Šodien — Igaunijas Neatkarības diena, svētki, ko A4D ik
gadus atzīmē, publicējot dažādus
materiālus par kaimiņvalsts arhitektūru un urbānismu.
Balvas
Kultūrkapitāla fonda
godalgas
Balvas, īpaši ja tās ir dažādas, ir viens no skatījumiem, kas var atklāt aktuālo
ainu kādā nozarē. Nozīmīgākais ikgadējais valsts apbalvojums arhitektūrai Igaunijā
ir Kultūrkapitāla fonda prēmijas, kas ik gadus janvārī tiek pasniegtas dažādu
nozaru kultūras sasniegumiem.
Par «arhitektūras formu un jēgu, kas kļuvusi par notikumu un
darbību» ar Kultūrkapitāla fonda arhitektūras balvu šogad tika atzīmēta īslaicīga,
bet pietiekoši nozīmīga būve — Salmu teātris, kas atradās Skones bastionā
Tallinā un pagājušajā vasarā bija viens no Eiropas kultūras galvaspilsētas
programmas epicentriem. Godalgu saņēma būves autori — birojs Salto (Maarja
Kask, Karli Luik, Ralf Lõoke, Pelle-Sten Viiburg) un teātra
NO99 direktore Ene-Liis Semper. Savukārt īpašu Arhitektūras rīcības balvu saņēma
pilsētas instalāciju festivāla LIFT11 kuratores Margit Argus, Margit Aule, Maarin Ektermann, Ingrid Ruudi, — «par
sabiedrības uzmanības pievēršanu pilsētas telpas daudzveidībai, rosinot to
lietot un interpretēt.»
Savukārt pašu galveno Kultūrkapitāla fonda godalgu
saņēma cienījama interjera arhitekte Juta
Lember — par Sanktpēterburgas Sv. Jāņa baznīcas restaurāciju. Šī baznīca,
ko 1860. gadā toreizējā Krievijas galvaspilsētā sev uzcēla turienes igauņu
kopiena, ir bijusi nozīmīga celtne viņu kultūrai, sava veida neatkarības
simbols. Tajā 1888. gadā pirmo reizi atskanēja aicinājumi pretoties cara
valdības rusifikācijas politikai, bet 1917. gada pavasarī no baznīcas sākās 40
tūkstošu igauņu gājiens uz Tauridas pili, pieprasot nacionālo autonomiju. Iepriekšējā gadsimta 30. gados ēka tika pārbūvēta un degradēta,
kalpojot noliktavām un darbnīcām, taču nu, pēc restaurācijas ir atguvusi
kādreizējo spozmi.
Jaunā arhitekta
prēmija
Nozīmīga godalga ir arī Igaunijas Jaunā arhitekta prēmija,
ko nu jau ceturto reizi piešķīra Arhitektu savienība, taču balvu 4500 eiro
vērtībā sponsorē privāti ziedotāji — investīciju baņķieris Heldūrs Mēritss un
kompānija GO Travel, naudu
paredzot izlietot lielākam ceļojumam. Balvas vecuma ierobežojums ir 40 gadi,
bet kā smej daži igauņi — jau atkal balvu saņēma nevis jauns, bet vecs
arhitekts, kuram jau krietni pāri 30.
Balvu pirms pāris nedēļām, 9. februārī kā allaž pasniedza prezidents
Tomass Hendriks Ilvess, un šoreiz par laureātu kļuva Villems Tomiste (Villem
Tomiste, 1975). Savā interesantajā un saturīgajā uzrunā Ilvess atzina, ka
balva ir uzslava Igaunijas arhitektūrai un igauņu arhitektūras izglītībai. Prezidents
runāja par tukšumiem pilsētā, aplūkojot tos ne vien fiziskā, bet arī mentālā nozīmē
— kā draudu minot pilsētas kodolu, kurā paliek vien iepirkšanās centri,
viesnīcas un biroji, bilstot, ka pilsētai jābūt daudzslāņainai, dzīvai un
aizraujošai. Atsauces uz pilsētu centriem nav nejaušas, zinot, ka Tomistes
ievērojamākie un arī provokatīvākie darbi ir pašā Tallinas un arī Rakveres centrā,
ikdienā «uzrunājot» tūkstošiem cilvēku.
Villems Tomiste latviešu publikai labāk
pazīstams, kā viens no dibinātājiem un vadošajiem arhitektiem birojā KOSMOS, ko
viņš kopā ar diviem kolēģiem (Ott Kadarik,
Mihkel Tüür) izveidoja 2002. gadā. Dramatiska
telpiskā valoda, hipermoderni apjomu kārtojumi un rotaļīgs materiālu lietojums
— tās ir iezīmes, kas raksturo biroja darbus — arī pretrunīgi vērtētus un
provokatīvus projektus un ēkas. Plašāku ievērību KOSMOS savulaik izpelnījās ar
dzīvojamo māju projektu Lāgri, Tallinas pievārtē (2003) un Rakveres Centrālais
laukumu (2004). Diskutabla šķiet viņu ēkaTallinas vecpilsētas malā (Aiamaja, 2009), bet viennozīmīgi
visievērojamākā KOSMOS būve ir ēka Rotermanni kvartālā (2009). Tā ir gan
arhitektoniski, gan pilsētbūvnieciski interesantākā būve šajā zīmīgajā Tallinas
vietā. Ēka ir veidota kā četri atsevišķi, dažādās krāsās un dažādiem
materiāliem apdarināti apjomi, ko zemes līmenī ir apvienota ar iepirkšanās
centra stāvs, kas starp lielajām mājām paceļas kā kalns. Par šo kompleksu
Rotemani kvartālā, KOSMOS 2008. gadā saņēma Igaunijas Valsts kultūras prēmiju.
Blakus uzbūvētajām ēkām, KOSMOS ir bijis
pazīstams arī ar dažādiem abstraktiem piedāvājumiem, tādām kā abstraktām
spekulācijām, kas nereti bijuši pašu iniciatīvas, neviena nepasūtīti projekti
(piedāvājumi no autosatiksmes brīvam Viru laukumam (2004) un Svēta gara tornim
Tallinā (2002)), kā arī ar daudziem spilgtiem konkursu darbiem. Startējot gan
kopā ar Veroniku Valku, gan kolēģiem no KOSMOS, Villems Tomiste ir ieguvis
godalgotas vietas un veicināšanas prēmijas turpat 60 vietējos un starptautiskos
arhitektūras konkursos.
Rīgā KOSMOS bija pazīstams, kopš dalības
pirmajā no starptautiskajiem plenēriem(2003), kas toreiz pievērsās Ķipsalas
attīstības koncepcijai. Pāris gadus vēlāk (2005) piedaloties Klīversalas
konkursā ar konceptuāli visskaidrāko, bet reizē arī provokatīvāko projektu —
ēku kā milzu sienu gar pašu Āgenskalna līča krastu, pārējo teritoriju atstājot
salīdzinoši nelielai apbūvei un parkam, – viņi saņēma veicināšanas prēmiju.
Birojs izstrādājis arī alternatīvu variantu Skanstes virsotņu augstceltnēm
(2007).
Pagājušājā gadā KOSMOS sašķēlās, Ots un Mihkels
nodibināja savu biroju Kadarik, Tüür. Arhitektid (KTA), bet Villems vēlāk KOSMOSu pārdēvēja par Stuudio Tallinn. Viens no viņa nesenākajiem,
pašiniciatīvas projektiem ir piedāvājums ir gājēju tilts, kas vecpisētu
savienotu ar pagājušogadu apmeklētājiem atvērto Skones bastionu, it kā
iezīmējot kādreiz pārraktā vaļņa vietu. Projektu jau ir atbalstījis Pilsētas
plānošanas departaments, kā arī Kultūras un mantojuma departaments un tagad
atliek gaidīt naudu, kas ļautu projektu īstenot. Tomiste ir arī Igaunijas arhitektu savienība
spriekšsēža vietnieks un pagājušājā gadā bija viens no Tallinas arhitektūras
biennāles rīkotājiem.
