Latvijas būvniecība 3/2012

Latvijas būvniecība Nr.32
(3/2012)
Tēma: Pilsētbūvniecība, infrastruktūra, vide
Viesredaktors: Ivars Geidāns

Viesredaktors Ivars
Geidāns aicina domāt par sabiedrības kvalitāti caur arhitektūras un būvniecības
prizmu: «Par mums kā sabiedrību var spriest pēc mūsu būvētajām ēkām, ceļiem,
pilsētvides, kurā dzīvojam.» Viss ir vienkārši, Tu esi tas, kur dzīvo. Danielu
Pavļutu izbrīna mūsdienu Rīgas pieticīgi lēnā tapšana, salīdzinot ar 19./20. gadsimtu
mijas tempiem, kad faktiski pārdesmit gadu laikā tika uzbūvēts viss Rīgas
vēsturiskais centrs. Ir par ko aizdomāties!

Politiska un būvnieciska
aktualitāte — būt vai nebūt saules paneļiem uz jaunās LNB ēkas? Vibrācijas
sabiedrībā tiek uzturētas konstanti augstā līmenī — par to arhitekta Jāņa Dripes
stāsts.

Gājēju tilta Mītava pār Driksu izbūve, piekrastes un Čakstes
bulvāra rekonstrukcija Jelgavā šobrīd uzskatāma par lielāko pilsētvides
labiekārtojuma projektu Latvijā. Mītava
ir tikai otrais arhitektu projektētais tilts Latvijā pēdējo desmit gadu laikā
(pirms tā bija «zelta» tilts). Ivara
Šļivkas birojā projektētajam gājēju tiltam līdzvērtīga nebūs visā Eiropā.

Zema energopatēriņa
biroju ēka Rīgā — pilotprojekts ar ambiciozu uzstādījumu, kas top sadarbojoties
pasūtītājam RIP un arhitektam
Robertam Riekstiņam — apskatīta vienā no rubrikas Tēma publikācijām. Ēkas fasāžu risinājumā izmantota Latvijas
konteksta invoācija — rūpnieciski ražoti un siltināti koka paneļi. Eksperti
šobrīd atturas sniegt ēkas vērtējumu, to varēs veikt tikai pēc pirmās apkures
sezonas, kad būs zināms, vai siltumsūkņa apkure komplektā ar vieglajām
konstrukcijām ir sevi attaisnojušas ekspluatācijā.

Infrastruktūra — stimuls vai bremze Skanstes apkaimes
attīstībai? žurnāla Latvijas
būvniecība rīkotās publiskās diskusijas tēma un publikācija. Aicinātie
speciālisti, arī arhitekts Sergejs Ņikiforovs (Nams) atbildēja uz žurnālistes Antras Ērgles jautājumiem. Ne visi
speciālisti demonstrēja kompetenci, izksristalizējās arī noteikts, uz plānošanu
attiecināms problēmu loks, sabiedriskā transporta iespējamais plāns RD
Satiksmes departamentam Skanstes apkaimē joprojām nav skaidrs. Komentāros no
publikas arhitekte Ausma Skujiņa asi izteicās par nepieciešamību ieviest
pilsētu šķērsojošas „zaļās” struktūras, par ko nevēlas domāt ne plānotāji, ne
investori.

Vineta Verika, Merks tehniskā direktore, analītikas
publikācijā secina, ka profesionālam liela mēroga projektu attīstītājam jābūt
gan arhitektam, gan inženierim, gan celtniekam, gan dizaineram, gan juristam,
gan psihologam.

Design-build iepirkumu
praksi Dānijā apraksta birojā EFFEKT
uz laiku praktizējošs latviešu arhitekts Andris Rubenis.

Būvnieciskā kvalitāte
savrupmājai Doles salā izturējusi visskarbāko — laika — pārbaudi. Par ēkas
arhitketūras konceptu, būvniecības procesu, tehnoloģijām, izmantotiem
materiāliem un to, kā ražotājs atmaksājis 15 000 Ls arhitektes Ligitas Silkānes
veidotajā publikācijā.

Arhitektu biroja Kubs projektētais apartamentu nams
Dzintaros ir tikai viens no Jūrmalas «jaunā standarta» piemēriem, kas šobrīd
aktīvi būvējas Bulduru prospektā.

Vēl:

• 2020. gada jaunbūves
  taps ar obligātu nosacījumu sasniegt nulles enerģijas patēriņa līmeni. Vai
  arhitekti būs gatavi radīt šādus projektus?
• Likumdošanas rubrikā —
  juristu skaidrojums par kolīzijām ar reverso PVN un ko apsvērt pirms līgumu
  parakstīšanas.
• Kārtīga pilsētvides
  sākas ar kārtīgu ūdens un kanalizācijas sistēmas ieviešanu. Valmieras vēriens.
• Kaņepes jeb kanaizols —
  Latvijas izgudrotāju pienesums siltināšanas materiālu jomā. Paraugobjekts, kas siltināts
  ar kaņepēm, tapis Krāslavā.
• Supervieglās betona
  konstrukcijas — revolucionāra tehnoloģija, kura vēl meklē savu pielietojumu.
• Polijā būvniecību
  aktivizē Eiropas futbola čempionāts, top vērienīgi objekti — Gdaņskas lidostas
  jaunais terminālis, futbola stadions PGE
  Arena, viesnīca Mera Hotel&Spa
  Sopotā.
• Piecos eksperimentālajos
  stendos (arhitektu birojs Mark)
  Botāniskajā dārzā vasaras garumā tiks pētīti dažādu ēku ārsienu konstruktīvo
  risinājumu ietekme uz ēkas energoefektivitāti un telpu mikroklimatu.
• 110 kV apakšstacijas ir
  industriāli apjomi, kuru gaumīga iekļaušana Rīgas pilsētvidē prasa inženieru,
  projektētāju un ainavu speciālistu izdomu.