Diskusija par Rīgas publisko ārtelpu

Rīgas domes Pilsētas
attīstības departaments aicina piedalīties diskusiju ciklā par publiskās ārtelpas
kvalitāti un tās attīstības perspektīvām. Pirmā diskusija par publiskās ārtelpas attīstības mērķiem notiks 28. oktobrī, plkst. 09.00-13:00 Rīgas domes 508. telpā
Rātsnamā.

Rīgas vēsturiskais centrs (RVC) ir viena
no mūsu pilsētas un valsts unikālākajām vērtībām. Tā arhitektoniskā un
vēsturiskā ainava apbur ne vienu vien, un tā kultūrvēsturiskās vērtības ir
atzītas UNESCO par īpaši nozīmīgām visas cilvēces mērogā. RVC koncentrēts daudz
valsts administratīvo, ekonomisko, izglītojošo un kultūras iestāžu. Bet
svarīgāk — šeit ir vieta, kur pilsētas iedzīvotāji strādā, mācās, atpūšas,
bauda kultūru, svin svētkus un ir raduši sev mājvietu. To grūti iedomāties bez
publiskās ārtelpas — ielām, ‘zaļajiem un zilajiem’ koridoriem — parkiem,
dārziem, bulvāru loka un vitālas ūdens klātbūtnes.

Rīgas dome plāno uzsākt darbu pie RVC
publiskās ārtelpas vadlīniju sagatavošanas tematiskā plānojuma ietvaros. Mūsu
mērķis ir padarīt publisko ārtelpu vienotāku, pieejamāku un ērtāku gan
pilsētniekiem, gan mūsu viesiem. Darba gaitā būtisku uzmanību veltīsim pilsētas
iedzīvotāju, ekspertu un publisko institūciju viedokļiem par publiskās ārtelpas
attīstību.

Tāpēc Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments
aicina piedalīties diskusiju ciklā par publiskās ārtelpas kvalitāti un tās
attīstības perspektīvām.

Pirmā diskusija par publiskās ārtelpas
attīstības mērķiem notiks
šī gada 28. oktobrī, plkst.09.00-13.00 Rīgas domes
508.telpā Rātslaukumā 1.

Lai plānotu pasākuma norisi, lūdzu
apstipriniet savu piedalīšanos, rakstot Agnesei Madžulei-Bajārei agnese.madzule-bajare@riga.lv vai zvanot 67012929.

Ja piedalīšanās pirmajā sanāksmē nav
iespējama, informējam, ka 11. un 25.novembrī norisināsies divas diskusijas par
konkrētu jautājumu loku un vietām, kas tiks precizētas pirmās diskusijas
rezultātā.

Sanāksmes uzdevumi un mērķi

Tematiskajai sanāksmei ir vairāki mērķi.
Pirmkārt, aktīvs dialogs starp iedzīvotājiem, politikas veidotājiem un
iesaistītajām pusēm, kopīgo zināšanu veidošana, publiskās ārtelpas lietotāju
viedokļu mobilizēšana un integrēšana  profesionālajā plānošanā. Otrkārt,
pilsētas iedzīvotāju, apkaimju pārstāvju, ekspertu kā arī institūciju pārstāvju
praktiska iesaiste RVC attīstības procesā. Treškārt, sanāksmes gaitā dalībnieki
tiek aicināti iepazīties ar nozīmīgākajām tematisko dokumentu attīstības
iecerēm, kā arī iesaistīties diskusijā darba grupās. To mērķis ir apzināt
dalībnieku viedokļus, analizēt to attīstību uz konkrētās teritorijas un
pilsētas attīstības vajadzību pamata, kā arī nākt klajā ar izsvērtiem
ieteikumiem.

Sanāksmes darba kārtība

Pirmā daļa ilgs 30 minūtes. Tajā
atbildīgās jomas eksperti sniegs īsu ieskatu par saistošajiem dokumentiem un
idejām publiskās ārtelpas attīstībai. Otrā sanāksmes daļa ilgs 1,5. stundu,
dalībniekiem diskutējot vienā no darba grupām. Katrā grupā darbosies 6-7
cilvēki. Diskutējot par konkrētām RVC teritorijām, dalībnieki tiks aicināti
radīt un izvērtēt idejas, ņemot vērā iepriekš sagatavotus sociāli ekonomiskos
kritērijus. Otrās daļas beigās neliela iesaistīto ekspertu grupa sniegs savus
komentārus par darba grupu priekšlikumiem plašākā pilsētas kontekstā. Sanāksmes
pēdējā daļā dalībnieki apkopos ekspertu un citu dalībnieku ieteikumus un
turpinās darbu pie savu ideju pilnveidošanas.

Rezultāti

Pēc sanāksmes organizatori izvērtēs
darba gaitā sagatavotās idejas, kuras tiks apkopotas vienotā, analītiskā
materiālā un tiks izmantotas divu atlikušo diskusiju ciklā par publiskās
ārtelpas attīstību RVC un turpmākajā plānošanā.

Dalīties ar ierakstu:

6
Pievienot komentāru

avatar
10000
2 Komentāru pavedieni
4 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
0 Komentāru autori
MiķelishelenaDārts VeidersjtdTERE Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Dr. Berzins
Guest
Dr. Berzins

Vai kāds nevarētu noorganizēt diskusiju par Rīgas pilsētas būvvaldes darbu?

Tematiskajai sanāksmei būtu vairāki mērķi. Pirmkārt, aktīvs dialogs starp , politikas veidotājiem un iesaistītajām pusēm, kopīgo zināšanu veidošana, viedokļu mobilizēšana un integrēšana profesionālajā darbā. Otrkārt, attīstītāju, to pārstāvju, ekspertu kā arī projektētāju pārstāvju praktiska iesaiste būvvaldes procesa saprašanā un skaidrošanā. Treškārt, iesaistīties diskusijā darba grupās, apzināt dalībnieku viedokļus, analizēt radušos situāciju, kā arī nākt klajā ar izsvērtiem ieteikumiem.

Savādāk būvvaldes politikas kūrētāji ir iebraukuši dziļā purvā.

Nepieciešama ātra invazīva palīdzība no malas.

jtd
Guest
jtd

Jēga?

Šobrīd diskusija ir cīņa ar vējdzirnavām, tautas sanaidošanas (cilvēks pret cilvēku nevis tikai ierēdnis pret cilvēku, kas vēl būtu saprotams) tehnologu veikums ir bijis panākumiem bagāts, tagad katrs ierēdnis ir gana iebaidīts, lai nespertu saprātīgu soli pat tad, ja tas ne ar ko nedraud, kaut šādu variantu ir palicis gandrīz nemaz.

helena
Guest
helena

Tāpēc arī ir jēga. Un – ne tikai par būvvaldi. Vispār par esošās institucionālo struktūro effektivitāti pilsēttelpas dinamiskām pārmaiņām. Diskusijai nevis debatēm. Diskusijai ir cits formāts. Bet par tehnologu veikumiem jums ir vairāk nekā taisnība. Man likās ka man likās 🙂 Rezultāts ir šokējošs (man): neredzams, bet spēcīgi jūtams, ka radiācija. No tā par es nobijos 🙂

Dārts Veiders
Guest
Dārts Veiders

Tas viss -diskusijas, sarunas, debates, domapmaiņas utt… strādā demokrātiskā struktūrā pēc būtības, bet virsbūve ja ir demokrātiska( mimikrē) un būtība tas pats vecais sovoks jaunā uzlējumā, rezultāti sevi neliks gaidīt. Būvvalde nav nekas cits kā viena no šīs būtības izpausmēm, ja cars&hercogs&pavaldonis vai tā saimnieks&lieldraugs kaut ko gribēs no šis struktrūras, tad viņa vēlme izies tai cauri kā sviestam, atliks tikai ierēdnim saņemt komandu no augšas, savukārt ja to gribēs pilsonis&uzņēmējs parastais, ieslēgsies betona siena, kuras pārvarēšanai vajadzēs izpildīt pat savstarpēji pretrunīgu& muļķīgu un neloģisku normējumu virkne. Un protams lai apmierinātu šīs struktūras zobratiņu jēgas apziņu visi stāsti par likuma(… Lasīt vairāk »

TERE
Guest
TERE

Un par šo tēmu publiskajā telpā ir pilnīgs tukšums –

laikam visiem iet labi…

Miķelis
Guest
Miķelis

Labi neiet nevienam, tomēr tērēt laiku diskusijai par "likumīgo zagļu" izveidoto valsts struktūru, kurā strādā daudz sakarīgu cilvēku, bet neviens nespēj neko izmainīt, nav vērts. Valsts aparātam un arī būvvaldei nepieciešama štatu samazināšana par 50% un diez vai to atbalstīs kāds no tur strādājošiem. Nepieciešamas kardinālas likumdošanas izmaiņas, tai skaitā arhitektu un inženieru darbu un atbildības nodalīšana, kriminālatbildības noņemšana no arhitektiem, birokrātijas mazināšana, sertifikācijas institūta darbības vienkāršošana, tālākizglītības reforma, atsienot to no punktu krāšanas un arhitektu lomas nostiprināšana būvniecības procesā. Viss tas sen skaidrs, visu šo sistēmu cenšas uzturēt tie, kuri baidās pazaudēt varu ( liela daļa Arhitektūras ģenerāļu )… Lasīt vairāk »