estonian Architecture Awards / Visit Estonia

Rapla

KAVAKAVA — Siiri Vallner, Indrek Peil, Kristel Niisuke / 2018

Pieci iepriekšējie piemēri atrodami salīdzinoši nelielā Dienvidigaunijas daļā, diezgan tuvu Latvijas robežai, bet Rapla ir daudz tuvāk Tallinai, un ar saviem 5,6 tūkst. iedzīvotāju tā arī ir apriņķa centrs. Arhitektūras kartē pilsētiņa noteikti vislabāk zināma ar NLO līdzīgo Tomasa Reina projektēto Raplas SCO ēku (Rapla KEK, 1977). Ievērojams mūsdienu arhitektūras pienesums ir arī jaunā ģimnāzijas ēka (arhitekti – SALTO, 2018).

Līdzīgi citiem jaunajiem piemēriem, arī Rapla ir pārāk maza un apbūve pārāk skraja, lai laukumā sajustu īsti pilsētniecisku atmosfēru. Tāpēc tas apzināti veidots tā, lai nākotnē gar laukuma malām varētu tikt uzbūvētas atbilstošas nozīmes ēkas, bet kamēr to nav, laukuma telpas izjušanai tas veidots ar viļņotu virsmu, ko uzsver stingrais līniju režģis iesegumā.  Laukums ir abpus pilsētas galvenajai ielai, rietumu pusē saglabātie koki piešķir parkam līdzīgu atmosfēru, bet austrumu pusē telpas centru iezīmē ieplaka ar strūklaku kultūras centra priekšā.

Vairāk: KAVAKAVA

Labas publiskās telpas projekta ietvaros jauns centrālais laukums ir izveidots arī Sāremā salas galvenajā pilsēta Kuresārē, kā arī — gājēju iela Rakverē.  Vairākās citās pilsētās šobrīd turpinās konkursos uzvarējušos projektu īstenošana (Pērnava, Vīlande, Kerdla u.c.), bet vēl citās, kas veiksmīgajai programmai pievienojušas vēlāk, konkursi notika tikai pagājušo gadu (Tapa, Vesu, Paide, Lihula).

Manas telefonfotogrāfijas galerijā, protams, dot tikai fragmentāru ieskatu un arī ne vienmēr veiksmīgākajos rakursos, ko ietekmējuši gan gaismas apstākļi, gan kādi citi šķērsļi, — piemēram skatuves vai teltis. Tāpēc ir vērts pameklēt arī citos avotos. Vai vēl labāk, – apmeklēt šīs un citas Igaunijas pilsētas, kad nu tas kļūs iespējams.