Par Latvijas Arhitektūras gada balvu 2019

Nolēmu par to runāt – šogad Latvijas arhitektūra sevi ir nopietni noplicinājusi un apdalījusi, radot iespaidu, ka šis ir bijis trūcīgs gads! Tomēr tas tā nav! LAGB 2019 konkursa atlases pirmo kārtu nav pārvarējuši divi spilgti objekti – Klauģu muiža un “Novoperedelkino” metro stacija Maskavā!

Klauģu muiža

Tā ir Krievijas arhitekta Totana Kuzembaeva projektētais dzīvojamo un sabiedrisko ēku komplekss Klauģu ezeru krastā Madonas novadā – vērienīgs un ekspresīvs parametriskas koka arhitektūras paraugs, kura konstrukcijās un interjera apdarē tika izmantotas inovatīvas tehnoloģijas un smalka amatniecība. Šogad Maskavā Klauģu muiža ieguva galveno balvu arhitektūras konkursā “Zelta griezums” ( https://archi.ru/russia/83224/zolotoe-sechenie-2019?fbclid=IwAR0JRSbvzkK4LoDzq5N2Y9vGS7w32xVB2WsuOesNxui8lsDzisD0TTZx1yY ). 2018. gadā izdevniecība TATLIN ir izdevusi iespaidīgu grāmatu “Klauģu muiža” ( https://tatlin.ru/shop/klaugu_mujzha ). Pats Totans 2018. gadā Maskavā uz diviem gadiem ieguva titulu “gada arhitekts”.

Jā, var būt dažādi vērtēšanas kritēriji! Jā, lūdzu! Bet vai tiešām mūsdienu globalizācijas apstākļos tie var būt pilnīgi diametrāli pretēji? Ja šogad viens no LAGB kritērijiem ir līdzsvars, tad plašākā kontekstā Latvijai nevajadzētu tik ļoti kontrastēt ar savu vērtēšanas specifiku situācijā, kad Latvijas arhitektu sabiedrība pat uz valsts simtgadi nav izdarījuši neko, lai definētu savas valsts arhitektūras identitāti. Tik lielam kontrastam vērtēšanā nav pamatojuma! Piekrītu, Klauģu muiža ir dārgs eksperiments un iespējams visas detaļas nav perfekti atrisinātas, tomēr būtu pienācīgi jānovērtē tajā ietvertā arhitektūras inovācija, parametriskums un ārkārtīgi plašais arhitekta domu lidojums!

Novoperedelkino

Maskavas metro stacijas “Novoperedelkino” interjera autors ir Jevgenijs Leonovs un arhitektu birojs “United Riga Architects”. 2014. gadā toreiz vēl RTU studenta Leonova darbs tika izvēlēts starp 300 pieteikumiem! Konkursa darbu vērtēšanas procesā Leonova projekts iekļuva starp 5 labākajiem, pēc tam notika publisks balsojums internetā, kurā viņa darbs ieguva pārliecinošu balsu vairākumu un tika nolemts to īstenot. Un šādu objektu Latvijas nacionālā žūrija uzskatīja par necienīgu finālam?! Uzvarētāju 300 starptautisku dalībnieku konkurencē?! Par to vien jau jāpiešķir balva! Padomājiet – tika realizēts milzīgs, tehnoloģiski sarežģīts objekts. Arhitekts spēja atrisināt objektu, kura tipoloģija Latvijai ir sveša, spēja iekļauties milzīgā ārzemju projekta vadības struktūrā un realizēt savu ideju, ko ik dienu redz ap 120 000 apmeklētāju! Tas ir vērienīgs Latvijas arhitektūras eksporta gadījums!

Pārāk slāvisks? Iespējams, bet atbilstošs vietai un sabiedrības gaumei. Konteksta uztveršana tieši ir profesionalitātes rādītājs, nevis tās trūkums. Latvijas žūrijas vērtējums pilnīgi ignorēja līdzsvaru starp arhitektūru un tās autoru, lietotāju un pašu valsti t.i. sabiedrisko nozīmību! “Novoperedelkino” ir otrs (pirmais ir A. Mailīša Šaoliņas lidojošo mūku teātris, kas ieguva LAGB Lielo balvu 2017. gadā) un lielākais (ap 5 800 m2) ārzemēs realizētais Latvijā praktizējošu (arī Latvijā iegūta izglītība) arhitektu darbs pēc LR neatkarības atgūšanas. Bet kas ir noticis – Latvijas arhitektūras sabiedrībā šis sasniegums netiek novērtēts, objektam netiek piešķirta pienācīga nozīme un uzmanība. Tas ir paviršs un sabiedriski bezatbildīgs žūrijas lēmums! Tas ir stratēģiski nepārdomāts lēmums, jo apgrūtina objektam publicitāti un tālāku popularizēšanu – ko tur runāt, ja pat finālā nav ticis…. Un šādā kontekstā vešūzis iegūst žūrijas īpašo atzinību?!

 

Rezumējot, nacionālā žūrija savā vērtējumā ir ne tikai parādījusi Latvijas arhitektūru kā mazuma un lētuma piekritēju, bet diskreditējusi Latviju starptautiskā kontekstā, nenovērtējot un necienot ne ārzemju profesionāļus, ne pašmāju talantus. Klauģu muižas un “Novoperedelkino” neizvirzīšana vismaz finālā ir aprobežota kaitniecība ar rusofobijas piesitienu, jo racionāla izskaidrojuma tam nav. Tā vietā, lai dzirkstītu ar neparastiem objektiem un starptautisku sadarbību, izvēlamies kārtējos šķūņus un nemākam pateikt paldies. Latvijas arhitektūra to nav pelnījusi.

 

attēli:

  1. Klauģu muiža. Foto: I. Ivanov
  2. Totans Kuzembaevs vērienīgā izstādē “Archmoscow” (15-19. maijs, Maskavā, archmoscow.ru ) savā lekcijā “Arhitekts griezumā”. Fonā fotogrāfijas no Klauģu muižas. Foto: B. Vērpe
  3. “Novoperedelkino”. Foto: I. Ivanov
  4. “Mosinžprojekt” stends izstādes “Archmoscow” centrā, kur abstrakti tiek attēlotas daudzas jaunās Maskavas metro stacijas, tai skaitā “Novoperedelkino”. Foto: B. Vērpe
  5. “Archmoscow” izstādes “Mosinžprojekt” stenda stacijas “Novoperedelkino” apraksts: “Tikšanās ar jauno Novoperedelkino. Vienmēr interesanta un elpu aizraujoša. To var asociēt ar lēcienu ar izpletni – no sākuma tu jūti bailes no nezināmā, adrenalīns mutuļo asinīs, bet pēc tam ar baudu apskati garām slīdošos attēlus. Stacija sniedz emocijas un iespaidus, kas paliek ar mums līdz mūža galam. Projekta autori: U-R-A / United Riga Architects /”. Foto: B. Vērpe

 

 

 

Dalīties ar ierakstu:

10
Pievienot komentāru

avatar
10000
6 Komentāru pavedieni
4 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
8 Komentāru autori
Jevgenijs LeonovsMiķelisAndis SīlisjonisIvars Kalvāns Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Из России
Guest
Из России

Если откровенно то вашы фавориты какие то не ровные:
1. Летний дом для олигарxа Шефлера , который отжал российские марки водки для себя миленького, самоцельное самовлюбленность. И говорить о том, что дом вписывается в открестности может только слепой.
2. Ваши рижские колеги делали только интерьер, не архитектуру, и не говоря о полном проекте, тут вы совершенно заблуждайтесь. И им надо было свою работу выставить в конкурсс дизаинеров, не архитектуры, тогда бы я был с вами согласен.

Andis Sīlis
Member

Владелец проекта ни Шефлер. Дом построил Пётр Оле́гович А́вен и водка тут непричем.

Miķelis
Guest
Miķelis

Pjotrs Oļegovičs Avens ir Putina tuvākā loka iemītnieks un atrodas pašā Krievijas varas spicē. Nesen sniedza liecības īpašajam prokuroram Robertam Milleram Trampa lietā, kurā starp citu izpauda, ka ja Putins izsauc “ģenerāļus” pie sevis, tad labāk klausīties, turēt ausis vaļā un visu izpildīt kā Lielais Boss saka, citādi….nu te jau var pieslēgt katra fantāzijas dziļumu. Šajā sakarā vienkāršs jautājums – kāpēc Pjotrs Oļegovičs ir iežogojis savu īpašumu n-tos hektārus kaut kur Latvijas laukos, – nedomāju ka Pjotrs Oļegovičs ir ierīkojas pazemes zelta bunkuru un nav jau arī Krievija, kur tā vajadzētu rīkoties? Pjotrs Avens daudz ziedo labdarībai Latvijā un dara… Lasīt vairāk »

Jevgenijs Leonovs
Guest
Jevgenijs Leonovs

Cienītam “Из России” kungam nav taisnība.
Mēs izstrādājām visu publiski pieejamu telpu būvprojektu stadijās ЭП, П, Р, Р2 (kas sakrīt, apmēram, ar AR MBP, ARD, un detalizēts ARD, ja tāds LV būtu) ar kopējo projekta platību ap 6000m2. Priekš kam dezinformēt cilvēkus? 🙂

Jā, un jūs neesat “Из России”, spriežot pēc valodas niansēm.

Līga Apine
Guest
Līga Apine

Es arī īsti neizprotu, kādēļ nevarēja nominēt finālam šos abus, un vēl dažus, piemēram LU jauno korpusu. Nominēts, jeb izvirzīts fināla skatei, jau vēl nav apbalvots – kādēļ tāds skopums? Es arī šiem nedotu balvas, taču nevar teikt, ka tie nav nozīmīgi un man vienaldzīgi. Būtu laba augsne diskusijai, varētu skaidrot, kādēļ nevar apbalvot šos pirmajā acu uzmetienā iespaidīgos objektus, kas tad tur ir “ne tā”. Tas būtu vērtīgāk visiem, un diskusija par arhitektūras kvalitāti saniegtu plašāku auditoriju. Tagad tā vietā tukšums un klusums, jo šie ievērojamie, taču diskutablie objekti vispār netiek parādīti, un perfektos šķūnīšus nav ar ko salīdzināt.

Miķelis
Guest
Miķelis

Par rusofobijas piesitienu. 1939.gadā PSRS un fašistiskā Vācija sadalīja Poliju, bija neskaitāmi upuri, arī Katiņa, kopš tā laika poļi ir diezgan nopietni rusofobi un vācufobi. 1919.gadā latvieši sadalīja vācu muižu zemes un tās varētu teikt privatizēja, latvieši pēc Vācijas uzbrukuma 1.Pasaules karā, Ziemassvētku kaujām bija diezgan lieli vācufobi. 2014.gadā Krievija okupēja Krimu un iebruka Donbasā. Nogalināti kādi 10 000 ukraiņu Ukraiņiem ir jau otrs prezidents un īsts rusofobs, jo pateica ka Ukrainai ar Krieviju no kopīgā ir tikai robeža. PSRS mantiniece Krievija noslepenojusi NKVD arhīvus līdz 2050.gadam. Nirnbergai līdzīgs process pār komunismu nav noticis, Ļeņina izbāzenis joprojām tiek godāts, Krievijā… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

P.S. Šeflera muiža ir protams pārstrādāta kopija no kāda rietumu arhitekta darba. Man kā rusofobam zināms, ka PSRS vieglā un smagā rūpniecība, arī arhitektūra balstījās uz rietumu kopijām, un to radošu pārstrādi, kas turpinās joprojām. PSRS kosmosa industrija balstījās vācu Fau-2 raķetē. Krievijā nesen tika nozagts vesels tilts pār upi, rietumu produktus iznīcina ar buldozeriem, no atkritumu poligonu izgāztuvēm nāk milzīga smirdoņa un cilvēki staigā pa ielām ar respiratoriem, par postiem Facebook cilvēki tiek arestēti utt. Novoperedelkino? Nirnbergas prāvā Alberts Špērs, Berlīnes arhitekts un Hitlera mīlulis tika notiesāts uz 25 gadiem, kaut izlikās par Nezinīti, to viņš atklāj savos memuāros.… Lasīt vairāk »

Martins
Guest
NeO

Latvijas arhitektūras gada balva šogad ir pamatīgi devalvēta. Iespējams būs nepieciešami vairāki gadi, lai to atgrieztu tajā līmenī kāda tā bija pirms gada, diviem, trim. Es domāju, ka vietējā žūrija ir pilnīgi atbildīga par notikušo. Lai šis neatkārtotos un turpmāk uzlabotu pasākumu, ierosinu veidot uzraudzības komisiju ar profesionāliem kritiķiem, kuri spētu veidot pasākuma rāmi, norādīt vērtības un atgādinātu par mērķi.

Ivars Kalvāns
Guest
externus

Wow, kas par ideju! Un vēl, drošības pēc, šai komisijai piekabināt klāt vēl vienu komisiju, kas uzraudzītu, lai šī komisija kaut ko nesalaiž dēlī. Atgādina parlamentārās izmeklēšanas komisijas… Pēc kā šis viss ož?

jonis
Guest
jonis

Klauģu muižas arhitektūru varētu uztvert drīzāk, kā agresīvi sakāpinātu formu valodas risinājumu ar kādu nolūku . Neuzdrošinos teikt, ka tās ir pozitīvo emociju virzienā, jo tikai asociatīvi iespējama tēla izpratne, kur tēls atgādina kādu krievu folkloras personāžu ar vairākām galvām. Vai tā ir arhitektūra? Ja šādi tēli aizņems Latvijas ezeru krastus, tad, kur palikt latvietim?