Gada balvas. Žūrijas vērtējumi

Viens no gada balvas aspektiem un pienesumiem
«vietējai arhitektūras kultūrai» noteikti ir kritiskā diskursa uzturēšana, izvērtējot
labākos darbus un palīdzot veidot arī skatu uz kopainu.  

Jau ierasti, ka pēdējos gados starptautiskā
žūrija, apskatījus un izvērtējusi gada skatei izvirzītos labākos darbus, pieškirot
balvas, aiz sevis atstāj arī kādus īsus vērtējumus, uzsverot godalgoto darbu
kvalitātes, skatot «no malas». Šoreiz šādus tekstus nesagaidījām, taču žūrijas
pārstāvji nolasīja izvērstāku vēstījumu, kas vairāk gan izskatās pēc
paskaidrojuma un taisnošanās par to, kāpēc nav piešķīrusi balvu Nacionālās bibliotēkas
ēkai. Taču reizē jāpiemin žūrijas rosinājums godināt Gunāru Birkertu ar īpašu
balvu, «atzīstot viņa nesavtīgo darbu un ieguldījumu šajā unikālajā projektā
vairāk nekā 25 gadu garumā».

Savukārt nacionālā žūrija, atškirībā no
iepriekšējiem gadiem, visus balvai iesniegtos darbus, kas arvien pieejami (atškirībā
no īslaicīgiem projektiem, instalācijām) apmeklēja klātienē. Tas, ka arī atlases
pirmā kārta vairs netiek izdarīta no bildēm vien, protams, ceļ godalgas statusu.
Vietējās žūrijas pienesums šogad ir arī tas, ka īss, kodolīgs un rakstisks
(!!!) vērtējums tika atstāts par katru no finālam izvirzītajiem 13 darbiem. Šie
teksti lasāmi balvas katalogā, bet šeit pārpublicēti tie četri, kas tika
novērtēti ar «Sudraba anāsiem», kā arī teksti par abiem diviem kontroversiālajiem
(arhitektūras balvas kontekstā) nacionālās nozīmes projektiem — Nacionālo
bibliotēku un Rundāles pils restaurāciju.

Starptautiskās
žurijas vēstījums

Žūrija pavadīja trīs dienas, apceļojot
Latvijas attālākos nostūrus, priecājoties par zaļojošajām pavasara ainavām un
tiekoties ar dažiem no garīgi iedvesmojošākajiem cilvēkiem. Visi žūrijas
apskatītie projekti uzrādīja augstu profesionālisma līmeni un ļoti augstu
amatniecības meistarības līmeni, kāds atrodams Latvijā.

Žūrijas uzdevums bija grūts — diferencēt
milzu apjoma projektus, tādus kā Nacionālā bibliotēka, un citus, pieticīga
budžeta projektus, tādus kā Rēzeknes universitāte. Turklāt pēc ilgstošas
apspriešanās žūrija atzina, ka ir grūti piešķirt 2015. gada Zelta godalgu
mūsdienu arhitektūrā.

Žūrija vēlas atzīt Latvijas Nacionālās
bibliotēkas vērtību sakarā ar valsts sabiedrisko ieguldījumu tās koncepcijā.
Ēku, kura bija iecerēta vairāk nekā pirms 25 gadiem, pirms vēl Latvija bija
atdzimusi kā neatkarīga valsts, projektēja Gunārs Birkerts, izcilākais latviešu
arhitekts emigrācijā, kurš strādāja ASV, pilnīgi citā ekonomiskajā un
politiskajā vidē. Šajā laikā informācijas tehnoloģiju revolūcija ir neaptverami
ietekmējusi bibliotēku mērogu un raksturu, un Latvijas ekonomiskās situācijas
realitāte 2015. gadā ievērojami atšķiras no tās, ko varēja paredzēt
astoņdesmito gadu beigās. Šo iemeslu dēļ žūrija apsprieda arhitektūras
koncepcijas atbilstību mūsdienu Latvijai.

Pārskatot godalgu kritērijus, žūrija
saprata, ka godalgotajai ēkai jābūt labākajam paraugam savā kategorijā, tai
jāattīsta arhitektūras kvalitāte, jāvairo sabiedrības zināšanas un izpratne par
arhitektūru, un tai jābūt ilgtspējīguma paraugam. Galvenokārt tāpēc, ka pagājis
tik ilgs laiks, žūrija apzinājās, ka šis milzu projekts pilnībā neatbilst balvas
kritērijiem.

Neraugoties uz to, žūrija atzinīgi
novērtēja ēku par tiekšanos iedzīvināt metaforas no Latvijas tautas dzejnieka
un rakstnieka Raiņa darbiem par cilvēka centieniem un apgaismību. Šis projekts
nodrošinās Latvijas unikālā bibliogrāfiskā un dzimtu mantojuma saglabāšanu.
Bibliotēka padarīs to pieejamu visiem, visā pasaulē un pilnveidos informācijas
pakalpojumu kvalitāti divdesmit pirmajā gadsimtā. Visbeidzot, žūrijai bija
diezgan grūti pilnībā novērtēt ēkas iekšējās kvalitātes sakarā ar to, ka šobrīd
tā tiek izmantota Eiropas prezidentūras vajadzībām, un bibliotēkas apmeklētāji
tajā iekļūst pa dienesta ieeju. Žūrija iesaka veikt ēkas atkārtotu vērtēšanu
kaut kad nākotnē, kad tā funkcionēs tā, kā paredzējis arhitekts. Šobrīd žūrija
nolēma piešķirt arhitektam Gunāram Birkertam īpašu balvu, atzīstot viņa
nesavtīgo darbu un ieguldījumu šajā unikālajā projektā vairāk nekā 25 gadu
garumā.

Šajā kontekstā žūrija nolēmusi piešķirt
īpašu sasniegumu balvu Rundāles pils restaurācijai. Tas ir vienreizējs
starptautiska līmeņa un vēsturiskas nozīmes sasniegums. Tas ir arī
apliecinājums tās direktora Imanta Lancmaņa piecdesmit gadus ilgajam
pašaizliedzīgajam darbam, lai sasniegtu šo iespaidīgo rezultātu. Tas ir
cildinājums vācu aristokrātijas 700 gadu kultūras mantojumam 18. gadsimta
Eiropas kosmopolītiskā gara labākajā izpausmē. Latvijā tas šodien vēl aizvien
ir jutīgs temats, jo 19. gadsimtā neatkarības kustība sanaidoja latviešus ar
viņu toreizējiem vācu kungiem. Šajā ziņā Rundālē paveiktais darbs uzskatāms par
paraugu, kā saglabāt visā Latvijā izkliedēto, brūkošo muižu vērtības, parādot
unikālas to saglabāšanas iespējas.

Nacionālās žūrijas vērtējumi

Rēzeknes augstskolas inženieru
fakultātes studiju korpuss

Rēzeknes augstskolas jaunais korpuss ir izcils pārdomātas projektēšanas
paraugs, kura vislielākais panākums ir telpu un mācību vides funkcionālā
organizācija un interjera risinājumu atbilstība lietojuma mērķim, kas panākta
ar pavisam minimāliem, bet augsti efektīviem paņēmieniem. Autoru
profesionalitātes rādītājs ir spēja realizēt projektu tik augstā kvalitātē par
spīti šādam mērogam ļoti ierobežotajiem būvniecības termiņiem un finansējumam.
Atjautīgajos projekta risinājumos ir iekodēta arī veiksmīga visa turpmākā
augstskolas kompleksa attīstība. Diemžēl par trūkumu uzskatāmi formālie un
mehāniskie ārtelpas, arī plašās jumta terases, labiekārtojuma risinājumi, kas
blakus objekta arhitektūras kvalitātēm neatspoguļo aktuālos ilgtspējīgas
publiskās ārtelpas projektēšanas principus.

Dzīvokļu nams Skārņu ielā Vecrīgā

Objekts reprezentē augsti profesionālu vides konteksta, mēroga un detaļu
izjūtu. Tajā ārkārtīgi smalkjūtīgi risinātas attiecības gan ar vietas
vēsturisko slodzi, gan sarežģītajiem pilsētbūvnieciskajiem apstākļiem. Ir
redzams, ka viss arhitektūras paņēmienu klāsts – apjoma plastika, materiālu
izvēle un detalizācija – ir tiešs dialogs ar blīvo apkārtnes situāciju un tās
uzstādītajām prasībām. Risinājums ir nepārprotami gudrs un laikmetīgs, pilnīgi
mierīgi iztiekot bez jauneklīgi lecīga kontrasta, burtiskām atsaucēm vai
vēsturisku paņēmienu atdarināšanas, kā tas dažbrīd gadās cituviet.

Brīvdienu māja Brieži Talsu novadā

Ēka īsteni modernistiskā garā vienlaikus ir gan lakoniska čaula ērtam un
baudpilnam patvērumam, gan elegants apkārtnes ainaviskās kvalitātes ierāmējums.
Klātienē objekts rada spēcīgu efektu, ļaujot sajust, cik delikāti gan novietnes
īpatnību, gan ainavas iespaidā veidots tā apjoms un organizēta funkcionalitāte.
Spoža un parauga vērta ir arī arhitektonisko un tehnisko detaļu kultūra,
drosmīgais konstruktīvais risinājums un materiālu lietojums. Intuitīvi jūtams,
ka projektēšanas gaitā autores sev uzdevušas un labskanīgā un aktuālā
arhitektūras valodā arī atbildējušas būtiskos jautājumus par dabas, materiālās
kultūras, cilvēka un organizētas telpas attiecībām.

Dabas koncertzāles paviljons

Vides objekts apliecina kā ar prasmīgi lietotiem arhitekta amata
paņēmieniem var radīt racionālu, taču inovatīvu un scenogrāfiski spēcīgu telpas
pieredzi, pat ja tā ir pavisam īslaicīga.

 

Papildus, ar īpašām balvām vietējā žurija
rosināja atzīmēt Nacionālo bibliotēku un Rundāles pili

Latvijas
Nacionālā bibliotēka

Bibliotēkas jaunbūve ar savu iespaidīgo
būvmasu, milzu ietekmi par tuvo apkārtni daudz plašākā pilsētbūvnieciskajā
kontekstā un realizācijas vēsturi divdesmit piecu gadu garumā telpiski iemieso
un simbolizē gandrīz visus tos pašus procesus un principus, kas veidojuši
atjaunoto valsti kopš tās pirmajām dienām un līdz pat šim brīdim. Gan tās metaforiskais
tēls un saturs, gan realizētā objekta arhitektūras kvalitāte savā ziņā ir visas
nācijas sasniegumu mērs. Tā rada pamatu nacionālam lepnumam, bet reizē ar to
arī neļauj izlikties labākiem nekā esam. Dalība sacensībā par gada labāko
objektu un starptautiskās žūrijas vērtējums ir izcila iespēja iegūt svaigu un
neatkarīgu skatu no malas ne vien uz šo unikālo objektu, bet uz valsti un tās
sabiedrību kā arhitektūras pasūtītāju kopumā.

Rundāles pils restaurācija

Rundāles pils piecdesmit gadus ilgusī restaurācija un atjaunošana ir
unikāla pieredze Eiropas mērogā. Var uzskatīt, ka 18. gadsimta Kurzemes hercogu
vasaras rezidence atbilstību savam sākotnēji iecerētajam vērienam un stila
tīrībai ieguvusi tikai tagad, vairāk kā 250 gadus pēc būvdarbu uzsākšanas.
Profesionāļiem atjaunotā pils ir nozīmīga kā konsekventi realizētas
atjaunošanas paraugs, kas var kalpot starptautiska mēroga diskusijām par
adekvātu restaurācijas metodiku mūsdienās, kad pamatoti nozīmīgs kļuvis jautājums
par modernās arhitektūras intervenci vēsturiskajās ēkās, lai tās funkcionētu kā
pilnvērtīgas kultūras būves, ne tikai kā sastinguši apskates objekti ar vāji
atrisinātu apmeklētāju infrastruktūru.

Imants Lancmanis, Rundāles pils atjaunošanas iniciators un vadītājs visu
50 gadu garumā, saņems īpašu balvu par nenovērtējamo ieguldījumu Latvijas
arhitektūras mantojuma saglabāšanā.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
8 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Miķelis

Kas ir īpašā balva, kas piešķirta GB?

Kad tiks pasniegta?

KĀ IZSKATĀS?

Tad bija LNB ēkā jeb nebija, jeb iegāja pa sētas eju un neko neredzēja?

Jeb tagad visu to uz pohām sacerējām?

Miķelis

http://www.km….ra/gaismaspils

ASV piešķīrusi 2001.gadā balvu LNB. Šamējie arī neko no arhitektūras nesaprot?

Miķelis

Jāiekopē googlā

Da līdz brošai

Nepietiks?

Vai ir kāda starpība cik balvas, kādas skolas, kāds vārds, ja rezultāts ir tāds kā ir, drūms, neestētisks, nevienam neizprotams apjoma samurgojums Daugavas krastā!

Turistam un cilvēkiem pēc 50 gadiem neinteresēs "dziļā filosofija", vai nu ir, vai nav baudāms.

Miķelis

http://www.lza…&Itemid=78

ab

Miķeli…..neapnika? sapratām tavu nostāju!

Miķelis

Labi, labi eju čučēt…

Pieleca beidzot?

NAV VIENALGA

GB kā īstens masons būtu pelnījis cietumu ne balvu!

8
0
Lūdzu, komentējietx