15. aprīlī Rīgā sākas intensīvā apmācību programma Radi Rīgu, kuras ietvaros praktiskos un teorētiskos semināros arhitekti, telpiskās plānošanas un citi nozares speciālisti, aizgūstot pieredzi no vairāku Eiropas pilsētu ekspertiem, pilnveidos savas prasmes un līdz 2012. gada pavasarim sagatavos realizācijai piecus Rīgas publisko ārtelpu sakārtošanas projektus.
Arhitektu namā, Rīgā, no 15. līdz 17. aprīlim norisinās intensīvās apmācības programmas Radi Rīgu pirmais tematiskais seminārs — Projekta definīcijas izstrādes process un metodes. Šīs fāzes mērķis ir definēt stratēģiski svarīgu pilsētas attīstības zonu projektus un noteikt metodes, kā panākt projektējamo pilsētvides objektu iekļaušanos telpiskajā un vēsturiskajā vidē.
25 Radi Rīgu programmas dalībniekiem šīs fāzes specifiku un iespējamos risinājumus palīdzēs rast trīs Beļģijas profesori — Jans Shrērs (Jan Schreurs), Marks Martenss (Marc Martens), Žefs Fan Den Brūks (Jef Van Den Broeck), kuri sniegs gan teorētiskas zināšanas, gan iepazīstinās ar reālu pilsētvides objektu realizācijas pieredzi. Radi Rīgu pirmā semināra darba vadītājs būs beļģu pilsētplānotājs Marks Geldofs, kurš kopš 2006. gada sadarbojas ar publisko un privāto telpu un ainavu darbnīcu ALPS.
Jau pirmajā Radi Rīgu tematiskajā blokā programmas dalībnieki iepazīsies ar iespējamajiem pilsētvides objektiem un teritorijām, kā arī veiks to analīzi, lai noskaidrotu to nozīmi pilsētas kopējā ansamblī un rīdzinieku ikdienā. Pēc tam tiks veidotas darba grupas un izvēlēti objekti, ar kuriem strādāt. Šobrīd Radi Rīgu organizatori un ārvalstu eksperti iespējamos objektus un teritorijas tur noslēpumā, atklājot vien to, ka Rīga nesastāv vien no Vecrīgas un tuvējā centra. Arī eksperti apgalvo, ka veselīgā pilsētā sakārtota pilsētvide nedrīkst tikt koncentrēta tikai vēsturiskajā un ekonomiskajā centrā.
Intensīvā apmācību programma Radi Rīgu līdz 2012. gada martam ir sadalīta trīs tematiskajos blokos — Projekta definīcijas izstrādes process un metode; Vides dizains kā sociālais instruments; Stratēģiski un finansiāli projekta realizācijas instrumenti. Šo bloku starplaikos darba grupas individuāli strādās pie izvēlēto projektu dizaina un plānošanas, kā arī centīsies projektu izstrādē iesaistīt pilsētniekus, kuri ikdienā izmanto konkrēto vides telpu. Apmācību programmas inovatoriskums ir teorijas pārbaudīšana praksē. Darba grupu uzdevums būs arī censties panākt, lai līdz 2014. gadam daļēji vai pilnībā šie projekti tiktu realizēti dzīvē.
Radi Rīgu atbalsta Rīgas dome, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas pilsētas arhitekta birojs, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija, Latvijas Arhitektu savienība, Rīgas Austrumu izpilddirekcija, Rīgas Ziemeļu izpilddirekcija, Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija, Rīga 2014, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte, PR un mediju aģentūra GA’s. Apmācību programma tiek īstenota sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, kā arī Eiropas Sociālo fondu.
kāpec a4d neparādās publikācijas par Latvijā aktuāliem konkursiem, vimaz pēdējie 3-4 ir izlaisti…
Komentārs gan ir ārpus raksta tēmas. Visu, kas notiek nemaz nav iespējams un nevajag atspoguļot, pat ne visu būtisko. Bet kuri tad būtu tie nozīmīgie aktuālie konkursi? Tuvākajā laikā plānots publicēt mazliet no jocīgā Brīvības alejas konkursa rezultātiem.
kāpēc jocīgā?
tapeec ka gajuuju parejas i slikti, tuneli dargi un tilti aizsedz veesturiskos skatus.. uzvareeta tas darbs kursh piekljuushanu brivibas alejai nebija paredzeejis vispaar:D jo taa saneek visleetaak:)
tur piekļaušanas vairāk, nekā vajag, bet tuneli patiešam ir dārgi un tilti tik tiešam aizsedz skatus… 🙂
Laba doma. Labprat aizsutisim musu biroja piedavajumu, ja uzaicinasi ta darit, Arti.
AB
Paldies, Manten, izlaboju. Par vienu no vārdiem man arī bija šaubas, taču biju pārliecināts, ka Radi Rīgu rīkotājiem droši vien vajadzētu labāk zināt.
Vai nebūtu pareizāka attieksme publicējot tik daudz , lai būtu saprotama visa patiesība. Puspatiesības nav ētikas normu priekšmets, it seviški masu mēdijos.
Sveiks, Manten!
Uh, pirmais Radi Rīgu seminārs tikko noslēdzies varam ievilkt elpu un paskatīties, kas noticis pa šīm pēdējām trim dienām. Un te nu izlasīju tavu komentāru, kas man lika aizdomāties. Kā teikt, neesmu valodniece, bet pēc analoģijas ja Žefs ir Fan Den Brūks, tad vai turpmāk VINSENTS VAN GOGS būtu VINSENTS FAN HOHS kā tas skan orģināli fonētiski? Tas tā tikai, lai būtu jautrāk…
manupraat, subjektiivi, vardu latviskoshana iisteniibaa ir orginalo vaardu kroploshana, jo es veletos peectam internetaa atrast kaadu info par sho cilveeku, tad man pateiktu ka taada nav. jeedziigaak jav buutu lietot orginaalos nosaukumus.. lai katrs lasa kaa maak..
Ja tu vēlētos pēc tam kaut ko atrast internetā, tu izmantotu oriģinālo rakstību, kas redzama iekavās, kā jau pierasts. Latviskotais variants ir domāts tikai tam, lai vārdus varētu tekstā locīt pēc latviešu valodas gramatikas likumiem, kā arī ieviestu vienotu izrunas principu, kas, izmantojot latviešu valodā pieejamās skaņas, vārdu atveido iespējami tuvu izrunai oriģinālvalodā. Savukārt ar Vincentu ir tāpat kā daudzām citām vēsturiskām personībām – to vārdi latviešu valodā ienākuši no dažādiem avotiem un krietni pirms mūsdienu latviskošanas likumu izveidošanas. Viņu vārdus neviens vairs nepārveidos. Piemēram, mēs pazīstam arī tādus senus Krievijas valdniekus kā Pēteris un Katrīna, nevis Pjotrs un Jekaķerina,… Lasīt vairāk »
Kurš tad jums rakstīja šito? > Zēfs Fan den Bruks (Jef E.J. Van den Broeck) (izkopēts no radirigu.lv)
Mantens, Žefs vai paši gudri?
kāpec a4d neparādās publikācijas par Latvijā aktuāliem konkursiem, vimaz pēdējie 3-4 ir izlaisti…
Komentārs gan ir ārpus raksta tēmas. Visu, kas notiek nemaz nav iespējams un nevajag atspoguļot, pat ne visu būtisko. Bet kuri tad būtu tie nozīmīgie aktuālie konkursi? Tuvākajā laikā plānots publicēt mazliet no jocīgā Brīvības alejas konkursa rezultātiem.
kāpēc jocīgā?
tapeec ka gajuuju parejas i slikti, tuneli dargi un tilti aizsedz veesturiskos skatus.. uzvareeta tas darbs kursh piekljuushanu brivibas alejai nebija paredzeejis vispaar:D jo taa saneek visleetaak:)
tur piekļaušanas vairāk, nekā vajag, bet tuneli patiešam ir dārgi un tilti tik tiešam aizsedz skatus… 🙂
Laba doma. Labprat aizsutisim musu biroja piedavajumu, ja uzaicinasi ta darit, Arti.
AB
Vai nebūtu pareizāka attieksme publicējot tik daudz , lai būtu saprotama visa patiesība. Puspatiesības nav ētikas normu priekšmets, it seviški masu mēdijos.
Paldies, Manten, izlaboju. Par vienu no vārdiem man arī bija šaubas, taču biju pārliecināts, ka Radi Rīgu rīkotājiem droši vien vajadzētu labāk zināt.
Sveiks, Manten!
Uh, pirmais Radi Rīgu seminārs tikko noslēdzies varam ievilkt elpu un paskatīties, kas noticis pa šīm pēdējām trim dienām. Un te nu izlasīju tavu komentāru, kas man lika aizdomāties. Kā teikt, neesmu valodniece, bet pēc analoģijas ja Žefs ir Fan Den Brūks, tad vai turpmāk VINSENTS VAN GOGS būtu VINSENTS FAN HOHS kā tas skan orģināli fonētiski? Tas tā tikai, lai būtu jautrāk…
manupraat, subjektiivi, vardu latviskoshana iisteniibaa ir orginalo vaardu kroploshana, jo es veletos peectam internetaa atrast kaadu info par sho cilveeku, tad man pateiktu ka taada nav. jeedziigaak jav buutu lietot orginaalos nosaukumus.. lai katrs lasa kaa maak..
Ja tu vēlētos pēc tam kaut ko atrast internetā, tu izmantotu oriģinālo rakstību, kas redzama iekavās, kā jau pierasts. Latviskotais variants ir domāts tikai tam, lai vārdus varētu tekstā locīt pēc latviešu valodas gramatikas likumiem, kā arī ieviestu vienotu izrunas principu, kas, izmantojot latviešu valodā pieejamās skaņas, vārdu atveido iespējami tuvu izrunai oriģinālvalodā. Savukārt ar Vincentu ir tāpat kā daudzām citām vēsturiskām personībām – to vārdi latviešu valodā ienākuši no dažādiem avotiem un krietni pirms mūsdienu latviskošanas likumu izveidošanas. Viņu vārdus neviens vairs nepārveidos. Piemēram, mēs pazīstam arī tādus senus Krievijas valdniekus kā Pēteris un Katrīna, nevis Pjotrs un Jekaķerina,… Lasīt vairāk »
Kurš tad jums rakstīja šito? > Zēfs Fan den Bruks (Jef E.J. Van den Broeck) (izkopēts no radirigu.lv)
Mantens, Žefs vai paši gudri?