Autors: Saulvedis Cimermanis
Izdevniecība: Zinātne
Izdošanas gads: 2020
ISBN: 9789934599002
Lapaspušu skaits: 689
LZA akadēmiķa Saulveža Cimermaņa monogrāfijā sniegts ieskats vienā no svarīgākajām tautas tradicionālās materiālās kultūras jomām — zemnieku sociālā slāņa dzīvojamās un saimniecības būvēs, kuru kopumu parasti dēvē par tautas celtniecību. Ar vārdkopām ”tautas celtniecība”, ”tautas celtniecības būve”, ”tautas celtniecības objekts” u. tml. apzīmētas tās lauku ēkas un sētas, arī pilsētu celtnes, kas būvētas bez profesionālo arhitektu, projektētāju un inženierzinībās specializējušos būvuzņēmēju vai būvorganizāciju tiešas līdzdalības. Citādi sakot, — celtnes, sētas, kas tapušas saskaņā ar daudzu paaudžu darbības gaitā izstrādātām atziņām par attiecīgās zemes (apvidus) apstākļiem vispiemērotākajām būvju formām, konstrukcijām, rotājumiem un citu. Jēdzienā ”tautas celtniecība” ietverta arī sētas tuvumā esošā dabas ainava — dārzi, kokaudzes, reljefs, ūdensbaseini, žogi un cits, kas vairāk vai mazāk bija cilvēku darbības sekas un kopā ar ēkām veidoja vienotu, ar iemītnieku gaumēm un prasmēm saskanīgu ansambli.
Grāmatā aplūkotas galvenokārt 18. gadsimta – 20. gadsimta pirmo divu gadu desmitu būves un norises jeb laiks, no kura saglabājušās droši raksturojamas ēkas, dokumenti, laikabiedru liecības. Par šo laiku ticami stāsta arī zinātnisko ekspedīciju vākumi. Ieskicēta latviešu zemnieku sētas nozīmīgāko būvju — mājokļu, klēšu, lopu mītņu, riju, piršu, vasaras virtuvju cilme, vēsturiskās attīstības pamatlīnijas, izmantošana. Mēģināts parādīt etniskos, ģeogrāfiskos, sociālekonomiskos, vēsturiskos un citus apstākļus, arī juridiskās normas, kas ietekmēja lauku sētas apbūves un atsevišķu celtņu veidošanos. Lasītāja rīcībā nodotās ziņas un attēli var noderēt kā ierosmes avots visiem būvētājiem un projektētājiem, kuri interesējas par tradicionālo kultūru un vēlas izmantot mūsdienu vajadzībām tautas celtniecības vērtības: sētas, ēku un stādījumu izvietošanas jeb kultūrainavas veidošanas principus, daudzu paaudžu darbā izveidotās un par lietderīgām atzītās vismaz kopš 17. gadsimta pastāvošās noturīgās celtņu formas ar saskanīgām augstuma, garuma un platuma attiecībām, izsvērtas, lietpratīgas konstrukcijas, kas ēkām nodrošina ilgu mūžu.
