Tiecoties
      iespējami saudzīgi izturēties pret mežu, Sampling
       priekšlikums Tērvetes konkursā veidots
      kā šaura ēka. Apjoma lauzījumi mazina būves monumentalitāti, radot nelielus
      pagalmus — ārtelpas,
      ko var izmantot rekreācijai un ekspozīcijas turpinājumam. Īpaša vērība piešķirta
      konceptuāli orientētām virsgaismām.  
Ēkai jākļūst
          par centru, kurā ikviens interesents var aizraujošā veidā iepazīties ar meža «dzīvi». Taču tajā
          pat laikā tā var kļūt ar par vietu, kur ar zināšanām, informāciju un pieredzi
          var apmainīties arī profesionāļi, attiecīgo nozaru studenti un šajā jomā
          strādājošie.
















 Tā vietā,
Tā vietā,
          lai katra ēkas funkcija dzīvotu savu dzīvi, daudz vairāk var iegūt tās
          savstarpēji sasaistot. Piemēram, apkures sistēmas telpa var tapt par daļu no
          ekspozīcijas vai arī — ēkas
          iekšējā cirkulācija var vietām šķērsot vai iet gar citām funkcijām paredzētām
          telpām.  Pati būve un tās sinerģija ar
          vidi ir uzskatāms piemērs jaunāko tehnoloģiju darbībai. Taču vislielākais
          efekts sasniedzams, to skaidri parādot arī apmeklētājiem: dažādi mēraparāti,
          kas parasti mūsu acīm ir slēpti tehniskajās telpās, var kļūt par ekspozīcijas
          vai izziņas sastāvdaļu. Attiecīgā noformējumā (kā monitori, mērskalas u.t.t.),
          papildināti ar ikvienam uztveramu skaidrojumu tie tiek izvietoti ēkas foajē,
          stāvvietās, u.c. un ļauj apmeklētājam skaitļos un diagrammās sekot līdzi,
          piemēram, enerģijas patēriņam un ietaupījumam.
Ieejas daļā
          novietotais malkas un koka granulu apkures katls ir viens no uzskatāmākajiem
          pierādījumiem atjaunojamās enerģijas izmantojumam. Bez tam tā ir arī
          interaktīva atrakcija apmeklētājiem: viņi ne tikai redz pašas granulas lielajā
          tvertnē aiz stikla, bet arī var piedalīties apkurināšanas procesā, ievietojot
          krāsnī malku (to iespējams organizēt arī pavisam drošā un vienkāršā veidā), vai
          vērot kā tiek sadedzināti tur pat uz vietas radušies galdniecības atgriezumi.
Arī ēkas
          konstrukcija, izolācijas un apdares materiāli kalpo par pozitīvo piemēru koka
          izmantojumam būvniecībā. Taču ar nosacījumu, ka tas tiek pienācīgi izskaidrots
          apmeklētājam.
Būvapjomu izvietojums plānots ņemot vērā unikālās novietnes kvalitātes — priežu meža vertikalitāti un novietnes
          plašuma horizontalitāti. Tā vietā, lai ēkas dēļ no esošā zemes gabala tiktu
          izgriezta pamanāma platība — radīts izcirtums – autori piedāvā paredzētās
          funkcijas izvietot šaurā, pārskatāmā līnijā, kas eleganti izvītos cauri priežu
          mežam, neatstājot meža telpiskajā struktūrā degradējošas rētas.
Autori
          uzskatījuši par svarīgu funkcijas skaidri sagrupēt un apvienot zem viena jumta,
          tajā pašā laikā necenšoties izmisīgi pieturēties pie viena vienīga apjoma.
          Piemēram, auto treileru novietnei paredzētajām funkcijām piešķirta autonomija –  labierīcības, dušas un sauna — viesu ērtības dēļ novietotas tiešā stāvvietas tuvumā,
          nevis galvenās ēkas sastāvā. 
Iekļaujot
          ēkas programmu (5482 m² apmērā) dotā zemes gabala robežās, rodas locījumi, kuri
          ne tikai padara ēkas apjomu cilvēcīgāku un mazāk monumentālu, bet arī rada
          papildus ārtelpas zonas kā arī piešķir Tērvetes interaktīvajam mežu izziņas
          centram iegaumējamu identitāti. 
Funkcionālais dalījums veidots pēc principa, kas paredz vienā ēkas galā
          novietot vispubliskākās funkcijas (ekspozīciju zāles, suvenīru veikalu,
          ēdināšanas punktu), un otrā galā visspecifiskākās funkcijas (darbnīcas un citas
          specializētākas izziņas platības). Telpas plānotas ar nolūku tās padarīt pēc
          iespējas pielāgojamākas potenciālām šodienas un neapzinātām nākotnes vajadzībām
          – piemēram, gan kokapstrādes gan mežsaimniecības kabineti var tikt apvienoti
          vienā mācību telpā. Ēkas otrais stāvs veltīts administrācijas, auditorijai un
          citām zināšanu apmaiņas platībām. Plānā paredzēta arī daudzfunkcionāla telpa
          visdažādākajiem izziņas procesiem: piemēram, radošajām darbnīcām bērniem un
          studentiem, bibliotēkai un lasītavai, kas aprīkota ar attiecīgu datortehiku
          u.t.t. 
Ēkas galvenā ieejas zona ir caurstaigājama iekštelpa, kas vasarā var tikt pilnībā
          atvērta nepārtrauktai cirkulācijai. Tā ir kā apmeklētāju satiksmes mezgls starp
          autostāvvietu un paredzēto tiltu, kas savieno Izziņas centra teritoriju ar
          Tērvetes dabas parka ieejas zonu. Šī zona saplūst ar kafejnīcu, suvenīru
          veikaliņu un kasēm. Turpat ir arī mācību telpas, kas noteiktos brīžos pēc vajadzības
          var “saslēgties” ar ieejas zonu, veidojot vienotu telpu. 
Galvenā ekspozīcija izvietota ēkas pieejamākajā galā, un tai atvēlēts pilns
          ēkas augstums 9 metru apmērā. Neatkarīgi no pārējās telpu programmas,
          ekspozīcijas zonai blakus novietota 500m2 palīgtelpa, kas nodrošina gan
          eksistējošās ekspozīcijas darbību, gan nākotnes manevrus saistībā ar izmaiņām,
          t.sk. ekspozīcijas aktualitātes atjaunošanu. 
Sekojot
          izstrādātajai ekspozīcijas programmai, 
          zonu iespējams sadalīt piecās — Vispārizglītojošajā, Pavasara, Vasaras, Rudens un Ziemas
          — telpās. Ekspozīciju plānots
          iluminēt gan ar mākslīgo, gan dabīgo apgaismojumu. Orientējot virsgaismas
          atvērumus pret četrām dažādām debespusēm, dabīgais apgaismojums katrai
          gadalaika zonai piešķir savas, atbilstošas tonalitātes dabīgu virsgaismu.
Ekspozīcijas
          iespējas ar to nebeidzas — tieši
          otrādi — pateicoties
          vienotajai konstrukciju sistēmai un ēkas lineāri locītajai ģeometrijai,
          ekspozīcijas zonas iespējams gan pārkonfigurēt, gan savienot, iekļaujot
          izstādes cirkulācijā arī ārtelpu, lai izstādītu nestandarta objektus un
          instalācijas, kā arī pastiprinātu saikni ar ēku ieskaujošo mežu. 
Telpu izkārtojuma elastība piedāvā vairākas alternatīvas ekspozīcijas izvietošanai
          un apmeklētāju plūsmas organizācijai. Nemainīgs paliek vien telpas pilnais
          augstums — 9 metri, kā
          arī ēkas«sirds» jeb biomasas apkures sistēmas telpa, kas novietota
          blakus ieejai un iekļaujama kā daļa no ekspozīcijas . Tā iespējams apmeklētāju
          plūsmu organizēt ne tikai kā nepārtrauktu cilpu, kas pakāpeniski ved cauri
          Vispārīgajai un četrām gadalaiku zālēm, un noslēgumā atgriežas sākuma pozīcijā.
          Pārveidojot izstāžu zonas starpsienas iespējams iegūt arī koridoru, no kura
          iespējams brīvi ieiet jebkurā no tematiskajām telpām, tādējādi motivējot
          apmeklētāju uzņemties kontroli pār izziņas procesu un saasināt zinātkāri. Kā
          trešā alternatīva ir pilnībā atvērta
          telpa, kurā brīvi izvietojama jebkādas konfigurācijas un augstumu ekspozīcija,
          kā arī apmeklētāju plūsma atstāta brīva un organiska.
Žūrijas vērtējums
          (– mīnusi; + plusi)
+ spēcīgs
          teorētiskais pamatojums, saudzē zemsedzi ar minimālu pieejas ceļu un apjoma
          formu
          + viss pakļauts zaļai domāšanai
          + plānojums variabls
          + pārdomāts enerģijas efektivitātes risinājums (piem., virsgaismu orientācija
          atbilstoši gadalaikiem)
          + autori iedziļinājušies enerģijas efektivitātes jautājumos, labi un uzskatāmi
          demonstrē
          – daudzās ieejas grūti kontrolējamas, bet pamatotas tekstā ar apmeklētāja
          pieejamību un piederību vietai
          – «asie» stūri samazina izmantošanas iespējas
          – tomēr kā lidostā, lai nonāktu līdz smagai tehnikai, jāmēro garš ceļā garām
          mazsvarīgām zonām
          – funkcija seko formai bez atlaidēm
 
	
 
				 
				 
				 
				 
				 
				 
				 
				 
				 
				 
				 
				 
				 
				 
				 
				 
				 
				 
				 
				 
				 
				 
				 
				 
				 
				 
				 
				 
				 
				 
				 
				 
				 
				 
				
labs, bet kāpēc atkal vienā stāvā?
varētu attīstīt tos "pagalmiņus" daudz uzsvērtāk, nevis ar šaurajiem, bet platajiem leņķiem.
Žūrijas komentārs: – funkcija seko formai bez atlaidēm.
C I E T I !
No apskatāmajiem visgodprātīgāk izstrādātais darbs (detalizācija, iedziļināšanās, programmā lai arī tā bija divdomīga), kā arī manuprāt sakarīgākā attieksme ( vēl protams Š un ko darinājums) pret vidi.
Par zīgenzāgeniem var piekrist, kaut kā mehāniski formveide izdevusies.
šis patīk viss labāk no visiem iepriekš redzētajiem
hehe, jau sashēmotas formu shēmas. tipa kā forma radās. big arī tā dara. tas ir kruti tā darīt! kaukāds miglains priekštats jau par to kas tur domāts rodas. caur miglainām skicēm. vāji tie darbi tik foršam konkursam. laikam termiņš bija zvērīgi īss.
Termiņš arī, bet programma, kā jau mūspusē ierasts, bija (izcili) tizla, kaut kā mehānisks savārstījums ar "dzejas" garnējumu.
es par krāniem!
es arī!
Asie stūri – negatīvās enerģijas uzkrāšanās vietas.
labs, bet kāpēc atkal vienā stāvā?
varētu attīstīt tos "pagalmiņus" daudz uzsvērtāk, nevis ar šaurajiem, bet platajiem leņķiem.
Žūrijas komentārs: – funkcija seko formai bez atlaidēm.
C I E T I !
No apskatāmajiem visgodprātīgāk izstrādātais darbs (detalizācija, iedziļināšanās, programmā lai arī tā bija divdomīga), kā arī manuprāt sakarīgākā attieksme ( vēl protams Š un ko darinājums) pret vidi.
Par zīgenzāgeniem var piekrist, kaut kā mehāniski formveide izdevusies.
šis patīk viss labāk no visiem iepriekš redzētajiem
hehe, jau sashēmotas formu shēmas. tipa kā forma radās. big arī tā dara. tas ir kruti tā darīt! kaukāds miglains priekštats jau par to kas tur domāts rodas. caur miglainām skicēm. vāji tie darbi tik foršam konkursam. laikam termiņš bija zvērīgi īss.
Termiņš arī, bet programma, kā jau mūspusē ierasts, bija (izcili) tizla, kaut kā mehānisks savārstījums ar "dzejas" garnējumu.
es par krāniem!
es arī!
Asie stūri – negatīvās enerģijas uzkrāšanās vietas.