10.septembra Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē tika vērtēti pāris nozīmīgi, liela mēroga projekti. Viens no tiem bija biroja Nams izstrādātais Strēlnieku laukuma detaļplānojums. Visādā ziņā vērienīgāka bija centrālās dzelzceļa stacijas un apkārtnes attīstības koncepcija. Tās autori SZK un partneri balstījušies uz redzējumu, ko pagājušā gada Arhitektu dienā piedāvāja Treimanis un sabiedroti.
Koncepcijas pasūtītājs ir Rīgas dome Pilsētas arhitekta biroja personā, taču projektu apmaksā kompānija Linstow, kurai ir savas intereses stacijas attīstīšanā. Procesa virzīšanā sava loma bijusi arī iepriekšējam satiksmes ministram. Stacijas projekta ietekme aptver plašāku teritoriju, tāpēc, turpinot šo priekšlikumu, būtu nepieciešams tālāk pētīt autoostas un tirgus attīstībai nepieciešamos risinājumus. Jāsaprot arī, ka šī ir pilsētbūvnieciska mēroga koncepcija, kurā netiek risināta arhitektūra, tā ir tikai apjomu «masas» izpēte, galveno uzsvaru liekot uz funkcionāliem un citiem potenciālajiem publiskās-privātās partnerības jautājumiem.
Ideja par dzelzceļa uzbēruma norakšanu, aizstājot to ar estakādi un radušos telpu izmantojot pilsētai nozīmīgām funkcijām un vienlaikus ciešāk sasaistot pilsētas centru ar Maskavas priekšpilsētu, nav jauna. Jāatgādina, ka vīzijas dzelzceļa un apkārtnes teritorijai no stacijas līdz Daugavai savā laikā — 2001.gadā — tika izstrādātas arī Meinharda fon Gerkāna vadītās darbnīcas Riga 4Sights ietvaros. Tāpat šī vieta risināta ne vienā Arhitektūras fakultātes studentu diplomdarbā dažādos laikos. Pēdējais no tiem, Toma Kokina izstrādātais, publicēts arī A4D.
Taču nozīmīgāka redzējuma līmenī šo ideju pirmo reizi vizualizēja Edgars Treimanis, kurš pats uz savu iniciatīvu bija izstrādājis priekšlikumu, ko kolēģiem demonstrēja Arhitektu dienā pagājušā gada oktobrī. Šis pētījums aptvēra teritoriju ne tikai no stacijas līdz Daugavai, bet arī dzelzceļa daļu no stacijas līdz Lāčplēša ielai, konceptuāli aplūkojot atsevišķas mezglu vietas. Projekts teritoriju risināja, kā liela mēroga multimodālu transportmiju — vietu, kur satiekas dažādu veidu transporta līnijas un plūsmas (dzelzceļš, tālsatiksmes autobusi, pilsētas sabiedriskais transports, privātais autotransports un kājāmgājēji), rosinot veidot mūsdienu lielpilsētai atbilstošu satiksmes mezglu ar ērtām piekļūšanas un pārsēšanās iespējām.
SZK arhitektu izstrādātā koncepcija cieši balstās uz Treimaņa priekšlikumu, detalizētāk pievēršoties idejai par privātu investīciju iesaistīšanu šādā milzu projektā, piedāvājot veidot komerciālas telpas ne tikai zem, bet arī virs sliedēm. Aptuveni sešu metru augstumā, virs dzelzceļam nepieciešamajiem vadiem, divos stāvos varētu izveidot gājēju pasāžas ar tirdzniecības funkcijām un birojus. Pasāžas pa gaisu savienotu staciju ar blakus esošo Stockmann un autoostu, tādējādi iegūstot komerciālās telpas vairāk nekā 13 hektāru platībā. Savukārt pazemes līmenī varētu izveidot stāvvietas līdz 2000 automašīnām.
Projekta autori arī norāda, ka sākotnēji iecerētā intermodālā satiksmes mezgla izveidošana pašreizējā rūpniecības preču tirgus vietā nebūtu veiksmīga, jo attālumi esot par lielu. Šo sabiedriskā transporta mezglu vīzijā paredzēts izvietot zem dzelzceļa sliedēm posmā starp Elizabetes un Dzirnavu ielu. Satiksmes infrastruktūras uzlabošanai būtu nepieciešams arī izveidot Zemgales tiltu.
Saprotams, ka šāda mēroga projekts nevar būt ātrs un tas prasa ieguldīt milzīgus līdzekļus, tāpat daudz ko darīt pagaidām neļauj normatīvie akti, piemēram, par būvniecību aizsargjoslās. Profesors Jānis Krastiņš atzina, ka šī vīzija vērtējama atzinīgi — kā ticams instruments, kas rēķinoties ar Rīgas attīstības realitātēm, piedāvā daudzu gadu laikā, soli pa solim īstenot šķirto pilsētas daļu integrāciju. Pilsētas arhitekta kolēģija nolēma, ka attīstības vīzijas virziens un telpiskais veidols ir akceptējams. Tālākām darbībām jāapzina nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, lai varētu realizēt šo projektu. Kolēģija atzina, ka vēlētos redzēt labu koordinācijas mehānismu un potenciālo investoru pārstāvību. Ņemot vērā pašreizējās Rīgas domes vadības aktīvo nostāju, iespēja ieinteresētās puses «saaicināt ap vienu galdu» šķiet ticama.
Kur var ko tādu antihumānu uzzīmēt. Atkal pārveidotā stacijas ēka ar tiem burtiem vispār vāks. 80tie ir sen pagājuši!
Par šo vietu un līdzīgu tēmu bija vēl arī atklāts konkurss 2000. gadā, (+/- gads, vairs precīzi neatceros). Kapēc rakstā par to nekas nav minēts?
Vai tas SZK tika kā kompensācija par koncertzāli?
Ģenerēt sev darbu šodien ir izplatīta prakse!
Ir OK, protams tas produkts ir korekts es pat teiktu ļoti labs, pamatā vērtējot pilsētbūvnieciskos aspektus ,kas šeit arī ir skatīti( tik kam tās smukumbildes paredzētas? tabulas saprotu -investoriem, bet kam bildes, it sevišķi a4d.vietnē) Vienīgais ,kas liekas mazliet paslīpi , vismaz nezinot pilnu info , ir par procesu ( ka vienmēr LV kaut kā duļķaini izpaužas). Kas ir pasūtītājs? Kā ar konkursiem?(pēc divām kategorijām vismaz prasās pēc tā RVC, pilsētbūvnieciski svarīga vieta,un vēl ja gadījumā maksātājs pilsēta). Man nav nekādas problēmas ar SZK un Treimaņa un sabiedroto profesionalitāti(nemaz neprovēju to apstrīdēt), jo galu galā ja gribēja tikai augsto plauktu… Lasīt vairāk »
Sevi papildinot:
Pasūtītājs RD un maksātajs LINSTOW? PPP?Vai kāda cita struktūra?
… šito smuki tagadinas vajag sapakot kastes un uz MIPIM’u prom, lai atvilinatu kapostu maisus, tad jau ari mums, mazajiem laptopa birojiniem, pasutijumi bus, 🙂 P.S. biskin zel ta stacijas laukuma, tomer, funkcija tada – prasa lielus plasumus. a ja godigi ta transeja jaunaja stacijas laukuma attausina atminā Stanas strelnieku laukuma ideju "kā pa kara lauku, pa transejam". bet nu ta jau ir internacionalisma antihumanas absurduma idejas nevaid mirusas.
O, man ļoti patika vienā bildē liels uzraksts "IEEJA".
"maks" ar savu ieceri dodas uz Dripes kabinetu, kurā tad arī tiek piemeklēts projekta attīstības scenārijs, kas pat ir ļoti ok. Bet tā vienkārši pārlekt pāri abiem etapiem – plenērs, konkurss – sanāk nelāgi. Jau sāk vilkt uz to, ka Dripes birojs uzņemas arī darba biržas funkcijas, bet tikai konkrētam amatbrāļu lokam, tā ka pārējie nesapņojiet. Arī tas jau par tradīciju kļuvušais "altruisms", kad it kā arhitekts pats izvēlas sev konkrētu vietu un tēmu un sāk pie tā strādāt un pēc laika, akkk…, kāda sakritība, nākas vien turpināt darbu jau kā pie konkrēta pasūtījuma arī šķiet radošs veids, kā apiet… Lasīt vairāk »
vai kāds ir analizējis dzelzceļa plūsmu? varbūt ir iespējams uz pusi samazināt peronu skaitu? pie mūsu "aktīvās" dzelzceļa satiksmes varbūt pietiek ar 2 peroniem un perfektu vilcienu kustības pienākšanas/ attiešanas laiku plānošanu. (prečiniekam atstāt 1 ceļu, bet pasažieru vilcienu salikt uz 2-3 ceļiem). līdz ar to var samazināt kopējo sliežu ceļu platumu, peronu skaitu stacijas robežās. (jāveido mazāks pārsegums virs peroniem, vairāk brīvās vietas, utt) izskatās, ka projektētāji vēl līdz tam nav tikuši 🙁
vajadzētu estakādi turpināt līdz vefam, sastrēgumi nebūtu vispār, tūkstošiem m2 birojiem un stāvvietām. jānojauc tikai 3 tilti.
Pirms kāda laika šito labo ideju attīstīja Ainārs. Tā izklausījās aptuveni šādi – nojaukt dzelzsceļa uzbērumu, lai šamējais vairs nesadala Rīgu divās daļās – bagātajā un nabagajā maskavas forštatē. Tas tā sakot aizsegam…Kauču kas tika pieminēts arī par slēgtajiem peroniem, jo lietum taču nevajadzētu līt uz mīļo aizbraucēju galvām. Ilgi lauzīju galvu, nu nevar taču būt, ka Ainārs, nu tā vienkārši rūpēsies par parastajiem pasažieriem. Nu izskatās, ka veikals vien būs beigās sanācis. Vispār tas ir simptomātiski. Visam, kam pieskarās Ainārs, tas pārvēršās veikalā. Bija mums neslikta dzelzsceļa stacija, atbilstoša funkcijai, ar taču kādreiz skaitļotām pasažieru plūsmām, atnāca Ainārs un… Lasīt vairāk »
Man patika tie uzraksti pagrabstāvā Dior, Hugo Boss, Gucci. Tas tā lai Ainārs iečeko. Un skaistas biroju mājas pie kanāla ( waterfront ). Kombinācija, kas rada cieņu pat svārstīgos investoros. Lai izdodās, varbūt ka tiešām šitie pavilks līdzi arī citus un pamazām atkal ieslīdēsim treknajos gados:) Vai varbūt tas ir pēdējais, krampjainais tvēriens pēc gaisa…
Jā, tie Dior, Gucci u.c. arī man lika pasmaidīt. Nekur pasaulē stacijās nemanīju šos zīmolus.
Paņirdzu par to kanāla vizualizāciju ar kafejnīcām un jahtām. Laikam centrāltirgus bomžiem tiks atvērta :)))) Kāds no zīmētājiem vispār tajā vietā kādreiz ir bijis un zin kas tur par skatu paverās?
Un ko tieši nozīmē vārds- multimodālā?
A Toma Kokina darbu katru dienu redzu un tas, man liekas, izstrādāts taj pati līmenī, kā piedāvātais… Ja nav atšķirības, kāpēc maksāt vairāk?
Tiem kam drusku strādā galva un ir nojausma par Rīgas pilsētas budžetu un nākotnes projektiem [Zšķersojums, D tilta estakāžu savienujumi apvedceļa sistēmā, osta utml] droši vien ir skaidrs, ka atrast līdzekļus puslīdz normāla paskata DZstacijas ierīkošanai tuvākajos 30 gados nespīd. 1.Latvijas Dzelzsceļa pasažieru bizness visus šos gadus darbojas ar zaudējumiem un tiek dotēts, – skaidrs, ka valstī ar 2mio mazturīgiem potenciāliem pasažieriem, kas tuvākos ndesmit gadus nespēs maksāt Doičebāņa utml biļešu cenas, privātie dzelzsceļa operātori infrastruktūrā neinvestēs. 2.Eiropas megaplāns par E/transbaltikas maģistrāli nav pavirzījies uz priekšu ne par vienu mm to pašu ekonomisko apsvērumu dēļ – sliedes jābūvē jaunas, ar… Lasīt vairāk »
kaut kā tas viss nesienas kopā, jo vispirms vajag pievilcīgu konceptu, noteiktajos augstumos, tad var krāmēties ar ‘sīkumiem’. pašlaik sanāk otrādi un kāds to dara bez konkursa un, atvainojiet, piedāvājot jau arhitektonisku noteiktu vīziju, kas man personīgi nešķiet pārāk pievilcīga. ja mēs tos m2 pārskaitītu kādā jau noteiktā koncepcijā, un tas tas ietu uz konkursu būtu stipri labāk un demokrātiskāk.
Ar arhitektonisku vīziju piedāvājumam nav nekāda sakara. Abstrakti klucīši ir iespējami bezformīgākais un neitrālākais no būvmasas attēlošanas veidiem. Vai – varbūt lai jums iepatiktos, vajadzētu potenciāli iespējamos m2 ietērpt rimbuļos, amēbās vai, citās modernākās neģeometriskās formās? Un ko gan Jūs saucat par "konceptu", turklāt pievilcīgu? Šai risinājumā ir apvienots "transportmezgla koncepts" + "investīciju piesaistes koncepts" + "publiskās telpas attīstības koncepts" + "Vecrīgas/tirgus/Maskavas forštates atkalapvienošanas koncepts". Lai šos konceptus materializētu būs nepieciešami 30-50 gadi un desmitiem arhitektūras metu konkursi. Vai varbūt Laimdota 2 mēnešu laikā viena pati gaišredzīgi dzemdēs ģeniālu "pievilcīgo konceptu"? Demokrātija, stap citu, cienījamai Laimdotai neliedz zīmēt augšā savu… Lasīt vairāk »
nu ja jau tik sarkastiski negatīva atieksme, ko tad vispār zīmē? pēc 30-50 gadu būs arī citi transporta shēmu risinājumi, tilti, utt. sanāk bada laikos lieki izsvieta nauda un laiks no pilsētas puses? piedāvāts tiek apbūvēt telpu virs vilciena – dzelzceļa sliedēm, un tas ir noteikts koncepts, kas apjomos šādā izpildījumā, vēl vairāk sadalīs šīs abas pilsētas daļas, utt. tas gan subjektīvi. katrs var zīmēt ko vien sirds vēlas, bet šajā gadījumā publikai tiek pasniegts. ka zīmē viens noteikts birojs un noteiktas aprises, tiklīdz būs nauda sāks rakt. priekš kam šitā jānopūlas, lai saskaitītu m2? ja uztaisa konkursu uz ideju,… Lasīt vairāk »
Palasiet textu augstāk – "pilsētai" naudiņas nav, dzelzsceļam nebūs, RD budžets nākošgad "jāapgriež" par 50mio vismaz. Varbūt vajag piedāvāt samesties skolotājiem un naidīgajiem birokrātiem – lai uzsauc īsti demokrātisku konkursu ar starptautiska līmeņa prēmijām, kuru rezultātā radīsies skaisti risinājumi – piem norakt valni un pārsegt staciju ar bezgala daiļu haiteka kupolu par nodokļu naudu.
Tas it kā ir saprotami, ka sākumā pasutītāju interesē m² aprēķins pie kaut cik objektīva koncepta: iespējamais transporta tīkls,iedibināmās būvlaides, augstumi utt. Ja šis "m² aprēķins" kalpo ne tikai biznesa plāna aprēķinam, bet iet arī tālāk uz arhitektu kolēģiju, tad jau tas ir "mets", tātad ir uzsākta konkrētā risinājuma leģitimācija. Vai tādā gadījumā jebkurš no kolēģiem varētu sākt darbu pie mākslas muzeja paplašināšanas koncepcijas jau pirms konkursa un arī nest to uz arhitekta kolēģiju, kā sponsoru pieaicinot SIA "Trallalaa", kam ar kokrēto ēku nav nekāda juridiska sakara (tāpat kā tirgus gadījumā)? Pie tam, no tirgus attīstības viedokļa, vai būs labi,… Lasīt vairāk »
Tāpēc jau pilsētai vajadzīga apkārtnes pilsētbūvnieciskā nākotnes vīzija, lai koordinētu aktivitātes un sasēdinātu visus – lielus/mazus investorus, DZc, autoostas, multimodālos un pārējos potenciālos dalībniekus pie viena galda. Līdz šim piem autoosta būdama visiem pa vidu ir lokāli kaut ko projektējusi un apstājusies pie tā, ka uz priekšu nevar tikt, jo problēmas skar megalielu teritoriju. Un kāpēc "pilsēta" kārtējo reizi nav izdarījusi savus mājas darbus, cerams, taču jāskaidro nav.
1) Protams, ka tāda lieta ir vajadzīga, bet vai tas beidzot ir iespējams tādā veidā, ka tiek rīkots kāds plašāks domu apmaiņu virpulis kokursa veidolā. 2) Riskanti ir tas, ka šī projekta iniciators ir konkrētais investors, kurš gatavs visu ieguldīt kvadrāmetru vairošanā, pēc iespējas mazāk atvēlot publiskaja telpai jeb sabiedrības ērtībām. – Stockmann gadījums – grūti pieejams-piebraucams, minimāla brīvā zona priekšpusē, šaurs trotuārs, briesmīga fasāde pret dzelzceļu, nebaudāms kanāls urbānās kloākas veidolā. – Galerija Centrs – stiklotā iela, kura tika piešķirta no Rīgas pilsētas, atgriezts gabals no kopējās publiskās ārtelpas, sākotnēji solīto 24 h vietā ir pieejams tikai līdz 10.00.… Lasīt vairāk »
Investors kā reizi neraujas ko darīt pilsētas vietā – viņiem labi tāpat, tai bardakā cilvēku plūsmas ir gana apmierinošas. Dzelzceļa apsaimniekotāji vispār atsakās pat domāt par situācijas uzlabošanu – tāpat jau pasažieru pārvadāšana nes zaudējumus. Tā ka vari neuztraukties, stacija kā bija tā paliks esoši daiļa vēl ilgi. Mūsu veikto izpēti investoru "stingri palūdza" apmaksāt [kā vienu no stacijas aktīviem lietotājiem] nolūkā domāt variantus kā situāciju uzlabot. Starp citu – izpēte parādīja, ka pat šāds m2 daudzums finansiāli ir apšaubāms ieguldījums – tuneļu izbūve, transporta pārveidošana, vaļņu norakšana iespējamos m2 padara pārāk dārgus. Līdz šim daži mūsu ārzemju kolēģi bija… Lasīt vairāk »
No pirmā acu uzmetiena izskatās kā koncertzāle uz sliedītēm!!!
-varbūt varētu palīdzēt priekšlikums- pārdod dzelzceļu, kas savieno Daugavas abus krastus. (līdzvērtīgi internetā lasītajam- pārdod valsti ar skatu uz jūru!)
Laba doma, kā paplašināt tirgu līdz vecrīgai. Ar mega- maksimālu tirdzniecības mašīnu- kuras iekšpušē būtu skaistas atveres ar gaismu un strūklakām iekšā. Super, Stokmans tiek "izručīts” itegrējot to perimetālajā apbūvē, Stacijas laukums var būt arī pazemē, kapēc tā kautrīgi- bedrītē, būs vairāk vietas, apbūves paplašinājumiem, Jauks tirdzniecības platību uztūkums, piekrītu, ka daudzie peroni ir lieki, vilcieni taču var arī neapstājoties braukt līdz torņakalna stacijai, tur taču būšot jaunais cents. Ko ta stresot, par publiskajām ārtelpām, nav to, nav problēmu. Ieliekam visu iekš tirgus mājas, kur pircējus pieved vagoniem. Kā redzam, ļoti smuki peint editā digimodificētts, viss darbojas.
Jautājumi Andim: 1. Vai Pilsēta un LINSTOWs ir PPP juridiski, vai vienkārši mutiska vienošanās? 2. Vai izstrādātais materiāls ir tikai uzdevums turpmākai projektēšanai, kas protams tiks veikts konkursa formā? Respektīvi , vai šīs materiāls ir daļa no konkursa nākotnes izejateriāliem? 3. LDZ ir LPDZ mamma un mammai viss ir OK, ka tik būtu vēlme. Kā gan Tu izskaidro ,ka tomēr tikpat kā visas pasaules lielpilsētas ( civilizētajos apgabalos) tomēr uzspiež uz dzelzceļa infrastruktūru versus aero ( mazās un vidējās distancēs, par privāto autoparku nerunājot)? Tas ,ka mums tehnologiskā pauze( dižķibele) ,nemaina divriteņa uzbūvi. 4, Vai vēl jo projām investors var… Lasīt vairāk »
-vai esi tu kaut ko dzirdējis par aizejošo vilcienu ķeršanu?
Laikam jau primārā Rīgas Domes funkcija ir nodrošināt zināmas funkcijas, sabiedriskais transports ietilpst tai skaitā. Ja šobrīd nav naudas, sorry, gaidīsim kad parādīsies, bet nesačakerēsim visu vēl vairāk, uzbūvējot kārtējo lielveikalu. Tā jau pilns ar štruntiem savests. Ja Ainārs apmaksā arhitektu biroju darbu, super, nauda paliek mūsējiem un nekādus supergudros dāņus, norvēģus u.t.t. nevajag. Bet, varbūt ir vērts pārskatīt publisko telpu attiecību pret komerctelpām, runa par proporcijām. Šobrīd spēle iet vienos vārtos – vairāk veikala un viss. Ja nu neliecas Linstow, varbūt vērts piedāvāt investoriem kaut kur citur. Mūsējie takšu regulāri brauc atrādīties. Risinājums gatavs, vērts to atrādīt arī citur,… Lasīt vairāk »
…BET PADOMNIEKA STATUSS TAČU JĀATSTRĀDĀ -VAI NE?
Zagšanas shēmas šeit protams nav, kāds grib vienkārši izdevīgi paplašināt savu veikalu, nevis kaut kur Aplokciemā, bet tepat mūsu mīļajā vēsturiskajā centrā, dabūt kārtīgu komerctelpu kvadratūru. Jautājums cits, vai pretī mēs saņemsim kārtīgu transporta mezglu, ar pārdomātu transporta struktūru, gājēju un transporta plūsmām. Uzstādījums ir pirmkārt nevis uz veikaliem un birojiem, bet transporta mezglu. Jāpieaicina speciālisti, kas projektējuši līdzīgus objektus Eiropā un tad kopā ar SZK jāizstrādā koncepcija, par primāro uzskatot transporta struktūru. Nu nav pie mums neviens tādu sarežģītu transporta mezglu risinājis, augstākais ko spējam, uzbūvēt zelta tiltu. Izejot no šiem materiāliem, kas faktiski ir izpēte, var drukāt konkursa… Lasīt vairāk »
-kas liek cilvekiem uzņemtiet to smago atbildību- teikt "mēs"? un piedevām lielot pretī "SZK un viņi" – smieklīgs iemīļotā biroja slavinājums!
SZK galīgi nav mans iemīļotais birojs, bet no arhitektūras politiskās spēles viedokļa – izcils gadījums Latvijas arhitektūrā ar kuru pieredzē var mēroties ja nu vienīgi Kronbergs&ko. Ja kāds šo spēli ar transporta mezglu ir uzsācis spēlēt, tad tas pazīst spēlētājus un zin savas kārtis, nešaubos ka AS , bez personiskajām ambīcijām un vēlmēm ir attīstīts arī spēcīgs izdzīvošanas instingts šajā vidē. No visiem iespējamajiem risinājumiem SZK ir vispiemērotākais pirmatnējās koncepcijas izstrādē un disputos ar naudas maisiem, bet runa iet par proporcionalitāti starp sabiedrības un investoru interesēm, un šobrīd tieši tas ir AS rokās, gribam mēs to visi vai nē, patīk… Lasīt vairāk »
-vai nav kļuvis garlaicīgi siekaloties ap "naudas maisiem"? kur sausais atlikums no iepriekšējo gadu pieredzes? Skanstes virsotnes? Nāvīgi gribas par kapeiku sakārtotāku vidi un nosvērtību cilvēku darbībā. Normālus konkurences principus.Llīdzīgas iespējas visiem. Nelielu izpratni par jēdzienu "interešu konflikts". Ja patīk ainārs un autoritārisms, tad tu esi uz strīpas. Lai veicas.
Līdzīgas iespējas pēc definīcijas Latvijas valstī nav iespējamas. Sociālā iekārta nav tā. Līdz ar izveidojošos sistēmu RD nav iespējama arī normāla konkurence. Ko tagad – nošauties vai strādāt tālāk. Esošajā situācijā vienmēr būs kāds, kas virzīs procesus – Ainārs, Andris u.t.t. un arhitekts kas stāvēs šim virzītājam blakus būs padomnieks un patiesībā ietekmēs rezultātu. Ja rezultāts būs OK, aizmirsīs gan par arhitektu, gan bīdītāju, bet ja ne, – atcerēsies ik pa brīdim. Esošajā valstiskajā situācijā nepastāv tāds jēdziens kā interešu konflikts, ir atsevišķas lobiju grupas, kas lobē savas intereses un pietiekoši atklāti. Arhitekts ir kaut kur pa vidu, un visu… Lasīt vairāk »
Ainārs ir normāls, enerģisks latviešu biznesmenis. Neviens par to necepjas. Lai tik strādā. Runa par ko citu. Kādēļ šādu projektu attšitība pēkšņi paceļas, kad parādās pie stūres Ainārs. Pilsētai taču jābūt kaut kādiem investīciju plāniem, pie kaut kādas shēmas vajadzētu pieturēties. Bet mums ka Sūnu ciemā, visi gaida laimes lāci. Laimes lāci atved, izvadā pa vietiņām un pēkšņi kaut kas nepieredzēti strauji iekustās. Tad atkal laimes lācis pazūd un atkal iestājas gaidīšana. Torņkalna attīstība, ziemeļu šķērsojums, Lucavsala u.t.t., labi projekti, vietējie nevelk, nu štrunts. Sazīmēti taču veseli folianti, PilsētasGalv Arch ņem padusē un braukā apkārt, piedāvā, apstāsta, brauc līdzi katrai… Lasīt vairāk »
Spriežot pēc komentāriem, visi ne tikai "gaida laimes lāci", bet arī pieprasa no tā demokrātisku taisnību [tiešām nesaprotu – kas tā par abstrakciju] un visas iespējamās atbildības, kā arī savas esības un iniciatīvas kristāskaidru nevainību, t.i – lācim ir jāpierāda, ka viņš labticīgi ziedosies visu pasīvo un aizdomīgo labklājībai + darīšanas gaitā ar izpratni uzklausīs aizdomu pilnus noziedzīgu darbību inkriminējumus.
Starp citu – kas tieši tiek priekšstatīts kā, un saukts par "Pilsētu"? 8h darbalaiku atsēdošie ierēdņi?
Aināram nav ne vainas. Milzīgas ambīcijas. Skaidra runa. Spilgts tēls. Ar laiku tieši Ainārs varētu kļūt par nācijas tēvu, bet ir viens bet. Aināram trūkst paškritikas un savu kļūdu apzināšanās orgāna. Be tā nevarēs…
Bez aināra nebija labi, jo nekas nenotika, ar aināru arī nav labi. Vai vismaz aizdomīgi jau nu noteikti. Piem. – ārzemju speciālisti pētījuši Z šķersojumu ngadus, iztērējuši pamatīgu naudas daudzumu un darītu to labprāt vēl kādus gadus. Līdzīgs scenārijs iespējams arī šeit – ar neapbruņotu aci redzams, ka projektā ir 100 praktiski neatrisināmas problēmas. Vispār – nav saprotams kāpēc man jāatšaudās citu vietā, bet pamēģināšu, jo būtu drusku neērti ja investori izlasītu šos slimīgu aizdomu pilnos komentus atstātus bez atbildēm. Renāram: 1. Cik zinu Linstowam ar pilsētu nav nekādu attiecību un saistību. Viņi kā stacijas tiešie līdzlietotāji tika stingri palūgti… Lasīt vairāk »
Visu cieņu par Tavu demokrātisko diskusiju ( tiešam bez ironijas), bet kādam taču no kustinātājiem jāruna, un tā nu sagadījies ,ka pieteicies esi pats. 1. Jautājums noņemas, privātais Linstows par savu naudu, pasūta privātam arhitektam izpēti par sevis interesējošo teritoriju, konsultējoties ar RPArh. 2. Principā skaidrs, ka Tevis izstradātais materials ir izejas dati konkursam, vai turpmakai pirmskonkursa izpētei( mērķis uzdevums konkursam) 3. Nu viens EIRO jau tikpat kā ir sasniegts 0,4-0,6LVL pie vadītāja( savukārt eiro ir tikpat ka visās pilsētās U bāņi, metro utt.), tā kā tā starpība diezko liela vairs nav ,ja vēl ņem vēra to, ka ar U… Lasīt vairāk »
Vienkāršs jautājums – Cik gatavi investēt investori? Nu tā ar kārtu. Varbūt vispār vajadzēja sataisīt veselu listi investoriem – nu mums še ir tādas zemītes, šeit var to, šeit to, bet papildus vajadzētu pilsētai uztaisīt šo. Tā lai viss visiem skaidrs, Rīgā zemes pietiek, dārziņu kā biezs. Kaut kāda pilsētas vīzija takšu ka ir, visi nemitīgi strādā un veido vīzijas, bet pēc tam process apstājas. To visu var uzlikt uz papīra un palaist starp investoru biezajām miesām Latvijā, Eiropā un vēl nezin kur. Varbūt pilsētai jāveido savs nekustamā īpašuma attīstības fonds un jāpārdod daļas, risinājumiem jābūt, investīciju baņķieri mums labi,… Lasīt vairāk »
Renāram – par velti kāda cita uzdevumā zīmēju nelabprāt, arī par šo skici naudu saņēmām. Cita lieta, ka, lai puslīdz profesionāli sniegtu ieskatu par sagaidāmajiem problēmām un m2, nācās aizrakties līdz vairākkārt plašākam problēmu lokam nekā maksātājam interesē, tāpēc pasākums no mūsu puses sanāca ar mīnus zīmi, kas šajos laikos ir puslīdz ok.
Laimes lāci neviens negaida, gaida normālus attīstības procesus, tagad vismaz varēja padomāt un patrenēties, ar daudz maz loģisku un caurspīdīgu norisi, jo pieredze rāda, ka puse Rīgas vai ‘piekakāta’ ar privāto investoru ambīcijām un tieši tā, kas acīmredzot pasūta kārtējās skices – jo no kļūdām jau laikam nemācās, pofig kā te viss izskatās, ka tik viss tirdzniecības pasāžā pārvēršas…un nav neviena normāla publiskā zona-telpa atpūtai (pēc pēdējām aktivitātēm gan var secināt ka tieši ieprikšanās ir jaunā latviešu urbānā atpūta un neko citu ne pilsēta, ne attīstītājs nepiedāvā – nepavelk)? No malas izskatās, ka pilsētai ir pofig ko ar šito vietu… Lasīt vairāk »
Kas Laimdotai prātiņā, tas mēles galiņā. Pēdējā rindkopā pat 2x izsprucis vārdiņš "bīdīt". Neesot smuki spriest par citiem pēc sevis, vai vismaz piedēvēt savu deformēto lietu traktējumu. Ja atļausiet – paskaidrošu. 1. "Pilsētai" sociālo un attīstības problēmu ir vairāk kā spēju tās atrisināt. Jācer, ka esat kaut ko dzirdējuši par nākotnes budžeta prognozēm. Šī "projekta" tiešajam atbildīgajam PAD arī nogrieza vēlamo darbinieku skaitu, finansējumu utt. Tas nav politiski tālredzīgi, bet vienkārši ir kā ir, nemēģinu attaisnot vienk. šķiet muļķīgi klausīties sunim skaidru teoriju par to kā vajadzētu būt – varēšana plānot pilsētu un spēja to darīt atkarīga ne tikai no… Lasīt vairāk »
Vai cik skaisti! Nezināju ka Sīlis dzejnieks. Jāatzīmē, ka daiļrakstīšanai nav laika un stila kļūdas tekstā nelaboju gan, bet ‘bīdīšana’ tiešām nodarbina manu prātu, bet ne no personīgās pieredzes, bet Latvijā procesus vērojot. Ja ņem vērā faktu, ka mēs esam līdz ‘dižķibelei aizbīdījušies’. Uz Jūs mani nevajag uzrunāt un nosaukumu ar lielo burtu rakstīt arī nē. Ja turpinam par dižķibeli, tad līdzšīnējā valsts attīstības stratēģija, kurā ietilpst arī konkursi, sevi galīgi nav pozitīvi pierādījusi un Liepājas konkurss bija vēl viens pierādījums, gan žūrijas, gan izpildītāju muļķībai un neprofesionālismam, kas beidzās ar to ka vietējiem arhitektiem nav diemžēl vairs nav cieņas… Lasīt vairāk »
ieteikums, a var but arī nav ieteikums, bet manuprāt, domājot pa 20-30-50 gadiem uz priekšu, tad var padomāt arī par tornakalna attīstību, tur arī, it kā planots tads liels mezgls un par domājamo otro staciju, ganību dambis ielas apkartnē…
pietiek mocīt origo, viņiem bez tā grūti :)))
i davajte kaut ko darīt paši, a ne meklēt kļūmes citu darbos.. vot tak.
Lai publika saprastu par ko īsti es personīgi gala beigās cepjos – projekts + process (ko iepriekš aprakstīju). Projekts -galvenie iebildumi-jautājumi uzmetot aci ir šādi (tam ir mazs sakars ar SZK izstrādāto priekšlikumu pēc būtības): problēma apskatīta mērogā, kas neatbilst attiecīgai novietnei, respektīvi, lai ko šādu (intermodal terminal – kas pēc būtības ir dažādu transporta sistēmu gan vietējas, gan reģionālas, utt. nozīmes pasažieru ērta un ātra pārsēdināšana + komercaktivitātes pasažieru vajadzībām un izklaidēm, kā arī zināma naudas atpelnīšanas padarīšana, kas eventuāli piesaista arī attieciīgās pilsētas daļas apkārtējos iemītniekus) [1] veiksmīgi šajā vietā organizētu ir nepieciešams aplūkot jau projektā uzrādītos transporta… Lasīt vairāk »
Karpovas kundze, jūsu vilciens ir aizgājis…
Skaisti. US ambassador, arī mēli parādīt vajadzētu un "mēē" pateikt, laikam nožēlojat, ka a4d smaidiņus lietošanai nepiedāvā.
Šādai fotošopa vīzijai ir jēga tikai tad, ja ir ticis veikts nopietns pētījums par 30-50 gadu tālas nākotnes darbaspēka plūsmām cauri minētai teritorijai, ņemot vērā dižķibeles ietekmi uz biroju un iestāžu atrašanās vietas optimizēšanu. Vai ir veikti kompleksi pētījumi/aprēķini, ja politisko un saimniecisko pilsētas centru pārceļ uz Pārdaugavu? Tāpat man nekļuva skaidrs, kāds arguments ir apgalvojumam, ka nepieciešama (kam tieši) "apbūves intensificēšana" jau tā transportam problemātiskajā pilsētas centrā. Šobrīd acīs durās loģiska pretruna – sab.transporta pasažieri esot ‘mazturīgi’, taču teorētiski to pirktspējai jāgarantē tirdzniecības platību atpelnīšanās. Varbūt, ka es kaut ko nesaprotu, taču diez vai Jūrmalas, Mežaparka vai Baltezera lepno… Lasīt vairāk »
Par bīdītājiem un finansēm šķiet, ka principālu domstarpību nav. Labi zinām, kādai vajadzētu būt pareizai plānošanas metodikai. Tāpat arī zināmi iemesli ačgārnajai Rīgas tradīcijai piespiest attīstītājus pilsētas vietā "uzmodelēt apkārtnes perspektīvo pilsētbūvniecisko vīziju" un detālplānojumus apmaksāt un pasūtīt investoriem. Tas ir Attdep nepadarītais mājasdarbs. Atbildot uz komentāriem mēģinu pateikt – ne vienmēr visi attīstītāji, kas piekrīt veltīt zināmus līdzekļus apkārtnes plānošanai ir alkatīgi un stulbi, tāpēc inkriminējot "bīdīšanu" navajag pārsteigties. Par laimdotas prognozēto tāmi ls100.000 + vēl tikpat dārgo A.P. paģērēto izpēti + analīzi ++.. saprotamu iemeslu dēļ šobrīd runāt ir utopiski domājot tikai par Rīgas budžetu. Tāpēc arī man… Lasīt vairāk »
Latvijā pēc noklusējuma nauda budžetā ir priekš īpašiem ļaudžiem un viņu vajadzībām vienmēr atrodas. Piemēram, vesels 1 miljons pilsētas reklāmas vajadzībām bez sajēgas kā to izmantot.
Esi godīgs, Andi, neblefo un neuzskati visus par nelgām!
Ceru, ka negaidi no manis paskaidrojumus arī šajā sakarā. Par blefošanu – iedomājies, ka TU būtu projekta vadītājs kam rīt būtu jāpskaidro mēdijiem simts štuku piešķiršana laimdotas aprakstītajam "konceptu konkursam", ne tādus vien komentārus delfos varētu izbaudīt.. Nesaku, ka viss kas notiek ir pareizi, tik to, ka kokam 2 gali.
liekam dzelzceļa staciju+centrāltirgu+spīķerus uz nākamo Eiropanu – ideju konkurss. ir cerība, ka tie 100,000 būs vērtīgi iztērēti ar kompetentu starptautisku žūriju un delfu komentētajiem nevajadzēs lieki tērēt laiku….
Protams, ka stengam paredzētā miljona sakarā no Tevis komentārus negaidu, taču ceru ieraudzīt argumentus, kas apliecinātu strauju pirktspējas pieaugumu stacijas/autoostas/tirgus rajonā. Tāpat ceru, ka apzinies, ka norakt un pārtaisīt par estakādi ikdienā darbojošos dzelceļa uzbērumu ir vēl dārgāk nekā saurbt ūdenī pāļus koncertzālei.
Nesmīdini. Par to jau ironizēju, ka "pilsoņi – nodokļu maksātāji" par viņuprāt noziedzīgi izsaimniekotiem 100.000ls visādos tur Eiropanos paldies neteiks. Vai tad kāds no arhitektiem šaubās par to, ka pašvaldībai un valstij vajadzētu investēt pulka naudas plānošanā un konkursos, dubultot AttDep budžetu utml? Diemžēl "tautai" šie līdzekļi neliksies iztērēti "vērtīgi", un, kā zināms demokrātijas adeptiem, pārvaldes institūciju pienākums ir realizēt vēlētāju gribu!
Iepriekšējais bij domāts laimdotai.
Artūram – tieši nepieciešamo transporta risinājumu un vaļņa "norakšanas" vājprātīgais dārgums ir iemesls loģiskai vēlmei nesākt zīmēt utopiskas arhitektūras bildītes, bet gan saskaitīt m2 nolūkā apzināt vai vispār kaut teorētiski ir vērts šo pasākumu kustināt.
Pašmāju un citu valstu pilsētnieku nodokļi jau ir ieguldīti lai veidotu jauno pilsētplānotāju paaudzi arī šeit pie mums, bet pateicoties procesiem, kādā šie projekti tiek virzīti, valsts nedabū atpakaļ savu "feedback", jo šiem cilvēkiem nav iespēju savas zināšanas šeit pielietot. (t.sk. protams neatrodos es, bet Laimdota noteikti varētu uz to pretendēt,pēc komentāriem spriežot).
Liekas, ka līdz ar dižķibeles iestāšanos A4D ir pilnībā izsmēlis savu būtību . Visai šai brēkai (ieskaitot pašu publikāciju) jēgu atrast ir ĻOTI grūti. Sēž cienītie arhitekti savā burbulī (šobrīd jābūt izteikti izcilai iztēlei lai paturētu šo burbuļa koncepciju dzīvu) un jūtas varen apmierināti ar to cik labi tie spēj "izprast" pasūtītāju/sabiedrības vēlmes. Viens vispirms publicē sevis vadītā portālā "pētijumu" un pēc tam takā žēlojas, cik smagi bija pie diagrammām jāstrādā un ka jāatbild uz jautājumiem (var arī neatbildēt, starp citu). Otrs citē citus pētijumus un aģitē vēl, n-tos konkursus un pētijumus. Bet, beigu beigās, ne viens ne otrs nav… Lasīt vairāk »
Vo!
Labs!!!
Būtu interesanti uzzināt un salīdzināt DIENVIDUS TILTA "SHEMU" ar JAUNĀS DZELZCEĻA STACIJAS "SHEMU". Līdzīgi rokraksti!?
Izskatās ka mums ļoti patīk tramvajs, bet vai tad nebija doma atbrīvot stacijas laukumu no šī sliežu transportu, jo cik saprotu transporta plūsmai ir jābūt raitai, un ento tramvaju līnju vietā, kas tur ir sarasētas, pietiktu ar vinu kas ir virzīta pazemē. Citādi mēs iegūsim atkal jaunu vietu sastrēgumiem.
Protams tā visa ir fāntāzija. Vnk kārtējo reizi pierādās ka nav vērts tērēt naudu, ja nav lietas izdomātas līdz galam. Tad labāk atstāt kā ir.
miiliishi, juus paastaavat divas totaali atshkjiriigas skolas..
paldies, es gan neesmu no "gaidiitaajiem" jebshu utopiskajiem perfekcionistiem. kaut kas vienmeer ir jaaupuree.. vecais jaunajam. ieskaitot domaashanaa. attiistiibai nav jaabuut lineaarai.
un veel: vienkaarshi gribas dariit. biidiit lietas ir process, kas rada vidi un situaacijas.
Jāatzīst, ka projekta veiksme ir tā, ka SZK iesaistījies procesā, nomainot Treimaņa briesmīgo pasniegšanas manieri.
Šobrīd kvalitatīvi veikts research, skaidri uztvetama ideja un iespējama tālāka projekta virzība. Veiksmi SZK!
-cik ilgi bāleliņi turpinās domāt pilsētas stuktūru un realitāti ignorējošā manierē?
Vajag tikai nedaudz paieties aiz dzelzceļa uzbēruma un kanāla LAtgales virzienā un katram būtu jābūt skaidram, ka vispirms būtu jāaizpilda tukšās vietas, kur smiltis dzenā acīs, vide kā kādā bomžu rajonā un tikai tad jādomā kā būvēt kādai pilsētas daļai otro stāvu. Dirsā darbs un materiāli!!!!
Kur var ko tādu antihumānu uzzīmēt. Atkal pārveidotā stacijas ēka ar tiem burtiem vispār vāks. 80tie ir sen pagājuši!
Par šo vietu un līdzīgu tēmu bija vēl arī atklāts konkurss 2000. gadā, (+/- gads, vairs precīzi neatceros). Kapēc rakstā par to nekas nav minēts?
Vai tas SZK tika kā kompensācija par koncertzāli?
Ģenerēt sev darbu šodien ir izplatīta prakse!
Ir OK, protams tas produkts ir korekts es pat teiktu ļoti labs, pamatā vērtējot pilsētbūvnieciskos aspektus ,kas šeit arī ir skatīti( tik kam tās smukumbildes paredzētas? tabulas saprotu -investoriem, bet kam bildes, it sevišķi a4d.vietnē) Vienīgais ,kas liekas mazliet paslīpi , vismaz nezinot pilnu info , ir par procesu ( ka vienmēr LV kaut kā duļķaini izpaužas). Kas ir pasūtītājs? Kā ar konkursiem?(pēc divām kategorijām vismaz prasās pēc tā RVC, pilsētbūvnieciski svarīga vieta,un vēl ja gadījumā maksātājs pilsēta). Man nav nekādas problēmas ar SZK un Treimaņa un sabiedroto profesionalitāti(nemaz neprovēju to apstrīdēt), jo galu galā ja gribēja tikai augsto plauktu… Lasīt vairāk »
Sevi papildinot:
Pasūtītājs RD un maksātajs LINSTOW? PPP?Vai kāda cita struktūra?
… šito smuki tagadinas vajag sapakot kastes un uz MIPIM’u prom, lai atvilinatu kapostu maisus, tad jau ari mums, mazajiem laptopa birojiniem, pasutijumi bus, 🙂 P.S. biskin zel ta stacijas laukuma, tomer, funkcija tada – prasa lielus plasumus. a ja godigi ta transeja jaunaja stacijas laukuma attausina atminā Stanas strelnieku laukuma ideju "kā pa kara lauku, pa transejam". bet nu ta jau ir internacionalisma antihumanas absurduma idejas nevaid mirusas.
O, man ļoti patika vienā bildē liels uzraksts "IEEJA".
"maks" ar savu ieceri dodas uz Dripes kabinetu, kurā tad arī tiek piemeklēts projekta attīstības scenārijs, kas pat ir ļoti ok. Bet tā vienkārši pārlekt pāri abiem etapiem – plenērs, konkurss – sanāk nelāgi. Jau sāk vilkt uz to, ka Dripes birojs uzņemas arī darba biržas funkcijas, bet tikai konkrētam amatbrāļu lokam, tā ka pārējie nesapņojiet. Arī tas jau par tradīciju kļuvušais "altruisms", kad it kā arhitekts pats izvēlas sev konkrētu vietu un tēmu un sāk pie tā strādāt un pēc laika, akkk…, kāda sakritība, nākas vien turpināt darbu jau kā pie konkrēta pasūtījuma arī šķiet radošs veids, kā apiet… Lasīt vairāk »
vai kāds ir analizējis dzelzceļa plūsmu? varbūt ir iespējams uz pusi samazināt peronu skaitu? pie mūsu "aktīvās" dzelzceļa satiksmes varbūt pietiek ar 2 peroniem un perfektu vilcienu kustības pienākšanas/ attiešanas laiku plānošanu. (prečiniekam atstāt 1 ceļu, bet pasažieru vilcienu salikt uz 2-3 ceļiem). līdz ar to var samazināt kopējo sliežu ceļu platumu, peronu skaitu stacijas robežās. (jāveido mazāks pārsegums virs peroniem, vairāk brīvās vietas, utt) izskatās, ka projektētāji vēl līdz tam nav tikuši 🙁
vajadzētu estakādi turpināt līdz vefam, sastrēgumi nebūtu vispār, tūkstošiem m2 birojiem un stāvvietām. jānojauc tikai 3 tilti.
Pirms kāda laika šito labo ideju attīstīja Ainārs. Tā izklausījās aptuveni šādi – nojaukt dzelzsceļa uzbērumu, lai šamējais vairs nesadala Rīgu divās daļās – bagātajā un nabagajā maskavas forštatē. Tas tā sakot aizsegam…Kauču kas tika pieminēts arī par slēgtajiem peroniem, jo lietum taču nevajadzētu līt uz mīļo aizbraucēju galvām. Ilgi lauzīju galvu, nu nevar taču būt, ka Ainārs, nu tā vienkārši rūpēsies par parastajiem pasažieriem. Nu izskatās, ka veikals vien būs beigās sanācis. Vispār tas ir simptomātiski. Visam, kam pieskarās Ainārs, tas pārvēršās veikalā. Bija mums neslikta dzelzsceļa stacija, atbilstoša funkcijai, ar taču kādreiz skaitļotām pasažieru plūsmām, atnāca Ainārs un… Lasīt vairāk »
Man patika tie uzraksti pagrabstāvā Dior, Hugo Boss, Gucci. Tas tā lai Ainārs iečeko. Un skaistas biroju mājas pie kanāla ( waterfront ). Kombinācija, kas rada cieņu pat svārstīgos investoros. Lai izdodās, varbūt ka tiešām šitie pavilks līdzi arī citus un pamazām atkal ieslīdēsim treknajos gados:) Vai varbūt tas ir pēdējais, krampjainais tvēriens pēc gaisa…
Jā, tie Dior, Gucci u.c. arī man lika pasmaidīt. Nekur pasaulē stacijās nemanīju šos zīmolus.
Paņirdzu par to kanāla vizualizāciju ar kafejnīcām un jahtām. Laikam centrāltirgus bomžiem tiks atvērta :)))) Kāds no zīmētājiem vispār tajā vietā kādreiz ir bijis un zin kas tur par skatu paverās?