Un atkal zilā vakarā…

     Nekad neesmu  sasveicinoties spiedis Gacho roku, bet pirms dažām dienām neklātienē satikāmies Rīgā uz Krustpils ielas, pirms pārbrauktuves stāvēdamisastrēgumā. Gacho nesen atjaunotais Peuqeot 205 GTI lieliski kontrastēja ar sastrēgumā stāvošajiem auto, bettobrīd viņa sejā varēja redzēt neizpratni, tāpāt kā manējā. 

   Milzīgi dārdošs dzelzsceļalokomotīves un kravas vagona hibrīds lēni vilkās uz priekšu izdodams skaļutroksni. Kas notiek? Braucot garām ar interesi piebremzēju, lai redzētunotiekošo, pēc neilga laika to izdarīja arī Gacho. Dzelzsceļa lokomotīves unkravas vagona hibrīds bēra uz 15. vai 16. valsts nozīmes dzelzsceļa atzara dārgas (zinot iepirkumu sistēmu, domāju, ļoooti dārgas ) granīta šķembas, procesu vērojaun  ik pa brīdim koriģēja kādi 8melnstrādnieki. Mana seja izstiepās no pārsteiguma, arī Gacho kāja vairsnegulēja uz gāzes pedāļa tik smagi, viņš turpināja ceļu, šķiet, pārdomādamsredzēto. Mūsu autiņi šķīrās jau pie nākamā krustojuma luksofora, – Gacho droši viendungoja pie sevis jaunu hitu, bet man radās doma par bloga ierakstu.

  Brīdi vēlāk uzslēdzu Latvijas RADIO 1 programmu untur raidījumā tika iztaujāts RB LATVIJA pārstāvis Neils Balgalis –pozitīvisma pilnas atbildes – šķērsojošo zemes gabalu skaits no 2000 samazināts uz 1000 (kaut manšķiet, Rīgā RB projekts skar ~ 600 tūkst. Rīgas iedzīvotāju ). Bet šis blogaieraksts nav par pašu RB, bet veidu kā RB tiek pasniegts mums visiem. Noatbildēm varēja saprast, ka lai gan sabiedriskā apspriešana notiek, ja kādapašvaldība būs pret – lēmums tiks pieņemts ar Ministra Kabineta lēmumu. Ja kādsbūs pret zemes gabala atsavināšanu, lēmums tiks pieņemts ar MK lēmumu. Nu tādssabiedriskās apspriešanas “teātris”.

 Nezinu kā Jūs, bet es pirms izdarīt kādu pirkumu, apsveru vai tas man būtuvajadzīgs un cik tas maksās un galvenais – kādu ilglaicīgu labumu tas dos. It sevišķi ko pērkot kredītā. No RB puses tehniski-ekonomiskaispamatojums vēl joprojām nav prezentēts Daudz kas tiek solīts oktobrī. Vienu dienu nepaslinkoju un izbraukāju piepilsētas vilciena trasi no Rīgas līdz Dubultiem, apmeklējot vienuno modernisma pērlēm – Dubultu staciju – 25 gadu neatkarības laikā šķiet staciju peronu remonti notiek pirmo reizi, koka arhitektūras un modernisma pērles iet bojā, bet vilcieni tie paši – RVR ražojumi. PSRS laikāceltie moliņi starp Dubultiem un Majoriem drīz pazudīs zem ūdens ar visiemmakšķerniekiem. Kas notiek?

  Eiropa ir ļoti pragmatiska – atcerēsimies ka maksājumi par zemesplatībām pie mums ir otrie vismazākie Eiropā un tie pieauga par naga tiesu. Piena lopkopībai palīdzība irtādas kā asaras okeānā. Neviens lēmums Eiropā netiek pieņemts bez pragmatiskapamatojuma un kur nu vēl 1.5 Miljona latviešu interesēs. Jūs taču nedomājat,ka pa jaunā dzelzsceļa sliedēm tiks vestas Latvijas lauksaimnieku kravasEiropas virzienā un tādēl Eiropa tam atvēl naudu  – 4 miljardus eiro? Īsto iemeslu varbūt uzzināsimpēc dažiem gadiem. Mēs varam tikai minēt – militārs, ekoloģisks vai sociāls tasbūs?

Raimondam Paulam ir tāda smeldzīga 20.gs 80-gadu dziesma :

Un atkal zilā vakarā,

Dzied birzī lakstīgalas,

Viss nāk un aiziet tālumā,

Un sākas viss no gala…

Veca dziesma, no PSRS perioda,kad meli bija mūsu ikdiena. Kaut kā šobrīd tās izjūtas ir gluži līdzīgas – ne līdz galam izstāstīta patiesība par RB, bēgļiem un citiem jautājumiem.

Miķelis

P.S. Lai nebūtu pārpratumu –atbalstu RB ideju, bet ne veidu kā tiek projektēts, komunicēts ar sabiedrībušis svarīgākais 21 gadsimta infrastruktūras projekts Latvijā . Patiesībā man irmazliet kauns par to, ka uz dzelzsceļa uzbērumiem ber zviedru šķembas, ne mūsu Latvijasdolomīta šķembas, ka saņemam norādes ( agrāk no Maskavas ) tagad no Briseles, neizdiskutējotlēmumus savā starpā un mūsu elite ir sākusi mums melot, to visu saucot par sabiedriskajām attiecībām. Kā ir Jums?

P.S.P.S. No 2011. gada raksta delfos: „Pateicoties “Rail Baltic”,pasažieri no Tallinas vien dažu stundu laikā varēs nonākt Varšavā, kā arīievērojami palielināsies kravu pārvadājumu ātrums.

Vidējais vilcienu ātrums šajā maršrutā būs 170 kilometrustundā, bet maksimālais ātrums varēs sasniegt pat 240 kilometrus stundā.

Vilcieni kursēs ik pa divām stundām sešas dienas nedēļā. Savukārt kravas vilcieni galamērķi sasniegs aptuveni desmitstundās.

Laigan 12 miljoni tonnu kravu gadā nav nereālistisks mērķis, ik dienas nodrošinātvairākus tūkstošus pasažieru būs krietni vien grūtāk.

Igaunijasteritorijā vēlamais “Rail Baltic” pasažieru skaits  būtu  4000dienā. “Tas ir diezgan liels skaits, raugoties uz šā brīža datiem,”atzīst Igaunijas ekonomikas un komunikāciju ministrs Juhans Partss. “Jaunitransporta savienojumi, nenoliedzami, liks cilvēkiem ceļot. Mums ir jāpaturprātā, kuri pasažieri varētu doties ceļā no šejienes – tie ir pasažieri noZiemeļvalstīm, Krievijas ziemeļrietumiem.”

Dalīties ar ierakstu:

Pievienot komentāru

avatar
10000