Pēc pusgada intensīva darba piektdien, 21. oktobrī Radi Rīgu radošās komandas prezentēs padarītā starpstadiju, lai
tālāk turpinātu darbu nu jau pie dizaina risinājumiem. Savukārt 22. oktobrī arhitekts
Jordi Farrando lekcijā stāstīs par to,
kā Barselona kļuva par pilsētvides atjaunotnes pionieri, definējot publisko
ārtelpu kā galveno stratēģisko attīstības faktoru.
Telpiskās koncepcijas un līdzdarbības dizains. Publiskā konference
Piektdien, 21. oktobrī 13.30 —18.30
Rīgas Austrumu izpilddirekcija, Daugavpils ielā 31
Pēc pusgada intensīva darba 21. oktobrī “Radi Rīgu”
(www.radirigu.lv) radošās komandas, pirms turpināt darbu nu jau pie dizaina
risinājumiem, prezentēs padarītā starpstadiju. Kuras pilsētvietas iecerēts
turpmāk attīstīt? Kāpēc tieši šīs? Kas noteica izvēli? Kāds bija process –
grūtības, atklāsmes un iespējas…
Minikonferences programma
13.30 – 13.45 Minikonferences
atklāšana. Rīgas Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektora D. Pavlova uzruna
13.45 – 14.00 Sadarbība ar Beļģiju — Koen Haverbeke, Flāmu valdības pārstāvis
Baltijā
14.00 – 14.20 Radi Rīgu! Ievads and Status Questionis — Jan Schreurs, prof. Katholieke Universiteit Leuven, Beļģija
14.20 Galvenie jautājumi, vīzijas,
īstermiņa intervencijas. Starprezultātu prezentācijas.
14.20 – 14.50 Āgenskalna grupas
prezentācija
14.50 – 15.20 Bolderājas un
Daugavgrīvas grupas prezentācija
15.20 – 15.50 Čiekurkalna grupas
prezentācija
15.50 – 16.00 Kafijas pause
16.00 – 16.30 Ziepniekkalna grupas
prezentācija
16.30 – 17.00 Krastmalas grupas
prezentācija
17.00 – 17.30 Mācību brauciens
Antverpene un Gente: Gūtās atziņas un
rekomendācijas Andis Kublačovs, Guntars Ruskuls un Ingūna Urtāne
17.30 – 18.30 Minikonferences
noslēgums: rezultātu pārskats un debates
Barselonas pilsētmeistara Jordi Farrando publiskā lekcija
Pilsētu atjaunotne — «darbarīku» komplekts (Re-shaping cities, some practical tools)
Sestdien, 22. oktobrī plkst. 17.30
Arhitektu namā
Jordi Farrando — arhitekts un
ainavu arhitekts, kas aktīvi iesaistījies un piedalījies Barselonas pilsētvides
atdzimšanas procesos. Viņš bija Barselonas pilsētas domes organizētas
visaptverošās vides atjaunošanas programmas
Pilsētvides Projekti (Urban Projects) komandas dalībnieks laikā, kad pilsēta tika nostādīta diktatora
Franko režīma seku priekšā — slikti uzturēta publiskā ārtelpa, neplānota
pilsētas izplešanās, pamestas rūpnīcas, teritoriju degradācija un
tranzītsatiksme cauri pilsētai un tās centram.
Jordi lekcijā stāstīs par to kā Barselona kļuva par
pilsētvides atjaunotnes pionieri, definējot publisko ārtelpu kā galveno
stratēģisko attīstības faktoru. Izmantojot
stratēģiskas punktveida intervences, programma ne tikai uzlaboja
pilsētvietu fizisko vidi, bet arī kļuva
par pilsētvides atjaunotnes «inficēšanas» avotu un izplatīja šo efektu visā
pilsētā. Publiskā ārtelpa kļuva par būtisku stūrakmeni pilsētas atdzimšanā.
Šajos pirmajos gados dizaineru komanda, kurai regulāri piebiedrojās rūpīgi
izvēlēti mākslinieki, bija atvērta jaunajam un pieredzes gūšanai — tādējādi
Barselonas laukumi, parki un skvēri pārvērtās par patiesām pilsētlaboratorijām,
kurās kompleksi tika pētīti mehānismi, kas darbina un veido publisko ārtelpu. Barselonas
pieeja pilsētvides dizainam iezīmēja jaunas ēras sākumu publiskās ārtelpas
attīstībā Eiropā.
Jodi lekcija izklausās aizraujošs atdagījums. Jebkurš, kurš strādājis ar, vai sekojis cieši aiz Joan Busquets, niteikti ir zinājis, cik lielu pēdu nospiedumus jāpiepilda. Jaunā ēra publiskās ārtelpas attīstībā ir trāpīgs raksturojums paveiktajam.
La ciutat vella de Barcelona: un passat amb futur. Laba grāmata. Nopirkt to, šķiet var tikai pašā Barcelona.
Jodi lekcija izklausās aizraujošs atdagījums. Jebkurš, kurš strādājis ar, vai sekojis cieši aiz Joan Busquets, niteikti ir zinājis, cik lielu pēdu nospiedumus jāpiepilda. Jaunā ēra publiskās ārtelpas attīstībā ir trāpīgs raksturojums paveiktajam.
La ciutat vella de Barcelona: un passat amb futur. Laba grāmata. Nopirkt to, šķiet var tikai pašā Barcelona.