Latvijas būvniecība 6/2012

Vai iespējama gaumīga un energoefektīva vēsturisko ķieģeļu ēku renovācija, lai daļa no Eiropas veco pilsētu kvartāliem nekļūtu par mirušām zonām, kā tas šobrīd notiek Hamburgā, liekot bēgt no lielajiem rēķiniem? RTU pasniedzējas un zinātņu doktores Andras Blumbergas atbilde lasāma žurnālā. Ar dažādu fondu finansiālu līdzfinansējumu eksperimenti notiek dažādās ES valstīs, un rezultāti ne vienmēr ir tik nevainīgi, ja iejauktas nanodaļiņu tehnoloģijas. Arī Rīgā eksperimentēs (bet neizmantojot nanotehnoloģiju radītus materiālus) un transformēs Spīķeru kvartāla publisko WC par energoefektīvu informācijas centra ēku, balstoties uz arhitektoniski-tehnoloģisku projektu – tā būtu dēvējama inovatīvu tehnoloģiju integrēšana radošu uzdevumu veikšanai.

Rīgai nepieciešamais risks — būves uz ūdens Vēsturiskā centra zonā, tā Juris Dambis, VKPAI priekšnieks lielajā intervijā Antrai Ērglei.

Arhitekta Vilhelma Neimaņa (1849-1919) labi domātā stikla hidroizolācija Rīgas Domam nodarījusi vairāk ļaunuma nekā labuma, 21. gadsimta restauratori baznīcas atjaunošanas gaitā cīnās ar sekām un paveic arī citus brīnumus, lai ēka dzīvotu vēl vismaz 800 gadus. Restaurācijas projekta autors Artūrs Lapiņš.

Kultūras centra Ziemeļblāzma parks vēsturiski tapis kā plānota teritorija, bet šobrīd savairojušies sējeņi, kuri aizsedz arhitektūru. Mežonīgā zaļuma pastāvēšanas tiesības kā klintis aizstāv «zaļās» institūcijas. Vēsturiskās atmiņas glabājošās ēkas un teritorijas rekonstrukcijas projekta autors Juris Monvīds Skalbergs. Arhitekts ir autors arī teritorijas akcentam — komplicētas formas (monolītās betonēšanas meistariem tas bija izaicinājums un arī lepnums, ko pēc tam atrādīt starptautiskajā izstādē) 35 metrus augstajam skatu tornim, kas gan nav ieguvis projektā paredzēto apdari.

Līgatnes papīrfabrika savulaik bijusi Rīgas papīrfabrikas filiāle, tās biznesa attīstības filozofija ietekmējusi Līgatnes pilsētvides formēšanos līdz pat mūsdienām, kļūstot par paraugu industriālas vides organiskai saplūšanai ar dabas izvirzītajiem noteikumiem. Izklausās pat neticami. Līgatnes dabas taku un ciemata koka vēsturiskās apbūve atjaunošana pēc arhitektu Ināras Kārkliņas un Mika Kārkliņa projekta ir pielīdzināma attieksmei, kāda valda Skandināvijā atjaunojot līdzvērtīgas apdzīvotas un industriālas vides. Atstatu paugurainajā reljefā un puduros izkaisītā koka rindu māju apbūve pilnībā modernizēta, saglabājot ideju — ēkas fabrikas darbiniekiem. Rekonstrukciju pēc autentiskām formām piedzīvojuši gājēju tiltiņi ar iestrādātiem iniciāļiem margās. Kāpēc gadsimtu un krietni vairāk vecās koka ēkas ir tik labi saglabājušās? Strādnieku koka rindu mājas bija koka guļbūves ar cokolu ( aptuveni 800 — 1000 mm ) no plēstiem dolomīta akmeņiem, pagrabi zem ēkām nebija, bet bija augsta vedināma pagrīde. Apšuvuma dēļu biezums divās kārtās sasniedza gandrīz 5 cm biezumu. Un vēl jumta pārkares, kas neļauj nokrišņiem maitāt fasādi.

Kas vēl tiek renovēts? Rīgas 1. slimnīcas atsevišķi korpusi (interjeru rekonstrukcijas projekti 1., 17., 23. korpusam — arhitekte Līga Gaile), lai gan tā arī nav pilnībā precīzi noskaidrojams pat pēc izmisīgas speciālistu aptaujāšanas, kuru korpusu kurš no grand arhitektiem — Laube, Felsko, Šmēlings — projektējis. Zaķusalas TV tornis iemantojis jaunu meikapu, beidzot noslēdzies astoņus gadus ilgušais process. Krāsu toņu pases saskaņošana ar Rīgas Būvvaldi bijusi vieglākā no projekta īstenošanas sadaļām. Māte Latvija Brāļu kapos vasaras nogalē tika ietērpta sastatnēs, lai sniegtu pirmo palīdzību Allažu šūnakmenim, kurā iemiesota ģeniālā Kārļa Zāles ideja. Pieminekļa apkopes programmas autors arhitekts Ainars Zavadskis. Pēc arhitekta Mika Lejnieka projekta turpinās centra Koka Rīga atjaunošana Krāsotāju ielā. Rekonstrukciju vienlaikus piedzīvo vai piedzīvos gandrīz visas Latvijas lidostas — Rīgā, Tukumā, Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī, Lielvārdē (NBS aviācijas bāze). Aviācijas pieturvietas, mītnes un infrastruktūra tiek paplašināta, modernizēta, tiek izstrādāti ilgtspēlējoši projekti un vīzijas un meklēti investori.

Kļūdu saraksts būvvaldē iesniegtajos renovācijas projektos Rīgas pilsētas būvvaldes Projektu izvērtēšanas nodaļas vadītājas Marikas Treijas skatījumā.

Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām nepieņemama ir atjaunotā un slavētā Kuldīgas pilsētvide, pa šķeltā bruģakmens klaju ar ratiņiem nepabraukt, arī vecāka gadagājuma cilvēkiem kājas ķeras. Tas pats Dobelē. VKPAI nevienu brīdi nav norādījusi, ka šķeltais bruģakmens būtu vienīgā vēsturiskai videi pieņemamā alternatīva gājēju celiņu segumam, kā to vēlas uzsvērt ierīkotāji. Labas prakses piemērs meklējams atjaunotajās Siguldas pilsdrupās, kur ievērtētas ikvienas sabiedrības grupas spējas un nodrošināta pieejamība it visiem.

Kā uzbūvēt pasīvu biroju Liepājā? Projektētāju Arche pieredze. Savukārt, jaunā un arhitektoniski vienkāršā LLU Veterinārā klīnika ir uzskatāma par modernāko zvēru ārstniecības iestādi Baltijas valstīs.

Jā, un kas tā tāda profesionālā korupcija? Ne jau tikai ierēdņi šajā shēmā mazgā viens otra roku, bet būvlaukuma aborigēni — pasūtītājs, arhitekts, projektētāji, būvnieki, būvuzraugi, utt. Pirmajā izklāsta daļā lasāms kā komplekts — autoruzraugs, būvnieks, būvuzraugs — apvienojas pret pasūtītāju. Turpinājums sekos.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
6 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Artūrs

He, he, šopavasar Eiropas jauno ģeogrāfu grupiņai, kas visojās Rīgā, gids ekskursijas laikā izteica ideju, ka tā tualete pāris gadu laikā visticamāk kļūs par glaunu kafejnīcu. Būs info centrs, arī labi 🙂

Dunduks

nemaz nav slikta ideja, ir arī precedenti -Turku (Somija) kafenes ir gan bijušajā aptiekā, gan bankā, skolā un arī WC.

Daina

Interesanti pasniegts izklāsts par žurnāla rakstiem, paldies! Gribēju rast arī kodolīgu atbildi, kā atšķiras – restaurācija, renovācija, rekonstrukcija – , bet tas tikai nostiprina vēlmi doties uz kiosku.

Artūrs

He, he, šopavasar Eiropas jauno ģeogrāfu grupiņai, kas visojās Rīgā, gids ekskursijas laikā izteica ideju, ka tā tualete pāris gadu laikā visticamāk kļūs par glaunu kafejnīcu. Būs info centrs, arī labi 🙂

Dunduks

nemaz nav slikta ideja, ir arī precedenti -Turku (Somija) kafenes ir gan bijušajā aptiekā, gan bankā, skolā un arī WC.

Daina

Interesanti pasniegts izklāsts par žurnāla rakstiem, paldies! Gribēju rast arī kodolīgu atbildi, kā atšķiras – restaurācija, renovācija, rekonstrukcija – , bet tas tikai nostiprina vēlmi doties uz kiosku.

6
0
Lūdzu, komentējietx