Kopā un atsevišķi. Iepazīstina ar Venēcijas biennāles Latvijas paviljona saturu

Pēc diviem mēnešiem sāksies Venēcijas biennāle, kurā Latviju šogad pārstāvēs kuratoru komanda ar paviljonu Together and Apart / Kopā un atsevišķi, pievēršoties daudzdzīvokļu namu arhitektūrai un lomai sabiedrības organizēšanā. Vakar preses konferencē kuratori iepazīstināja ar gaidāmās ekspozīcijas satura koncepciju, kā arī pieteica pavadošos pasākumus un drukātos izdevumus.

Izstāde aicinās vērtēt, kā šī arhitektūras tipoloģija regulē dzīvi kopā un atsevišķi — kaut arī dzīvoklis sniedz iespēju norobežoties no ārpasaules, tas vienmēr ir arī daļa no kopīgas struktūras.

Šogad Venēcijas biennāles 16. starptautiskajā arhitektūras izstādē Latvijas ekspozīcija atradīsies Arsenālā, Artilērijas zālē, un tās oficiālā atklāšana notiks 25. maijā. Latvijas paviljonu Together and Apart veido kuratoru komanda, kuras sastāvā ir arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, arhitekts Matīss Groskaufmanis, scenogrāfe Anda Skrējāne un Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa.

«Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos, kas ir augstākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Līdz ar to daudzdzīvokļu nami lielākajai daļai iedzīvotāju ikdienā ir vistuvākā saskarsme ar arhitektūru. Tai pašā laikā gan eksperimenti dzīvojamo namu arhitektūrā, gan pašas diskusijas par to, kādā vidē dzīvot modernai Latvijas sabiedrībai, ir lielā mērā pazudušas no arhitektūras diskursa,» pauda izstādes līdzautore Evelīna Ozola.

Latvijas valsts savā 100 gadu pastāvēšanas laikā piedzīvojusi vairākas fundamentālas politisku un ekonomisku režīmu maiņas, kas efektīvi izmantojušas dzīvokļus kā sabiedrības pārveidošanas instrumentu. Ekspozīcija iepazīstinās ar šiem vēsturiskajiem pagrieziena punktiem, kā arī nozīmīgiem mūsdienu procesiem, kas pieprasa arhitektu līdzdalību un ir aktuāli visā pasaulē. «Mūsu nolūks ir aktualizēt jautājumu par to, kā dzīvot līdzās aizvien sarežģītākā mūsdienu sabiedrībā un kā daudzdzīvokļu ēku arhitektūra to var nodrošināt. Ekspozīcija analizē daudzdzīvokļu namu ne tikai kā arhitektonisku, bet arī politisku, ekonomisku un ekoloģisku projektu,» sacīja Evelīna.

Turpinājumā izstādes scenogrāfe Anda Skrējāne skaidroja, ka ekspozīcija sastāvēs no četriem tematiskiem blokiem —  Distance, Promise, Warmth un Self. Pirmā — Distance (Attālums) pēta, kā daudzdzīvokļu namu arhitektūra pielāgojas demogrāfiskām pārmaiņām; Promise (Solījums) aplūko daudzdzīvokļu namu kā politisku projektu un ekonomisku objektu; Warmth (Siltums) atklāj saiknes starp enerģijas patēriņu, ģeopolitku un kolektīvu rīcību; Self (Pats) pievēršas personīgās telpas un privātīpašuma attiecībām ar kopienu un kopīpašumu. Šos jautājumus atspoguļos konceptuāli lielmēroga maketi, vēsturiski arhīvu materiāli un Reiņa Hofmaņa veidota fotogrāfiju sērija, kas ilustrē daudzdzīvokļu namu daudzveidību mūsdienu Latvijā.

Savukārt Matīss Groskaufmanis stāstīja par izstādi pavadošajiem notikumiem, kuru nolūks ir Venēcijas izstādē skārtās tēmas aktualizēt Latvijā.  Viens no šādiem pasākumiem norisināsies jau šo ceturtdien — paneļdiskusija Īres mājoklis 21. gadsimtā — pamattiesības vai tirgus prece?  Latvijas paviljonu papildināsgrāmata angļu valodā Together and Apart, kas aptvers paplašinātu izstādes materiālu klāstu, kā arī vairākas esejas. Tās rakstījuši atzīti autori, tostarp slavenais vācu filozofs Pēters Sloterdeiks, arhitektūras teorētiķis Roberts Aleksandrs Gornijs, ekonomists Pēteris Strautiņš, politologs Ivars Ījabs, vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs un citi. Savukārt rudenī izstādes kuratori plāno izdot grāmatu Daudzdzīvokļu nams: kopā un atsevišķilatviešu valodā, kas daudzdzīvokļu apbūves fenomenu skaidros, velkot paralēles starp arhitektūru un nozīmīgiem politiskiem, ekonomiskiem un sociāliem procesiem.

2018. gada biennāles virskuratores ir īru arhitektes Ivonna Farela (Yvonne Farrell) un Šellija Maknamara (Shelley McNamara), kuras vada arhitektu biroju Grafton architects un 2012. gadā ieguvušas Venēcijas arhitektūras biennāles Sudraba lauvu. Viņu piedāvātā biennāles tēma šogad iezīmēta ar vārdu Freespace (Brīvā telpa), kas nosaka cilvēcīgumu kā arhitektūras darbakārtības kodolu un galveno uzdevumu. Tēmas ietvaros biennāle sabiedrības vērtējumam piedāvās piemērus, koncepcijas, elementus — gan realizētus, gan neuzbūvētus — kas atklās arhitektūras būtiskākās īpašības, tās iemiesoto spēku un skaistumu. Arhitektes iedrošina «iet tālāk par vizuāliem aspektiem, uzsverot arhitektūras lomu ikdienas dzīves horeogrāfijā.» Jautājot «kā pat visprivātākā arhitektūra, kas radīta visspiedīgākajos apstākļos, var vienlaicīgi piedāvāt kvalitātes, kas dod labumu visiem?» kuratores ir ieinteresētas tādos piemēros, kas dod ieguvumu ne tikai atsevišķām personām, bet plašākam sabiedrības lokam.

Together and Apart 
Foto: Reinis Hofmanis

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
0
Lūdzu, komentējietx