A4D — 5 gadi

Šodien aprit pieci gadi, kopš darbojas A4D. Tieši 2003.gada 27.oktobrī, arī pirmdienā bija lasāmi pirmie raksti, ko bija sagatavojuši Ingurds Lazdiņš un Indra Ķempe. Kopš tā laika platformas lietotāju skaits nemitīgi audzis, bet kāda ir A4D ietekme? Ko A4D nozīmē lasītājiem?

Arhitektūras platforma A4D radās kā Arhitektūras veicināšanas fonda pirmais un nozīmīgākais projekts. Izveidojot A4D, tās dibinātāju nolūks bija sekmēt informācijas, domu un pieredzes apmaiņu. Šādai tīmekļa platformai, atbilstoši veidotāju iecerei vajadzēja kļūt par vietu, kur ātri iespējams reaģēt uz aktuāliem notikumiem, apkopot dažādus skatījumus un viedokļus. Galu galā — platformas mērķis nav vien atspoguļot procesu, bet arī to ietekmēt un virzīt.

Portāls regulāri publicē ziņas, rakstus, projektu apskatus, attēlu galerijas, tiecas veicināt diskusiju, iesaistīt, izglītot, rosināt profesionāļus un sabiedrību diskutēt par būtiskiem arhitektūras, pilsēttelpas un vides jautājumiem. Šo piecu gadu laikā A4D lasītāju skaits nemitīgi audzis. Bet vai platformas nozīme un ietekme ir vērā ņemama — tas ir jautājums.

Pirmos gadus A4D apzināti tika veidots kā šaurs interesentu un draugu «klubiņš». Taču, lai šādam mēdijam būtu ietekme, tam jākļūst aptverošākam, raisot diskusiju ne tikai profesionāļu starpā, bet arī plašāk — arhitektiem ar sabiedrību. Tāpēc pēdējos pāris gados ievirze un tēmu loks ir paplašinājies.

Jāatgādina, ka A4D ir platforma. Neskatoties uz to, ka lielākā daļa rakstu izsaka redakcijas nostāju un līniju, tā reizē ir vieta, kur iespējams paust dažādus atškirīgus viedokļus un domas par arhitektūras praksi un teoriju, telpu un pilsētu. Tāpēc portāla veidotāji aicina ikvienu, kas vēlas par šīm jomām uzrunāt citus, izmantot šo iespēju un iesūt savus rakstus, viedokļus, vērojumus un arī projektus.

Virtuālām diskusijām ir savas priekšrocības, salīdzinot ar tām, kas tiek risinātas klātbūtnē, tomēr ir arī savi trūkumi. Tā kā interneta vide pati par sevi ir ļoti neviendabīga, fragmentēta, bez centra un hierarhijas, arī tīmekļa diskusijām lielākoties trūkst virzības un noslēguma. Komentāri ikvienam ļauj izteikt savu viedokli un sāpi, taču parasti ne pie kāda atrisinājuma neved. Tas raksturīgs arī vairumam diskusiju A4D portālā. Lai publicētajam būtu nozīme, diskusijām un darbībai jāturpinās arī ārpus A4D vides. Saprotams, šajā jomā vēl daudz darāmā.

Nozīmīgākās tēmas

A4D apmeklējuma statistika un komentāru daudzums apliecina, ka ir reizes un tēmas, kas būtiski vairo portāla nozīmību. Tie ir brīži, kad A4D operatīvi un plaši atspoguļo kādus ar arhitektūru saistītus notikumus, kā, piemēram, LAS gada skate, AVF rīkotā izstāde Process vai atsevišķu svarīgu konkursu noslēgumi. Arī dažas pašu platformas veidotāju iniciatīvas vai skartās tēmas bijušas tādas, kas rosinājušas diskusijā iesaistīties ievērojami vairāk lasītāju, nekā ikdienā. Tādas ir bijušas, piemēram, Biete — aptauja par netīkamāko arhitektūru, arī aptauja par to, kas ir laba arhitektūra, jautājumi par arhitektūras konkursu praksi un rezultātiem, kā arī atsevišķi raksti vai publicētie projekti, kas skar visai sabiedrībai nozīmīgas lietas, saistītas ar arhitektūru un pilsētu, arhitekta un sabiedrības attiecībām. Daudz diskusiju dažādos gados rosinājušas arī publikācijas, kas veltītas arhitektūras izglītībai Latvijā, apliecinot, A4D nozīmi studentu vidū.

Veidotāji

Visi A4D satura veidotāji ir profesionāli arhitekti. Platformas dibinātāji un līdzīpašnieki ir Andis Sīlis, Ingurds Lazdiņš un Vladimirs Neilands. A4D pirmais redaktors gadu bija Ingurds Lazdiņš, savukārt otrajā gadā galvenā redaktore bija Ieva Zībārte, bet kopš 2005.gada novembra — Artis Zvirgzdiņš. Kopš dibināšanas portāla satura veidošanā regulāri un aktīvi piedalās Indra Ķempe. Zināmu laiku A4D darbojušās Anastasija Pimenova un Linda Krūmiņa. Bet kopš 2007.gada sākuma platformas satura veidotāju komandā ir Evelīna Ozola.

Statistika

Atsaucoties uz Google Analytics statistiku, aplūkojot 2008.gada septembra un oktobra vidējos datus, A4D ik darbdienu skatās aptuveni 500—650 cilvēku, brīvdienās — aptuveni 200—300 cilvēku. Ņemot vērā, ka daudzi portālā ielūkojas vairāk reižu dienā, platformas apmeklējumu skaits šajā laika periodā svārstās no aptuveni 900—1500 apmeklējumiem ik darbdienas. Trīs gadu laikā šis skaitlis pieaudzis aptuveni 3 reizes. Turpat trīs ceturtdaļas A4D lasītāju portālu apmeklē ik dienas (73,6%).

Interesanti ir arī tehniskie dati — piemēram tas, cik lielus ekrāna displejus lieto A4D lasītāji. Kā liecina šo divu mēnešu dati — vairāk nekā trešā daļa (35,3%) A4D lietotāju datoru ekrāna izšķirtspēja ir 1280×1024. Pamācošs ir rādītājs, ka vairāk nekā 98,7% apmeklējumu reģistrēti no datoriem, kuru ekrāna platums nav mazāks par 1024 pikseļiem. Tas tikai apliecina, ka A4D «sejai», kas sākotnēji veidota 800 pikseļu platumam un līdz šim nav mainījusies, jau sen laiks izmantot lielāku platumu. Izmaiņas šajā jomā sagaidāmas drīzā laikā.

Plašāku ieskatu var gūt, aplūkojot A4D statistikas datus gada griezumā (tātad — no 2007.gada 28.oktobra līdz šodienai). Gada laikā A4D apmeklējuši 65,2 tūkstoši cilvēku. Pareizāk gan būtu sacīt — no tik IP adresēm A4D skatīts, kopā reģistrējot 302 620 apmeklējumu. Apmēram piektā daļa (20,4%) no šiem apmeklējumiem bijuši vienreizēji, tātad apmēram 80% — tās ir IP adreses, no kurām gada laikā A4D skatīts vairakkārt.

Aplūkojot ģeogrāfiskos datus, atklājas, ka lasītāji un skatītāji gada laikā A4D pieslēgušies  no 99 valstīm. Lielākā daļa no 320 tūkstošiem apmeklējumu, protams, ir no Latvijas — 280 tūkstošu. Savukārt otrā vietā ir ASV (apmēram 6,5 tūkst. apmeklējumu), trešā — Anglija (~ 2 tūkst.), ceturtā — Lietuva (~1,5 tūkst.), ar mazliet mazākiem rādītājiem, kas tomēr pārsniedz tūkstoti apmeklējumu gada laikā, seko Somija, Austrija, Vācija.

Šī statistika uzrāda divas lietas. Pirmā — A4D lasa un kā informācijas avotu izmanto ārzemēs dzīvojošie un strādājošie latviešu arhitekti un studējošie studenti. Tā, zinot vairāk, varam saprast, kāpēc Savienotajās valstīs A4D visvairāk lasa tieši Čikāgā un Bostonā. Vai līdzīgi — savu laiku portāls regulāri tika aplūkots no Pekinas. Otra lieta — A4D ieskatās arī visai daudz ārzemnieku — diemžēl viņiem jāiztiek tikai ar projektu un bilžu aplūkošanu. Tāpēc daudzkārt nākas dzirdēt aicinājumus un vēlējumus, lai A4D būtu arī angļu versija. Tā kā arhitektūra ir visnotaļ starptautiska lieta, tas noteikti būtu veids, kā vairot portāla iespaidu un nozīmi.

Kāda ir A4D nozīme — uz šiem jautājumiem redakcija aicina atbildēt A4D lasītājus, lai tuvākajā laikā publicētu atsevišķā rakstā. Vai arī vairākos, ja atsaucība lielāka. Kā jau minēts, atgriezeniskajai saite ir būtiska nozīmē A4D tapšanā.

Ko Jums nozīmē A4D?
Kas visvairāk palicis prātā no iepriekš publicētā vai diskutētā A4D slejās?
Ko vēlaties sagaidīt no platformas nākotnē?
Savas pārdomas lūdzu sūtīt: a4d@a4d.lv