2011. gada notikumi. Lasītāju viedokļi II

Uz A4D tradicionālajiem jautājumiem par nozīmīgāko
arhitektūrā, pilsētu attīstības jomā pasaulē, Latvijā, kā arī — personīgajā
pieredzē atbild Agrita Lūse, Aivita Mateika, Elēna Melzoba, Kārlis Melzobs, Ints Menģelis, Kārlis
Narkevičs, Evelīna Ozola, Alise Pļaviņa, Pēteris Ratas, Oskars Redbergs, Ausma Skujiņa, Jānis
Šaltāns, Ivo Šteimanis, Jānis Taurens un Matīss Zemītis. Paldies visiem, kas piedalījās!

A4D jautājumi


  1. Jūsuprāt, ievērojamākie notikumi
    arhitektūrā vai pilsētu attīstībā pasaulē.
  2. Jūsuprāt, ievērojamākie notikumi
    arhitektūrā vai pilsētu attīstībā Latvijā.
  3. Nozīmīgākais, interesantākais Jūsu
    profesionālajā dzīvē / Jūsu spilgtākā ar arhitektūru un pilsētu saistītā
    pieredze šajā gadā (notikums, ēka, pilsēta, projekts, ceļojums utt.)


Papildjautājums. Ja lasāt A4D, — Jums
interesantākais raksts vai tēma, kas publicēta vai apspriesta A4D 2011. gadā.

Agrita
Lūse

žurnāla Latvijas
Būvniecība
galvenā redaktore, LAS vietnes redaktore

1.
Šogad UIA 24. kongresā Tokijā kārtējo reizi Latvijas objekts bija to pāris
izcilo pasaules piemēru starpā, kas saņēma vienu no trijām atzinībām par vides
pieejamības risinājumiem. Atzinību saņēma Ventspils Pārventas bibliotēka (India). 2008. gadā analogu balvu UIA 23.
kongresā saņēma Ventspils slimnīcas rekonstrukcija un jauna korpusa izbūve (Forma).

2. Ievērojamākais
notikums Lavijā? Drīzāk lielākais šoks!

Laikā, kad pasaulē attīstās tendence arhitektūra visiem (plašāk šeit),
rakstot par kādu sabiedrisku objektu Latvijā žurnālam Latvijas Architektūra un labdabīgu nodomu vadīta aizsūtījusi
saskaņošanai tekstu arhitektam, saņēmu uzbrēcienu — ko Jūs tik daudz atļaujaties rakstīt par tiem iezīmētajiem pakāpieniem,
specializētajām tualetēm un citām lietām, vēl padomās, ka ēka domāta invalīdiem
!
Un to man saka arhitekts? Profesionālis? Arhitekts vides pieejamības normatīvus
ievērojis, bet uzskatījis to par ēkas kauna traipu? Kā beidzās dzīve un
pasaules iekarošanas plāni slavenajam vīriņam ar impozantajām ūsiņām, kas
noliedza citādo (arī fiziskos tūkumus), zināms visiem. Pilnīgi cits piemērs —
kādas Latvijas bankas ēkas arhitekts tieši uzsvēra un arī rakstā akceptēja
informāciju, ka invalīdu tualetes ir katrā ēkas stāvā, ka durvju ailas un liftu
ailu platums ir pietiekošs, lai tur ieklumburētu ar lauztu kāju vai iebrauktu
ar ratiņiem. Mūsu fizisko iespēju robežas ir dažādas un es esmu par to, lai
vide būtu pieejama visiem — ar un bez problēmām pārvietoties, ar labu un sliktu
redzi, utt. Vienīgi arhitektu spēkos ir padarīt vidi pieejamu visiem.

3. Iestāšanās
LAS kā asociētai biedrei šogad 19. decembrī. Pati iestājos un aicinātu jebkuru,
kurš vēl nav LAS biedru sarakstā, iestāties arhitektu profesionālajā
organizācijā un kaut ko darīt lietas labā tā vietā, lai rakstītu anonīmus vai
arī autorizētus komentārus par it kā senilo organizāciju. Patiesībā
organizācija ir spēcīga un tās spēku veido cilvēki ar savu darbu.

Aivita Mateika

Studē Portsmutas universitātē

1. Thames Hub. Idejas autori Foster + Partners, kas paredz izveidot koncentrētu funkcionālu telpu un pilnībā vienotu infrastruktūru, tā saglabājot zaļo zonu. Projekts pilnībā pārorientēs Anglijas, Skotijas un Velsas pilsētvides un zaļo zonu attīstību.

2. Šobrīd jaunums ir RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultāte. Apskatot šo studentu pusgada izstādi un parunājot ar pašiem studentiem radās sajūta, ka Latvijā nudien būs vairāk kā viena arhitektūras skolas izvēle, kas nebūt neatpaliks no jau esošās. Izaugsme, tāpat kā kritika, ir svarīga un tamdēļ savstarpēja konkurence ir veselīga.

3. Esot Parīzē apskatīju Le Corbusier Villa Savoye, kas dzīvē izskatās iespaidīga un savādāka nekā biju iztēlojusies, bet baudot interjeru jūtams plašums telpās, iespējams pārdomātā plānojuma un atvērumu dēļ. Office of Metropolitan Architecture ar Rem Koolhaas izstāde Londonā. Ļoti ieteicama ar to, ka tiek parādīts ikdiena un process birojā. Sākot no dažādām skicēm, flīžu paraugiem, spilgtām modes bildēm iedvesmai, maketiem un beidzot ar lieliem, konstruktīviem maketiem.

Elēna
Melzoba

Atelier Zündel Cristea Parīzē

1.
Brazīlija — jaunais ekonomikas un kultūras «hot spots». 2014. gada Pasaules
futbola čempionāta un 2016. gada Vasaras Olimpisko spēļu uzņēmējvalsts ir
ķērusies pie mērķtiecīgas lielāko pilsētu revitalizācijas. Samba, futbols,
favelas, San Paulu privāthelikopteri, avangarda arhitektūra, vietējās mākslas
un amatniecības tradīcijas šķiet daudzsološs konteksts. Jaunie projekti liecina
par humāniem, saturiski pārdomātiem, kontekstuāliem, līdz ar to unikāliem
projektiem, kādi ir nepieciešami pēc iepriekšējās brīnumzemēs Dubajā un Ķīnā
saražotā. Esmu patiesi ieintriģēta turpmākajos notikumos.

2.
RISEBA augstskolas Arhitektūras un dizaina fakultāte. Pēc neskaitāmām pēdējo
gadu diskusijām par arhitektūras izglītību Latvijā, beidzot ir divas
alternatīvas, kur to apgūt. Vērtējumi par jauno skolu gan vēl nav dzirdēti.
Atkal intriģējoši.

3.
Izdevies veiksmīgi novadīt un nobeigt apjomīga objekta projektēšanu Parīzē. Šī
vadīšanas procesa lielākais izaicinājums — apvienot pragmatismu un lidojumu.
Lidojuma uzturēšanas labākie profesionālie palīgi 2011. gadā bijuši:

  • Charlotte
    Perriand
    izstāde — atskats uz lielākās funkcionālisma dizaina estētes
    darbiem
  • John
    Pawson
    scenogrāfija baletam Francis
    Bacon sajūtu anatomija
    Bastīlijas operā — ģeniālais nekas
  • Gaité
    Lyrique
    — jauns formāli un saturiski inovatīvs digitālo mediju centrs
    Parīzē
  • David
    Byrne
    grāmata Bicycle Diaries
    mūziķa un velosipēdista interpretācija par pilsētplānošanu            
  • Wim
    Wenders
    filma Pina — brīnišķīgs
    video par telpu un kustību tajā
  • El Croquis
    Nr 155 – joprojām SANAA arhitektūra —
    pierādījums tam, ka caurules, konstrukcijas un vadi tomēr var būt neredzami.

Kārlis Melzobs

1plus1

1. Meksikā, Jalisko tiek pabeigts Tatjanas Bilbao kūrētais teritorijas
plāns svētceļnieku maršrutam Ruta del Peregrino, kurā objektu
virknes projektēšanai piesaistīta spēcīga starptautiska arhitektu komanda, tajā
skaitā Ķīnas birojs Fake Design. Biroja vadītāju — provokatīvo mākslinieku Ai
Weiwei
aprīļa sākumā arestē Ķīnas valdības pārstāvji un patur ieslodzījumā 3
mēnešus.

Japāņu arhitekti
neatlaidīgi turpina virzīt attīstību uzsāktajā virzienā, realizējot objektos
vairākus pēdējo desmit gadu laikā teorētiski izstrādātus telpiskus un sociālus
modeļus (Ryue Nishizawa Garden&House,
Sou Fujimoto NA House).

2. Latvijas Arhitektūras Lielā Gada balva pirmo reizi tiek
piešķirta teorētiskam pētījumam.

Savu darbību
daudzsološi uzsāk jauna Arhitektūras fakultāte RISEBA ietvaros.

Grāmata V*X pārsteidz
kā vērā ņemams pieteikums arhitektūras kritikas reanimēšanai Latvijā.

Gada nogalē tiek
dibināta jauna institūcija — Latvijas arhitektūras informācijas centrs, tomēr
savas pastāvēšanas pirmo divu mēnešu laikā tai neizdodas pārliecinoši izklāstīt
savas pamatnostādnes un mērķus.

3. Kā spilgtāko ar arhitektūru saistīto pieredzi jāmin Salaspils
memoriāla
atkārtoto apmeklējumu. Uzskatu, ka memoriāls ir viens no iespaidīgākajiem
mūsdienu arhitektūras objektiem Latvijā, taču šoreiz uzmanību īpaši piesaistīja
tā attiecības ar apkārtējo vidi konkrētajā brīdī, kad, ēkai novecojot,
arhitektūras un dabas iedomātais nošķīrums sāk izzust. Līdzvērtīgi atmiņā
palicis arī IX forta apmeklējums
Kauņā ar perfekto arhitektūras scenogrāfiju vakara gaismas apstākļos.

Ints Menģelis

1. Šogad atvelkam elpu. Šķiet, iepriekšējā 2010. gada bijuši
vairāki nozīmīgi notikumi: augstākā ēka uzbūvēta, Expo Šanhajā noslēdzies, Venēcijas biennāle SANAA tandēma vadībā, ekonomikas zemākā punkta sasniegšana utt.
Šogad no augstākā, garākā, labākā virzāmies uz būtisko, uz to mudināja šī gada
Serpentīna galerija Pītera Cumtora izpildījumā. Sajust dārzu, palūkoties uz
gaismas ciklu, bagātināties no vienkāršām lietām mums apkārt.

2. Otra arhitektūras skola Latvijā! Par to, kam jānotiek, lai mūsu
profesionālā vide, mainītos — attīstītos, ar saviem draugiem, kursabiedriem un
kolēģiem diskutējām jau 2005. gadā. Nojaušu, ka par pārmaiņu nepieciešamību
sarunas iesākās jau krietni agrāk. Nu tas ir noticis. Zinot vismaz pāris
cilvēkus, kas tajā ir iesaistīti nav šaubu, ka izdosies. Nenoliedzami būtisks
notikums, lai kaut kas mainītos — novēlu iesaistītajiem, lai netrūkst
enerģijas.

Antverpenes pilsētas
arhitekta Kristiana Boreta vieslekcija Rīgā, pasākuma Radi Rīgu ietvaros.
Patika arhitektūras gada balvas pasākums botāniskajā dārzā — ir vērts satikties
dārzā.

3. Personīgi šis bija ražas gads, gan Expo paviljons, gan 8 melnie
saņēma arhitektūras balvas, pie abiem bija aizraujoši strādāt, lieliski
pasūtītāji, lieliskas komandas, prieks, ka tie tika novērtēti.

Saistībā ar Expo paviljona pārvietošanu un Šaolin
projektu bija iespēja atgriezties Ķīnā. Pekina, bija šī gada spilgtākā
pieredze. Pilsēta, tās kontrasti un olimpisko spēļu stadions patiesi
iedvesmoja.

A4D. Lasu A4D, kā katru gadu kvalitatīvi un interesanti šķiet
kaimiņvalstu arhitektūras apraksti. Reizēm tiešām pārsteidz lietas, kas notiek
tepat kaimiņos. A4D Lietošanas ērtums iepriecina, sānu rubrika strādā lieliski.
Profesionāli nozīmīga šķita diskusija par pilsētas arhitektu. Pēc Antverpenes
un Kopenhāgenas pilsētas arhitektu lekcijām Rīgā palika skaidrs, ka bez
politiskas gribas procesus ietekmēt ir neiespējami. Savukārt politisko gribu
ietekmēt var pilsētas iedzīvotāji, arhitekti tai skaitā!

Kārlis Narkevičs

RISEBA Dizaina un
arhitektūras fakultātes (RISEBA FAD) students

2. Par nozīmīgu notikumu Latvijā es uzskatu konkursu bērnudārzam
Tallinas ielā. Iepazīstoties ar projektiem, bija interesanti salīdzināt
arhitektu izpratni par būtisko 21. gadsimta bērnudārzā.

3. Noteikti RISEBA’s arhitektūras un dizaina fakultātes «iedarbināšana».
Ne cik daudz pats atklāšanas fakts, bet tās paredzamais pienesums turpmāk arhitektūrai
Latvijā. Fakultāte ir iespēja novērtēt vietējo potenciālu izmantojot
instrumentus kas atšķiras no ierastajiem, kā arī iespēja uzlabot diskusiju
kvalitāti ar svaigu viedokli.

Evelīna
Ozola

urbāniste Roterdamā

1.
Šogad notikušas neierasti daudzas pilsētu iedzīvotāju apvienošanās masu
protestos un pilsētvides destrukcijā, kas ir tiešs politikas, tai skaitā
pilsētvides plānošanas politikas, iznākums. Lai gan vardarbība urbānā vidē nav
nekas jauns, aizvien interesantāka kļūst tās koordinēšana, atspoguļošana un
mēģinājumi to ierobežot, izmantojot mūsdienu saziņas līdzekļus. Tas, kas pēc
tam paliek pāri, ir urbānistu darbalauks, kur jāsamierina dusmīgi politiķi ar
tikpat dusmīgiem logu dauzītājiem.

Runājot par arhitektūras disciplīnu,
aizvien spēcīgāka kļūst apsēstība ar attēlu — gan digitālos, gan drukātos
medijus ik dienu pārpludina aizvien jaunas vizualizācijas un zīmējumi. Arvien
biežāk uz žurnālu vākiem nonāk arhitektūras zīmējums vai kolāža, parādījušies
pat izdevumi, kas veltīti tikai arhitektūras grafikai. Arvien mazāk arhitektu
strādā pie celtņu radīšanas, arvien vairāk pie kārdinošu vīziju ilustrēšanas.
Likumsakarīgi, ka šāda attēlu ražošana dažkārt izmet brāķīti, piemēram,
pārlieku asociatīvu formu kā nesenajā atgadījumā ar MVRDV.

2.
Ievērojams Rīgā ir pavisam mazs namiņš — Osis
— eleganti askētisks pop-up operas kruzuļainās fasādes priekšā, kas ar savu
blīvo notikumu programmu un savdabīgo formu liek noticēt, ka Rīga ir īsta
metropole ar bagātīgu kultūras dzīvi un augstvērtīgu vietējo arhitektūru un
dizainu. Kamēr aizdomīgie latvieši šļūc garām nokaunējušies, iekšā priecīgi
cilvēki krāsainās drēbēs dzer vīnu un bučo viens otru uz vaigiem kā tādi
ārzemnieki.

 3.
No visiem šogad darītajiem darbiem vislielākais gandarījums ir par Rīgas radošo
kvartālu pētījuma turpinājumu un publikāciju bukleta formātā. Tā izdošana, kā
arī kvartālu rezidentu prezentācijas Rīga
2014
starptautiskajā forumā apliecināja, ka pilsēta beidzot pamanījusi
cilvēkus, kas to padara dzīvojamu, — gan mākslinieku kopienas, gan velo
entuziastus, gan bulciņu cepējus un vīndarus. Izdevējam buklets gan licies tik
smuks, ka vēl tiek turēts pie sevis, bet Rīga
2014
mājaslapā visiem pieejama PDF versija.

A4D.
Divas publikācijas šķita pamanāmākas par pārējām. Pirmā bija diskusija, kurā
nevarēju neiesaistīties, — par Rīgas pilsētas arhitekta posteņa nepieciešamību
un Jāņa Dripes paveikto šajā amatā esot. Tā palikusi atmiņā ar sarūgtinājumu
par Rīgas arhitektu nespēju saliedēties un aizstāvēt vienu no savējiem. Otrs
notikums — LAS gada balvas piešķiršana izstādei par Martu Staņu. Par šo man,
savukārt, liels prieks, jo izstādes autoriem un skates žūrijai kopīgi izdevās
pastiept arhitektūras lauciņu plašāku.

Alise Pļaviņa

Studē ilgtspējīgās arhitektūras maģistra
programmā Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātē
Tronheimā

3. Aktīvi studējot Tālajos Ziemeļos, neatlika
gana laika pievērsties notikumiem Latvijā un izsijāt nozīmīgākos pasaules
mērogā. No profesionālajiem notikumiem — trīs iedvesmojošākie: Pirmais: dalība Solar Decathlon
starptautiskā studentu konkursā ar mērķi radīt «plus» enerģijas ēku. Šobrīd vēl
notiek detaļu izstrāde, bet nākošā gada septembrī ēku varēs klātienē vērot
Madridē.

Otrais: dalība jauna Oslo arhitekta
organizētā design&build darbnīcā,
kuras mērķis bija vecu konteineru pārveidot par pašpietiekamu mini-mītni, izmantojot
jaunākās state-of-the-art
tehnoloģijas un būvmateriālus. Lieliska iespēja griezt dzelzi, metināt un rīkoties
ar vakuumizolāciju.

Trešais: dalība Helsinku Aalto Universitātes organizētajā
Nordic Climate Festival 2011 ar mērķi
apvienot Skandināvijā studējošos no dažādām disciplīnām, lai diskutētu par klimata
izmaiņu izaicinājumiem. Secinājums ēku kontekstā — ir pieejamas visas
nepieciešamās tehnoloģijas, lai ēku ietekmi uz vidi samazinātu līdz minimumam,
atliek tikai likt tās lietā. Sākt varam rīt.

Pēteris
Ratas

Šanhaja

1.
Atšķirībā no arhitektūras politikā šis gads bija notikumiem bagāts — arābu
revolūcijas un eiro zonas kašķēšanās. Arhitektūra pārliecinoši palika fonā, bez
izcilām pārmaiņām. Vienīgi UIA kongress Tokija bija notikums ar globālu vērienu.
Un tā bija sagadījies, ka šī kongresa tēmu noteica ar arhitektūru nesaistīts
notikums — Japānas zemestrīce. Bez tam tas ir arhitektūras savienību kongress,
kuram ir maz sakara ar praksi. Pretstatā pasaules ekonomikas nestabilitātei,
Āzijas zemēs ekonomiskā izaugsme rūc uz priekšu. Tā ir mūsdienu realitāte,
nevis īslaicīga parādība.

2.
Manuprāt vispozitīvākais notikums Latvijas arhitektūrā bija Nacionālās
bibliotēkas spāru svētki. Prieks par to, ka Rīgas siluetā parādās kaut kas
jauns un atsvaidzinošs — notikums ar 20 gadu novēlošanos.

Politikas intrigas iespraucās arī arhitektu
kopienas dzīvē Rīgā, kad tika izskatīts jautājums par pilsētas arhitekta biroja
vajadzību. Atceros gada sākumā bija lielas diskusijas A4D. Bet, manuprāt, tas
nebija nozīmīgs notikums. Daudz svarīgāk ir pārskatīt un liberalizēt projektu
apstiprināšanas procesu kopumā. Ja kādam būs drosmes to attīrīt no padomju
laikmeta mentāliem mantojumiem un birokrātijas uzslāņojumiem, tad tas būtu
izcils notikums. No tā būtu patiess labums gan arhitektiem, gan pilsētas
attīstībai.

3.
Turpinu darbu pie daudzfunkcionālā centra projekta Qingdao pilsētā. Būvbedre jau tiek rakta, tas reāli notiks.

Visu šo gadu var novērot Šanhajas centra
torņa būvniecību. Pati tērauda un betona konstrukcija ir iespaidīga. Tā lēnam
aug, kļuva pamanāma virs būvžoga, un nu jau 200 m augstumā tā kļūst pamanāma
pilsētas ainavā. Un tas ir vēl tikai mazāk par trešdaļu no tās projektētā
augstuma. Brauciet bildēt!

Oskars Redbergs

LAS valdes loceklis / RISEBA augstskolas Arhitektūras un dizaina fakultātes (RISEBA
FAD) direktors

1. Londonas
2012. gada olimpisko spēļu būves. Kolēģu Pītera Kuka (Sir Peter Cook) projektētais Londonas olimpiskais stadions un
Tomasa Saraceno (Tomas Saraceno) projekts
Mākonis jeb The Cloud, — Londonas Olimpiskā ciemata centrālā instalācija.

«Plus enerģijas» nākotnes dzīvojamās mājas
prototipa Energieüberschusshaus jeb Plus-Energie-Haus izbūve Berlīnē. Ēka saražo elektrību vairāk nekā nepieciešams tās ekspluatācijai.
Šī ēka saražos vairāk kā 16,000 kilovatstundas elektroenerģijas, izmantojot
saules paneļus uz ēkas jumta un dienvidu fasādē. Pārpalikušā elektro enerģija var tikt piedāvāta kopējā elektrības tīklā
jeb, piemēram, elektroautomobīļa akumulatoru uzlādēšanai.

2. Latvijas Arhitektu
savienības administratīvās kapacitātes stiprināšanas projekta ietvaros
realizētais projekts Arhitektu kameras izveidei, kuras mērķis ir radīt rīkoties
spējīgu arhitektu pašpārvaldes organizāciju.

Kolēģes,
RISEBA FAD Arhitektūras studijas vadītājas Vanesas Mirjamas Karlovas (Vanessa Miriam Carlow) biroja COBE iegūto Kopenhāgenas arhitektūras
balvu par 2011. gada labāko publisko ēku, — Ziemeļrietumu rajona kultūras
centrs un bibliotēka.

3. Doktorantūras
studijas Brandenburgas TU un Staedelschule
arhitektūras klases alumni tikšanās, — a
SAC-Decade with Ben van Berkel and Mark Wigley
Frankfurtē pie Mainas.

Ausma
Skujiņa

1. Par ļoti svarīgu uzskatu pavērsienu uz
dabas klātbūtnes ievērtēšanu visa veida projektos. Vide, ainava, ekoloģija — genius loci !!! Pasaules praksē un
teorijā tas aizsākās jau pasen. Tikai pie mums maz var pamanīt! Vajadzētu
organizēt diskusijas. Ir daudz literatūras un piemēru. Interesanti būtu
izvērtēt Tallinas arhitektūras bienāles rezultātus. Man likās, ka konkursa
laureāta projektā pārstāvēts landscape
urbanism
. Šajā brīdī, kad darbu mazāk, varētu pievērsties teorijai.

2. Patiess prieks, ka apturēta tā stulbā,
nevajadzīgā būvniecība, kas tika pieteikta daudzos projektos. Nu jau droši var
teikt — Strēlnieku laukums paliks atvērts pret Daugavu! Cerams, neaizbūvēts
paliks Brīvības un Matīsa ielas stūris pie Dailes teātra un neuzcels arī to
monstru pie gaisa tilta. Varbūt saglabāsies kāpas un priedes Šlesera būvlaukumā
Jūrmalā? Zaļas, visiem pieejamas publiskās ārtelpas! Sakārtots transports un
saprātīga konstruktīvā risinājuma izvēle. Tādai vajadzētu būt pilsētu un tajā
skaitā arī Rīgas attīstības turpmākai ievirzei.

3. Vēl arvien varu strādāt un man ir
interesanti! Apkārt redzu jaunus talantus. No sirds priecājos par Austri
Mailīti un Helmutu Kaugeru. Varbūt beidzot tiksim ārā no provinciālisma. Tas
samierina ar pašas ierobežoto varēšanu.

Jānis
Šaltāns

saltans architects_international, Čikāga

1. Pasaules pilsētas, publiska telpas atdzimšana
kā platforma sabiedriskās domas izteikšanai politiskā vai personiskā protesta
veidā. Ne vien prieks par kopā būšanu vai izklaidi, bet arī publiskās telpas
tradicionālās lomas jaunatklāšana un apliecināšana. No Tahrir laukuma Kairā, Zucotti
parka Ņujorkā līdz St.Paul laukumam
Londonā, un noteikti sagaidāmas vēl citas vietas.

Tesimas mākslas muzejs (Ryue Nishizawa) — izcils un vienreizējs

OMA projektets un uzcelts arhitektura — Millstein Hall Kornell universitate ASV,
kā arī Maggies Center un Rothschilds HQ tornis Londonā —  jauna jēgpilna atturība.

2. Jūsuprāt, ievērojamākie notikumi
arhitektūrā vai pilsētu attīstībā Latvijā.

  • Latvijas Nacionālā Bibliotēkas būvniecība,
    diskusija un kritika
  • Marta Staņas izstāde Rīgā
  • 8 melnie, NRJA

3. Nozīmīgākais, interesantākais Jūsu
profesionālajā dzīvē.

Kopā ar Jaeger & Partner Architects
saņēmām AIA Chicago 2011 Design
Excellence Awards
balvu neuzbūvētiem projektiem par Shenzhen Archive Towers
Šeņdžeņā, Ķīnā.

Pedējā nedēļā saņemta ziņa, ka mūsu
risinājums Maskavas Skolkovo Technopark starptautiskajā
konkursā izvirzīts uz otro kārtu. Esam starp 30 no 337.

Šeņdžeņā, Ķīnā iesākta pamatu būvniecība
mūsu 528 000 m² lielam projektam

Ivo
Šteimanis

 Z4

1.
Neesmu pasekojis līdzi. Diemžēl.

2.
Hronoloģiskā secībā:

Izstāde Modris
Ģelzis. Latvijas arhitekts. 20. gadsimts
. Pārsteidza ar savu plašo mērogu
un pamatīgumu. Šāda izstāde varētu būt kā «obligātā literatūra» katram
arhitektūras studentam par tēmu: ideāla arhitekta prakse.

RISEBA augstskolas Arhitektūras un dizaina
fakultātes izveidošana — pirmā konkurences pazīme augstskolu izvēlē arhitektiem
Latvijā. Tas ir notikums, kuram nav gaidāmi tūlītēja ietekme uz arhitektūru,
bet tas palielina tādu iespēju nākotnē.

Savu ietekmi uz Rīgu, jau pavisam tuvu
galējam izskatam, rada Nacionālās bibliotēkas ēka. Ar  šo ēku Pārdaugava atgūst to pašu ko Vecrīga,
kuras siluetā joprojām dominē garīgas nozīmes ēkas.  Intriga, kļūt par tās lietotāju, jau
robežojas ar nepacietību.

3.
Pabeigts darbs pie ēkas Maskavas ielā. Iegūta pieredze, kādu nespēj dot
iepriekš paša sataisītā papīra arhitektūra.

Mākslas muzeja apmeklējums Rīgas Biržā.
Papildus bez aplūkojamās rekonstruējamās ēkas, ekspozīcijas un izstādes,
iespēja brīvi, jebkurā laikā izmantot plašo centrālo publisko telpu, kas
Latvijas muzeju klāstā ir kas pilnīgi jauns. Piemēram, vēl nesen pēc SPP
rīkotās darbnīcas tur varēja mierīgi līdz vēlam vakaram uzkavēties un iedzert
vīniņu.

A4D.
Diskusijas par identitātēm.

Jānis
Taurens

filosofs

[Atbilde, ko varētu nosaukt «variācijas par
3. jautājumu».] Pēc lekcijas OSIS mājā (19.12.2011) mani uzaicināja padomāt par
iespēju sagatavot vēl kādu priekšlasījumu par spīti uzskatam, ka «runāšana par
arhitektūru neko daudz nedod». Šī frāze palika atmiņā, varbūt arī tāpēc, ka
mākslinieki (šobrīd lasu lekcijas LMA) bieži ir visai skeptiski pret teorētiķu
un it īpaši mākslas kritiķu spēju pateikt kaut ko jēdzīgu par mākslu. Sols
Levits, kurš gana spilgti artikulējis šo skepsi, gan reizē atzīmējis:
«Iespējams, ka mākslinieks nesaprot pats savu mākslu. Viņa uztvere nav nedz
labāka, nedz sliktāka par citu uztveri.» (Teikumi
par konceptuālo mākslu
, Nr. 25.) Vai vārdu «mākslinieks» šajā izteikumā
varētu aizvietot ar «arhitekts»? Domāju, ka piekrišana šādam apgalvojumam būtu
krietni mazāka arhitektu nekā mākslinieku vidē. Arhitektūra vismaz vienā ziņā
ir priviliģētākā stāvoklī nekā māksla — ja ēka ir uzcelta tā, lai to varētu
lietot, būs gana daudz cilvēku, kas to darīs, nedomājot par tās nozīmi,
necenšoties saprast tās «arhitektūru». Bet bilde, ko nesapratīs kā mākslu, kļūs
vien par, piemēram, aizslietni, neliela akmens skulptūriņa — par riekstu
dauzāmo.

Tomēr arhitektūras objekta nozīme — līdzīgi
kā mākslas darbam — pastāv vien domāšanas un interpretācijas telpā (to veido
tas, ko runājam un rakstām par arhitektūru; protams, lai runātu — jābūt pašai
arhitektūrai). Pat ja par vienīgo arhitektu darbošanās priekšmetu uzskatām
telpu (kā rakstīja Gerits Rītvelds 1932. gadā), tad tā būs telpas izpratne un
izpratne par tās uztveri, ar kuru arhitekti strādās. Tāpēc mani iepriecināja
gana lielais cilvēku skaits lekcijā pirmssvētku laikā, kuri, šķiet, bija
ieinteresēti domāt par arhitektūru.

Šeit uzrakstītais gan nav par kādu izcilu
arhitektūras objektu, bet par tā rašanās iespējamības nosacījumiem gan…

Matīss
Zemītis

studē PRATT 
institūtā Ņujorkā

1.
Zaha Hadid partnera Patric Schulmacher lekcijas un grāmata Autopsies of Architecture: New Framework of Architecture, kas
sacēlušas kājās vadošo arhitektūras skolu vadības. Savās lekcijās un grāmatā
(iznākusi pirmā no divām daļām) P.Schumacher, pēc ilgāka pārtraukuma runā par
arhitektūras stiliem un definē, viņaprāt, jaunu – parametriskās arhitektūras
periodu.

2.
Patīk aktivitātes zema energopatēriņa māju un ilgtspējīgas arhitektūras
virzienā. Tiek organizēti daudzi semināri un tālākizglītības kursi, kas
arhitektiem liek izvērtēt līdzšinējo praksi un, iespējams, ko jaunu iemācīties.

Patīk aktivitātes arhitektūras
popularizēšanas un sakātošanas jomā. Tiek organizēti pasākumi bērniem, tiek
pievērsta sabiedrības uzmanība arhitektūrai, organizējot lekcijas un pasākumus,
tiek intensīvi strādāts arī pie profesionālās prakses sakārtošanas.

Pozitīvi vērtēju arī otras arhitektūras
skolas atvēršanu Rīgā. Palielinoties konkurencei, izglītības kvalitātei
vajadzētu uzlaboties un atstāt pozitīvu iespaidu uz pilsētvidi ilgākā laika
posmā. 

3.
Profesionālajā dzīvē šis gads bijis intensīvs. Mijoties vairākiem darba,
diskusiju un klusuma periodiem, šogad ir realizēts Saktas puķu paviljonu
projekts. Ir atsākušies restaurācijas un rekonstrukcijas darbi pie Oskara Kalpaka
muzeja Airītēs, kur tiek veikta iekštelpu
apdare un komunikāciju montāža. Esmu ieguvis iespēju turpināt studijas
profesionālajā arhitektūras maģistra programmā PRATT institūtā Ņujorkā.  

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
0
Lūdzu, komentējietx