Latvijas programma Tallinas biennālē

Pēc
nedēļas sākas Tallinas arhitektūras biennāle, kurā ir arī vairāki Latvijas
puses rosināti notikumi. Projekts World
Without Architect?
eksperimentē arhitektūras un jauno tehnoloģiju
saskarsmes laukā, bet izstāde 9 Rīgas stāvokļi un to
pavadošā diskusija tiecas aplūkot mūsdienu arhitektūru un pilsētvidi veidojošos
procesus.

Projekts
World Without Architect?

Piecu jauno arhitektūras un
jauno tehnoloģiju profesionāļu komanda, virtuālās realitātes programmu
pielietošanā saskata iespēju atvieglot arhitekta darba ikdienu, izpratni par
arhitektūru un telpu, kā arī paātrināt komunikāciju starp arhitektu, citiem
ekspertiem un pasūtītāju.

World Without Architect? izstādē katram biennāles apmeklētājam, izmantojot īpaši
radītu programmatūru, tiks piedāvāta iespēja virtuālā trīsdimensiju telpā uzbūvēt
māju, veidojot mājas arhitektūru un dizainu pēc saviem ieskatiem, novietot to
reālā vidē uz Zaķusalas, un izprintēt to uz Latvijā ražotā Mass Portal 3D printera turpat norises vietā. Visi izstādē veidotie
virtuālie objekti tiks publicēti World
without Architect
mājaslapā. Projekts  demonstrē, kā ikviens, iespējams, jau tuvākajā
nākotnē neatkarīgi no atrašanās vietas varēs iesaistīties arhitektūras
veidošanas procesā, no dizaina modelēšanas līdz pat fiziskai  realizācijai.

Lai gan pašreizējā programmatūra
ir attīstības stadijā, tomēr tā demonstrē ieskatu tuvākajā nākotnē, kas varētu
kļūt ne tikai par arhitekta bet ikviena cilvēka ikdienu. Projekta autori virtuālās
realitātes programmu plāno attīstīt kā profesionālu virtuālās realitātes rīku arhitektiem,
inženieriem un dizaineriem. Programma piedāvās iespēju sajust trīsdimensiju
telpu virtuālā un paplašinātā realitātē, rediģēt un pielāgot to reāllaikā.
Programmatūra nodrošinās vieglu tās lietojamību, piedāvājot lietotājiem ērti
izmantojamas opcijas, un ļaujot rediģēt projektu turpat virtuālajā vidē. Programmatūras
attīstības iespējas ir plašas un lielā mērā atkarīgas no tādu ierīču kā Oculus Rift un Leap Motion tehnoloģiskās attīstības.

9.— 20.
septembrī
Vieta: Kulturi Katel — Põhja pst 27a

Projektu Tallinas arhitektūras biennālē atbalsta Valsts kultūrkapitāla
fonds un Rīgas pilsētas arhitekta birojs. Projekta partneri ir Mass Portal, Leap Motion un Latvijas Arhitektu savienība.

www.worldwithoutarchitect.com
fb.com/worldwithoutarchitect

Izstāde 9 Rīgas
stāvokļi / 9 Conditions of Riga

Rīgas mūsdienu arhitektūrai
veltīta izstāde 9 Rīgas stāvokļi:
pilsētas reģenerācija un transformācijas — pilsētvide un arhitektūra

daļa no Eiropas Centrālās bankas Eiropas kultūras dienu oficiālās programmas
pirmoreiz tika izstādīta 2013. gadā Gētes universitātē Frankfurtē pie Mainas. Šogad
izstāde ceļo uz Igaunijas galvaspilsētu, lai piedalītos Tallinas arhitektūras biennālē.

Izstādē iekļauti vairāk kā 50
Rīgas mūsdienu arhitektūras un pilsētvides projekti, pārstāvot vairāk kā 20
arhitektūras birojus. Izstādes kurators — arhitekts Oskars Redbergs izstādes
ietvaros ir piedāvājis atteikties no tradicionālās ēku kārtošanas pēc to
funkcijas vai stilistikas. Tā vietā piedāvāts jauns klasifikācijas veids, kas
ļauj atklāt jaunas tipoloģiskās grupas un analizēt arhitektūru un pilsētvidi
veidojošos procesus daudz plašākā kontekstā. Izstāde pievēršas arhitektūrai,
kas ir radusies  dažādu normatīvu un
ierobežojumu ietekmē, ekonomiska, sociāla, kultūras un politiska dialoga
rezultātā. Aplūkotie projekti ir dalīti deviņās tipoloģiskajās grupās: Jaunais
pastorālisms, Plenērs, Pārizmantošana, Lielceļš, Autonomija, Pārņemšana,
Svārstības, Elūzijas.

Pilsētvides teorētiķis — Plimutas
Universitātes profesors Kšistofs Navrateks (Krzysztof
Nawratek
) savā recenzijā Mācoties no
Rīgas
ir rakstījis: «Izstāde 9 Rīgas
stāvokļi
ir interesants un ambiciozs projekts. Tās mērķis ir iepazīstināt
ar Latvijas (vai drīzāk Rīgas) arhitektūru, kas radusies pēc valsts neatkarības
atjaunošanas 1991. gadā. Taču izstādes panākumu atslēga nebūt neslēpjas tajā
iekļauto projektu kvalitātē (lai arī daži no tiem ir lieliski, citi ir, maigi
izsakoties, pretrunīgi), bet gan veidā, kā šis stāsts tiek pasniegts,
izmantojot pavisam jaunu, oriģinālu un precīzu valodu.»

Stāsts par Rīgai raksturīgo
vēsturiskās pilsētvides un mūsdienu arhitektūras saskarsmes veidu izstādē tiek
atklāts, izmantojot inovatīvas izstādes koncepcijas un augstvērtīga izstādes
dizaina radītu telpisku pieredzi. Izstādei piemīt gan reprezentatīvs, gan arī
izzinošs raksturs, tādēļ izstādes vieta ikreiz pārtop par interaktīvu «mācību
telpu», kurā apmeklētāji ir aicināti iesaistīties un veidot paši savu stāstu
par Rīgu.

No 9. oktobra līdz 29. oktobrim.
Atklāšana — 8. oktobrī plkst. 17.00
Vieta: Telliskivi kvartālā, Sarkanajā
zālē (Punane Sall) — Telliskivi 60A,
korpuss 2C

Seminārs  Arhitektūra kā dialogs. Jaunas pieejas
arhitektūras mantojuma pārveidošanā Rīgā un Tallinā

Izstādi  9 Rīgas
stāvokļi
pavada diskusiju cikls Runā
Rīga
(Riga Talks), kurā uz sarunu
kopā tiek aicināti gan ‘domātāji’, gan ‘darītāji’, lai apspriestu tos
izaicinājumus un iespējas, ar ko mūsdienās saskaras Baltijas jūras reģiona
pilsētas. Iepriekš, 2013. gadā Frankfurtē pie Mainas tika rīkoti semināri: Reindustrializācijas un pilsētu
reģenerācijas procesi Eiropā, tās kultūras telpā starp Rīgu, Frankfurti un
Varšavu
un Rīga pirms 1914. gada kā
laikmetīgas Eiropas urbānās kultūras paraugs 21. gadsimtā
.

Savukārt Tallinas arhitektūras biennāles
ietvaros diskusija pievērsīsies tematiem, kas ļautu atklāt abās galvaspilsētās,
— Rīgā un Tallinā —, sastopamās atšķirīgās pieejas situācijām, kurās mūsdienu
arhitektūra mijiedarbojas ar vēsturisko pilsētvidi. Seminārā uzmanība tiks
pievērsta arhitektūrai, kas ir radusies īpašos apstākļos, dažādu normatīvu un
ierobežojumu ietekmē, ekonomiska, sociāla, kultūras un politiska dialoga
rezultātā. Metropoles Baltijas jūras reģionā šobrīd piedzīvo liela mēroga
izmaiņas saistībā ar pilsētu izplešanos un saraušanos (schrinking), imigrāciju un emigrāciju, ekoloģisko un vides
jautājumu aktualizēšanos, masu tūrismu, kara draudiem, ekonomiskajām sankcijām
pret kaimiņvalstīm, u.c.

Ekonomiskā, kultūras un sociālā ‘reģenerācija’
ir kļuvušai par atslēgas vārdu, īpaši pēc finanšu krīzes un ekonomiskās krīzes,
kas Baltijas valstis skāra īpaši nopietni. Tās ietekmē ir atklājušās jaunas
tendences pilsētvides un arhitektūras transformāciju projektos. Rīgas gadījumā
pēc krīzes laikmetā joprojām daudzas vēsturiskās ēkas pilsētas centā ir
palikušas neizmantotas. Šie apstākļi arī nosaka mūsdienu arhitektu darbības
jomas galvenā fokusa pārvietošanos no jaunu ēku būvniecības uz esošo būvju un
pilsētvides kompleksu pārizmantošanu un pielāgošanu atbilstoši jaunai funkcijai
un lietotāju vajadzībām.

Tieši darbs ar vēsturisko apbūvi
un kultūras mantojumu ir galvenās jomas, kurās gan latviešu, gan igauņu
mūsdienu arhitekti ir izpelnījušies savu atpazīstamību vietējā sabiedrībā un
starptautiskajā arēnā. Virkne īstenoto  projektu ir pierādījums tam, ka jauno
arhitektūru ar veco ir iespējams savienot ļoti dažādos veidos. Šie projekti
parāda noteiktu un atšķirīgu «igaunisko» un «latvisko» veidu un attieksmi pret
vēsturisko un mūsdienīgo.

Rīgai un Tallinai ir daudz kā
kopīga: ģeopolitiskā situācija, politiskā vēsture, mazu nācijvalstu
galvaspilsētas statuss, u.tml. Taču vienlaikus abas šīs pilsētas ir pavisam
atšķirīgas, un to nosaka atšķirības ārvalstu kapitāla izcelsmē, būvmākslas
tradīcijās, mentalitātē, u.c. Semināra mērķis ir ieskicēt šīs dažādās pieejas
mūsdienu arhitektūras projektēšanā un dažādās attieksmes pret arhitektūras
mantojumu Rīgā un Tallinā, kā arī mēģināt noskaidrot šo atšķirību cēloņus un
priekšnoteikums.

Semināru rīko Fonds
starpdisciplinārai sadarbībai mT15 kopā
ar Rīgas pilsētas arhitekta biroju.

17. septembrī plkst. 16.00—19.30
Vieta: Kultuurikatel — Põhja pst 27a

Izstādes un diskusijas norisi atbalsta Latvijas
Republikas Vēstniecība Igaunijā, Valsts kultūrkapitāla fonds, pašvaldības
aģentūra Rīgas pilsētas arhitekta birojs,
Rīgas tūrisma attīstības birojs Live Riga,
Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība, izdevniecība Megaphone Publishers

Dalīties ar ierakstu:

Pievienot komentāru

avatar
10000