Apmeklētāju centri (visitor centres) Latvijā ir tipoloģiski samērā jaunas būves, kuru rašanās saistīta ar tūrisma attīstību, iepazīstinot ar kādu kultūrvēsturisku vai dabas vietu, fokusējoties uz informācijas un pieredzes sniegšanu, un reizē kalpojot kā ieejas vārti. Āraišu gadījumā jaunatklātais apmeklētāju centrs ir sena sapņa piepildījums, ko arheologs Jānis Apals loloja jau kopš 90. gadu vidus, — lai te būtu ēka, kur sagaidīt apmeklētājus, izvietot arheoloģiskajos izrakumos atrastos vēsturiskos priekšmetus, kā arī patverties nelabvēlīgos laika apstākļos.
Apbūves pirmsākumi Āraišu ezera krastos rodami jau pirms vairāk kā tūkstots gadiem, un tur atklātajām senceltnēm un senlietām ir izcila kultūrvēsturiska nozīme. Āraišu arheoloģijas parka teritorija ietver arī viduslaiku pilsdrupas un Meitu salu ar akmens un bronzas laikmeta mājokļu paraugiem, bet galvenā atrakcija, protams, ir Āraišu ezerpils, kas ir viens no populārākajiem arheoloģiskā tūrisma objektiem Latvijā, un arī vienīgā šāda veida 9.—10. gadsimta nocietinātas apmetnes vietas rekonstrukcija Eiropā, kas tapusi pateicoties arheologa Jāņa Apala (1930—2011) milzu darbam un entuziasmam. To aplūkot ik gadus ierodas tūristi no dažādām pasaules vietām, tomēr līdz šim viņus šeit varēja uzņemt pārsvarā vasaras mēnešos, jo zaļais koka vagoniņš piedāvāja vien nelielu kases telpu, labierīcības bija klasiskā mazā mājiņā, bet daudzie simti no ūdens izcelto vēstures priekšmetu atradās drošās un tumšās muzeja noliktavās Rīgā.
Projekta virzītājs — Āraišu novada dome – arheoloģisko kompleksu pārņēma no valsts valdījuma pirms trijiem gadiem. Projektam tika piesaistīti vēstures entuziasti ar jaunu redzējumu un vēlmi izrādīt plašo ezerpils autentisko senlietu kolekciju viesiem tieši šeit, ne tikai galvaspilsētas muzejos. Jaunais apmeklētāju centrs, kas tapis Eiropas Savienības projekta ievaros, piedāvā nepieciešamo mūsdienīgo servisu — tā ir vieta plašākai arheoloģijas ekspozīcijai, ēkā atrodas biļešu kase, biroja telpas 6-8 darbiniekiem, skolēnu nodarbībām ir paredzēta labiekārtota ārtelpa ar nojumi. Bez tam apmeklētāju centrs ir arī Amatas novada tūrisma punkts, piedāvājot iespēju uzzināt par plašākas apkārtnes tūrisma iespējām.
Ēka
Tuvojoties kaut kam tūkstoti gadu vecam, ikvienam raisās noteiktas ekspektācijas, un arhitektu uzdevums ir tās neizjaukt, bet saglabāt zināmu noslēpumainības un vēstures auru. Radās pārliecība, ka jaunā būve ir jārisina kā fona apbūve, kam ne tiešā, ne pārnestā nozīmē nebūtu jānoēno oriģinālā un rekonstruētā substance ezerā uz salas. Šādu pieeju atbalstīja arī kultūras pieminekļu speciālisti.
Attīstot projekta ideju, veidojās lineārs apjoms, novietots aiz esošā zemes vaļņa laukuma malā, iespējami paslēpts skatam no ceļa un attālo pauguru virsotnēm. Atbilstoši arhitektu iecerei ēku neizcelt, iespējams, ka labākais risinājums būtu bijis to ierakt zemes valnī, bet — te valnis par mazu, te finanses, un šāds uzdevums domās tika atlikts uz nākotni. Pēc pasūtītāja norādījuma koks kā galvenais būvmateriāls tika noteikts jau projektēšanas uzdevumā. Ēka projektēta kā līmēta koka karkasa būve, ar koka karkasa ārsienām ar siltumizolācijas pildījumu. Fasādes sākotnēji bija iecerēts pārklāt ar priežu kokdarvas krāsu tumšā tonī, tomēr celtniecības gaitā šis risinājums neizturēja finansiālo pārbaudi, tāpēc tika izvēlēta alternatīva — dabīga lineļļas krāsa piemeklētā melni pelēkā tonī. Savukārt iekštelpās — starpsienu apdarei izmantots gaiši krāsots saplāksnis.
Projektēšanas gaitā dažādu apstākļu dēļ vairākas reizes mainījās ēkas programma. Sākotnējā iecere par nosacītiem telpu moduļiem tādējādi sevi attaisnoja, ļaujot gan pievienot, gan ņemt nost atsevišķus laidumus. Ne visā tas devis pozitīvu efektu, jo, piemēram, ekspozīcijas dalīšanai divos diezgan līdzvērtīgos apjomos nav konceptuāla pamatojuma, bet no telpu izmantošanas viedokļa tas tomēr ir labākais piedāvājums, kas varēja būt iecerētās kafejnīcas vietā. Taču novada cilvēku vēlme sākotnējās ieceres realizēt līdz galam nekur nav zudusi — plānots, ka nākotnē taps arī arheoloģiskās izpētes darbnīca līdz ar kafejnīcas telpām arheologiem un apmeklētājiem.
Jāpiebilst, ka birokrātiskais slogs, kas neizbēgami uzkraujas ar ES fondu naudu saistītiem projektiem, it sevišķi objekta būvniecības fāzē, ir ievērojams. Tomēr šādu nelielu pasūtījumu gadījumā morāla kompensācija tam visam ir iesaistītie cilvēki, kam piemīt īsteni patriotiska degsme un cīņasspars par savu topošo māju.
Ekspozīcija
Apmeklētāju centra ekspozīcija mūsdienīgā formā iepazīstina ar ezerpils vēsturi, senajiem latgaļiem un laikmetu kontekstu, gan ar unikāliem savulaik izrakumos atrastiem priekšmetiem, un ar rekonstrukcijas gaitu, gan Jāņa Apala personību, kuram Āraišu ezerpils rekonstrukcija bija mūža darbs un sapņa piepildījums. Ekspozīcijas dizaina koncepcijas iedvesma ir smelta Apala arheoloģiskajā pieejā, — atklāt, atvērt, eksperimentēt. Tāpēc daudzi izstādes elemanti ir manuāli atverami, izvelkami, bet krāsās un faktūrā jaušams milimetru papīrs, slāņi, brūnie toņi, tēla sastāvdaļa ir arī nedaudz robustais burtveidols.
Pasūtītājs: Amatas novada dome
Arhitektūra: Arteks — Ģirts Kilēvics, Lelde ZīleBūvnieki: SIA Ekers
Ēkas kopējā platība: 260 m²Ekspozīcijas dizains: H2E — Ingūna Elere, Ģirts Arājs, Holgers Elers, Laura Lorence, 2019
