Pirms gada Jelgavā atklātais puķu veikals turpina
vietas tradīciju, jo uzbūvēts ziedu tirdziņa vietā. Vienkāršā, bet vienlaikus spilgtā
ēka iezīmē kvartāla stūri un tās tēlam piemīt kaut kas no 70. gadu arhitektūras elegances,
sasaucoties gan ar netālu esošās baznīcas kontraforsiem, bet jo īpaši — ar 103.
sērijas dzīvokļu mājām.
Ēka atrodas Pasta un Jāņa ielas stūrī, kur pirms tam
bija izvietots puķu tirgus un kioski. Zemes gabals atrodas kultūras pieminekļa —
Jāņa baznīcas aizsardzības zonā. Saskaņā ar Jelgavas teritorijas plānojumu
zemesgabals atrodas sabiedrisko un darījumu iestāžu teritorijā.
Būvapjomā apvienotas vairākas funkcijas — ziedu salons
un ziedu uzglabāšana pirmajā stāvā, iznomājamas biroju telpas un dienesta
dzīvoklis otrajā stāvā. Ēkas stūra apjoma kompozīcijā dominē sarkanā ķieģeļa
kolonnas — atsauce uz sakrālai arhitektūrai raksturīgajiem kontraforsiem,
savukārt sarkanais ķieģelis izvēlēts ar mērķi turpināt apkārtējai apbūvei
raksturīgo apdares veidu.
Sākotnējā iecere bija ēku būvēt divās kārtās —
stūra apjoms kā pirmā kārta, pie kuras piebūvē otrās kārtas apjomu, bet
būvniecības gaitā tika nolemts būvēt abas kārtas reizē. Līdz ar to siena, pie
kuras bloķējas otrās kārtas apjoms arī interjerā ir ar sarkanā ķieģeļa apdari.
Puķu veikals Jelgavā
Adrese: Pasta ielā 51/11
Pasūtītājs: SIA Plači
Autori: Juris Lasis, Eduards Beernaerts, arh. tehn.
Elīna Kondrāte / 8 A.M.
Būvkonstrukcijas: Vadims Sergeječevs
Ziedu
tirdzniecības zāles interjera koncepcija: Anete Karlapa (realizēts daļēji)
Kopējā platība: 660 m²
Projekts izstrādāts 2009. gadā, veikals atklāts 2010.
gada 14. Februārī
Objekts ir nominēts AS Wienerberger organizētajam konkursam Baltijas Ķieģeļu un Jumtu balva 2011, kas notiks 3. martā Tallinā
Foršs objekts! Neliels pieticīgs, bet gana pārliecinošs.
neņemot vērā, to ka sarkanais ķieģelis ir "nedaudz" apnicis no padomju laikiem, tomēr, it īpaši, ja izlasa paskaidrojuma rakstu, tad viss vēl pozitīvāks šķiet 🙂
isteniba diezgan jau briesmigs
Tiešām, kā 103 sērijas māja vai kapliča bez labiekārtojuma, vai kāda gudrība ierīkojusi plānā nolasāmos aizmugures zāģveidīgos veidojumus. Vai tas nav Lasis seniors ar konstruktora filozofiju, savu laiku un ētiku , piesedzoties ar trīs dzirdētu arhitektu buķeti.
Nu ja…skaidrs, ka Arhis lekcijas apmaklētas. Tās ķīeģeļu spēles varēja būt arī drosmīgākas un mazliet pārņemt kolonnas, bet nu…skaidrs, ka ekonomika utt. Kontekstuālisms, ar drosmīgu skatu pagātnē…!!!
bet interesanti, tas ķieģelis nav tac vislētākais materiāls…
Reiz sensenos laikos, kad Birkerts vēl skaitījās pusdievs, Metrs (lai mani atvaino par aptuveno citējumu, bet pieņemts uzskatīt, ka doma kļūst stiprāka, ja to piedēvē kādam klasiķim) par padomju mantojumu izteicās aptuveni tā, ka pagrūti esot radīt labu stāstu, ja pieejami tikai divi burti- ķieģelis un pusķieģelis. Savāda sajūta, kad bez īpašas ironijas (vai tomēr- ar?) tiek mēģināts pārstāstīt, kā savulaik ar tik pieticīgu alfabētu tika mēģināts reproducēt tipveida atstāstus par to, ko kāds it kā kaut kur esot dzirdējis par to, kā vecā Kurasāres žīdiņa Schmuilowsky puika vēlāk Amerikā esot trakas lietas ar ķieģeli un betonu darījis…. pseido-neo-post-SCO*-brutālisms? (*SCO=… Lasīt vairāk »
Interesants teksts un valoda Tavā komentārā, Uģi. Kopumā, škiet, labvēlīgs…?
Nu ja, kamēr nav piekarināts kāds semantisks uzraksts, tā īsti latvietis neko saprast nevar. Droši vien NY šādu ēciņu uzskatītu par gaumīgas un racionālas arhitektūras paraugu, bet mums štrausiem kapličas rēgojas, citiem kolhozi uztveri traumējuši.. Lai jūtīgo homo postsovjeticus neuzbudinātu, sarkanu ķieģeli vajadzētu aizliegt lietot vismaz 3 paaudzēm.
http://www.iwa…o_New_York.php
ne tikai latvietis, neviens bez uzraksta neko te nesapratīs – nav jau latvietis vainīgs. un liekas tomēr, ka ir starpība pamatīga starp tepat zemāk linkoto išigami, un šo – es gan nepiesietos pie ķieģeļiem, tur pat varbūt ir kāda doma, bet drausmīgi baltie plastmasas logi kopskatu padara diezgan nebaudāmu. tapat arī viss pārejais apjoms – tad jau varēja turpināt mazliet ar ķieģeļiem, nu vismaz pirmās bildes kreisās malas ārsienu vai kaut kā tā. es, protams, saprotu, ka krīze un tā tālāk, un jāsamierinās ir ar daudz ko, bet šai gadijumā liekas, ka vienkārša, bet tīri baudāma interpretācija par fonu ir… Lasīt vairāk »
Un ja pieņem ka plāns atbilst patiesībai,j, tad šajā gadijumā ķieģelim ir tīri aplikatīva nozīme, atšķirībā no Išigami ēkas . Varēja netērēt laiku un līdzekļus, kopējot nepareizi 103 sērijas izskatu.
Par tām kapličām…ir jau arī atsevišķos kapos uzraksti uz akmeņiem, kas stāsta par to cik jaukas un svaigas tās rozes bijušas…tad nu, te tās rozes būs svaigas katru dienu. Caurmērā, protams, te varētu dienām spriest par to, kur tonis un kur pustonis. Beigu beigās, pat kustoņa klasificēšana īsti skaidrību neieviesīs. Aizlieght sarkano ķieģeli…emm…nu to, protams, varētu mēģināt, bet…no otras puses, varbūt, ka nemaz nav nepieciešams. Es te šodien lasiju, ka kāds LV iedzimtais stāstija, ka labprātāk klausās par nācijas nākotni krievu valodā, nevis latviešu ar šāūsmīgū krievu akcentu. Labi…varēja jau to visu darīt vai nu ar lielāku ironiju vai arī… Lasīt vairāk »
ai kā man patīk tavs komentārs! precīzi, .. Apsasmējos 😀
Aptuveni nojaušu, ko domāji, bet jānorāda, ka semantikai ar semiotiku nav neko daudz vairaāk kopīga kā Andim Sīlim ar pētersīļiem. Pēc savas semantikas neviens no tiem nav lamuvārds, bet par tādiem kļuvuši nevietā un pārmērīga lietojuma dēļ (līdzīgi, kā piem. i-biotops vai eNtelektuālis). 😉 Lai spriedelētu, kas IR labs, kas tāds NAV (un kādi vispār kritēriji laba un ļauna atzīšanai), būtu jāzina vai nu daudz vairāk, vai daudz mazāk. Latviešu dzen-budisma guru teicis: "Būs, kam patiks!" Man interesantāka tēma šķiet arhitektūras kā valodas iespējas, īpatnības un formas. Locīt pirksteļus, lai te izpaustos likās tapēc vien vērts, ka šī būve arī… Lasīt vairāk »
Pilsētu, kurā Kāns pavadīja agrīno bērnību, sauca par Ārensburgu. Kuresāre, tāpat kā Daugavpils ir nosaukums, kas radīts tikai pēc Pirmā pasaules kara, izveidojot nacionālās valstis.
nezinu par mājām, bet Tavus domu gājienus ir prieks lasīt 🙂
raksti biežāk 🙂
Re kā putru pats pavairo – semantika ir semiotikas nozare, ja Tev šķiet, ka šis "sakars" ir verbalizējams kā "nav nekā daudz vairāk kopīga", tad sarunāties kļūst apgrūtinoši, jo, protams, ka subjektīvi drīkstam interpretēt kvantitatīvo jēdzienu "daudz", it sevišķi valodnieciski īpatnējā kombinācijā ar "vairāk" – tā var sapīties pat 3 ikdienišķos vārdos, kur nu vēl spriest par tik "māksliniecisku" padarīšanu kā arhitektūra. Skaidrs, ka Kuģis nav K.Uģis, bet vai tiešām nespēj tikt galā ar savu konceptuāli/emocionāli/semiotiski/vēsturiski un vēl vis-kaut-kā izstaipīto uztveri aplūkojot salīdzinoši vienkāršo ēciņu? Vai tad tiešām domā, ka tās aplūkotāju reakcija ir atkarīga no autoru paskaidrojuma raksta? Lejāk… Lasīt vairāk »
Re, te nu ari nonakam pie tā purviņa, pa kuru pabradaties man šķiet interesanti. Semantika ņemas ap zīmju nozīmi, pieņemot, ka tā tām jau PIEMĪT – respektīvi- pastāv kāda zīmju sistēma= ~ valoda. Kamēr var pastāvēt arī zīmes, kurām nozīmes nav, vai nav zināma/saprotama vērotājam, vai aizmirsusies…vai vēl trakāk- nemaz nav bijusi zināma teksta autoram… (kā osiņa ausī) Jautajumi- Vai arhitektūra ir valoda? Vai tā VISPĀR atbilst valodas kritērijiem? Vai vien- kaut kādu informāciju atspoguļojošs lietu kopums- zīmes bez nozīmes, kā pēdas sniegā? (nu i ponatoptalji!) Ja tomēr ar nozīmi- vai vienmēr, vai tikai dažreiz (simbolisms). Un vispār- vai baigi… Lasīt vairāk »
Protams. Vien šajā gadījumā man gribējās uzsvērt Kāna ģeogrāfiskās saistības apli un tādā sakarā Kurasāre ir vidēji saprotamāka, nekā Ārensburga 😉
Tas purvs droši vien ir izbrienams – nesen lasīju grāmateli par mākslas teorētiskajām problēmām – tur tika identificēti kādi 20 puslīdz objektīvi parametri, kurus izvērtējot iespējams spriest par konkrētu veikumu. Latviešu valodā par arhitektūru neko tamlīdzīgu neesmu redzējis, tāpēc arī izglītības trūkuma dēļ interesentiem ir grūti strukturēti formulēt viedokli, sanāk tas emocionālais "sūds/forši" bez jebkādas argumentācijas. Ar "radītājiem" droši vien nav labāk, pārsvarā viss notiek intuitīvā līmenī. Par Taviem jautājumiem – "zīme" manuprāt paģēr kvalitāti "jēga", ja tās nav, tad tā nevarētu būt klasificējama kā "zīme", t.i. – "zīme bez no-zīmes" ir kalambūrs nevietā. "Silti un mājīgi" = miteklis/būve +… Lasīt vairāk »
Par spriešanas matricu – interesanti. Kā biji to domājis? Pastāsti lūdzu kaut ko vairāk par grāmateli – acīmredzot idejas ir labas. Apaļais galds būtu labs, bet tad vajadzētu pieaicināt arī prof.I.Strautmani, prof. J.Krastiņu ,asoc.prof. U.Bratuškinu un vēl dažus. Būtu interesanti!
Paldies par publikāciju ! Interesanti būtu redzēt arī citus Latvijas arhitektu īstenotos projektus, kam ir drosme uzklausīt komentārus !
Tur tā lieta , ka objekta autors nav arhitekts. Varbūt būtu bijis labāk nepublicēt šo objektu, bet tomēr drosmīgs. Štrausam būs taisnība.
jelgavas arhitekti mak vidi sačakaret, tur nav jautajumu… buvvaldes vaditaja jau ir lauku inženiere pilsetas arhitekts ka amats likvidets… ko var gaidit no tadas parvaldes? ka pazinam tiek skanoti jebkadi sud… ne sarkankieģeļu mūri…
ja ja loti labi atkaroto 70to gadu arhitekturas formas, to tik visiem jelgavniekiem vajag… un ļeņina pieminekli centra!
kad augšā citiem smadzenes dāvināja, tu, laikam, staigāji kaut kur tālu…
Pilnīgi piekrītu par tām smadzenēm…kādam pietrūka…! Ir jāatzīst, ka objekts vidi nu nekādi nav sabojājis – ļoti, pat pārāk kontekstuāli veidota ēka. Bet – lai ir! Vide nu, nekādi nav sabojāta – vienīgais jautājums – varēja (varbūt) mazliet mūsdienīgāk – arī ar ķieģeli….
Vienmēr iespējams – ja ne labāk, tad citādāk …
Neesi nu tik bargs, Roman!
Deviņdesmitajos bija notikums, ja ciemā bija parādijies savādāks auto. Mūsdienās nevienu nepārsteigsi, ja prezentēsi savu jauno LADU, kaut vai tūnētu.
Jāatzīst, ka tā iederētos Jelgavas kolhoza autoparkā. Nu un tad? http://www.vaz…ra_2170_sedans/
Citādāk neņemos te savu viedokli izteikt. Ja vērtē tikai foto redzamo, tad Bietes kandidāts par kādiem 300% … tikai personiskā arhitektūras skatītāja pieredze liecina, ka pat kvalitatīvi nobildēts no iespaida dabā var atšķirties par 180 grādiem.
Es nesaprotu, kas par bļaušanu! Ja kāds to pašu efektu (vertikālais dalījums, kas atgādina žalūziju) mēģina panākt ar koka dēlīšiem vai sarūsējušiem skārda gabaliem, tad daži viedie elš: cik skaisti, inovatīvi un tā tālāk, bet kad to dara ķieģelī tad visādi nozākā. Kad pēc dažiem gadiem dēlīši ir palikuši melni, apklājušies sūnām un vēl pēc pieciem ir nopuvuši un krīt no fasādes uz galvas, par šo objektu arhitektonisko kvalitāti vairs neviens neraksta. Un vēl daži atļaujas mest akmeni saskaņojošo institūciju dārziņā. Kad mēgina neskaņot tiešām sū…., tad tiek pārmests, ka būvvaldes arhitekts ir tiesīgs skaņot tikai to, kas attiecas uz… Lasīt vairāk »
Tā gan. Gudriniece.
neviens nevar sagremot to, ka objekts neuzbāzīgi un organiski iesēdināts attiecīgājā vidē. ik viena ego būtu bļāvis uzradīt tur kādu pārsteidzošu kompeni lai pierādītu savu neatkārtojamo esamību arh pasaulē.
un starp citu, ķieģelītis pēdējos gados ir nepelnīti atstāts novārtā.
Nu re, vainīgā klāt. Tas ir tāds samierniecisks viedoklis. Mūsu nelaime, ka maizi ēdam tagad un redzam visu uzbūvēto tādu, kāds tas ir . Laiks neko nepalīdz, tikai notrulināmies līdz bomžu līmenim atrodoties vidē, kur acis bēg no agresīviem, bezveidīgiem skatiem un ar visu aprodam.
Aicinot autorus publicēt šīs ēkas bildes, arī man pašam nebija viennozīmīgi noteikta attieksme pret ēku, jo līdz galam nespēju sev formulēt – kā to vērtēt. Jāatzīst, ka komentāros izveidojusies diskusija mani labā nozīmē pārsteidza – nebiju iztēlojies, ka ēkai piemīt tik milzīgs potenciāls – mulsināt vērtētājus un raisīt tādu domu apmaiņu. Redzot šo rezultātu, celtni varu novērtēt vēl augstāk kā sākumā. Jo tas vien man liekas vērtīgi, – ka tāda neliela ēka spēj tā provocēt, tik daudziem neatļaujot palikt vienaldzīgiem. Ja atmestu centienus racionāli argumentēt, tad teiktu, ka ēka man vairāk patīk, nekā pretēji. Bet tas iespējams tāpēc, ka man… Lasīt vairāk »
Katram, kas gatavs savu garadarbu izlikt publiskai košļāšanai vietējā informācijas telpā, laikam jābūt apveltītam ar izteiktu noslieci uz sadomazohismu.Tostarp komentāros kā spogulī redzama vietējās kultūrtelpas – pašu pieredzes, intelekta utt. – klīniskā aina: ikviens rakstītājs, pirmkārt, raksta par sevi.
"(..) īsti nevar uztvert autoru attieksmi" – piekrītu, autoriem jābūt spējīgiem attieksmi definēt. Taču autora ieplānotajam vēstījumam īstenībā nav izšķirošas nozīmes. Pēc analoģijām no mākslas zināms, ka mākslas darbs (droši vien arī ēka) palaists pasaulē, kļūst atkarīgs no interpreta – kritiķa, skatītāja, patērētāja – turklāt pirmais spēj iepūst objektam tādu konceptuālu saturu, kāds tā radītājam nav rādījies sapņos.
Pieņemu, ka pie šīs tēmas varētu arī izvērst to K, lai gan, nesaskatu arī Kuģošanās prasmē nekādu vainu. Bet komentārs no IlzeM, man šķiet pārlieku prasīgs pret profesionāļu saimi. Nedomāju, ka daudziem amatabrāļiem izdodās radīt perfekto teorētisko pamatojumu savam garadarbam, pirms paša garadarba tapšanas. Kā nekā…intuīcija jau nu arī nebūtu norakstāma kā antitēze radīšanai kā tādai. Lai nebūtu atkal jākerās pie Vitgenštaina un Tafuri, paralēles šoreiz vilkšu ar mūziku. Pēc The London Howlin’Wolf Sessions (1981) klausīšanās ( It sevišķi iesildīšanos pirms The Red Rooster) tiku pie Blind Faith (1969). Biju pārsteigts, ka "Do what you like" (15:20) ietvēra sevī pilnīgi… Lasīt vairāk »
Nu jau aiziet runas par ekskrementiem, kuros var kādreiz atrast arī pa kādai pērlei, ja nezin ko iepriekš ēdis.
…un tad es iešu Tev garām un ar lielu izbrīnu teikšu: "Zīķeri tu Slavenais" kā tu esi izmainijies!
tādas sajūtas šodien, kad beidzot izdevās šo objektu "aptaustīt" klātienē. Veca patiesība, fotogrāfs spēj, kā vecu kūku saprišināt, tā dimanta diadēmu parādīt kā stikla grabuļus. Šoreiz te publicētajās bildēs ir vairāk sanācis otrais (lai neizteiktos skarbāk).
Visai patīkams objektiņš dabā, pat stikla-alumīnija fasāde otrajā pusē nespēj pārāk sabojāt. Tiesa, par ko noelsties ah un oh arī nav, tomēr ķieģeļu forma un faktūra radīja ļoti labvēlīgu iespaidu. Un nekādas postpadomu 80-o gadu nostaļģijas, kaut foto te stāsta tieši to.
Kaarteejais padomju sharmantais monstrs pilseetaa bez sejas
Izskatās ļoti pārliecinoši, kko līdzīgu redzēju te http://www2.a4d.lv/lv/bil..
Un nevajag visu pielīdzināt kkādiem padomju laikiem, jo jau mēs tā vērtētu lietas, tad vienu lielu daļu kultūras pieminekļu varētu likt tai pat mucā 🙂
Aicinot autorus publicēt šīs ēkas bildes, arī man pašam nebija viennozīmīgi noteikta attieksme pret ēku, jo līdz galam nespēju sev formulēt – kā to vērtēt. Jāatzīst, ka komentāros izveidojusies diskusija mani labā nozīmē pārsteidza – nebiju iztēlojies, ka ēkai piemīt tik milzīgs potenciāls – mulsināt vērtētājus un raisīt tādu domu apmaiņu. Redzot šo rezultātu, celtni varu novērtēt vēl augstāk kā sākumā. Jo tas vien man liekas vērtīgi, – ka tāda neliela ēka spēj tā provocēt, tik daudziem neatļaujot palikt vienaldzīgiem. Ja atmestu centienus racionāli argumentēt, tad teiktu, ka ēka man vairāk patīk, nekā pretēji. Bet tas iespējams tāpēc, ka man… Lasīt vairāk »
Katram, kas gatavs savu garadarbu izlikt publiskai košļāšanai vietējā informācijas telpā, laikam jābūt apveltītam ar izteiktu noslieci uz sadomazohismu.Tostarp komentāros kā spogulī redzama vietējās kultūrtelpas – pašu pieredzes, intelekta utt. – klīniskā aina: ikviens rakstītājs, pirmkārt, raksta par sevi.
"(..) īsti nevar uztvert autoru attieksmi" – piekrītu, autoriem jābūt spējīgiem attieksmi definēt. Taču autora ieplānotajam vēstījumam īstenībā nav izšķirošas nozīmes. Pēc analoģijām no mākslas zināms, ka mākslas darbs (droši vien arī ēka) palaists pasaulē, kļūst atkarīgs no interpreta – kritiķa, skatītāja, patērētāja – turklāt pirmais spēj iepūst objektam tādu konceptuālu saturu, kāds tā radītājam nav rādījies sapņos.
Pieņemu, ka pie šīs tēmas varētu arī izvērst to K, lai gan, nesaskatu arī Kuģošanās prasmē nekādu vainu. Bet komentārs no IlzeM, man šķiet pārlieku prasīgs pret profesionāļu saimi. Nedomāju, ka daudziem amatabrāļiem izdodās radīt perfekto teorētisko pamatojumu savam garadarbam, pirms paša garadarba tapšanas. Kā nekā…intuīcija jau nu arī nebūtu norakstāma kā antitēze radīšanai kā tādai. Lai nebūtu atkal jākerās pie Vitgenštaina un Tafuri, paralēles šoreiz vilkšu ar mūziku. Pēc The London Howlin’Wolf Sessions (1981) klausīšanās ( It sevišķi iesildīšanos pirms The Red Rooster) tiku pie Blind Faith (1969). Biju pārsteigts, ka "Do what you like" (15:20) ietvēra sevī pilnīgi… Lasīt vairāk »
Nu jau aiziet runas par ekskrementiem, kuros var kādreiz atrast arī pa kādai pērlei, ja nezin ko iepriekš ēdis.
…un tad es iešu Tev garām un ar lielu izbrīnu teikšu: "Zīķeri tu Slavenais" kā tu esi izmainijies!
Kaarteejais padomju sharmantais monstrs pilseetaa bez sejas
Izskatās ļoti pārliecinoši, kko līdzīgu redzēju te http://www.a4d.lv/lv/bil..
Un nevajag visu pielīdzināt kkādiem padomju laikiem, jo jau mēs tā vērtētu lietas, tad vienu lielu daļu kultūras pieminekļu varētu likt tai pat mucā 🙂
tādas sajūtas šodien, kad beidzot izdevās šo objektu "aptaustīt" klātienē. Veca patiesība, fotogrāfs spēj, kā vecu kūku saprišināt, tā dimanta diadēmu parādīt kā stikla grabuļus. Šoreiz te publicētajās bildēs ir vairāk sanācis otrais (lai neizteiktos skarbāk).
Visai patīkams objektiņš dabā, pat stikla-alumīnija fasāde otrajā pusē nespēj pārāk sabojāt. Tiesa, par ko noelsties ah un oh arī nav, tomēr ķieģeļu forma un faktūra radīja ļoti labvēlīgu iespaidu. Un nekādas postpadomu 80-o gadu nostaļģijas, kaut foto te stāsta tieši to.
Foršs objekts! Neliels pieticīgs, bet gana pārliecinošs.
neņemot vērā, to ka sarkanais ķieģelis ir "nedaudz" apnicis no padomju laikiem, tomēr, it īpaši, ja izlasa paskaidrojuma rakstu, tad viss vēl pozitīvāks šķiet 🙂
isteniba diezgan jau briesmigs
Tiešām, kā 103 sērijas māja vai kapliča bez labiekārtojuma, vai kāda gudrība ierīkojusi plānā nolasāmos aizmugures zāģveidīgos veidojumus. Vai tas nav Lasis seniors ar konstruktora filozofiju, savu laiku un ētiku , piesedzoties ar trīs dzirdētu arhitektu buķeti.
Nu ja…skaidrs, ka Arhis lekcijas apmaklētas. Tās ķīeģeļu spēles varēja būt arī drosmīgākas un mazliet pārņemt kolonnas, bet nu…skaidrs, ka ekonomika utt. Kontekstuālisms, ar drosmīgu skatu pagātnē…!!!
bet interesanti, tas ķieģelis nav tac vislētākais materiāls…
Reiz sensenos laikos, kad Birkerts vēl skaitījās pusdievs, Metrs (lai mani atvaino par aptuveno citējumu, bet pieņemts uzskatīt, ka doma kļūst stiprāka, ja to piedēvē kādam klasiķim) par padomju mantojumu izteicās aptuveni tā, ka pagrūti esot radīt labu stāstu, ja pieejami tikai divi burti- ķieģelis un pusķieģelis. Savāda sajūta, kad bez īpašas ironijas (vai tomēr- ar?) tiek mēģināts pārstāstīt, kā savulaik ar tik pieticīgu alfabētu tika mēģināts reproducēt tipveida atstāstus par to, ko kāds it kā kaut kur esot dzirdējis par to, kā vecā Kurasāres žīdiņa Schmuilowsky puika vēlāk Amerikā esot trakas lietas ar ķieģeli un betonu darījis…. pseido-neo-post-SCO*-brutālisms? (*SCO=… Lasīt vairāk »
Pilsētu, kurā Kāns pavadīja agrīno bērnību, sauca par Ārensburgu. Kuresāre, tāpat kā Daugavpils ir nosaukums, kas radīts tikai pēc Pirmā pasaules kara, izveidojot nacionālās valstis.
Protams. Vien šajā gadījumā man gribējās uzsvērt Kāna ģeogrāfiskās saistības apli un tādā sakarā Kurasāre ir vidēji saprotamāka, nekā Ārensburga 😉
Interesants teksts un valoda Tavā komentārā, Uģi. Kopumā, škiet, labvēlīgs…?
Nu ja, kamēr nav piekarināts kāds semantisks uzraksts, tā īsti latvietis neko saprast nevar. Droši vien NY šādu ēciņu uzskatītu par gaumīgas un racionālas arhitektūras paraugu, bet mums štrausiem kapličas rēgojas, citiem kolhozi uztveri traumējuši.. Lai jūtīgo homo postsovjeticus neuzbudinātu, sarkanu ķieģeli vajadzētu aizliegt lietot vismaz 3 paaudzēm.
Aptuveni nojaušu, ko domāji, bet jānorāda, ka semantikai ar semiotiku nav neko daudz vairaāk kopīga kā Andim Sīlim ar pētersīļiem. Pēc savas semantikas neviens no tiem nav lamuvārds, bet par tādiem kļuvuši nevietā un pārmērīga lietojuma dēļ (līdzīgi, kā piem. i-biotops vai eNtelektuālis). 😉 Lai spriedelētu, kas IR labs, kas tāds NAV (un kādi vispār kritēriji laba un ļauna atzīšanai), būtu jāzina vai nu daudz vairāk, vai daudz mazāk. Latviešu dzen-budisma guru teicis: "Būs, kam patiks!" Man interesantāka tēma šķiet arhitektūras kā valodas iespējas, īpatnības un formas. Locīt pirksteļus, lai te izpaustos likās tapēc vien vērts, ka šī būve arī… Lasīt vairāk »
nezinu par mājām, bet Tavus domu gājienus ir prieks lasīt 🙂
raksti biežāk 🙂
Re kā putru pats pavairo – semantika ir semiotikas nozare, ja Tev šķiet, ka šis "sakars" ir verbalizējams kā "nav nekā daudz vairāk kopīga", tad sarunāties kļūst apgrūtinoši, jo, protams, ka subjektīvi drīkstam interpretēt kvantitatīvo jēdzienu "daudz", it sevišķi valodnieciski īpatnējā kombinācijā ar "vairāk" – tā var sapīties pat 3 ikdienišķos vārdos, kur nu vēl spriest par tik "māksliniecisku" padarīšanu kā arhitektūra. Skaidrs, ka Kuģis nav K.Uģis, bet vai tiešām nespēj tikt galā ar savu konceptuāli/emocionāli/semiotiski/vēsturiski un vēl vis-kaut-kā izstaipīto uztveri aplūkojot salīdzinoši vienkāršo ēciņu? Vai tad tiešām domā, ka tās aplūkotāju reakcija ir atkarīga no autoru paskaidrojuma raksta? Lejāk… Lasīt vairāk »
Re, te nu ari nonakam pie tā purviņa, pa kuru pabradaties man šķiet interesanti. Semantika ņemas ap zīmju nozīmi, pieņemot, ka tā tām jau PIEMĪT – respektīvi- pastāv kāda zīmju sistēma= ~ valoda. Kamēr var pastāvēt arī zīmes, kurām nozīmes nav, vai nav zināma/saprotama vērotājam, vai aizmirsusies…vai vēl trakāk- nemaz nav bijusi zināma teksta autoram… (kā osiņa ausī) Jautajumi- Vai arhitektūra ir valoda? Vai tā VISPĀR atbilst valodas kritērijiem? Vai vien- kaut kādu informāciju atspoguļojošs lietu kopums- zīmes bez nozīmes, kā pēdas sniegā? (nu i ponatoptalji!) Ja tomēr ar nozīmi- vai vienmēr, vai tikai dažreiz (simbolisms). Un vispār- vai baigi… Lasīt vairāk »
Tas purvs droši vien ir izbrienams – nesen lasīju grāmateli par mākslas teorētiskajām problēmām – tur tika identificēti kādi 20 puslīdz objektīvi parametri, kurus izvērtējot iespējams spriest par konkrētu veikumu. Latviešu valodā par arhitektūru neko tamlīdzīgu neesmu redzējis, tāpēc arī izglītības trūkuma dēļ interesentiem ir grūti strukturēti formulēt viedokli, sanāk tas emocionālais "sūds/forši" bez jebkādas argumentācijas. Ar "radītājiem" droši vien nav labāk, pārsvarā viss notiek intuitīvā līmenī. Par Taviem jautājumiem – "zīme" manuprāt paģēr kvalitāti "jēga", ja tās nav, tad tā nevarētu būt klasificējama kā "zīme", t.i. – "zīme bez no-zīmes" ir kalambūrs nevietā. "Silti un mājīgi" = miteklis/būve +… Lasīt vairāk »
Par spriešanas matricu – interesanti. Kā biji to domājis? Pastāsti lūdzu kaut ko vairāk par grāmateli – acīmredzot idejas ir labas. Apaļais galds būtu labs, bet tad vajadzētu pieaicināt arī prof.I.Strautmani, prof. J.Krastiņu ,asoc.prof. U.Bratuškinu un vēl dažus. Būtu interesanti!
http://www.iwa…o_New_York.php
ne tikai latvietis, neviens bez uzraksta neko te nesapratīs – nav jau latvietis vainīgs. un liekas tomēr, ka ir starpība pamatīga starp tepat zemāk linkoto išigami, un šo – es gan nepiesietos pie ķieģeļiem, tur pat varbūt ir kāda doma, bet drausmīgi baltie plastmasas logi kopskatu padara diezgan nebaudāmu. tapat arī viss pārejais apjoms – tad jau varēja turpināt mazliet ar ķieģeļiem, nu vismaz pirmās bildes kreisās malas ārsienu vai kaut kā tā. es, protams, saprotu, ka krīze un tā tālāk, un jāsamierinās ir ar daudz ko, bet šai gadijumā liekas, ka vienkārša, bet tīri baudāma interpretācija par fonu ir… Lasīt vairāk »
Un ja pieņem ka plāns atbilst patiesībai,j, tad šajā gadijumā ķieģelim ir tīri aplikatīva nozīme, atšķirībā no Išigami ēkas . Varēja netērēt laiku un līdzekļus, kopējot nepareizi 103 sērijas izskatu.
Par tām kapličām…ir jau arī atsevišķos kapos uzraksti uz akmeņiem, kas stāsta par to cik jaukas un svaigas tās rozes bijušas…tad nu, te tās rozes būs svaigas katru dienu. Caurmērā, protams, te varētu dienām spriest par to, kur tonis un kur pustonis. Beigu beigās, pat kustoņa klasificēšana īsti skaidrību neieviesīs. Aizlieght sarkano ķieģeli…emm…nu to, protams, varētu mēģināt, bet…no otras puses, varbūt, ka nemaz nav nepieciešams. Es te šodien lasiju, ka kāds LV iedzimtais stāstija, ka labprātāk klausās par nācijas nākotni krievu valodā, nevis latviešu ar šāūsmīgū krievu akcentu. Labi…varēja jau to visu darīt vai nu ar lielāku ironiju vai arī… Lasīt vairāk »
ai kā man patīk tavs komentārs! precīzi, .. Apsasmējos 😀
Paldies par publikāciju ! Interesanti būtu redzēt arī citus Latvijas arhitektu īstenotos projektus, kam ir drosme uzklausīt komentārus !
Tur tā lieta , ka objekta autors nav arhitekts. Varbūt būtu bijis labāk nepublicēt šo objektu, bet tomēr drosmīgs. Štrausam būs taisnība.
jelgavas arhitekti mak vidi sačakaret, tur nav jautajumu… buvvaldes vaditaja jau ir lauku inženiere pilsetas arhitekts ka amats likvidets… ko var gaidit no tadas parvaldes? ka pazinam tiek skanoti jebkadi sud… ne sarkankieģeļu mūri…
ja ja loti labi atkaroto 70to gadu arhitekturas formas, to tik visiem jelgavniekiem vajag… un ļeņina pieminekli centra!
kad augšā citiem smadzenes dāvināja, tu, laikam, staigāji kaut kur tālu…
Neesi nu tik bargs, Roman!
Pilnīgi piekrītu par tām smadzenēm…kādam pietrūka…! Ir jāatzīst, ka objekts vidi nu nekādi nav sabojājis – ļoti, pat pārāk kontekstuāli veidota ēka. Bet – lai ir! Vide nu, nekādi nav sabojāta – vienīgais jautājums – varēja (varbūt) mazliet mūsdienīgāk – arī ar ķieģeli….
Vienmēr iespējams – ja ne labāk, tad citādāk …
Deviņdesmitajos bija notikums, ja ciemā bija parādijies savādāks auto. Mūsdienās nevienu nepārsteigsi, ja prezentēsi savu jauno LADU, kaut vai tūnētu.
Jāatzīst, ka tā iederētos Jelgavas kolhoza autoparkā. Nu un tad? http://www.vaz…ra_2170_sedans/
Citādāk neņemos te savu viedokli izteikt. Ja vērtē tikai foto redzamo, tad Bietes kandidāts par kādiem 300% … tikai personiskā arhitektūras skatītāja pieredze liecina, ka pat kvalitatīvi nobildēts no iespaida dabā var atšķirties par 180 grādiem.
Es nesaprotu, kas par bļaušanu! Ja kāds to pašu efektu (vertikālais dalījums, kas atgādina žalūziju) mēģina panākt ar koka dēlīšiem vai sarūsējušiem skārda gabaliem, tad daži viedie elš: cik skaisti, inovatīvi un tā tālāk, bet kad to dara ķieģelī tad visādi nozākā. Kad pēc dažiem gadiem dēlīši ir palikuši melni, apklājušies sūnām un vēl pēc pieciem ir nopuvuši un krīt no fasādes uz galvas, par šo objektu arhitektonisko kvalitāti vairs neviens neraksta. Un vēl daži atļaujas mest akmeni saskaņojošo institūciju dārziņā. Kad mēgina neskaņot tiešām sū…., tad tiek pārmests, ka būvvaldes arhitekts ir tiesīgs skaņot tikai to, kas attiecas uz… Lasīt vairāk »
Tā gan. Gudriniece.
neviens nevar sagremot to, ka objekts neuzbāzīgi un organiski iesēdināts attiecīgājā vidē. ik viena ego būtu bļāvis uzradīt tur kādu pārsteidzošu kompeni lai pierādītu savu neatkārtojamo esamību arh pasaulē.
un starp citu, ķieģelītis pēdējos gados ir nepelnīti atstāts novārtā.
Nu re, vainīgā klāt. Tas ir tāds samierniecisks viedoklis. Mūsu nelaime, ka maizi ēdam tagad un redzam visu uzbūvēto tādu, kāds tas ir . Laiks neko nepalīdz, tikai notrulināmies līdz bomžu līmenim atrodoties vidē, kur acis bēg no agresīviem, bezveidīgiem skatiem un ar visu aprodam.