a4d.lv

Nepareizi pieslēgšanās dati! Mēģini vēlreiz.

Aizmirsi paroli? | Reģistrēties


Inspira

Noslēdzies konkurss kosmosa centram Cēsīs

<< Projekti

Noslēdzies konkurss kosmosa centram Cēsīs

Topošā Cēsu Kosmosa izziņas centra ambīcijas ir kļūt par «gugenheimu», kam jāspēj piesaistīt 100 tūkstošus apmeklētāju gadā, noturot tos pilsētā uz divām dienām. Tomēr atraktīva forma, vietzīmes potenciāls laikam nav bijusi žūrijas prioritāte, vairāk koncentrējoties uz saturu. Konkursa īpatnība bija «atvērtā programma», — doti telpu nosaukumi, taču ne platības, sagaidot, ka arhitekti būs autori arī ekspozīcijas koncepcijai.

Komentāri:

Miķelis: Kosmosa izpētes centrs - tiešām? [08/12/2017 16:12]

Dažreiz liekas ka lokālie Latvijas dzīves plānotāji ir saspieduši galvu, jo kur nu mērķēt vēl augstāk, kā kosmosā. Es saprotu Abu Dabi LUVRU, bet Cēsu NASA nu nekādi nevaru saprast. Jebkuram artefaktam, kas saistīts ar kosmosa misiju Apollo vai Sojuz programmām ir šodien milzu cena, sākot ar skafandru un beidzot ar Apollo Mēness misijas lidojuma plānu, katra artefakta cena svārstās ap 100 000 EUR. Tas nozīmē, ka īsta Space Shuttle kabīne maksās daudzus, daudzus miljonus. Mēs vācam ziedojumus pazīstamam mūziķim, lai tas varētu DIAGNOSTICET, kas tad īsti par vēža paveidu viņam ir, un še tev, - Bilbao efekta atdarinātāju mums saradies, ka vai biezs. Liepājas koncertzāle - ir jau viens neizdevies Bilbao efekta stāsts.

Par arhitektūru.

1.Es saprotu, ka varbūt kaut kad nākotnē raķetes būvēs no koka un tās varbūt pat būs kantainas, tomēr iemetot acis kosmosa izpētes vēsturē, tur dominē pavisam citas formas, citi materiāli - tātad arhitektoniski semantiski vistuvākais darbs ir 2.vieta. Saprotu, ka būtu mājīgi, ja raķetēm būtu slēģi, bet nu mēs visi zinām, kādēļ to nav. Līdz ar to ja nav naudas cienīgai kosmosa izpētes ēkas atdarinājumam, varbūt ka Cēsīm jārada ,piemēram, Pastalu izgatavošanas apmācību centrs, kas būtu no tūristu viedokļa daudz patiesāk, autientiskāk, jo nevajadzētu uzstādīt kartona un finiera raķešu butaforijas, kuras nevienu nopietnu tūristu neinteresē.

2. Koka konstrukcijām 1.vietas izpildījumā trūkst krustenisko saišu, jo visa masīvā būve bez tām var sagāzties kā kāršu namiņš.

3. 1.vietas stikla vai polikarbonāta kupols - kaut kas pie mums Latvijā līdz šim nerisināts tādos izmēros un caurspīdīgumā, - diez vai Cēsis būs Bilbao un pavilks.

4.Man personiski liekas simpātisks 3.vietas darbs, kaut protams mazliet atgādina PSRS EXPO 1970.gada izstādes Japānā paviljonu ( tas gan ir pat sarežģītākas formas ), 1958.gada Philips Expo paviljons ir tā forma uz kuru drīzāk jātiecās.

5. Ja dārdzība ir arguments, kādēļ iedota 2.vieta labam risinājumam, tad piedodiet... Kosmosa izpēte ir ļoti dārgs prieks, pat portfeļa lieluma Latvijas pirmais.satelīts Venta-1 izmaksāja 300 k EUR.

6. Balvu fonds konkursā, kur paredzēts būvēt Bilbao Gugenheima muzeja līdzinieku - hmm... Varbūt nevajag mēģināt uzlēkt augstāk par savu smaguma centru, ja nav naudas raķešu degvielai?

7. Žagarkalns, Rūķīškalns un visi citi pakalni ir tikai Alpu imitācija, diez vai vajadzētu Latvijā nopietniem vīriem un sievām imitēt NASA muzeju Floridā, tas jau vairs neizskatās pat smieklīgi, bet nožēlojami.

P.S.Visiem arhitektiem, kuri gatavi ieguldīt savus līdzekļus šaha galvaspilsētas Vasjuki radīšanā, vajadzētu mazliet apdomāties pirms piedalīties tamlīdzīgos konkursos. Bet protams, ja citu nav ko darīt...


Dārts Veiders: Hehehe [08/12/2017 20:15]

Labi nozibeņoji Miķeli. Tomēr zinot nianses murgs ar Cēsu "NASA" ir vēl smalkāks, bez Tevis pieminētā, vēl ir ko vērta vēlmju programma, un tās iekšējais kontrasts...


kosmonauts: kosmoss... [09/12/2017 16:27]

.............


Dārts Veiders: Alpam un žūrijai nesmukums... [11/12/2017 18:11]

Bez visa augstākminētā:

Kā man patīk apburošā nevērība pret neapgāžamiem un būtiskiem faktiem, akurāt LR gaumē, galvenais lai sirdi silda, ar brīnišķu pasivitātes aprēķinu un apjomu ko pašvaldība varētu izmantot jebkurām vajadzībām( elastīga arhitektūra, kas maskē pilnīgu neizpratni, ko pašam vajag, galvenais nocelt fondus), ja nu palaimēsies izcelt no ES un valsts piķi.

Pēc autoru( 1. vieta un 2. vieta) griezumiem spriežot ēkas atrodas pilnīgi atšķirīgās vietās, vienam( 2.vieta) tā atrodas reljefā vietā ar kritumu ~ 4.5 metri, otram(1. vieta) līdzenā vidē. Kaut gan topene apstiprina, ka 2. vieta ir atbilstoša realitātei, ne Alpam( it kā LR ainavu guru, kuriem tādas nianses( ja protams to var saukt par niansi) būtu jāredz uzreiz pat neapmeklējot vidi), ne žūrijai neradās ne mazāko jautājumu, vai secinājumu. Bet protams lambdas, plēves, lentes, vent iekārtas rullēja.

Ilze, ja es kļūdos, un nesaprotu rasējumus norādi to un man nav problēmu atsaukt savu viedokli...


Valdis: Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [11/12/2017 19:22]

Vietā, kur atrodas 1.vietas ēka augstumu starpība nav ne tuvu 4.5m. Apmeklējot vidi reljefa starpība zemesgabalā ne tuvu nav izteikta. Nogāze lēnām sākas otrpus ielai.


Dārts Veiders: Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [11/12/2017 19:46]

Dārgais, Valdi! Pirmkārt sveiciens vārdadienā, otrkārt nevajag batonus spraust. Augstuma starpības griezumā ,kas norādīts labiekārtojuma plānā ir 3,88 m ( lēzens kāpums visā platumā), griezuma bildē līdzens gabals( kas ir rodams cesis.lv un soc.tīklos, bet nav šeit, žēl...). Pat ēkas robežās virzienā DR-ZA kāpums ir no 103,6 uz 105,8m, 2.2 metri - liels pusstāvs noteikti.

Tātad vai nu neesi kompetents, vai mēģini spraust batonus( ceru, ka spraud batonus)


Valdis: Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [11/12/2017 20:42]

Lai viss vienuviet, šeit redzama projektētā ēkas 1.stāva grīdas augstumtzīme un faktiskās reljefa augstumatzīmes. Nekas no tā nav neatrisināms tehniskā projekta stadijā, vertikālā plānojuma/ labiekārtojuma ietvaros bez lieliem pusstāviem.

Paldies par sveicienu, dārgais, Dārt!

Ģenerālplāna skice:

https:// failiem.lv/u/qpbay7g2


Valdis: Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [11/12/2017 20:44]

Lai apskatītu attēlu, izņemt atstarpi pēc https://


Dārts Veiders: Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [12/12/2017 10:17]

Hmm, Valdi, ja tā atklāti nekas nav neiespējami, un jebko var atrisināt pie atbilstošas laika un resursu pieejamības, bet priekš kam organizēt konkursus ( ar vienādiem nosacījumiem visiem!)? Viens ievēro reljefu un dara ar to kaut ko ( 2. vieta), otrs to pat nepamana( un žūrija(!) arī neko nepamana. Tas reljefs jau nav pumpa kaut kāda ko norakt bet nogāze.

Pie tādas nostājas, gan baisi dīvaini kontrastējošas prasības meta līmenī iz "Kraukļa krājumiem"( ventilācijas parēkini , iekārtas, lambdas, pīrāgi, mezgli, plēves, lentas, aukstuma tilti utt..), ko visi ir ņēmušies centīgi ievērot...

Ja nu turpinām par Jūsu darbu- cēsu mājas lapā pie konkrēti Jūsu darba *.pdf

19. lapā griezumā vajadzēja būt starpībai 3.8 metri, bet es redzu starpību -zero.

26.,27. lapas , griezums B-B, un fasādes , nekas neliecina par augstuma starpību 2.25 m.

Nerunāsim par vizenēm ( cēsu vietnes *.pdf 2.,3.,5.,6. lapa, bet labi vizenes nav dokuments(neviens gan nav atcēlis tādu lietu kā tēlotāju ģeometrija pēc kuras arī no perspektīvajiem skatiem var izcelt īstos izmērus, tie paši principi pēc kuriem fotografējot objektu var dabūt tā 3d apjomu).

Vispār jau cienīgi, Valdi, būtu pateikt vismaz autoriem, jā "nolaidām raini" ar gruntsgabala reljefu, nevis turpināt kosties. Tas ka žūrija to NEKAD nedarīs arī skaidrs ( atbildība, nesmukumi utt..).


Miķelis: Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [12/12/2017 11:55]

Dārt, domāju, ka jebkurš ārzemnieks, kurš ierodas Latvijā - nesaprot, kas te notiek. Bet viņi neprašas nezin, ka pie mums notiek Latvian Open Melbolā ( meli+bols ). Visa valsts ir iesaistījusies šajā spēlē. Ir Latvijas mēroga zvaigznes - Aivars ( spēlē ar hūti galvā un pārsvarā triec bumbu no augšas vai danko TV), Andris ( klusi driblē savas komandas ielenkumā un tu tikai pēc trīs gadiem uzzini, kā digitālās TV lietā, ka Andris visus apdriblējis un guvis izšķirošo Melbola punktu ), Ainārs ( kurš spēlē viens ar uzticamiem bumbas padevējiem ). Visi valstī par to vien runā, Melbols visiem ir uz mēles. Daži pat Melbola stratēģiju apspriež viesnīcas numuriņā un nekautrējas ka var tikt pieķerti. Melbols ir populārs pie mums jau sen, kopš PSRS laikiem. Bijušais prezidents Andris ir nospēlējis labu maču SAPARD laukumā, pārdēvējot privātmāju par viesu namu. Tagad bauda savas Melbola spēles augļus lauku klusumā un mierā. Einārs pat uzprasīja tautai miljonu, pirms sākt savu Melbola maču, un nekas, sametās tauta, jo gribēja redzēt Eināru laukumā. Nerunājot par Aigaru K, kurš tagad ar godu, kā bijušais Latvijas premjerministrs uzņemts Krievijas profesionālajā Melbola līgā, kuru sponsorē Gazprom.

Melbols dod iztikšanu visai Latvijas valstij. Kontrakti par spēlētāju ieguvi nupat parakstīti RAIL BALTIC komandā, un viens no ienesīgākajiem Melbola mačiem varēs sākties - Aivars jau pāris reizes savā oranžajā žaketē iedankoja - neko nezinu, nepazīstu. Tikko iedankoja arī Kučinskis - Latvijas uzaicināšana rīkot Olimpiskās spēles ir mūsu sasniegumu novērtējums.

Kāds tur brīnums, ka rodas lokāli amatieru čempionāti - nu šis Cēsīs ir klasisks piemērs. Kosmoss - tēma, kur kārtīgi var iedankot. Pasīvās mājas - tur jau sen Ervīns danko, brīnums ka netika izmantota vecā labā termosa forma, kas būtu visekonomiskākais risinājums un sasauktos ar nesējraķešu SOJUZ formu. Arhitektūra un līmeņu starpības konkrētajā gadījumā neietilpst Melbola finālmača rīkotāju noteikumu grāmatiņās, kuras starp citu, katram mačam sastāda jaunas.

Līdz ar to, mūsu komentāri visticamāk ka traucē arhitektiem pienest dankotājiem kārtējās bumbas.

Lai dzīvo Melbols!

Lai dzīvo Latvija!

Lai dzīvo melbolisti, mūsu zvaigznes!

P.S. Ar interesi vēroju šo Melbola uzplaukuma fenomenu, un saprotu, ka kaut kad jau tas beigsies un iestāsies panīkums - gan ekonomikā, gan loģiski - arhitektūrā, cerams izdzīvosim, lai noskatītos reģionālo grupas finālu Latvija-Krievija un lielo finālmaču: ASV-Krievija, Tramps jau komandu nokomplektējis...


Ingurds Lazdiņš Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [14/12/2017 22:03]

Īstenībā, pavirša attieksme pret nolikumiem un nolikumu attieksme pret reljefiem Latvijas arh. konkursu praksē jau kļuvusi par tradīciju..

Tikai reiēm paveicas arī ārzemniekiem - tā Ventspils Bērnu zinību centra konkursā pirms gada-pusotra (pēkšņi) uzvarēja lietuvieši, kas ne tikai darbu esot iesūtījuši ar pasta pavadzīmi, kur skaidri bija norādīts sūtītājs, bet arī pilnībā noignorēja gan 5 (piecu) metru esošo līmeņu starpību milzīgā platībā, gan konkursa prasību, ka reljefu pieļaujams koriģēt ne vairāk kā 1 (viena) metra robežās, lai organizētu lietus noteci, un naudu principā būtu jātaupa.

Tā vietā braļukas pa visu laukumu bez atvēziena piebēra 7 (septiņus) metrus, bet žūrija izklājās viņu priekšā...

Starp citu, tieši viņiem bija virkne vēl citu pārkāpumu attiecībā pret uzdevumu, pat nerunājot par tām īpašajām izmaksām, kuras tādējādi tiktu aprakstas tajā uzbērumā pie realizācijas. Bet, varbūt, realizācija nemaz nesekos?..


Miķelis: Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [15/12/2017 16:27]

Tā nav paviršība, Ingurd. Tā drīzāk ir neprofesionalitāte - gan izstrādātāju, gan vērtētāju. Man paretam pienāk žurnāls Wettbewerbe aktuell ( Vācija ). Nosacīti konkurss piemēram par

1. Vācu Bundestāga Apmeklētāju un informācijas centru 3750 kv.m. 1.prēmija 84 500 EUR ( tādas ir divas ) Atzinības ( 4 gabalas ) pa 15 000 EUR. Konkursa norise - 1.gads. Žūrijā 7 arhitektūras profesori+ 6arhitekti+12 civilie ( pilsēta, būvnieki utt. ) ( dabīgi ka ne par velti ). Attiecība - arhitektu spriedumam ir 51%, tātad pārsvars.

2. MCI menedžmenta centrs Innsbrukā. 17 000 m2 + 200 autostāvvietas+sporta laukums 3000 kv.m 1.vieta. 42 000 EUR. 2.vieta 34 000 EUR Atzinības ( 3 gab. ) 17 00 EUR. Norise 8 mēneši. Žūrija 7 arhitekti un 5 civilie ( protams ne par velti ). Tur gan balvas paņēma visi "logi nobīdās";-)

3. Bērnu un jauniešu psihoterapijas centrs Ganderkesee. 4000 kv.m

1.vieta 14 600 EUR. 2.vieta 10700 EUR. Divas 4 vietas 6750 EUR. 2 atzinības 3850 EUR. Žūrija - 9 cilvēki, arhitekti:ārstiem attiecība 5:4. Konkursa norise - 6.mēneši.

4.Pilsētbūvniecība. Lindau 2021 attīstība. Koncepts. 1.vieta 36 000 EUR, 2.vieta 26 000 EUR. 3.vieta 20 000 EUR 4. 3 Atzinības 7000 EUR Konkursa norise - 7 mēneši. Profesionāļi pret civiljiem 10:9 ( nu un protams - ne par velti ). utt.

Es domāju, ka mēs abi ar matemātiku esam uz tu, tātad normālai konkursa norisei nepieciešama nauda. Es pat teiktu ka nevis kā Latvijā standartā ap 20 000 EUR, bet aptuveni 5 reizes lielāka, lai var noalgot profesionāļus un iegūt izsvērtu viedokli.

Visa tā ākstīšanās ar pasīvajiem aprēķiniem, nu piedodiet, tam nav nekādas saistības ar labu Arhitektūru, bet mērķis ir palīst zem kāda ES fonda. Gluži kā Ventspils Mūzikas skola - koncertzāle, kur jau konkursa nolikums bija izstrādāts zem vienas ēkas. Nu kāds te veselais saprāts, vai izdevīgākais piedāvājums?

Līdz ar to 5 metru augsts kalns nevienam šai zemē nav šķērslis. Johaidī, uztaisīsim 3% kritumu un viss būs bumbās. Telpu apraksts - a paši izdomājiet, bet neaizmirstiet aprakstīt plēves, kādas lietosiet līdz pat specifikācijai un aprēķinus līdz pat trešajai zīmei aiz komata.

Es tiešām brīnos, šķiet Muļķībai ir lieli svētki šajā teritorijā, kuru sauc par Latviju, - ka tik drīz visi nepārvācamies uz dzīvi termosos, šur tur jau tādas apaļās pirtis ir parādījušās...

P.S. Un visticamāk ka drīz konkursos piedalīsies tikai idioti un uzvarētāji...


Ingurds Lazdiņš Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [16/12/2017 18:59]

Normālai konkursu norisei LV nepieciešams būtu vispirms LAS mugurkauls, un ilgtermiņā. T.i., jau sen. Tad varētu tagad just kādas pārmaiņas. Zini tur kādu ar tādu??

Tad nebūtu jātaisnojas, kad uz Tirgoņu 1 aktuālā "konkursiņa" nolikuma ir LAS vārds (kaut arī it kā neesot paraksta.... :/ Who cares? Nevajag dēlus sūtīt diskusijās...)

Tad nebūtu tā, ka Lidostas torņa konkursā (ar relatīvi solīdāko balvu fondu, starp citu) konkursu no pasūtītāja puses organizē tā pati persona, kas skaitās LAS atbildīgā par konkursiem...

Bet, kāpēc LASā konkrētajām personām tas nevienai katrai tā pa īstam nemaz neinteresē, lai šādas vispār pārmaiņas būtu, lai būtu kopējā tendence par labu profesijas iespēju nostiprināšanai, to arī varu par katru noraksturot. Domāju, ka nešaubies par to...

Jā. Vācijas piemērs ir spožs. Jo tur, pirms iztērēt kārtējos padsmitus vai pat desmitus miljonu reālas, nevis fondu naudas būvniecībā, viņi TIEŠĀM un NOPIETNI gan izvērtē alternatīvas, gan iespējamos variantus, gan kāds uzņemās atbildību, gan arī pretendentiem dod iespēju vispār iedziļināties un savus risinājumus izkopt.

Tur nav tā, ka, ai, gan jau, pēc tam ar pazīstamajiem (projektētājiem) sabīdīsim, kā citiem pazīstamajiem (būvniekiem) vajadzēs, lai resursus (fondus) apgūtu... APGŪTU!

Lūk, arī atslēgas vārds vieniem + mugurkaula un skaidra savas politikas redzējuma trūkums otriem.


Dārts Veiders: Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [18/12/2017 09:27]

Ingurd, bez katra individuālās atbildības un nostājas nekāds LAS mugurkauls nelīdzēs atstāstot daža laba krietna valstvīra domu:"uzvarai nelīdzēs visstiprākais tērauds, ja gars būs vājš..."

Esmu pārliecināts, ka diemžēl ir vājš gars, un kādas sekas ir vājam garam skatām augstāk. Ar interesi sociālajos tīklos nolūkojos diskusiju par Jurmaļinas konkursu. Tā vietā lai dotu "taisno" caur atbilstošajām institūcijām un ja būtu nepieciešamas arī caur tiesu, ieinteresētā personas izvēlās labāk skaļi pabēdāties, un LAS vadība akceptē tieši tādu nostāju, preventīvi samierinoties ar zaudējumu :"...tur jau neko nevarēs panākt, tādu un tādu apstākļu pēc, par to vajag runāt utt..."

Jebkurā gadījumā 1. vietā ir indivīds un viņa kvalitātes, RĪCĪBA, tikai tad kaut ko var prasīt no organizācijas, kas nav nekas cits kā tādu pašu garā vāju un pašapmierinātu ļaužu kopojums.


Ingurds Lazdiņš Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [18/12/2017 22:02]

LAS pozīcija šādos un līdzīgos konkursos - pagaidām vien dekoratīva.

Īstenībā, neredzu iemeslu, kāpēc nevarētu sākt arī ar LAS iniciatīvu kādā konkrētā "kliedzošā" gadījumā.

Bet, jā, protams, viss sākas ar personālijām un viņu katra (ne)pārstāvētajām interesēm.

Sāpīgākais, uzskatu, zaudējums, ka caur šādu, neizkoptu, atpalikušu, profesionālajiem principiem neatbilstošu konkursu praksi cieš pati mūsu profesijas attīstība, nav iespējams nostiprināties jaunajiem un tiem, kas kaut kādu iemeslu pēc nav pietuvinātās elites pulciņā. Jā, starp citu, arī ne t.s. pirmo vietu ieguvējiem! Jo pie šādas lietu kārtības, viņi brīžiem neko daudz citu arī nesaņem, kā saistības un atbildību - paši uz savu galvu riskē pakļūt zem Pasūtītāja iegribu kāpurķēdēm... Tādā gadījumā arī fiasko ir tikai laika jautājums.


Miķelis: Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [19/12/2017 16:36]

LAS spicē darbojas parastie mūsu Matricas cilvēki, kuri visu dzīvi rauš, rauš, rauš un tad vienā momentā atmet pedāļus, pāriet citās smalkākās dimensijās, a tur neko no saraustā līdzi nevar līdzi ievilkt. Kā Džārmuša filmā "Mironis", tur cieņā ir vienkārša tabaciņa. Kādi profesionāli principi, Ingurd? Matricas cilvēki interesējas tikai par sevi, tiražē sevi, un ap sevi veido struktūras, kas līdzīgas padomju sniega mašīnām, kuras strādā tikai uz sevi. Esi redzējis te kādu nesavtīgu arhitektu, kurš kā Tu, ieliek saiti uz ko interesantu, ielādē kādus mezglus, vai dalās pieredzē. Ne-e taču, katrs ir tik alkatīgs kā Skrūdžs un visu apzināto tur pie sevis rūpīgu piespiestu pie savām spalvainajām ( pardon, dāmas ) krūtīm. Profesionalitāte - tā ir godīga sacensība, spēle, attīstība un dalīšanās pieredzē. Profesionalitāte - tie ir principi, kurus ievēro un nepārkāpj. Profesionalitāte - tā ir jaunrade, diskusija un dalīšanās ar piedzīvoto. Kur Tu šeit Latvijā esi redzējis profesionalitāti, arhitekta stāju? Kaut vienā lielā objektā? Nu labi, Ventis un RB. Labi. Andis un RB. labi. Tu un Andis un Mākslas muzejs. Labi. Dārts un konkursi. Labi. Uldis un Zemkopības ministrijas ēka.

Viss pārējais. Klusa nogaidīšana un ātrāka slīdēšana pēc magoņmaizītēm un šampanieša. Klusa došanās uz Abu Dabi un klusa sačukstēšana ar Lielajiem Matrikatoriem ( šeihiem ). Klusi, zaglīgi stāvi Būvvaldē ārpus darba laika un čukstoši priekšpilsētu arhitekti: zini, tu izdari tā, te bišķi pielabo, tur mazliet piemelo un rīt nes uz Būvvaldi.


Miķelis: Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [18/12/2017 11:43]

Laipošana, izdevīgākās pozīcijas meklēšana, konformisms, manevri ap galdu utt. tās ir sociālisma sekas. Tāpēc jau vienā komentārā rakstīju - vecā spice ir jāpatriec ar smagu troksni, jo vecajai spicei ir tikai savas intereses, dīli un viss pārējais. Arhitektūra ir septītajā, astotajā vietā.

1. LU kompleksa 2 māja - viss notika bez jebkādiem konkursiem. No arhitektūras viedokļa - superizgāšanās - viena ēka ar vertikālu ritmu, otra ēka turpat blakām ar horizontālu. Totāls idiotisms. Vajadzēja jau nu pamācīties no RTU studentu pilsētiņas modernisma ansambļa, pirms tie paši "bombilas" to pārvērta tādā pašā rosolā kā Rātslaukumu. Tūlīt Olivjē tiks servēts Torņkalnā.

2. Akropole. Kuzņecova fabriku, kas bija viens no mūsu lepnumiem gan brīvvalsts laikā, gan zem okupācijas, ņem un nošķūrē ar buldozeru. Un kas? Kas to izdara?

Tā vietā top primitīva kaste, bez jebkādas arhitektūras vērtības, bez vērtības tautsaimniecībai.

3. Centrālā stacija. Totāla impotence no vietējo puses. Pirms tam no infrastruktūras būves ar ērtu pasažieru plūsmu pārtop lielveikalā un tūlīt, tūlīt pārtaps primitīvā dzelzceļa būvē - a la stacijas Jūrmalā. Jo projektu skaņos Satiksmes ministrijā. VKPAI, Rīgas būvvalde kā klēpja sunīši smaida un pa biškam kaut ko atskaņo ar rupora palīdzību kā Pifa piedzīvojumos, lai izskatītos draudīgi. Mums bija divas joslas, kas sadalīja Rīgu divās daļās, tagad būs četras - nu baigs mega sasniegums pilsētplānošanā. Superīgs risinājums. Augstākā pilotāža + primitīvs tilts ( bez jebkādas arhitektūras vērtības ) pāri Daugavai. Nu vienkārši BRAVo00oo. Nav skaidrs kāpēc tikai mēs tā sargājam UNESCO statusu, ja atnāk primitīvie čaļi un iebliež rētu Rīgas sejā, bez jebkādas aiztures un visi vēl bučo rokas atnācējiem.

4. LNMM. Nēēēē - virzsemē celt neko nevar. Tā neimaņa ēka vienkārši ir svēta, arhitektūras megapasākums, nu superunikalitāte. Tāpēc mīļie - piebūve pagrabā. Laikmetīgā arhitektūra? Ko jūs - tā visu izbojās. Nedrīkst. Rezultātā top dārgākā būve Latvijas vēsturē, skeiteru iemīļota stikla izsišanas vieta un slidotava ziemā bez nepieciešamības uzliet ledu.

5. Jaunais LMM. Vietējos piesien saitē un izdala ārzemniekiem, pirms tam rīkojot vietējo skaistuma skati un ciltsrakstu pārbaudi. Šie pavelkas. Un rezultātā vietā, kur gruntsūdens ir 50 cm zem zemes virsmas saņemam ....saņemam .... iedziļinātu apjomu ar pilvērtīgu pagrabu, kurš atkal izmaksās nezināmu summu + baņķieri tā kā savāc no valsts mākslas darbu kolekciju, tā kā atļauj izstādīt, tā kā iznomā uz 99 gadiem. Kas tur? Atkal kaut kādi mazi rūķi no LAS to visu uzdāvina ārzemniekiem un vēl visu apsien ar sarkanām lentītēm un korī dzied: balts sniedziņš snieg uz skujiņām...

6. Nu un konkursi, nu vienkārši pa skaito, pa freijo, bez jebkādas atbildības. Pirmais uzdevums - budžets. Skaidrs - ka tam kas grib kaut ko celt naudas nav. Atnāk viņš nabadziņš uz LAS, kurpjšņorītes vaļā, džīnas nodilušas, deguntiņš tek. Nu kā no tāda paprasīsi naudiņu par žūrijas darbu vai lielāku balvu fondu. Te jau drīzāk pašiem jāsametas cepurē, lai nabadziņš var nopirkt ķimeņu radziņu un šodien pavakariņot. Žēl taču attīstītāju - viņš ar tādiem plāniem bet bez naudiņas. Līdz ar to budžetiņš īsiņš, brīvprātīgie vērtētāji un maksimāli zems balvu fonds. ko ta mēs to nabadziņu taču neizģērbsim. Pameģiniet aiziet uz veikalu, paņemt pilnu grozu un pie kases pateikt - ziniet, neesmu pārliecināts, es te mājās visu pagaršošu un tad varbūt atnesīšu naudiņu. Tur neapšaubāmi būs viens taisnais no kasieres. Bet uz LAS nabadziņi attīstītāji stāv rindā, kā uz bezmaksas zupas virtuvi.

Pēc visa šitā - Kungi no LAS, dodiet vietu jaunajiem, nav garantijas, bet vismaz kaut kas mainīsies, cerams.


Dārts Veiders: Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [18/12/2017 12:01]

Miķeli, nav dalījums vecie - jaunie, ir dalījums individuāls mugurkauls vai tā trūkums. Pieņemu LR 25gadu prakse ir lieliski parādījuši jaunajiem, kā lietas kārtojas iekš LR. Tā ka cerēt uz kādu grupu, izņemot pašam sevi un savām vērtību sistēmām ir lieki. Cerot uz kādu kolektīvu ( ar atbilstošu kolektīvo atbildību) var sanākt bēdīgi.

Nenoliegšu, ka jauno kolēģu vidū šaufeļu paaudzes netikumu ir mazāk, bet ar garantiju var teikt , šai paaudzei ir jauno laiku netikumi.


Miķelis: Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [18/12/2017 12:10]

Protams piekrītu Tev vērtējumā, bet nu vismaz sejas pamainot, varbūt kas izmainās. Vai nu jā, alternatīva struktūra. Jo nekur nav debesīs ierakstīts, ka tikai LAS var pārstāvēt arhitektu intereses. Starp citu, ārvalstīs arhitektu organizācijas sauc par profesionālajām kamerām un gan Vācijā, gan Šveicē to ir daudz un pārsvarā veidojas pēc reģionālā principa.

Tagad kaut kā "nav košers", kā Tu vienā vietā rakstīji, norit totāls Melbols un kad to jau spēlē arhitekti, tas jau ir rādītājs.


Dārts Veiders: Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [18/12/2017 12:46]

Kamera nozīmē stingra disciplīna un atbildība ( tajā starpā biedru naudas), tā attiecas uz praktizējošies arhitektiem( uzņēmējiem un pašnodarbinātajiem), neattiecas uz ierēdņiem ( būvvaldes, ministrijas utt) un akadēmiskajiem spēkiem, kā arī attiecas tikai pastarpināti uz darba ņēmējie, balss ir tikai pievienotās vērtības radītājiem. Tas arī ir iemesls kāpēc LR nav ieviesusies kamera, bet palikusi šaufeļu laika struktūra ,kura pārstāv mistiskus arhitektus ( gan seniorus, gan studentus, gan akadēmiķus, gan ierēdņus, gan darba ņēmējus, gan darba devējus,pašnodarbinātos), rezultātā pasākums ir līdaka, gulbis, vēzis, nerada problēmas nevienam ne likumdevējiem, ne jomas "partneriem"( visu kalibru būvnieki, attīstītāji daļēji arī inženieri), ne sabiedrībai, jo organizācija ir daudzskaitlīga pārstāv lielāko daļu un nav konkrētu saimniecisko interešu, un labi pilda maija grāfu lomu, un tajā lieliski var kārtot mazās individuālās interesītes.


Miķelis: Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [18/12/2017 13:26]

Pilnībā Tev piekrītu, tas nozīmētu, ka liekvārdība atkristu, maija grāfu nebūtu, jo būtu tieši praktizējošo aizstāvības intereses, - konkursi un to balvu fonds, lobijs likumdošanā, neviens nacionālas nozīmes konkurss bez vietējo līdzvērtīgas piedalīšanās, nacionālas Arhitektūras politikas izstrāde ( Arhitektūras likums ), pārstāvība likumdošanas izstrādē Ekonomikas ministrijā, utt.

Nu un degunus ar laiku būvniekiem arī varētu uzsist;-)

P.S. Lembergs šobrīd danko Melbolā tiešraidē...


jtd: Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [18/12/2017 20:12]

***Nu un degunus ar laiku būvniekiem arī varētu uzsist;-)***

Vismaz par drosmi, lai cik muļķīgu, apsveicieni.

Tā kā sekoju arhitektūras dzīvei vēl šur tur pasaulē, tad varu teikt, ka tā nav ekskluzīva LV problēma (pietiek mums ar tūdaliņiem, kas uzskata, ka 2008.gada pasaules krīzi izraisīja Kalvītis). Joprojām atceros viena no pasaules projektēšanas milžiem teikto, ka arhitekti piedalās tikai niecīgā procentā būvniecības apjomu.


Miķelis: Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [19/12/2017 17:18]

Lai uzsistu degunu būvniekiem nekādu drosmi nevajag, vajag sevī kultivēt kaut drusku taisnīguma sajūtas. Esmu "cīnījies" ar vairākiem būvniekiem no Latvijas TOP10, jo viens atteicās maksāt par autoruzraudzību, viens visu laiku bīdīja kaut kādus savus būvmateriālus un risinājumus, cits gribēja nolīdzināt līdz ar zemi, jo visu laiku meklēja kļūdas. Parastais komplekts. Un nebija nekāds sju, sju, sju. Mači bija ilgi, bet rezultātā viss mūsu uzņēmuma pienākošais tika samaksāts, iesaistot gan juristus, gan rakstot dažāda kalibra draudu vēstules.

Tagad protams kad kādu satieku teātra izrādē, izliekas nepazīstam un nodur acis vai skatās garām.

No likumdošanas viedokļa mums - arhitektiem nav nekādu tiesību, it tikai pienākumi. Mēs esam spārdāmie sunīši. To vajadzētu mainīt, ja gribam izejā dabūt ko kvalitatīvu nevis Tabakas fabriku.

P.S. Vislabākie mači ir tad, kad tu spēlē pret Būvnieku, kādā brīdī izrādās Būvuzraugu un visbeidzot izrādās arī Pasūtītāju. Tā nu ir īsta oga...


Ingurds Lazdiņš Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [20/12/2017 11:43]

Cik pazīstami....


Miķelis: Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [20/12/2017 13:30]

Nu un es ,Ingurd, esmu mazais čalis, tāds nanočalis. Tad iedomājies kā sit starp kājām Lielajiem, kā Lielie skraida un izķer blusas no projektiem, vakaros trīcošām rokām ceļ telefonu, jo kāds students nolaidis lažu, lai tikai nedabūtu mēneša beigās rēķinu par papilddarbiem. Visa tā rezultātā rodas neArhitektūra, jo lai rastos Arhitektūra, jāmāk pateikt NĒ. Nē, mēs tā nedarīsim. Nē, pieturēsimies pie projekta. Nē, dārgos materiālus uz lētajiem nemainīsim utt.

A pretī stāv ( valsts iepirkumos garantēti ) - Pasūtītāja, būvdarbu uzrauga un būvnieka konsorcijs.

Būvnieki gardi smējas kā misteri Citroni, jo arhitekts kā tāds Sīpoliņš skraida apkārt, nodilušām zolītēm, jo viņš aiz muguras jūt Sertifikācijas centra elpu ( kur arī starp citu savējo sistēma ). Kaut kas nepatiks Pasūtītājam, Būvniekam, - viņš vērsīsies kur?

Sertifikācijas centrā. A tur taču savējiem neviens acīs neknābj, nē, bet tur uzreiz uz preparēšanas galda un izņem visus veselos orgānus, pēc pilnās programmas.

Kad tur kāds no spices izsaukts? Skaidrs ka nekad. Līdz ar to kamēr mazajiem novelk ādas, Lielie dzer 100-gadīgo, čaukstina Times un apmainās cigāriem.

Klasika. Nekādas profesionalitātes. Primitīva postpadomju sistēma.


Miķelis: Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [20/12/2017 14:11]

P.S. Lielās hierarhijās, ja sēdi augstu, uz leju skatoties, redzi daudz smaidīgu seju. Ja skaties uz augšu, tad pats saproti, ko tur redzi.

Jānis Bergs, SAF tehnika


Dārts Veiders: Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [20/12/2017 15:28]

Šis ir lielisks teksts, jāņem bruņojumā.

Tomēr tā izteikti raksturīgs ir vairāk ex-šaufeļu valstīm...


jtd: Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [21/12/2017 10:13]

Kaut naivums nav netikums, bet tomēr ...


Dārts Veiders: Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [21/12/2017 11:34]

Redzi, JTD, arī tā otra gala noformējums var būt atšķirīgs, jo ja nebūs pareizs, var sanākt arī pīķi tajā otrajā galā dabūt.... Nekas īpaši ideālistisks tas nav, tikai nodrošināt to lai neietriec no otra gala pīķi, un tas ir vērojams ārpus ex-šaufelijas&sabiedrotajiem, ex-šaufelijas piramībās parasti to neievēro un ar apskaužamu regularitāti dabon pīķus mīkstajās vietās...


Miķelis: Ziemassvētku vecītis tomēr eksistē... [21/12/2017 18:15]

Intervē dāmu no Valsts nekustamajiem īpašumiem par JRT projektu.

Kad? Sen jau gatavs. Pavasarī viss bija saskaņots.

Kāpēc tad nekas nenotiek? Kāpēc netiek izsludināts iepirkums? Nu mēs ar projekta autoriem pašlaik iedziļinamies projektā, izskatām vai nav kļūdu, lai nerodas kaut kas līdzīgs kā ar Tabakas fabriku.

.....

Īpašā attieksme? Valsts iepirkumos kādu kāds ir paaicinājis uz kļūdu izskatīšanu un projekta precizēšanu?

Iedomājies - Īpašuma departaments. O. Burovs paaicina tevi kabinetā - Nāc puis, iedzer tēju, apēdīsim kādu kanēļmaizīti un izskatīsim tavu projektu - tu varbūt esi kļūdījies, varbūt iepirkumā uzvarēs kāds pikts būvnieks un lai tev nesanāk slikti.

Tas brīdis, kad tu aizrijies ar kanēļmaizīti....

Un Burovs tēvišķi papliķē pa muguriņu...nekas, nekas puis, kam negadās, tu ēd, stiprinies, nebaidies, mēs tevi pret būvnieka pretenzijām aizstāvēsim...

Tavas izbrīnā izvalbītās acis...

Nē, nu ziemassvētku vecītis tomēr eksistē. Vai tik viņš visu gadu nedzīvo Ķīpsalā?


Dārts Veiders: Re: Ziemassvētku vecītis tomēr eksistē... [22/12/2017 10:33]

Runājot krietno romiešu vārdiem ,quod licet Iovi non licet bovi, nihil novum sub sole...

Gallus gallus domesticus ja paskatās mitoloģisko tradīciju ir tas kas ir ...


Miķelis: Re: Ziemassvētku vecītis tomēr eksistē... [22/12/2017 11:46]

Domāju, ka vecais laikmets strauji tuvojas beigām. Tuvāko 10-20 gadu laikā notiks fundamentāla dzīves paradigmas maiņa, kura balstīties uz decentralizāciju un blokķēžu ( blockchain ) tehnoloģiju. Atmirs tādas institūcijas, kuras likās mūžīgas, tai skaitā mainīsies arhitektu dzīve, jo zudīs ,piemēram, Attīstītājs vai Pasūtītājs klasiskajā izpratnē un šeit kļūdās pat VV, domājot ka Pasūtītājs, kuram ir nauda, nosaka arhitektūras darba kvalitāti. Tā bija, bet tuvākos 10 gadus mēs piedzīvosim revolucionāras izmaiņas, gan izpratnē, kas ir Pasūtītājs ( privātā sektorā, jo valsts sektors paliks kā pēdējais bastions protams ), gan izpratnē kā objekti tiks finansēti, gan kā mainīsies arhitekta darba instrumenti un kā arhitektu biroji pārvērtīsies par decentralizētām sistēmām. Dzīvojošajiem Matricā angļu džentlmeņu kluba biedriem un nu jau arī var teikt dāmām, protams klāsies grūti, jo nāksies pielāgoties un "vecie" procesus neizpratīs un nepavilks. Tādēļ cerība uz jaunajiem, kuru smadzenes vēl nav tik daudz atrofējušās naudas iegūšanā visiem līdzekļiem. Krāpšanās konkursos, ietekmes pirkšana u.c. lietas aizies pagātnē.

Vīruss, kas paralizēs veco shēmu, jau ir palaists, šobrīd notiek tā replicēšanās dažādās dzīves sfērās. Rezultāts protams būs daudz globālāka pasaule un valstu robežu izzušana, tai skaitā profesiju robežu izzušana, baidos ka pēc ~100 gadiem arī arhitekta profesijas izzušana tās klasiskajā izpratnē.

Priecīgus Ziemassvētkus visiem!!!


Ilze R - ALPS: Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [12/12/2017 12:25]

Dārts, paldies par vērību un paldies, ka mūs ieceļat guru stāvoklī - mēs gan paši sevi tādā neceļam :) un paši vienmēr uzskatām, ka katrs mūsu darbs nes jaunas atziņas un jaunas mācības. Ja precizējam par griezumu - tas ir principiāls - lai parādītu principu pēc kāda veidojam labiekārtojumu - krāterus un kur paslēpjam bunkuru :) Griezums ne mirkli nebija paredzēts, ne lai maldinātu, ne lai kā citādi kādu apvestu ap stūri utt. Tagad jau par lietu - runājot par augstuma atzīmēm - daļa mūsu komandas ir praktiski no Cēsīm - un objekta vietu esam gan apmeklējuši, gan gana labi zinām un topografija pieejama. Augstuma atzīmju starpība - galīgi nav nepārvarama: no ceļa līdz ieejai 2-2,5% slīpums un cauri visai teritorijai 3%. un šis 3% kritums, kas viegli modificējams, nelikās būtisks, lai atainotu griezumā.Jā starpība ir 5m, bet izlīdzinās apmēram 170m garumā. Nav korekti salīdzināt ar 2-o vietu – jo gan griezts citā vietā, gan pilnīgi cits risinājums – kas nav salīdzināmi šai aspektā. Es ceru, ka mums visiem izdosies.


Miķelis: Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [12/12/2017 12:45]

Apmeklētājiem izsniegs kurpes ar 3 procentu šķībiem papēžiem? 3 procentu kritums nav diez ko ērti, ne arī stabili pusmūža cilvēkiem, vai ne?

Saprotu ka visiem gribas iemēģināt Melbolu, bet nebija vienkāršāk atzīt - kļūdījāmies, kļūdījās žūrija, vai tik ļoti gribējām uzvarēt jau pirms konkursa, ka uztaisījām tikai smukas bildes?


Ilze R - ALPS: Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [12/12/2017 13:39]

Miķeli - vai tu runā par ārtelpu vai par iekštelpām? Man nav skaidrs. Kāds tavuprāt ir kritums ielai, lai nodrošinātu lietus ūdens noteci? Vai patiesi man jāapraksta šeit visi procenti? Un 3% ir visai teritorijai kopējias kritums - neredzu problēmu. Tad, kad veidojam vertikālo plānu - un to veido būvprojekta stadijā - tiek veidots un pielāgots kritums atbilstoši vides pieejamības prasībām. Un pie ieejas kā jau minēju ir max 2-2,5% = tātad 2-2,5cm augstuma starpība uz 1m. Par ko sašutums un par ko man jāatzīst kļūda??? Tātad uz ielas nevienu vairs laist nevar? Un zeme nav plakana - lai vai kā kādam to gribētos :).Mīļie - mieru tikai mieru :)


Miķelis: Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [12/12/2017 15:08]

Neesmu redzējis nekur 170 m platu ielu. Redzu kā 3% kritumu izmanto skeitotāji un vecmāmiņu ieplestās acis, kad skeitotāji paķer šīs līdz un nobrauciena vidējo ātrumu noslēgumā ap 30-40 km/h;-)

Runa iet par principu, bet tikai godīgi ( ārpus Melbola ) - ieķīķerējāt tos 5m vai tomēr nē?

P.S. Eksistē vesela teorija, ka mūsu Visums ir tikai 2d trīsdimensiju simulācija ( ko pierāda kvantu paradoksi, kuros laiks apiet attālumus, vai precīzāk divi kvanti pat 13 miljardu gaismas gadu attālumā ieņem vienādus stāvokļus momentāni ), tā kā nekad nesaki nekad, - var gadīties ka ne tikai Zeme, bet mēs paši esam 2d simulācija 3d.

Un ja tā, tad Melbols ir tikai mums nezināmu radību izklaide, gluži kā mēs paši, nerunājot par visu to Cēsu pārtapšanu NASA filiālē.


Dārts Veiders: Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [12/12/2017 15:42]

Ilze visu cieņu( bez sarkasma), tomēr zinot ALPS specifiku, šoreiz bumba tieši Jūsu vārtos( ne tikai žūrijas).

Nesapratu tad, kur varēja redzēt zemesgabala slīpumu? Ne meta AR , ne TS daļās es to neredzu, nedz arī skaidrojošā aprakstā. Tie 4.5 metri ir tas pats kas plakans, izmantojams tieši tā pat?

LBN max. slīpums gājēju zonās 5%, var jau arī to uz 138 metriem nerādīt( sīkums taču, priekš kam mēs to parasti rādam, un kāpēc prasa vides pieeajmību rādīt?), var jau parādīt vēlamo smukumu, un ignorēt kontekstu. Kur ir tas līmenis, ka nerādām, bet lūk to rādām, šito ievērojam , to neievērojam, kaut kāda liekulība sanāk, jo "kraukļa krājumus"Jūs sarūpējāt atbilstoši BP līmenī, savukārt pret vides objektīvo kontekstu visa plakne lēzenā kritumā D-Z virzienā, nav.

Piedod Ilze, bet tas nav "košers" ignorēt šādu vietas īpatnību.


griezums: Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [12/12/2017 18:42]

Nu gan- princpiāls griezums,nebūtiskas augstuma starpības, mēs no Cēsīm , tas atsvaidzina skolas laika atmiņas, ne Cēsu ģenplāna risinājumus...!


Dārts Veiders: Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [13/12/2017 10:09]

Ja nu esam nonākuši pie nejauši, nebūtiski ( utt..) , Ilze.

Diemžēl man jāsecina, ka Cēsis ar norakstīto reljefu nav pirmā šāda reize, pirmajā reizē es noklusēju. Tepat nesens darbiņš, ieeja otrajā stāvā pa slīpumu 25% ( Titānika stāvvietu panduss stūrī nervozi pīpē), par žūrijas pamanītspēju nediskutēšu.

Ja tas , Ilze, būtu ideju konkurss , Dies ar Jums, tās tiešām ir idejas, bet ja mēs runājam par metu konkursa procedūru, varbūt tomēr vajadzētu pēc vienas olekts mērīt?


jtd: Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [13/12/2017 12:21]

Ar ko mets atšķiras no idejas? Un es ne par nolikumos sarakstīto, kur mets ir tikai nosaukumā, bet ne būtībā.


Dārts Veiders: Re: Alpam un žūrijai nesmukums... [13/12/2017 14:03]

Ja kas Laba konkursu prakse iekš LAS mājaslapas to definē, var iepazīties.

Būtība ir tāda ,ka ideja nav detalizēta, un netiek īpaši reglamentēta ar likumdošanu, parasti uz uzvarējušās idejas bāzes mauc nākošo konkursa metu stadiju ( 2 kārta). Mets savukārt ir detalizēts un reglamentēts savas detalizācijas robežās.


jonis: nesmukums [16/12/2017 12:02]

Bieži vien meta stādijas noteikumu striktas reglamentācijas dēļ bieži vien novērota labu ideju izmešana papīrkurvī, kas ir vispārējs zaudējums. Tādēļ konkursa žūrijai, protams profesionālai, jāļauj lemt par ideju nevis par muļķīgu noteikumu ievērošanu, kas ļautu Dievam rīkoties necila cilvēka prāta vietā.


Dārts Veiders: Re: nesmukums [18/12/2017 09:42]

Tāpēc, Joni, ir ideju konkursa procedūra (skati LAS dokumentus, ko jau iepriekš citēju). Konkursus organizē Pasūtītājs- Persona kam ir resursi (iesaku izlasīt Venta V. rakstu RL par arhitekta lomu arhitektūras tapšanā, 100% tam piekrītu.), Pasūtītājs arī pieņem lēmumu par procedūru, vai viņam vajag idejas, vai metu uz kura bāzes var sākt nopietnāku plānošanu( jo idejas bija tapušas pirms meta un ārpus procedūras).

Ja Pasūtītājs ir pieņēmis lēmumu par meta procedūru, tātad "muļķigie noteikumi" ir saistoši VISIEM( žūriju ieskaitot).

Starp citu, Tavs novērojums par "striktas reglamentācijas dēļ bieži vien novērota labu ideju izmešana papīrkurvī" ir uz konkrētu gadījumu bāzes? Ja tādi ir tad kuros konkursos? Drīzāk ir problēmas ir nekonsekvenci, ka kaut kāda metu daļa ir pārvērsta par "svēto govi", un darbu mēra ar svētās govs olekti ( daļējs piemērs šis pats Cēsu gadījums ar "kraukļa krājumiem"būvprojekta stadijā, savulaik JRT gadījumā esošās substances saglabāšanas fetišs iepretim funkcijai un loģikai, utt.. Vairāk ir tādu gadījumu ,kad uzvarētāji neatbilst paša Pasūtītāja stingri definētajiem nosacījumiem.


Ingurds Lazdiņš Bêka &Lemoine [17/12/2017 12:48]

!!! Vēl tikai šodien (bez maksas) Dezeenā skatāma filma Moriyamas House by Ila Bêka and Louise Lemoine.

https://www.dezeen.com/2017/12/15/watch-beka-lemoine-movie-moriyama-san-ryue-nishizawa-moriyama-house-japan-video/


saņemti 44 komentāri

Pievienot komentāru:

Komentārs pievienots. Lūdzu, uzgaidi...


Drošības kods (aizpildiet pēc tam, kad komentārs jau uzrakstīts).

© Arhitektūras platforma A4D
Materiālu pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.a4d.lv obligāta.