Latvijas arhitektūras 123. numurs

Latvijas architektūra Nr. 123 (1/16)
Numura tēma: zīmolu arhitektūra

Jaunākajā žurnāla numurā intervija ar
Liepājas koncertzāles autoru Folkeru Ginki, un Lielais dzintars Indriķa Stūrmaņa fotogrāfijās un Kārļa Feldberga
panorāmās. Jūrmalā var ielūkoties Anda Sīļa viesu namā Kado Karim un Karima Rašida
dizainētajos dzīvokļos, salīdzinoši aplūkojot biroja MODUS MOOD villas ar peldbaseinu un ziemas dārzu, kā arī Krassky iekārtoto Club Central Residenci Rīgā. 
Eva Rotčenkova analizē Aldara
muzeju alusdarītavas vēstures kontekstā. Anitas Pīras intervijā ar Gunāru
Platpīru atklājas «strūklaku pavēlnieka» radošais ceļš. Elīna Melzoba no
Parīzes raksta par zvaigžņu arhitektu cīņu par tiesībām uz kvalitatīvu
arhitektūru Francijā, bet Katrīna Kukaine par valsts jauno «Radīšanas brīvības,
arhitektūras un kultūras pieminekļu likumu». Žurnāls iepazīstina ar dāņu
dizaina klasiķi Finnu Jūlu un brīvdabas mākslas muzejiem pasaulē. Turpat arī
Pedvāles muzeja radītāja Ojāra Feldberga nerealizētie projekti un Lindas
Leitāne-Šmīdbergas noslēdzošais raksts sērijā par konkursu vēsturi
Latvijā.  

Redaktora
sleja

Mūsdienu
Eiropa sludina, ka nacionāla valsts ir kaut kas arhaisks. Jā, globalizācijai
nacionālais ir vajadzīgs tikai kā patēriņa tirgus vieta, un daudz mazākā mērā
kā iedvesmas avots. Sarūkošajā Latvijā Kultūras ministrijas, kuras paspārnē
valstiskā birokrātija ir novietojusi arhitektūras nozari, rūpju prioritāte ir
folkloras kustība, dziesmu un deju svētki un tai nepieciešamā infrastruktūra.
Laikmetīgā māksla ir uzticēta banku kapitāla Latvijas
Laikmetīgās mākslas muzeja fondam, kurš savukārt kā muzeja metu konkursa
rīkotāju ir uzaicinājis Malcolm Reading Consultants. 

Ir
 nosauktas septiņas starptautiskas
komandas: Adjaye
Associates (Lielbritānija), Architects
Lahdelma & Mahlamäki (Somija) Caruso
St John Architects (Lielbritānija),
Henning Larsen Architects (Dānija),
Neutelings Riedijk Architects (Nīderlande), Sauerbruch Hutton (Vācija) un
wHY (ASV),  kas
piedalīsies muzeja konkursā Rīgā. Sarakstā nav megazvaigznes, bet tie ir muzeju
projektēšanā pieredzējuši arhitekti.

Muzejs Rīgā tiek veidots attīstāmajā
Skanstē, kur New Hansa City kā tās akciju
turētājam ir vajadzīgs starptautiski zināma arhitekta vārds, lai
zīmolotu valstij nozīmīgo objektu un palielinātu
tirgus vērtību apkārtējiem birojiem un dzīvokļiem. Konkursa modelis paredz, ka muzeja veidols taps, sadarbojoties ārvalstu un
Latvijas birojiem. No vietējiem arhitektiem tiek pieprasītas konteksta
zināšanas par lokālā mākslas vides paradumiem un šejienes muzeju auditorijas
mentalitāti, kā arī būvju atbilstību klimatiskajiem apstākļiem un tradīcijām.

Jūrmalā, kuru Lonely
Planet raksturo kā «Franču Rivjēras Baltijas versiju», nesen ir pabeigts
latviešu arhitekta Anda Sīļa luksusa kondomīnija Kado Karim, kuru būvniecības laikā prezentēja kā  pasaulslavenā dizainera Karima Rašida darbu,
jo viņš tika iesaistīts projektā. Attīstītāja mārketinga stratēģija ir labi
saprotama, jo pircēju- Krievijas naftas magnātu vidē stārhitektu vārdiem ir
liela nozīme.

Diskusijā par vai
pret latviešu arhitektu dalību konkursā, pat ja tā ir otrā plāna loma, Andis
Sīlis apgalvo, ka pieteiksies kastingam, jo «man ir viss kārtībā ar pašapziņu
un nebūs ne mazāko problēmu diktēt sev vēlamus spēles noteikumus potenciālās
sadarbības gadījumā. Es tiešām nesaprotu kur visiem vaimanātājiem rodas
uzbudinājums – ja kāds jūs grib diskriminēt, tad aizsūtiet to ķēmu trīs mājas
tālāk, jo vai tad man kaut ko no potenciālā partnera vajag? — nē, viņam.
Attiecīgi, ja viņš vēlas draudzēties, tad jāaprunā sev pieņemami un interesanti
spēles noteikumi!» (A4D)