Pirms pilsētas svētkiem Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir laidis klajā portālu apkaimes.lv. Tā izveide ir daļa no Attīstības departamentā īstenotā apkaimju projekta, kura pamatideja ir centieni uzlabot saikni starp pilsētas attīstības plānošanu un iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Apkaimes.lv ir interaktīva platforma, kurā apkopota apjomīgākā informācija par Rīgu teritoriālā griezumā, detalizēti aplūkojot katru no 58 apkaimēm. Attīstības departaments apkaimes jēdzienu skaidro kā piemērota lieluma apdzīvotu vidi, kam ir sava apkalpe, identitāte un raksturs, kas izriet no apbūves veida, fiziskajām robežām, ainavas un iedzīvotāju kopības izjūtas. Portālā izveidots forums, kurā diskusiju veidā, katrs var meklēt domubiedrus sev interesējošā apkaimē.
Paredzēts, ka informāciju par apkaimēm savām vajadzībām varēs izmantot visdažādākās mērķgrupas — iedzīvotāji, dažādu nozaru speciālisti, nevalstiskās organizācijas, studenti, politiķi u.c. Iecerēts, ka apkopoto informāciju par apkaimēm izmantos arī zemju īpašnieki un projektu pasūtītāji, līdz ar savu ieceru realizāciju, ņemot vērā vietas (apkaimes) kultūrvēsturisko, sociālo un ģeogrāfisko kontekstu. Ar laiku portālā plānota regulāra statistisko datu un aktuālu norišu atjaunošana.
Projekta ietvaros paredzēts veidot publisku diskusiju par Rīgas pilsētas apkaimju jeb mikrorajonu attīstības iespējām, rīdzinieku piederības sajūtas veicināšanu noteiktai pilsētas teritorijai, par iedzīvotāju līdzdalības un iesaisties sekmēšanu pilsētplānošanas procesos, darbojoties apkaimju līmenī, kā arī pašvaldības un nevalstisko organizāciju lomu apkaimju stiprināšanas procesā.
Projekta nozīme
Projekts, kura galvenais virzītājs ir ģeogrāfs, Attīstības departamenta Ekonomikas pārvaldes vadītāja vietnieks Guntars Ruskuls, ir vērtējams ļoti atzinīgi. Neskatoties uz kādām nepilnībām, pasākums vērtējams kā patiesi centieni iedzīvotāju piederības veicināšanā un apkaimju identitātes stiprināšana. Apkaimju projekta vājākā vieta iespējams varētu būt pretruna starp cenšanos apkaimju lietu intstitucionalizēt un reizē — nekādi nesaistīt tās ar Rīgas administratīvo dalījumu. Jāatgādina, ka apkaimes nav plānotas kā administratīvas vienības. Iecerēts, ka apkopotā informācija par tām kalpos kā priekšnoteikums Rīgas pilsētas teritorijas līdzsvarotas attīstības interesēm atbilstošas investīciju politikas izstrādei.
Šobrīd iezīmēto apkaimju robežas bieži nesakrīt ar 6 Rīgas rajonu un priekšpilsētu robežām. Tas ir arī saprotams — apkaimju robežas zīmētas ņemot vērā ģeogrāfiskas un kultūrvēsturiskas robežas starp vietām, kamēr esošais administratīvais dalījums ir padomju laika mantojums, kura pamatā pavisam citi principi — tas, lai rajonā, ko vadīja izpildkomiteja, dzīvotu vismaz 100 tūkstošu iedzīvotāju. Tādejādi Rīgas vēsturiskais centrs sadalīts starp 4 rajoniem. Der atgādināt, ka Tallina un Viļņa 90.gadu sākumā veica arī pilsētas administratīvi teritoriālo reformu, izveidojot rajonus ar sakarīgākām robežām, bet Rīga tikai latviskoja nosaukumus.
Taču administrīva reforma nav attīstības ierēdņu lieta — idejai par to jānāk no politiķiem un šobrīd tas, saprotams, nav prioritāšu sarakstā. Kā zināms šobrīd svaigākais jaunums pilsētas pārvaldes lietā ir izpildirekciju apvienošana. Savā ziņā tas ir solis tieši pretējā — centralizācijas, nevis decentralizācijas virzienā. Tiek gan solīts, ka plānotā reorganizācija saglabāšot pašvaldības sniegtos pakalpojumus pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem — likvidēto izpilddirekciju telpās, vienlaikus optimizējot un efektīvāk izmantojot izpilddirekciju funkciju nodrošināšanai nepieciešamos resursus.
Tomēr neskatoties uz pilsētas pārvaldes peripētijām, apkaimju projekta nozīme noteikti izpaužas divos darbības virzienos. Pirmais — apkopojot dažādus datus par pilsētu un tās daļām — iedzīvotāju skaitu, blīvumu, nodarbinātajiem, sabiedrisko transportu un citu informāciju (iespējams, interesanti varētu būt dati par katras apkaimes etnisko sastāvu, taču šādi skaitļi laikam nav iegūstami bez vispārējas tautas skaitīšanas). Šāda informācija attēlota kartēs dod daudz pilnīgāku un detalizētāku priekšstatu par Rīgu, nekā skaitļi, kas aptver visu pilsētu kopā vai tikai šodienas administratīvos rajonus. Tāpēc arī nepieciešamas striktas statisko iecirkņu — apkaimju robežas. Otra apkaimju foruma funkcija ir rosināt iedzīvotāju sadarbību — gan savā starpā, gan ar pilsētas pārvaldes institūcijām. Un tas varētu būt vēl tālredzīgāks un nozīmīgāks uzdevums, kura mērķis galu galā ir labāka pilsēta.
Šobrīd portāls darbojas testa režīmā un visi tā apmeklētāji ir aicināti izteikt savu viedokli un priekšlikumus, kā arī sūtīt informāciju par apkaimēs notiekošām aktivitātēm uz e-pasta adresi apkaimes@riga.lv .
Kā var slavēt tik ļoti bezjēdzīgu un pilnīgi nederīgu lietu, kas turklāt piepildīta ar kļūdām līdz lūpai? Ideja jau pati par sevi laba un apsveicama, taču izpildījumu un jaunā portāla funkcionalitāti derētu krietni uzlabot, kā arī pārbaudīt minēto faktu precizitāti.
sofija Tavā ziņojumā ir tik daudz pretrunu, ka nesapratu mesidžu. Uzraksti lēnam vēlreiz – ģeogrāfam ne arhitektam 🙂
Ja man kāds varētu paskaidrot portāla apkaimes.lv mesidžu, es paskaidrotu komentāra mesidžu. Varbūt portāls būtu piederīgs CSP – šī iestāde skaita, uzskaita un mēģina kvantitāti transformēt kvalitātē?
Viņi to dara, bet ne teritoriālā dimensijā.
Kā var slavēt tik ļoti bezjēdzīgu un pilnīgi nederīgu lietu, kas turklāt piepildīta ar kļūdām līdz lūpai? Ideja jau pati par sevi laba un apsveicama, taču izpildījumu un jaunā portāla funkcionalitāti derētu krietni uzlabot, kā arī pārbaudīt minēto faktu precizitāti.
sofija Tavā ziņojumā ir tik daudz pretrunu, ka nesapratu mesidžu. Uzraksti lēnam vēlreiz – ģeogrāfam ne arhitektam 🙂
Ja man kāds varētu paskaidrot portāla apkaimes.lv mesidžu, es paskaidrotu komentāra mesidžu. Varbūt portāls būtu piederīgs CSP – šī iestāde skaita, uzskaita un mēģina kvantitāti transformēt kvalitātē?
Viņi to dara, bet ne teritoriālā dimensijā.