27. septembrī plkst. 18.00 radošā apvienība Other Side Studio aicina uz diskusiju un
komentāriem par Latvijas dalību Venēcijas biennāles starptautiskajā
arhitektūras izstādē.
Par Latvijas ekspozīcijas Iekšējā brīvība. Rīgas iela Venēcijā realizācijas procesa norisi
Latvijā un uzstādīšanu Venēcijā, Svētā Zakarijas laukumā stāstīs un rādīs radošā
komanda Other Side Studio,
ekspozīcijas kuratore Ieva Kulakova un pieaicinātā arhitekte Līga Apine. Ikviens
tiek aicināts izmantot iespēju piedalīties diskusijā gan par šī gada Latvijas
ekspozīciju, gan Venēcijas biennāli kopumā. Sarunās piedalīsies radošā grupa Other Side Studio, ekspozīcijas kuratore
Ieva Kulakova un arhitekte Līga Apine, Latvijas ekspozīcijas goda komisārs,
Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs, arhitekts Andris Kronbergs un
citi arhitektūras nozares pārstāvji.
Tā kā netieku uz šodienas diskusiju, tad tomēr gribēju piebilst pāris lietas. Diemžēl stipri aizkavējusies ir A4D publikācija, kurā savus viedokļus par šā gada biennāli, tostarp Latvijas ekspozīciju pauž daži no tiem, kas apmeklējuši atklāšanu. Raksta nolūks no vienas bija dot tādu kā ieskatu Biennāles plašajā piedāvājumā, raugoties latviešu arhitektu acīm, taču daudz svarīgāk – rosināt domāt un rīkoties, lai kaut kā mainītos Latvijas dalībā šajā pasākumā, LAS attieksmē. Arī vairāki no viedokļiem autoriem minēja, ka tieši tas būtu būtiskākais un cerams, šodienas diskusija līdz tam arī varētu nonākt. Kaut arī neesmu dzīvē redzējis Latvijas šī gada ekspozīciju, kaut kāds… Lasīt vairāk »
Lai mūžīgimūžosdzīvo Diždaudzātrakstīšana!!!
tev nebūs spriest par to, kurš kuru elementu pievienoja instalācijā vai kurš deformēja ne īpaši precīzs ir tavs teikums par Līgas Apines pieskārienu.
bet kopumā man patika komentārs
Nu, komentārā arī nepretendēju šai jautājumā uz kādu milzīgu konkrēto detaļu zināšanu un precizitāti, tas vienkārši bija pavediens, kas mani noveda pie citām domām. Ja to latvisko pieeju arhitektūrai nosauc par tēlainības un poētikas meklējumiem (un kā redzams, reizēm tie meklējumi arī noved pie veiksmīgiem atradumiem), tad varu uz to raudzīties mazliet citādāk, pozitīvāk, nekā iepriekš, kad tas kopumā šķita kā neskaidra muļlāšanās, tieksme uz sadomātu “interesantumu”, misticismu; skaidras domāšanas un koncepcijas trūkums, vai arī nespēja to īstenot, – līdz ar to skaidrības un tīrības trūkums arhitektūrā. Jo nu, – Latvijas jaunajā arhitektūrā jau nav pārak daudz tāda, nu, izcila,… Lasīt vairāk »
Un kas tad ir pēc taviem kritērijiem tās nedaudzās labās (ja vispār ir) jaunās būves Latvijas arhitektūrā?
Runājot par Rīgu, tas ir laikam zīmīgi un likumsakarīgi, ka tās pēdējo gadu ēkas, kas šķiet telpiski un konstruktīvi skaidrākās, ir ārzemnieku radītas – Citadeles Parex banka, DNB banka, Torņakalna draudzes nams. Tā gan nav mana mīļākā arhitektūra, taču šajā aspektā tās augstu novērtēju, ka diezgan jau atšķiras no pārējā šeit. Vēl gan var redzēt pāris t.s. jaunajos birojos potenciālu – nu, ka iespējams iztikt bez tā šlāgeriskā latviskuma, tāpat cerības raisa citi vēl jaunāki, kas vēl jo mazāk ar Rīgas skolu saistīti. Bet nu, mani jau fascinē arī daži no tiem – nu ne tik skaidrajiem, nu vismaz tādos… Lasīt vairāk »
Var jau būt, bet nekāds skaistums tās bankas neliekas. Nu bet kuri tad ir tie pilsētnieciskie un tie latviskie piemēri?
Abas bankas interesantas liekas tieši šajā – struktūras un telpas skaidrības ziņā, tajā, ka ir īstenotas nezaudējot konceptuālo tīrību. Pie kam Citadeles banka ir pārbūvēta pāri citai, esošai celtnei. Protams, var teikt, ka tās krāsainās, iešķiebtās lameles – tas jau atkal ir par latviskumu. Un tā tukšā, bezjēdzīgā telpa pret Vanšu tiltu – kā piemineklis mantojuma sargāšanas un saskaņošanas iestāžu birokrātijai. Kā jau sacīju, Rīgā (un Latvijā kopumā) meistarīgākais un vērtīgākais, kas radies pēdējo 20 gadu arhitektūrā ir tas, kas radies tieši tajā – mantojuma atjaunošanas, atdzīvināšanas jomā, sevišķi tur, kur klāt nāk kas jauns. Tie ir visi Zaigas Gailes… Lasīt vairāk »
Protams optimistisko izskaņu uz beigām saglabāji, bet kaut kā pēdējā laikā Tavos tekstos drūmi toņi. Manuprāt kaut kā esi palaidis garām dažas nianses: 1. Rīga ( lielākā Baltijas pilsēta domāju savus 500-600 gadus, kas no LR ekonomiskās aktivitātes noteikti ienes tuvu 50%), nav tikusi nonesta karā, un eksplozīva attīstība te notika no 19.gs beigām -līdz 1914., savukārt nākošā eksplozīvā attīstība kā reizi iekrita sovoka laikā, kam diez ko negribējās ar satrupējušo pagātni ķēpāties – tas ir attīstīja pļavas un purvus( līdzīgi kā pēdējā bumā vāri izpildījās investori). Tas ir Rīga saraujas ,dominējošo attīstību koncentrējot 1. eksplozīvās attīstības areālā pieķerot perspektīvākās… Lasīt vairāk »
Izlasot tieši to pašu gribēju bilst, ko Renārs – vai tad tas vispār ir par arhitektūru, – tie minētie piemēri un problēmas taču drīzāk šķiet pasāutītāja jautājums. Un kas vispar ir tieši domāts ar pilsētnieciskumu? – apmēram varbūt varu nojaust, bet varbūt nāktos definēt skaidrāk?
Bet citādi – patiešām interesanti lasīt, lai arī ne visam varu pievienoties. Tak, ja reģistrētos, liketu "piekrītu".
> Renāram, Klucim Nu, kas nu tur īpaši drūms, drīzāk jau taisni dažas taisni priecīgas atziņas, ko sev izdevies noformulēt, es teiktu. To mantojuma atjaunošanas un atdzīvināšanas jomu jo skaidrāk redzu, ka latviešu arhitektūras labāko sniegumu pēdējo desmitgažu laikā. Un ka to dominējošo Latvijas arhitektūras virzienu var uztvert ne tikai kā tieksmi uz mistisko un neskaidro, kā postmodernisma atraugas, bet arī centienus pēc poētiskas telpas, kam piemistu kāda tēlainība – tā man bija gandrīz vai kā atklāsme. Tas it kā savā ziņā vairāk apliecina, ka latviešiem daudz labāk izdodas kaut kam piemēroties, kaut ko pielāgot, nevis radīt ko jaunu, nebijušu.… Lasīt vairāk »
>>(turpinot no rīta rakstīto) Par revolucionāro jauno paaudzi neko netiku minējis, vienkārši redzu, ka ir biroji, kā Made vai Sampling, kuriem varbūt nav nekas daudz uzbūvēts, bet redzams, ka viņi ir stipri brīvāki no tās Rīgas skolas un „latviskuma” ietekmes un viņu projektos var ieraudzīt citas kvalitātes. Vai arī – vēl jaunāki arhitekti, ar kuriem vairāk tik sanācis runāties un kādus projektus mazliet redzēt – nu tur ir potenciāls, bet nu – tie vispār lielākoties nav ar Rīgas skolu saistīti un problēma tā, ka nezin kad un vai vispār viņi kaut kad radīs kaut ko Rīgā un Latvijā. Bet gribās… Lasīt vairāk »
Sveiks, Arti! Manuprāt, atslēgas apstāklis, visai LV arhitektūras situācijai ir Rīga, ar tās ietekmi uz LV ekonomiku, ar tās attīstības apstākļiem, vēsturi, esošo situāciju un nākotnes prognozēm, ko jau Tev laikam arī igauņu kolēģis apstiprināja. 1. Arhitektūra ir tieši tāda, kādi ir apstākļi, kas to ierosina un ietekmē, un mākslīgi reaģēt ar nosacīti pareizo atbildi (jo tas it kā liekas racionāli, loģiski un pareizi ), manuprāt īsti nav pareizi. Ja nu notiktu Rīgā zemestrīce, vai kāda cita kataklizma, kas nonestu pilsētu, tad ar 100% garantiju LV arhitekti , būvējot no jauna pilsētu radītu labu, skaidru un racionālu arhitektūru, bez kāda… Lasīt vairāk »
Lielā mērā jau piekrītu par to, ka arhitektūra jau ir tikai sekas un rezultāts tam, kāda ir sabiedrība. Līdzības ar lauku un pilsētas dāmām un kungiem gan mani īsti neuzrunā. Rīga, protams, ir noteicošs faktors Latvijas ekonomikā, līdz ar to būvniecībā un arhitektūrā, taču ja 19.gs. beigās un 20. gs. sākumā modernizācija, Rīgas straujā augšana un pārvēršanās no tirgotāju pilsētas par industriālu metropoli rosināja arī arhitektūras attīstību, tad tagadējais periods, protams, tik nepārprotamas zīmes nerāda. Vēsture ir vēsture un to jau nemainīt, bet nu – apzināšanās un apzinīgi centieni kādus kompleksus pārvarēt jau var kaut ko dot un mainīt, bet,… Lasīt vairāk »
Rīga šodien – pilsēta ,kas saraujas , izmanto iepriekšējo paaudžu sastrādāto ( rekonstrukcijas un restaurācijas tālab). Rīga šodien galīgi nav pilsēta,kas tendē būt metropole, drīzāk līdzība ar antīkām būvēm , ansambļiem , infrastruktūrām piesātinātajām Itālijas pilsētām, lai arī metropoles potenciāls ir daudz daudz lielāks kā LT un EE pilsētām. Lai arī protams vēsturiski Rīgai ir bijuša sproblēmas ar metropoles iezīmēm ( tas ko minēju iepriekš ar vēsturisko publisko telpu trūkumu pilsētā, bet ko gan var gribēt no buržuā?) Kas tad veido telpisko vidi(bez telpiskās protams ir vēl citas dimensijas),kontekstu bez ģeogrāfiskām un topogrāfiskām iezīmēm? Taču jau objekti ( ēkas, infrastruktūras,… Lasīt vairāk »
It kā jau saprotama nostāja, lai gan brīžiem škiet pārlieku kritiski. bet var saprast, – kā to kritiku LMA piebūvei. Un kā tad vērtēt LAS gada balvas ēkas? un Rīgas balvas ieguvēju – biržas ēku?
Saprotams, ka potenciāls un apstākļi jau ir tādi kādi nu ir. Taču par to arī ir skumji, ka arhitektūra tiek traktēti kā objekti vien un līdz ar to ne jau arhitekti ir tie, kas Rīgu dara jēdzīgāku un labāku. Nu, bet ir jau izņēmumi, kā jau minēju.
Par LAS galveno balvu jau teicu – domāju, ka to saņēma darbs, kas pārstāv meistarīgāko un spilgtāko latviešu arhitektūras virzienu un ir ļoti izdevies piemērs un, saprotams, ka ārzemju žūrija to novērtēja. Mulsina, piemēram, ka Maximas veikals dabūja balvu, bet tāds Torņakalna draudzes nams – ne, kaut tuvumā taču labi redzams, kura ir labāka arhitektūra. Rīgas balva, tas, kā tā mainās, tas noteikti ir solis jēdzīgā virzienā, lai padarītu to saturīgāku un vērtīgāku. Ir jau ar saprotams, ka birža ieguva galveno balvu – kā nekā lielākā un nozīmīgākā publiskā būve. Tā ir tai minētajā sfērā, kur atjaunošanas un pārbūves, bet… Lasīt vairāk »
"…jo kopumā jau tāda vērtējoša un kritiska izrakstīšanās nav tas, ko publika gaida, tāpēc labāk meklēt tik labo un dziedāt slavas dziesmas…."
BINGO! Tas arī ir tas LV arh. vājums, nespēja pieņemt kritiku, sekojoši attīstīties uz šīs kritikas bāzes, jo nespēja atšķirt objektīvo no subjektīvā(paškritikas trūkums), visu norakstot uz subjektīvo.
Viss šis stāsts ir par ARHITEKTU -milzīgu pašapmierinātu , vai arī paššaustītu burbuli. Tanī brīdī, kad sapratīsim , ka arhitektūra pārsvarā ir pakalpojums, pie kam, gan LV gan arī citur pasaulē, iespējams ,mainīsies arī pilsētvide, jo vairāk tiks domāts par patērētāju ( sabiedrību). Mazināsies pašmērķīgo vingrinājumu skaits. Un pie tā nav vainojama skola, bet drīzāk jau mūsu pašu profesionālā vide- ar prioritāšu ranžējumu. Kaut kad jau būtu jāsaprot, ka arhitektūra domāta patrērētājam, nevis otrādi.
Forši, ka AZ pacēla jautājumu par "urbānisma" devu un klātbūtni vai iztrūkumu mūsdienu arhitektūras praksē. Par poētiskumu, praktiskumu, glamūru un postmodernismu pilsētas ainavā. Tās ir kategorijas, kuras arhitektam savā darbā kopā ar kontekstu būtu jāpatur prātā vienlaicīgi, tāpēc labi, ka par to runājam. Es gan nedomāju, ka arhitektu koncentrēšanās "uz ēkām" un to apjomiem pati par sevi jau a priori būtu pretrunā vai izslēgtu zināmas devas laikmetīga urbānisma klātbūtnes iespēju. Drīzāk – būtu jāatceras, ka ēkas apkārtnes labiekārtojums, pieslēgumi plūsmām, atvērtība un sociālās funkcijas vai to iztrūkums vislielākajā mērā ir arī pasūtītāja gatavības, mērķu un resursu jautājums – nu nebūs… Lasīt vairāk »
Tā kā netieku uz šodienas diskusiju, tad tomēr gribēju piebilst pāris lietas. Diemžēl stipri aizkavējusies ir A4D publikācija, kurā savus viedokļus par šā gada biennāli, tostarp Latvijas ekspozīciju pauž daži no tiem, kas apmeklējuši atklāšanu. Raksta nolūks no vienas bija dot tādu kā ieskatu Biennāles plašajā piedāvājumā, raugoties latviešu arhitektu acīm, taču daudz svarīgāk – rosināt domāt un rīkoties, lai kaut kā mainītos Latvijas dalībā šajā pasākumā, LAS attieksmē. Arī vairāki no viedokļiem autoriem minēja, ka tieši tas būtu būtiskākais un cerams, šodienas diskusija līdz tam arī varētu nonākt. Kaut arī neesmu dzīvē redzējis Latvijas šī gada ekspozīciju, kaut kāds… Lasīt vairāk »
Lai mūžīgimūžosdzīvo Diždaudzātrakstīšana!!!
tev nebūs spriest par to, kurš kuru elementu pievienoja instalācijā vai kurš deformēja ne īpaši precīzs ir tavs teikums par Līgas Apines pieskārienu.
bet kopumā man patika komentārs
Nu, komentārā arī nepretendēju šai jautājumā uz kādu milzīgu konkrēto detaļu zināšanu un precizitāti, tas vienkārši bija pavediens, kas mani noveda pie citām domām. Ja to latvisko pieeju arhitektūrai nosauc par tēlainības un poētikas meklējumiem (un kā redzams, reizēm tie meklējumi arī noved pie veiksmīgiem atradumiem), tad varu uz to raudzīties mazliet citādāk, pozitīvāk, nekā iepriekš, kad tas kopumā šķita kā neskaidra muļlāšanās, tieksme uz sadomātu “interesantumu”, misticismu; skaidras domāšanas un koncepcijas trūkums, vai arī nespēja to īstenot, – līdz ar to skaidrības un tīrības trūkums arhitektūrā. Jo nu, – Latvijas jaunajā arhitektūrā jau nav pārak daudz tāda, nu, izcila,… Lasīt vairāk »
Un kas tad ir pēc taviem kritērijiem tās nedaudzās labās (ja vispār ir) jaunās būves Latvijas arhitektūrā?
Runājot par Rīgu, tas ir laikam zīmīgi un likumsakarīgi, ka tās pēdējo gadu ēkas, kas šķiet telpiski un konstruktīvi skaidrākās, ir ārzemnieku radītas – Citadeles Parex banka, DNB banka, Torņakalna draudzes nams. Tā gan nav mana mīļākā arhitektūra, taču šajā aspektā tās augstu novērtēju, ka diezgan jau atšķiras no pārējā šeit. Vēl gan var redzēt pāris t.s. jaunajos birojos potenciālu – nu, ka iespējams iztikt bez tā šlāgeriskā latviskuma, tāpat cerības raisa citi vēl jaunāki, kas vēl jo mazāk ar Rīgas skolu saistīti. Bet nu, mani jau fascinē arī daži no tiem – nu ne tik skaidrajiem, nu vismaz tādos… Lasīt vairāk »
Var jau būt, bet nekāds skaistums tās bankas neliekas. Nu bet kuri tad ir tie pilsētnieciskie un tie latviskie piemēri?
Abas bankas interesantas liekas tieši šajā – struktūras un telpas skaidrības ziņā, tajā, ka ir īstenotas nezaudējot konceptuālo tīrību. Pie kam Citadeles banka ir pārbūvēta pāri citai, esošai celtnei. Protams, var teikt, ka tās krāsainās, iešķiebtās lameles – tas jau atkal ir par latviskumu. Un tā tukšā, bezjēdzīgā telpa pret Vanšu tiltu – kā piemineklis mantojuma sargāšanas un saskaņošanas iestāžu birokrātijai. Kā jau sacīju, Rīgā (un Latvijā kopumā) meistarīgākais un vērtīgākais, kas radies pēdējo 20 gadu arhitektūrā ir tas, kas radies tieši tajā – mantojuma atjaunošanas, atdzīvināšanas jomā, sevišķi tur, kur klāt nāk kas jauns. Tie ir visi Zaigas Gailes… Lasīt vairāk »
Protams optimistisko izskaņu uz beigām saglabāji, bet kaut kā pēdējā laikā Tavos tekstos drūmi toņi. Manuprāt kaut kā esi palaidis garām dažas nianses: 1. Rīga ( lielākā Baltijas pilsēta domāju savus 500-600 gadus, kas no LR ekonomiskās aktivitātes noteikti ienes tuvu 50%), nav tikusi nonesta karā, un eksplozīva attīstība te notika no 19.gs beigām -līdz 1914., savukārt nākošā eksplozīvā attīstība kā reizi iekrita sovoka laikā, kam diez ko negribējās ar satrupējušo pagātni ķēpāties – tas ir attīstīja pļavas un purvus( līdzīgi kā pēdējā bumā vāri izpildījās investori). Tas ir Rīga saraujas ,dominējošo attīstību koncentrējot 1. eksplozīvās attīstības areālā pieķerot perspektīvākās… Lasīt vairāk »
Izlasot tieši to pašu gribēju bilst, ko Renārs – vai tad tas vispār ir par arhitektūru, – tie minētie piemēri un problēmas taču drīzāk šķiet pasāutītāja jautājums. Un kas vispar ir tieši domāts ar pilsētnieciskumu? – apmēram varbūt varu nojaust, bet varbūt nāktos definēt skaidrāk?
Bet citādi – patiešām interesanti lasīt, lai arī ne visam varu pievienoties. Tak, ja reģistrētos, liketu "piekrītu".
> Renāram, Klucim Nu, kas nu tur īpaši drūms, drīzāk jau taisni dažas taisni priecīgas atziņas, ko sev izdevies noformulēt, es teiktu. To mantojuma atjaunošanas un atdzīvināšanas jomu jo skaidrāk redzu, ka latviešu arhitektūras labāko sniegumu pēdējo desmitgažu laikā. Un ka to dominējošo Latvijas arhitektūras virzienu var uztvert ne tikai kā tieksmi uz mistisko un neskaidro, kā postmodernisma atraugas, bet arī centienus pēc poētiskas telpas, kam piemistu kāda tēlainība – tā man bija gandrīz vai kā atklāsme. Tas it kā savā ziņā vairāk apliecina, ka latviešiem daudz labāk izdodas kaut kam piemēroties, kaut ko pielāgot, nevis radīt ko jaunu, nebijušu.… Lasīt vairāk »
>>(turpinot no rīta rakstīto) Par revolucionāro jauno paaudzi neko netiku minējis, vienkārši redzu, ka ir biroji, kā Made vai Sampling, kuriem varbūt nav nekas daudz uzbūvēts, bet redzams, ka viņi ir stipri brīvāki no tās Rīgas skolas un „latviskuma” ietekmes un viņu projektos var ieraudzīt citas kvalitātes. Vai arī – vēl jaunāki arhitekti, ar kuriem vairāk tik sanācis runāties un kādus projektus mazliet redzēt – nu tur ir potenciāls, bet nu – tie vispār lielākoties nav ar Rīgas skolu saistīti un problēma tā, ka nezin kad un vai vispār viņi kaut kad radīs kaut ko Rīgā un Latvijā. Bet gribās… Lasīt vairāk »
Sveiks, Arti! Manuprāt, atslēgas apstāklis, visai LV arhitektūras situācijai ir Rīga, ar tās ietekmi uz LV ekonomiku, ar tās attīstības apstākļiem, vēsturi, esošo situāciju un nākotnes prognozēm, ko jau Tev laikam arī igauņu kolēģis apstiprināja. 1. Arhitektūra ir tieši tāda, kādi ir apstākļi, kas to ierosina un ietekmē, un mākslīgi reaģēt ar nosacīti pareizo atbildi (jo tas it kā liekas racionāli, loģiski un pareizi ), manuprāt īsti nav pareizi. Ja nu notiktu Rīgā zemestrīce, vai kāda cita kataklizma, kas nonestu pilsētu, tad ar 100% garantiju LV arhitekti , būvējot no jauna pilsētu radītu labu, skaidru un racionālu arhitektūru, bez kāda… Lasīt vairāk »
Lielā mērā jau piekrītu par to, ka arhitektūra jau ir tikai sekas un rezultāts tam, kāda ir sabiedrība. Līdzības ar lauku un pilsētas dāmām un kungiem gan mani īsti neuzrunā. Rīga, protams, ir noteicošs faktors Latvijas ekonomikā, līdz ar to būvniecībā un arhitektūrā, taču ja 19.gs. beigās un 20. gs. sākumā modernizācija, Rīgas straujā augšana un pārvēršanās no tirgotāju pilsētas par industriālu metropoli rosināja arī arhitektūras attīstību, tad tagadējais periods, protams, tik nepārprotamas zīmes nerāda. Vēsture ir vēsture un to jau nemainīt, bet nu – apzināšanās un apzinīgi centieni kādus kompleksus pārvarēt jau var kaut ko dot un mainīt, bet,… Lasīt vairāk »
Rīga šodien – pilsēta ,kas saraujas , izmanto iepriekšējo paaudžu sastrādāto ( rekonstrukcijas un restaurācijas tālab). Rīga šodien galīgi nav pilsēta,kas tendē būt metropole, drīzāk līdzība ar antīkām būvēm , ansambļiem , infrastruktūrām piesātinātajām Itālijas pilsētām, lai arī metropoles potenciāls ir daudz daudz lielāks kā LT un EE pilsētām. Lai arī protams vēsturiski Rīgai ir bijuša sproblēmas ar metropoles iezīmēm ( tas ko minēju iepriekš ar vēsturisko publisko telpu trūkumu pilsētā, bet ko gan var gribēt no buržuā?) Kas tad veido telpisko vidi(bez telpiskās protams ir vēl citas dimensijas),kontekstu bez ģeogrāfiskām un topogrāfiskām iezīmēm? Taču jau objekti ( ēkas, infrastruktūras,… Lasīt vairāk »
Saprotams, ka potenciāls un apstākļi jau ir tādi kādi nu ir. Taču par to arī ir skumji, ka arhitektūra tiek traktēti kā objekti vien un līdz ar to ne jau arhitekti ir tie, kas Rīgu dara jēdzīgāku un labāku. Nu, bet ir jau izņēmumi, kā jau minēju.
It kā jau saprotama nostāja, lai gan brīžiem škiet pārlieku kritiski. bet var saprast, – kā to kritiku LMA piebūvei. Un kā tad vērtēt LAS gada balvas ēkas? un Rīgas balvas ieguvēju – biržas ēku?
Par LAS galveno balvu jau teicu – domāju, ka to saņēma darbs, kas pārstāv meistarīgāko un spilgtāko latviešu arhitektūras virzienu un ir ļoti izdevies piemērs un, saprotams, ka ārzemju žūrija to novērtēja. Mulsina, piemēram, ka Maximas veikals dabūja balvu, bet tāds Torņakalna draudzes nams – ne, kaut tuvumā taču labi redzams, kura ir labāka arhitektūra. Rīgas balva, tas, kā tā mainās, tas noteikti ir solis jēdzīgā virzienā, lai padarītu to saturīgāku un vērtīgāku. Ir jau ar saprotams, ka birža ieguva galveno balvu – kā nekā lielākā un nozīmīgākā publiskā būve. Tā ir tai minētajā sfērā, kur atjaunošanas un pārbūves, bet… Lasīt vairāk »
"…jo kopumā jau tāda vērtējoša un kritiska izrakstīšanās nav tas, ko publika gaida, tāpēc labāk meklēt tik labo un dziedāt slavas dziesmas…."
BINGO! Tas arī ir tas LV arh. vājums, nespēja pieņemt kritiku, sekojoši attīstīties uz šīs kritikas bāzes, jo nespēja atšķirt objektīvo no subjektīvā(paškritikas trūkums), visu norakstot uz subjektīvo.
Viss šis stāsts ir par ARHITEKTU -milzīgu pašapmierinātu , vai arī paššaustītu burbuli. Tanī brīdī, kad sapratīsim , ka arhitektūra pārsvarā ir pakalpojums, pie kam, gan LV gan arī citur pasaulē, iespējams ,mainīsies arī pilsētvide, jo vairāk tiks domāts par patērētāju ( sabiedrību). Mazināsies pašmērķīgo vingrinājumu skaits. Un pie tā nav vainojama skola, bet drīzāk jau mūsu pašu profesionālā vide- ar prioritāšu ranžējumu. Kaut kad jau būtu jāsaprot, ka arhitektūra domāta patrērētājam, nevis otrādi.
Forši, ka AZ pacēla jautājumu par "urbānisma" devu un klātbūtni vai iztrūkumu mūsdienu arhitektūras praksē. Par poētiskumu, praktiskumu, glamūru un postmodernismu pilsētas ainavā. Tās ir kategorijas, kuras arhitektam savā darbā kopā ar kontekstu būtu jāpatur prātā vienlaicīgi, tāpēc labi, ka par to runājam. Es gan nedomāju, ka arhitektu koncentrēšanās "uz ēkām" un to apjomiem pati par sevi jau a priori būtu pretrunā vai izslēgtu zināmas devas laikmetīga urbānisma klātbūtnes iespēju. Drīzāk – būtu jāatceras, ka ēkas apkārtnes labiekārtojums, pieslēgumi plūsmām, atvērtība un sociālās funkcijas vai to iztrūkums vislielākajā mērā ir arī pasūtītāja gatavības, mērķu un resursu jautājums – nu nebūs… Lasīt vairāk »