Jaunas īsfilmas un grāmata par Rīgas arhitektūru

Pēc Rīgas pilsētas arhitekta biroja pasūtījuma izveidotas divas jaunas īsfilmas par Rīgas arhitektūru — Rīgas jaunā arhitektūra un Rīgas koka arhitektūra. Kolēģi un žurnālisti ar tiem varēja iepazīties trešdien, 18.aprīlī, Arhitektu namā. Šai reizē priekšā stādīta tika arī pagājušājā gadā iznākusī grāmata Rīga — a future cosmopolis of modern architecture.

Īsfilmas veidotas ar mērķi informēt Rīgas viesus, ārvalstu sadarbības partnerus un potenciālos investorus par pilsētas arhitektūras daudzveidīgo attīstību. Tās pieejamas gan latviešu, gan angļu valodā. Pasākumā tika pieminēta arī grāmata ar ambiciozo nosaukumu Riga — a future cosmopolis of modern architecture (Rīga — nākotnes modernās arhitektūras kosmopole), ko Rīgas pilsētas arhitekta birojs (projekta vadītāja Zanda Redberga) sadarbībā ar Pilsētas attīstības departamentu izdeva 2006.gadā. Šāda veida informatīvi materiāli ir noderīgi ne vien pilsētas tēla veidošanā ārpus tās robežām, bet arī Rīgas iedzīvotāju izglītošanai arhitektūras jomā un sabiedriskās pašapziņas celšanai.

Likumsakarīgi, ka īsfilmu scenāriju autori ir arhitekti — Ieva Zībārte (Rīgas jaunā arhitektūra) un Pēteris Blūms (Rīgas koka arhitektūra); režisore — Inese Stade, operators — Haralds Vecvagars.

Abu atšķirīgo īsfilmu veidotājiem (projekta vadītāja Una Kupča) nācies saskarties ar līdzīgām problēmām — kā izvēlēties labāko no daudzveidīgā arhitektūras klāsta un kā to atraktīvi un saprotami parādīt 7—9 minūšu robežās. Turklāt, ja mazliet atlupušas krāsas un putekļu piešķir savdabīgu šarmu vēsturiskai koka arhitektūrai, tad jaunākajām Rīgas būvēm it nemaz nepiestāv nespodri stiklojumi vai automašīnu pieblīvētas ielas priekšplānā, līdz ar to sarežģītāka ir pareizā filmēšanas laika izvēle.

Ieva Zībārte izvēlējusies Rīgas jauno arhitektūru parādīt caur sešpadsmitgadīgā rīdzinieka Pētera acīm, izmantojot latviešu kino klasikā jau pārbaudītu paņēmienu. 60.gadu celtniecību attēlojošās īsfilmas Baltie zvani mazās varones gājienu pēc ziediem mūsdienās nomainījusi skeitbordista dinamiskā pārvietošanās pilsētā (Pētera lomā Madars Apse). Filmā iekļauti nevis paši svaigākie, bet gan vairāku pēdējo gadu laikā savu vērtību pierādījuši objekti: Latvijas bankas Rīgas filiāle (Kronbergs, Kārkliņš un partneri), viesnīca Bergs un mājokļu komplekss Ģipša fabrika (Zaigas Gailes birojs), laikraksta Diena biroju ēka (Arhis), Āgenskalna ģimnāzija (Brīnišķīgo projektu birojs) un citi. Veiksmīgi izdevies aptvert gan dažāda mēroga jaunbūves, gan rekonstruētas ēkas, pārstāvēta plaša tipoloģija, nav aizmirsti arī pilsētas nākotnes ambīcijas demonstrējošie jaunie Trīs brāļi un Daugavas kreisā krasta silueta attīstības vīzija.

Koka Rīgas stāsts ir sirsnīgs, mazliet skumjš, tomēr aplūkotie piemēri atspoguļo vēsturiskas arhitektūras spēju piemēroties šodienas prasībām un uzsver tās savdabīgo vērtību pilsētvidē. Atbilstošu noskaņu rada arhitektoniskas detaļas, apgaismojums un filmas nejaušie aktieri. Pēteris Blūms — arī aizkadra balss filmas latviskajā versijā — par Rīgas koka arhitektūru spēj pastāstīt daudz vairāk nekā ietilpst deviņās minūtēs, tādēļ skatītājam jākoncentrējas bagātīgai informācijas uzņemšanai. Filmā aplūkoti vēsturiskie koka arhitektūras ansambļi Ķīpsalā, Āgenskalnā, Torņakalnā, Maskavas priekšpilsētā, Kalnciema ielā, atsevišķas ēkas Rīgas centrā — lielākoties Zaigas Gailes biroja darbi, arī vairākas jaunbūves: biroju ēka Baznīcas ielā 20 (Arhis), dzīvojamā ēka Balasta dambī 50a (Konvents) un citas. Abu īsfilmu sižeti satiekas Ķīpsalā — vienā no šobrīd interesantākajām vietām Rīgas arhitektūras iepazīšanai.

Mazliet traucējoša ir īsfilmu fona mūzikas izvēle — īsā laikā nomainās ļoti daudz dažādu motīvu, atsevišķi fragmenti rada spēcīgas asociācijas ar franču kultūru. Ja vien mērķis nav popularizēt ideju Rīga — mazā Parīze, nevajadzētu baidīties izmantot arī Latvijā tapušu mūziku.

Nākotnē iecerēts īsfilmu sērijas turpināt ar materiāliem par jūgendstila arhitektūru, vēsturiskā centra pilsētbūvniecisko struktūru un mūsdienu arhitektūru citu autoru skatījumā. Domājot par Rīgu — mūsdienīgu pilsētu ar izaugsmes iespējām — gribētos redzēt arī filmas par infrastruktūras attīstību, degradētu teritoriju transformāciju un ekoloģiskās būvniecības piemēriem.