Citāds Līvu laukums. Roc!

Ar šādu saukli 2003.gada 20.novembrī tika atklāta projekta prezentācija RIXC mediju telpā 11.novembra krastmalā. Laikā, kad tiek aizbūvēti Rīgas laukumi, projekta mērķis bija vēlreiz vērst sabiedrības uzmanību Līvu laukumam, taču no cita rakursa. Konceptuāli akcentējot problēmu, autoru kolektīvs ierosināja padziļināt laukumu zem esošā ielas līmeņa.

Telpa, kuru organizē arhitektūra, runā pati par sevi. Un arhitektūra, kāda tā nebūtu — objektīvi laba vai slikta — iedarbojas uz cilvēku nepārtraukti. Arhitektūras idejām, kamēr tās nav materializējušās, ir nepieciešams papildu izziņas teksts.

Projekts — Roc! Kāpēc Līvu laukums? Kāpēc bedre?

Laukums nav tikai piesaiste trakai idejai — mākslas akcijai un primārais nav tikai utopiska bedres ideja, bet laukums — konkrēta vieta ar savu vēsturi, tagadni un nākotni, telpa, kura ir pārsātināta ar cilvēka sajūtām un atmiņām, nozīmīgs Rīgas pilsētbūvnieciskās struktūras elements. Kā teica viena no mūsu intervētajām personām: «Spēcīgs laukums!»

Līvu laukumam jāstiprina sabiedriskā funkcija, veidojot atbilstošu telpas organizāciju, kas piesaistīs uzmanību, padarīs pievilcīgāku. Līvu laukuma potenciāla nozīme ļauj domāt, ka šeit būtu jāizvieto svarīgi sabiedriski objekti. Laukums var pat kļūt par kādas jaunas Rīgas dominantes atrašanās vietu. No šīs pozīcijas bedre ir alternatīva tornim, tikai būvējot uz leju, jo īpaši ņemot verā sarežģītības, kas saistītas ar būvniecību Vecpilsētas teritorijā.

Bedre arī nav jāuztver kā agresija. Tas ir pozitīvais nihilisms, kas ļauj cilvēkiem pārkāpt savus ieradumus, paskatīties uz pierastām lietām no cita rakursa, rosina jaunas sajūtas un pārdzīvojumus pašā pilsētas sirdī.

Brīvai, tīrai vietai piemīt dziļāka jēga salīdzinoši ar to, kuā mākslinieks darbojas ar otu. Šī brīvā telpa dod cilvēkam iespēju aizpildīt to pēc savas gribas atbilstoši viņa dzīves pieredzei vai momenta noskaņojumam. Arhitektūru nedrīkst nepabeigt —nepateikt — līdz galam. Arhitektūra veido telpu ap sevi, ar sevi un sevī. Tā organizē cilvēka dzīvi, piešķir tai vektoru. Varbūt Līvu laukuma bedres telpas enerģija pilda šo funkciju.

Realizācija

Būtisks bija informācijas /izstādes satura/ nodošanas veids, kas varētu būt viena no iespējām, kā arhitektam rosināt sabiedrību uz diskusiju par Rīgas telpisko un konceptuālo struktūru. Tika rīkota akcija, kas ļauj iztēloties transformējamo vidi, sniedzot ne tikai vizuālus materiālus, bet arī darbību un sajūtas rosinošus objektus. Izstādes prezentācijā tika ietverti vairāki elementi: videomateriāls, instalācija, grafiskais materiāls, nodrošinot pilnvērtīgu informācijas nodošanu vienā apmeklējuma reizē.

Videomateriālā ir apkopotas intervijas ar arhitektiem, valsts iestāžu darbiniekiem, uzņēmējiem, kā arī ar Līvu laukuma apmeklētājiem. Intervētie dalījās savās sajūtās un iespaidos par esošo Līvu laukuma situāciju, izteica viedokli par iespējamo attīstību gan tuvākā, gan tālākā nākotnē. Videomateriālā tika fiksēti izteiksmīgākie skatpunkti laukumā dažādās diennakts stundās un gadalaikos, radot priekšstatu par esošo sabiedrisko aktivitāšu organizāciju.

Grafiskajā materiālā tika apkopoti dati par Līvu laukuma vēsturi, kā arī attīstības priekšlikumi no astoņdesmitajiem līdz pat pagājušajam gadam.

Instalācija bija izstādes autoru piedāvātās Līvu laukuma bedres koncepcijas informācijas un sajūtu nesējs. Būtiskākā apjoma sastāvdaļa — Līvu laukuma maketa un bedres prezentācijas telpa. Lai apmeklētājā inspirētu sajūtu par to, ka viņa atrašanās vieta ir bedre, telpas piekārtajos griestos tika iezīmēta Līvu laukuma konfigurācija un novietoti laukumā esošo ēku fasāžu maketi. Lai radītu intīmāku, zemes dzīlēm raksturīgāku noskaņu, telpa tika risināta tumšos toņos, fonā skanot dažādām ritmiskām skaņām.

Mēs ierokamies zemē Līvu laukumā. Mēs rokam dziļāk. Paceļam skatu uz Vecrīgas namiem, uz kultūru, uz problēmām, kas virmo gaisā. Dodam indivīdam mirkli ar Rīgu, rosinot esošās situācijas analīzi laikā un telpā.

Projekta pirmssākums meklējams akadēmiskā līmenī. Studenta nerimstošā vēlme uzzināt un izzināt arī mūs — arhitektūras fakultātes studentus Ilzi Kundziņu, Anastasiju Pimenovu un Aneti Eglīti — mudināja no neoficiāliem avotiem uzzināt par iespēju kādu studiju kursu izvēlēties citā universitātē. Pēc pāris formalitāšu nokārtošanas sākām apmeklēt tektoniskas lekcijas pie LMA pasniedzēja, mākslinieka Aigara Bikšes. Mūsu projekta idejas meti tapa pagājušā gada pavasarī, pusgada garumā, līdz realizācijai tika vākts izstādes materiāls, meklēti atbalstītāji un piemērotākā izstādes norises vieta. Pasākuma norises vieta — RIXC mediju telpa — zīmīga ar to, ka jau gadsimtus klusējošā Rīdzenes upe to saistīja ar Līvu laukumu.

Izstādes mērķauditorija ir rīdzinieki. Izrādās, ka cilvēki par laukumu nemaz nav aizdomājušies, viņiem ir vienaldzīgs tā liktenis. Vai arī uzskata, ka tas viņus neskar… Kādas izstādes apmeklētājas komentārs: «Ieraudzīju citu Līvu laukumu, pamanīju tās lietas, kurām ikdienas steigā paskrienu garām. Sapratu, ka arī es varu piedalīties Līvu laukuma veidošanā.»  Mērķis panākts!

Piezīmes pēc izstādes. Ierosme un finansējums

Projekts iezīmēja modeli, kur apvienojas vairākas radošas un praktiskas lietas:
 arhitektūras priekšnosacījumi: 
   * idejas nozīme pilsētas un sabiedrības kontekstā
   * dizains (kompozīcija, materiāli, montāža)
   * telpas izjūta (kompozīcija konkrētā telpā) 
   * procesa vadība 
   * rezultāts un secinājumi;
 sociālais un psiholoģiskais aspekts ( grupas saliedētība, līdzekļi, paņēmieni laba rezultāta sasniegšanai. Daudzi aspekti, kas tiek izmantoti uzņēmuma darbības principiem);
 finanšu piesaiste.

Šajā projektā tika praktiski pielietots to akadēmisko zināšanu apjoms, kas tiek sniegts skolā, veidojot projektu no idejas skices līdz galarezultātam.

Projekta realizācijas iniciatīva nāca no LMA pasniedzēja A.Bikšes puses, atbalstot šo projektu idejiski un informatīvi. Turpmākais bija mūsu rokās — instalācijas realizācijas iespējas, telpas meklējumi, finansu piesaiste, videomateriāla projekts, intervijas, vēsturisko materiālu vākšana u.c.

Finanses mēģinājām piesaistīt ar Kultūrkapitāla fonda palīdzību, kas pēc vairākiem mēģinājumiem mums tomēr neizdevās. Iesniedzot projekta finansējuma pieteikumu, mūsu projektam bija grūti ierindoties kādā no nozarēm. Arhitektūra kā kultūras sadaļa netiek atsevišķi apskatīta. Pozitīvais, ko ieguvām, sagatavojot pieteikuma materiālus fondam, bija precīzs projekta mērķu un stratēģijas plāns ar visiem nepieciešamajiem izdevumu aprēķiniem, kas teorētiski līdzinās nelielam biznesa plānam. Šis plāns deva iespēju pilnvērtīgāk organizēt pasākumu.

Ļoti laikietilpīgs un nopietns process, kas prasīja arī cilvēka emocionālos resursus. Bet nav jau tā, ka nebūtu, ko darīt. Pasākums drīzāk iezīmē nepieciešamību pēc radoša un praktiska pamatojuma akadēmiskajām zināšanām. Bez informatīva un finansiāla atbalsta no mācību vai kādas citas iestādes (apvienības) tas nenotiek. Šoreiz ideja tika izperināta LMA telpās, un to īstenot palīdzēja Latvijas Arhitektu Savienība, vairāki arhitektu biroji, RTU Arhitektūras fakultāte, filmu studija Urga, uzņēmumi Knauf, Tapeks un Paroc. Vācot grafisko materiālu pateicamies par sadarbību arhitektiem A.Skujiņai, A.Sīlim, A.Birjukovam, A.Cinim, R.Bruzgulim, V.Neilandam, A.Kronbergam, G.Armanam.

Varbūt sadarbībai starp mācību iestādēm, radošām grupām un apvienībām vajadzētu būt lielākai, lai rezultātā veidotos jauna un kvalitatīva konkurence?